Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Parex bankas pagājušā gada maijā veiktais „Vernisāžas darījums” atklājis, ka no aptuveni septiņiem simtiem nekustamo īpašumu būtiska daļa patiesībā varētu piederēt Parex kredītņēmējiem, kaut oficiālajos reģistros tie reģistrēti kā bankas īpašums. Šāda situācija radusies bankas privāto īpašnieku saimniekošanas laikā, to pieļaujot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, savukārt pēc bankas pāriešanas valsts īpašumā tās vadītāji šo stāvokli turpinājuši slēpt.

Kā jau informēts, no zemesgrāmatu informācijas izriet, ka Parex banka pagājušā gada maijā par aptuveni 3,8 miljoniem latu pārdevusi tai jau kopš 2001. gada oficiāli piederējušo Vernisāžas kompleksu Rīgas centrā. Tikai bankas apgalvojumi, ka darījums esot noticis starp diviem klientiem, ļāva noskaidrot, ka kredītiestādes oficiālā informācija zemesgrāmatās bijusi maldinoša: patiesībā Vernisāžas kompleksa īpašnieki jau sen mainījušies, kaut kā oficiālā īpašniece līdz pat pagājušajam gadam bija norādīta Parex banka.

Šie fakti liek uzdot jautājumu – cik vēl īpašumu, kas oficiāli pieder valstiskajai Parex bankai, patiesībā ir pavisam citu saimnieku īpašumā. Pati banka, kas vēl otrdien paziņoja par savu „atvērtības politiku”, nevēlējās sniegt atbildi, cik no uz tās vārda reģistrētajiem septiņiem simtiem nekustamo īpašumu tikai formāli - atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā - pieder bankai, bet faktiski ir kredītņēmēju vai bankas klientu īpašumā, kā šis skaits mainījies pēdējos divos gados un ar ko šāda situācija izskaidrojama.

Tikmēr bankai tuvu avotu teiktais liek domāt, ka šādu īpašumu, kas tikai oficiāli skaitās bankas īpašumi, varētu būt vairāki desmiti. Šāda situācija radusies jau laikā, kad banku vadīja Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, - tad lieliem kredītņēmējiem tādu vai citādu apsvērumu dēļ piedāvāta aizņēmumu nodrošinājumu shēma, kad kredītņēmēja ieķīlātais īpašums formāli nemaz nav skaitījies kā tam piederošs. Savukārt pēc bankas pāriešanas valsts īpašumā tās vadība uzskatījusi par labāku šo situāciju nepubliskot. Neesot gan zināms, vai par to vispār esot informēta valdība un Privatizācijas aģentūra kā bankas valsts akciju turētāja.

Šādu shēmu izmantošanas rezultātā, kā atklājis jau pieminētais Vernisāžas darījums, Parex banka milzīgus aizdevumus bija izsniegusi, kā ķīlu saņemot tikai mazvērtīgus zemesgabalus, kamēr lielākā „ķīla” formāli skaitījās tās īpašums: Vernisāžas gadījumā divi zemesgabali Vitrupes ielā skaitījās ieķīlāti par vairāk nekā 10 miljoniem latu, kamēr pats Vernisāžas komplekss kopš 2001. gada oficiāli bija bankas īpašums, uz ko nebija nostiprinātas nekādas hipotēkas.

Faktiski nav šaubu, ka šādas darījumu shēmas nebūtu bijušas iespējamas bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) tiešas vai netiešas labvēlības. Pati komisija otrdien gan nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu, vai tā atbalsta shēmu, ka banka iedod septiņu miljonu latu kredītu, oficiāli zemesgrāmatā hipotēku iereģistrējot tikai uz diviem nelieliem un salīdzinoši lētiem zemes gabaliem (kā tas, spriežot pēc zemesgrāmatu informācijas, noticis Vernisāžas gadījumā).

Savukārt pirms šīs situācijas nākšanas gaismā komisijas pārstāve Ieva Upleja pēc būtības neatbildēja uz jautājumu, vai laikā, kad Parex ir aizliegums izsniegt kredītus, tā drīkst reģistrēt jaunas komercķīlas un hipotēkas, tomēr atzina – FKTK kredītlietas pārbaudes ietvaros tiešām pārbaudot, vai banka ir reģistrējusi ķīlu izsniegtajiem kredītiem un vai tā ir ierakstīta zemesgrāmatā, taču hipotēkas reģistrāciju vai nereģistrāciju nosakot starp banku un klientu noslēgtais līgums.

Savukārt Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodaļas priekšniece Žanna Zujeva norāda, ka īpašuma tiesību un ķīlas tiesību reģistrēšana zemesgrāmatā ir brīvprātīga, nevienu nevar piespiest reģistrēt savas īpašuma tiesības, un ierakstam ir publiska ticamība, bet tie, kuri nereģistrē, - „tie ir, tā tēlaini izsakoties, „baltie caurumi””.

„Ja īpašuma tiesības nav reģistrētas zemesgrāmatā, tad Civillikuma izpratnē īpašums nepieder, lai gan ir līgums par tā iegādi. Darījums nav saistošs trešajām personām, līdz ar to īpašnieks nevar īpašumu izīrēt, slēgt nomas līgumus utt. Un pastāv arī risks, ka iepriekšējais īpašnieks, redzot, ka jaunais īpašnieks nav reģistrējis zemesgrāmatā, var īpašumu pārdot vēlreiz un, ja otrs pircējs būs čaklāks un savas īpašuma tiesības reģistrēs zemesgrāmatā, tad pirmais vairs savas īpašuma tiesības nevar pierādīt,” skaidro Zujeva.

Viņa arī norāda uz potenciālajiem riskiem, kas var draudēt bankai, kura neiegrāmato savu hipotēku zemesgrāmatā: „Tas pats ir ar hipotēku. Ja kreditors neiegrāmato savu hipotēku zemesgrāmatā, viņš riskē, ka kāds cits savu hipotēku reģistrēs un tai būs prioritāte...”

Novērtē šo rakstu:

14
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

21

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

FotoValsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Lasīt visu...

21

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

FotoŠāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?
Lasīt visu...

21

Intelektuālā viagra deputātiem

Foto2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru”.
Lasīt visu...

12

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

FotoJanvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad viņa "pa blatu" sev ieguva vietiņu kapsētā. Šajā apstāklī nebūtu nekā īpaša, ja vien 19. janvārī sīko krāpniecību neaizstāvētu patētiski mūsu visai cienītais Jānis Jurkāns. Mēs pārrunājām šo rakstu, turklāt Jūlijs Krūmiņš un Jānis Jurkāns ir draugi kopš bērnības. Viedokļi sakrita, un mēs uzrakstījām Jānim vēstuli. Pēc kāda laika ar šīs nepublicētās vēstules rekomendācijām nodarbojās Saeima. Ar Jurkāna piekrišanu vēstuli publicējam.
Lasīt visu...

21

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoŠī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt pamatojumu Jūsu publiski vairākkārt paustajam apgalvojumam, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspējīgs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spētu izpildīt savas nākotnes saistības pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spētu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzētajā apmērā. Diemžēl uz vairākiem jautājumiem atbildes pēc būtības netika sniegtas, tādēļ atkārtoti lūdzam tās iesniegt, lai varam pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

FotoVairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību un ar to saistītajām izmaksām. Uz saviem jautājumiem esam saņēmuši atbildes, kuras vēlamies precizēt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...