Datu valsts inspekcija piespriež naudas sodu divām „inovatīvām” VID darbiniecēm
PIETIEK18.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja nav iespējams sameklēt dēlu, ir taču iespējams ķerties pie viņa mātes un meklēt dēlu ar viņas „starpniecību”, - Pietiek jau aprakstījis šo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ideju un to, ka Valsts datu inspekcija šai idejai bija „apcirpusi spārnus”, konkrētajām idejas īstenotājām – VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu piektās audita daļas galvenajai nodokļu inspektorei Marikai Enkuzenai un daļas vadītājai Solvitai Keidānei uzlikeot administratīvo sodu - brīdinājumu. Taču pēc tam, kad cietusī inspekcijas lēmumu bija pārsūdzējusi, abām VID darbiniecēm nu uzlikts bargāks – naudas sods.
Datu valsts inspekcijas skatījumā abu VID darbinieču pārkāpums ir – nepamatota un prettiesiska Skaidrītes S. personas datu apstrāde, bez likumiska pamatojuma iegūstot informāciju par Skaidrītes S. dzīvesvietas adresi un viņas radniecības pakāpi ar VID interesējošo Mareku S.
VID vairākkārt nebija izdevies sazināties ar Mareku S, lai uzaicinātu viņu ierasties VID, un abas darbinieces bija izdomājušas, ka tā vietā, lai mēģinātu iet likumisko ceļu, varētu taču vienkārši nosūtīt vēstuli Mareka S. mātei, kura pati par sevi nekādus – pat tikai iespējamus – pārkāpumus nebija izdarījusi.
Taču tā vietā, lai VID prettiesisko rīkojumu pildītu, Skaidrīte S. bija vērsusies ar sūdzību par VID rīcību Datu valsts inspekcijā. Tās sākotnējo informācijas pieprasījumu VID bija ignorējis un atbildi sniedzis tikai uz atkārtotu pieprasījumu, apgalvojot, ka cietušās dati esot apstrādāti, lai „nodrošinātu likuma noteiktā pienākuma kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību izpildi”.
No VID skaidrojuma izrietēja – tā amatpersonām vienkārši esot bijis nepieciešams iegūt informāciju no komercsabiedrībām, kurās Mareks S. pilda valdes locekļa pienākumus, kā arī paskaidrojumu klātienē no Mareka S. Tā kā radies iespaids, ka Mareks S. „nav sasniedzams tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību”, esot nolemts aizsūtīt pieprasījumu viņa mātei.
Taču Datu valsts inspekcija konstatējusi, ka VID rīcība, nespēju sazināties ar konkrētu uzņēmēju aizvietojot ar vēstuli viņa mātei, uzskatāma par prettiesisku, jo „fakts, ka cietušās dēls nereaģē uz VID darbinieku nosūtītajiem informācijas pieprasījumiem, kā arī citām veiktajām darbībām, kas nepieciešami noteikto VID funkciju izpildei, nerada tiesisko pamatu veikt cietušās personas datu apstrādi”.
Pietiek jau ir aprakstījis, ka Datu valsts inspekcijas lēmums arī atklāj, cik vienkārši personu dati VID darbiniekiem ir pieejami arī gadījumos, ja VID rīcība nav likumīga: „VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu piektās audita daļas galvenā nodokļu inspektore Marika Enkuzena VID Nodokļu informācijas sistēmā ir ieguvusi informāciju par Mareku S., atverot formu “NM fiziskās personas” (2015.gada 27. un 29.jūnijā).
Vienā no šīs formas lapiņām “Radinieki” ir apkopota informācija arī par fiziskās personas radiniekiem (t.sk. vārdu, uzvārdu, radniecības pakāpi un deklarēto dzīvesvietas adresi). VID amatpersona M.Enkuzena apstiprina, ka nodokļu audita vajadzībām ir ieguvusi informāciju par Mareka S. mātes - Cietušās radniecības pakāpi un deklarēto dzīvesvietas adresi.”
Turklāt izrādās, ka VID informācijas sistēma arī ļauj VID darbiniekiem konkrētu personu datus aplūkot, katrai šai darbībai nemaz netiekot fiksētai. „Jāatzīmē, ka VID Nodokļu informācijas sistēmas lietotāju darbību auditā informācija līdz šādai detalizācijas pakāpei (atsevišķu formas lapiņu atvēršana) nav identificējama,” norādīts Datu valsts inspekcijas lēmumā.
Tiesa, šajā gadījumā sākotnējais sods par prettiesisko rīcību abām VID amatpersonām bija noteikts ļoti maigs – tikai „brīdinājums par izdarītu pārkāpumu, par kuru atbildība ir paredzēta LAPK 204.7 panta pirmajā daļā”. Taču pēc tam, kad cietusī abus lēmumus par maigā soda noteikšanu bija pārsūdzējusi, nu pieņemts lēmums abām VID amatpersonām uzlikt naudas sodu – 140 eiro katrai.
VID amatpersonu pārkāpums Datu valsts inspekcijas ieskatā joprojām ir „nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu”. Enkuzenai un Keidānei gan nav piespriesta maksimālā soda nauda, kas varēja sasniegt 570 eiro.
Abām „inovatīvajām” VID darbiniecēm vēl ir iespēja šo Datu valsts inspekcijas direktores lēmumu pārsūdzēt tiesā.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
