Dārgie žurnālisti, lūdzu, notiesājiet bandītu Valsts policijas mundierī: jūs vienīgie to spējat
Valdis Felsbergs28.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās interneta portālus aplidojis videosižets, kurā policists kopā ar vēl vienu huligānu divatā nokautē vienu cilvēku un atstāj bezpalīdzīgi guļam. Žurnālistiem, kas publicē šo video, acīmredzot ir švaki ar redzi, tāpēc visās publikācijās konsekventi tiek runāts par policista “bezdarbību”, atstājot bez palīdzības gulošo, kuru it kā piekāvis kāds cits, ne pats policists.
Nepārsteidz, ka redzes problēmas vajā arī Valsts policijas (VP) modrās acis, un līdz smieklīgumam klajie meli tās oficiālajā paziņojumā (kuru nekritiski pārkopē žurnālisti it kā sižetā redzamā aprakstā) ir tikai likumsakarīgi mūsu “tiesiskajā” valstī. Šajā sakarā citēju Valsts policijas paziņojuma fragmentus un komentēju tos.
“Šobrīd Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina…”
Tie ir meli: VP rīcībā ir tas pats visiem redzamais videosižets, kurā redzams pilnīgi kas cits, nekā VP apgalvo.
“Konflikts (..), daļa no kura redzama internetā publicētajā video. (..) viens no policistiem pameta automašīnu un devās to izšķirt.”
Rupji meli, video nekā tāda nav. Video redzams, ka policists stāv ārpus mašīnas (kad un kāpēc viņš to pametis, neredzam), viņam garām skrien cilvēks, kurš acīmredzami bēg no sitēja, un policists šo cilvēku tver, cenšas aizturēt. Upuris bez kādas agresijas cenšas tikai izrauties un turpināt bēgšanu, bet nu jau to satver arī vajātājs. Vajātājs pagriež upuri pret sevi un triec viņam dūri sejā. Tajā pašā mirklī policists no aizmugures triec dūri upurim pa pakausi. Iznāk dubultsitiens, reizē galvai no abām pusēm, turklāt tieši miesās brangā policista varenais vēziens no aizmugures izskatās krietni iespaidīgāks. Kad upuris uzreiz nokrīt, policists mierīgi noskatās, kā otrs sitējs vēl atvēzē kāju spērienam, tomēr pats pārdomā un bezpalīdzīgajam (šajā situācijā nav pamata izslēgt arī, ka mirušajam) upurim neiesper, kas galīgi nav policista nopelns: policists mierīgi skatījās un neiejaucās, arī spert gulošam netraucēja.
“Video redzams atsevišķs notikušā fragments, kurā var novērot, kā policists ved vienu – visstiprāk iereibušo vīrieti uz dienesta automašīnu.”
Vajadzētu sarīkot totalizatoru: vai patiešām bez VP izcilajiem ekspertiem atrastos vēl kāds halucinogēnus sarijies nepieskaitāmais, kas spētu saskatīt video šīs aprakstītās darbības, kuru tur nav.
“Kamēr divi citi konflikta dalībnieki pieskrien klāt.”
Arī nekā tāda video nav: upuri vajā tikai viens, otrs ir pats policists, kurš tikai gadās ceļā un uzreiz iesaistās, nevis kādu kaut kur jau “ved”, kā melots iepriekš. Jā, ir gan vēl trešais cilvēks, bet tas vispār stāv otrpus automašīnas un noskatās pa gabalu, nevienam klāt nepieskrien: tiesa gan, zemās kvalitātes videomateriālā tieši dubultsitiena brīdī arī šis cilvēks projicējas kadrā, un, ārkārtīgi (tīši) pavirši skatoties, var šķist, ka viņš ir sitēju bariņā, kaut arī patiesībā ir tālāk fonā un nekādi nepiedalās.
“Un viens no tiem iesit visvairāk iereibušajam vīrietim.”
