Datu inspekcija demonstrē, uz ko spējīga: noslepenoti iestādes darbinieku amata apraksti

„DVI norāda, ka DVI amatpersonu amata apraksti atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 2.punktam ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju,” – šādi iestādes vadītāja Avdejanova oficiāli atbildējusi kādam interesentam, kurš vēlējies iepazīties ar divu konkrētu inspekcijas darbinieku amata aprakstiem.

Šie divi darbinieki ir bijuši inspekcijas „drošības pārvaldnieks” Aleksandrs Novickis un Personu datu apstrādes uzraudzības nodaļas juriskonsulte Marina Skutele.

Avdejanovas vadītā iestāde tās darbinieku amata aprakstus ir pasludinājusi par ierobežotas pieejamības informāciju, uzskatot, ka tas, kādi pienākumi jāpilda tās darbiniekiem, uzskatāms par „informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu” un „paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai”.

Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, pēc kādiem tieši apsvērumiem Avdejanova ir vadījusies, izlemjot, ka sabiedrībai nav jāzina, kādi pienākumi ir jāpilda viņas vadītās iestādes darbiniekiem.

Pašlaik Pietiek pārstāvis jau ir nosūtījis Avdejanovai oficiālu informācijas pieprasījumu par visu iestādes darbinieku amata aprakstiem, norādot, ka prettiesiskas informācijas nesniegšanas gadījumā vērsīsies ar jau kārtējo pieteikumu administratīvajā tiesā.

Kā zināms, tieši Datu valsts inspekcija būs tā iestāde, kurai no maija beigām būs jāuzrauga jaunās Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ievērošana. Avdejanova jau ir pieprasījusi iestādei vēl 15 jaunus darbiniekus papildus tajā jau esošajiem 25, savukārt iestādi pārraugošā Tieslietu ministrija ierēķinājusi valsts budžetā vairāk nekā 460 tūkstošus eiro, ko nākamgad uzņēmumiem varētu aprēķināt sodos par datu aizsardzības pārkāpumiem.

Pietiek jau daudzkārt aprakstījis spilgtākās Datu valsts inspekcijas aktivitātes, kuru vidū ir izcēlušās mēnešiem ilgās neatlaidīgās, kaut neveiksmīgās rūpes, lai no Pietiek publikācijām pazustu ziņas par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša „ofšordzīvokli” Rīgā, Ģertrūdes ielā 39. Kā zināms, tās beigu beigās ir novedušas pie tā, ka administratīvā rajona tiesa sākusi pret inspekciju administratīvo lietu.

Vispirms SIA Pietiek.lv saņēma inspekcijas vadītājas Avdejanovas parakstītu vēstījumu, kurā tika paziņots, ka „Datu valsts inspekcija aicina Interneta vietnes administrāciju pēc iespējas ātrāk anonimizēt interneta vietnē pieejamajā rakstā norādīto Datu subjekta dzīvesvietas adresi”.

Kad pēc ilgākas sarakstes un SIA Pietiek.lv norādes uz gatavību vērsties tiesā Datu valsts inspekcija atzina, ka tomēr neesot pamata ar šādām prasībām vērsties pie SIA Pietiek.lv, iestāde tomēr turpināja „pasūtījuma” pildīšanu.

Nespējot neko padarīt attiecībā uz portāla Pietiek saturu, inspekcija nu vērsās pie SIA Baltic Screen, kurai pieder domēns pietiek.lv (nevis pietiek.com, kura īpašnieku inspekcija tā arī nav spējusi noskaidrot) un pieprasīja, lai no šī domēna nebūtu iespējams nonākt uz Pietiek rakstu par Maizīša „ofšordzīvokli”.

Sekoja ilgstoša sarakste, uzņēmumam Baltic Screen mēģinot no inspekcijas saņemt atbildes uz jautājumiem par tās pieprasījumu pamatotību un tiesiskumu. Šīs sarakstes ietvaros pagājušā gada 9. novembrī SIA Baltic Screen vērsās Datu valsts inspekcijā ar iesniegumu, kurā cita starpā lūdza šai iestādei sniegt šādu informāciju:

„1) lūdzu Jūsu iestādi sniegt skaidrojumu – kādu tieši informāciju Jūsu iestāde vēlas saņemt attiecībā uz 2. punktā minēto. Kaut gan sākotnēji Jūsu iestāde apgalvo, ka tā vēloties saņemt kādu informāciju (citējot: „Inspekcija atkārtoti lūdz līdz 2017.gada 7.novembrim sniegt Inspekcijai šādu informāciju”), attiecīgajā punktā tiek runāts par kādu tehnisku pasākumu veikšanu, nevis par informācijas sniegšanu.

Līdz ar šo, lūdzu, precizējiet Jūsu iestādes vēlmi. Ja gadījumā aprakstītā pretruna skaidrojama ar 23.10.2017 dokumenta sagatavotāja valsts valodas neprasmi vai izglītības trūkumu, lūdzu, miniet attiecīgā darbinieka izglītības līmeni un pievienojiet šo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju.

2) saistībā ar 1. punktu, no kura var izdarīt secinājumu, ka fiksēta „interneta vietnē www.pietiek.com pieejamās personas datu saturošās informācijas (satura) piegādāšana (pārraidīšana), veicot WEB pieprasījuma pārsūtīšanu (redirect), izmantojot Sabiedrības WEB servera izvietošanas (hosting) pakalpojumu Latvijas Republikā reģistrētā datu centrā ar domēnu www.pietiek.lv”, lūdzu Jūsu iestādi sniegt informāciju – vai šāda „piegādāšana (pārraidīšana)” patiešām ir fiksēta vai arī ir tikai Jūsu iestādes vai kādu tās darbinieku pieņēmums?

Ja šāda „piegādāšana (pārraidīšana) patiešām ir fiksēta, lūdzu Jūsu iestādi sniegt informāciju – kad tieši, kādā tieši veidā notikusi šī fiksēšana un vai tā atbilst LR normatīvajos aktos noteiktai šāda fakta fiksēšanas kārtībai. Atbildei, lūdzu, pievienojiet attiecīgā dokumenta kopiju.”

Taču nekādus skaidrojumus uz šiem jautājumiem Avdejanovas vadītā iestāde tā arī nesniedza, tā vietā paziņojot, ka tās interese par šiem jautājumiem esot zudusi. Toties Baltic Screen interese saņemt no valsts iestādes atbildes uz jautājumiem nezuda, un uzņēmums vērsās administratīvajā rajona tiesā.

Baltic Screen pieteikumā tiesai lūdza ierosināt administratīvo lietu, atzīt par prettiesisku Datu valsts inspekcijas rīcību, nesniedzot pieprasīto informāciju, uzlikt tai par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, nesniedzot pieprasīto informāciju, un sniegt šo informāciju.

Šā gada 5. janvārī administratīvā rajona tiesa nolēmusi ierosināt administratīvo lietu un uzdot Datu valsts inspekcijai sniegt rakstveida paskaidrojumus. Spriedums šajā lietā vēl nav pieņemts.

Novērtē šo rakstu: