Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daigas Avdejanovas (attēlā) vadītā Datu valsts inspekcija (DVI), kas jau iepriekš daudzkārt izcēlusies ar absurdu un prettiesisku rīcību informācijas slēpšanas jomā, nule ir sasniegusi jaunu „virsotni”, - tā noslepenojusi vairs ne tikai konkrētu personu datus, bet pat savu darbinieku amata aprakstus, jo tie esot „paredzēti ierobežotam personu lokam”.

„DVI norāda, ka DVI amatpersonu amata apraksti atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 2.punktam ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju,” – šādi iestādes vadītāja Avdejanova oficiāli atbildējusi kādam interesentam, kurš vēlējies iepazīties ar divu konkrētu inspekcijas darbinieku amata aprakstiem.

Šie divi darbinieki ir bijuši inspekcijas „drošības pārvaldnieks” Aleksandrs Novickis un Personu datu apstrādes uzraudzības nodaļas juriskonsulte Marina Skutele.

Avdejanovas vadītā iestāde tās darbinieku amata aprakstus ir pasludinājusi par ierobežotas pieejamības informāciju, uzskatot, ka tas, kādi pienākumi jāpilda tās darbiniekiem, uzskatāms par „informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu” un „paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai”.

Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, pēc kādiem tieši apsvērumiem Avdejanova ir vadījusies, izlemjot, ka sabiedrībai nav jāzina, kādi pienākumi ir jāpilda viņas vadītās iestādes darbiniekiem.

Pašlaik Pietiek pārstāvis jau ir nosūtījis Avdejanovai oficiālu informācijas pieprasījumu par visu iestādes darbinieku amata aprakstiem, norādot, ka prettiesiskas informācijas nesniegšanas gadījumā vērsīsies ar jau kārtējo pieteikumu administratīvajā tiesā.

Kā zināms, tieši Datu valsts inspekcija būs tā iestāde, kurai no maija beigām būs jāuzrauga jaunās Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ievērošana. Avdejanova jau ir pieprasījusi iestādei vēl 15 jaunus darbiniekus papildus tajā jau esošajiem 25, savukārt iestādi pārraugošā Tieslietu ministrija ierēķinājusi valsts budžetā vairāk nekā 460 tūkstošus eiro, ko nākamgad uzņēmumiem varētu aprēķināt sodos par datu aizsardzības pārkāpumiem.

Pietiek jau daudzkārt aprakstījis spilgtākās Datu valsts inspekcijas aktivitātes, kuru vidū ir izcēlušās mēnešiem ilgās neatlaidīgās, kaut neveiksmīgās rūpes, lai no Pietiek publikācijām pazustu ziņas par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša „ofšordzīvokli” Rīgā, Ģertrūdes ielā 39. Kā zināms, tās beigu beigās ir novedušas pie tā, ka administratīvā rajona tiesa sākusi pret inspekciju administratīvo lietu.

Vispirms SIA Pietiek.lv saņēma inspekcijas vadītājas Avdejanovas parakstītu vēstījumu, kurā tika paziņots, ka „Datu valsts inspekcija aicina Interneta vietnes administrāciju pēc iespējas ātrāk anonimizēt interneta vietnē pieejamajā rakstā norādīto Datu subjekta dzīvesvietas adresi”.

Kad pēc ilgākas sarakstes un SIA Pietiek.lv norādes uz gatavību vērsties tiesā Datu valsts inspekcija atzina, ka tomēr neesot pamata ar šādām prasībām vērsties pie SIA Pietiek.lv, iestāde tomēr turpināja „pasūtījuma” pildīšanu.

Nespējot neko padarīt attiecībā uz portāla Pietiek saturu, inspekcija nu vērsās pie SIA Baltic Screen, kurai pieder domēns pietiek.lv (nevis pietiek.com, kura īpašnieku inspekcija tā arī nav spējusi noskaidrot) un pieprasīja, lai no šī domēna nebūtu iespējams nonākt uz Pietiek rakstu par Maizīša „ofšordzīvokli”.

Sekoja ilgstoša sarakste, uzņēmumam Baltic Screen mēģinot no inspekcijas saņemt atbildes uz jautājumiem par tās pieprasījumu pamatotību un tiesiskumu. Šīs sarakstes ietvaros pagājušā gada 9. novembrī SIA Baltic Screen vērsās Datu valsts inspekcijā ar iesniegumu, kurā cita starpā lūdza šai iestādei sniegt šādu informāciju:

„1) lūdzu Jūsu iestādi sniegt skaidrojumu – kādu tieši informāciju Jūsu iestāde vēlas saņemt attiecībā uz 2. punktā minēto. Kaut gan sākotnēji Jūsu iestāde apgalvo, ka tā vēloties saņemt kādu informāciju (citējot: „Inspekcija atkārtoti lūdz līdz 2017.gada 7.novembrim sniegt Inspekcijai šādu informāciju”), attiecīgajā punktā tiek runāts par kādu tehnisku pasākumu veikšanu, nevis par informācijas sniegšanu.

Līdz ar šo, lūdzu, precizējiet Jūsu iestādes vēlmi. Ja gadījumā aprakstītā pretruna skaidrojama ar 23.10.2017 dokumenta sagatavotāja valsts valodas neprasmi vai izglītības trūkumu, lūdzu, miniet attiecīgā darbinieka izglītības līmeni un pievienojiet šo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju.

2) saistībā ar 1. punktu, no kura var izdarīt secinājumu, ka fiksēta „interneta vietnē www.pietiek.com pieejamās personas datu saturošās informācijas (satura) piegādāšana (pārraidīšana), veicot WEB pieprasījuma pārsūtīšanu (redirect), izmantojot Sabiedrības WEB servera izvietošanas (hosting) pakalpojumu Latvijas Republikā reģistrētā datu centrā ar domēnu www.pietiek.lv”, lūdzu Jūsu iestādi sniegt informāciju – vai šāda „piegādāšana (pārraidīšana)” patiešām ir fiksēta vai arī ir tikai Jūsu iestādes vai kādu tās darbinieku pieņēmums?

Ja šāda „piegādāšana (pārraidīšana) patiešām ir fiksēta, lūdzu Jūsu iestādi sniegt informāciju – kad tieši, kādā tieši veidā notikusi šī fiksēšana un vai tā atbilst LR normatīvajos aktos noteiktai šāda fakta fiksēšanas kārtībai. Atbildei, lūdzu, pievienojiet attiecīgā dokumenta kopiju.”

Taču nekādus skaidrojumus uz šiem jautājumiem Avdejanovas vadītā iestāde tā arī nesniedza, tā vietā paziņojot, ka tās interese par šiem jautājumiem esot zudusi. Toties Baltic Screen interese saņemt no valsts iestādes atbildes uz jautājumiem nezuda, un uzņēmums vērsās administratīvajā rajona tiesā.

Baltic Screen pieteikumā tiesai lūdza ierosināt administratīvo lietu, atzīt par prettiesisku Datu valsts inspekcijas rīcību, nesniedzot pieprasīto informāciju, uzlikt tai par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, nesniedzot pieprasīto informāciju, un sniegt šo informāciju.

Šā gada 5. janvārī administratīvā rajona tiesa nolēmusi ierosināt administratīvo lietu un uzdot Datu valsts inspekcijai sniegt rakstveida paskaidrojumus. Spriedums šajā lietā vēl nav pieņemts.

Novērtē šo rakstu:

94
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...