Kāds “viens no tiem”?! Un kurš ir “visvairāk iereibušais”?! Pilnīgs murgs! Dalībnieku ir tikai trīs: upuris, vajātājs un policists. Viens ir tas, kuram iesit, divi – tie, kuri sit. Varbūt upuris arī ir visvairāk iereibis, bet, tā kā viņš ir vienīgais, par kuru vispār var būt runa, tad rodas jautājums: ar kuriem vēl vīriešiem viņa reibums tiek salīdzināts. Ar policistu? Nebūtu brīnums.
“Kurš nokrīt. Savukārt policists, izvērtējot situāciju un riskus, pieņem lēmumu izsaukt papildspēkus pa rāciju, tāpēc iesēžas mašīnā.”
Tātad policists ar sitienu pa pakausi ir notriecis zemē bezpalīdzīgu cilvēku, par kura veselību vai dzīvību šajā brīdī skaidrības nevar būt. Visi pārējie aiziet, policists paliek viens ar gulošo. Sapratis lielo risku, ko radītu pieliekšanās pie sava sitiena upura, lai pārbaudītu, vai tas vispār dzīvs, un atbilstoši likumam “Par policiju” darītu visu nepieciešamo cilvēka glābšanai, policists kāpj mašīnā un, ja pareizi saprotu, raudādams zvana mammai un sauc palīgā...
Ir tikai normāli, ka vairums paviršu interneta skatītāju sižetā nav iedziļinājušies un tic VP meliem. Tomēr ir arī ne mazums komentāru, kuros saskatīts tieši tas pats, ko skaidri rāda manas acis: policists nav “bezdarbīgs”, policists kopā ar vēl vienu varmāku divatā nokautē bezpalīdzīgu dzērāju.
No publicētās informācijas, ka VP tagad intensīvi “izņem” visus iespējamos notikuma videoierakstus, nav šaubu, ka šobrīd bez kavēšanās notiek visu pierādījumu iznīcināšana. Vienīgais pierādījums ir šis video, ar ko ir pilns internets un kuru par nebijušu padarīt vairs neizdosies, tomēr tam ir nozīme tikai sabiedrības uzmanības gadījumā: ciktāl lieta apgrozīsies “āzis-par-dārznieku” dienesta pārbaudes ietvaros, šajā video VP arī turpmāk izdosies “saskatīt” vienalga ko, tikai ne to, kas tur redzams, vai arī vienkārši atzīs to par nederīgu pierādījumu, jo kamera tak nav “sertificēta”.
Cienījamie, mīļie, dārgie žurnālisti: jūs esat vienīgie, ko kaut cik respektē Latvijas likumsargājošās institūcijas, uz kurām nekādi citi likumi neattiecas. Tikai pateicoties žurnālistiem, šopavasar no vissezonas miega (līdz ar lāčiem un ežiem, kas gan guļ tikai ziemās) ir izlīdis latvju dižprokurors un atlaidis no darba noziedznieci – Aizkraukles prokurori, kuras sēžamvieta publicitātes neesamības gadījumā turpinātu mierīgi deldēt amata krēslu.
Ļoti lūdzu jūs turpināt sekot notikumu attīstībai arī ar šo uzplečoto noziedznieku, kurš kopā ar otru tādu pašu bez mundiera savam priekam bez vajadzības piekāva cilvēku, bet kura noziegums tieši mundiera dēļ ir nesalīdzināmi smagāks (pretēji Latvijas nerakstītajam likumam, ka mundieris pilnvaro valsts un tautas vārdā nesodīti darīt jebko).
Viņam obligāti ir jāsēž cietumā reāli gadi, un to var nodrošināt tikai publicitāte, iesaistot mūsu pasīvi klusējošo vergu tautu gan dienesta pārbaudēs, gan visās turpmākajās tiesvedības procedūrās, kurās policistu nekavējoties attaisnos pilnīgi visā, tiklīdz plašsaziņas līdzekļi aizmirsīs par viņu interesēties.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
