Daži iespaidi par Indriķa Latvieša „Varu”: biedrs Vājonis nevienu lēmumu savā dzīvē nekad nav pieņēmis pats
Pietiek lasītājs28.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja jāizsakās par „Varu” – „Bailēm
Vispār šajā grāmatā ļoti precīzi (gan pēc formas, gan satura) nošķiramas nopietnās sadaļas no vulgarizētas lirikas kas, godīgi sakot, kož acīs (var jau būt, ka tas nepieciešams, lai lasītājam pielēktu, cik ļoti vulgāri ir personāži savā dziļākajā būtībā, bet nē - nav labi, "bļ…a” ir par daudz un teikumu konstrukcija...). Var jau būt, ka tas tieši vajadzīgs, lai mazāk vērīgs lasītājs pamanītu robežu, bet nu - tas tā.
Dažas grāmatas sadaļas mazliet cērtas acīs attiecībā uz vairākiem pazīstamiem personāžiem. Ne tik daudz kopumā, kā detaļās. Piemēram, biedrs Vājonis. Neteikšu, ka pazīstu viņu, bet zinu kopš 1996.gada.
Sadaļas par b.Vājoņa tieksmi uz pretējā dzimuma apgrābstīšanu, manuprāt, ir stipri pārspīlētas. Šādas domas viņa galvā, iespējams, dzima, bet praksē nevarēja tikt realizētas bez partijas akcepta. Jo b. Vājonis nevienu lēmumu savā dzīvē nekad nav pieņēmis pats.
Es personīgi esmu pārliecināts, ka arī defekācijas procesu un maršrutu līdz labierīcībām viņš iepriekš saskaņoja un gadījumā, ja saskaņotais maršruts paredzēja tualeti 2.stāvā, bet tā bija aizņemta, viņš cietās vai gāja pēc tam mainīt bikses, ja nesanāca, bet nemeklēja alternatīvu, piemēram, uzkāpjot stāvu augstāk.
Bet, jā, - visi padotie viņu atceras ar ļoti labu vārdu, jo viņš nevienam neko sliktu nekad nedarīja un nepateica. Tas nav tā kā privātajā biznesā - "bļ…a, kāda velna pēc te tā miskaste vēl nav aizvākta, mums projekts sākas pēc piecām minūtēm".
Tā ka - var jau būt, ka Āfrikā viņam ar to sekretāri arī kaut kas bija, bet diez vai viņš atļāvās to galiņu pabāzt kaut kur tālāk bez partijas vadītāja telefoniska akcepta -gan jau zvanīja tieši pirms tam, sakot, ka "esmu centimetra attālumā, gatavs iebāzt galiņu, bet vai tam ir partijas akcepts un, ja ne, tad ko darīt"?
Toties zem secinājumiem grāmatas pēdējā nodaļā es esmu gatavs parakstīties. Tas diemžēl ir mūsu lāsts - vainojama zemā izcelšanās, kā apgalvo mans fāters. Kaut gan tik ļoti zema jau viņam pašam izcelšanās nav, bet tas savukārt padara viņu par visnotaļ inteliģentu un erudītu sarunu biedru un vienlaicīgi absolūti nespējīgu konkurēt mežonīgā kapitālisma apstākļos.
Latvijas problēma gan vairs nav tik daudz tās pilsoņu kalpa daba, bet gan tas, ka vairs īsti nav ne kalpu, ne vagaru. Gandrīz visi strādātspējīgie ir prom, palikuši tie, kas dzīvo uz puslīdz stabiliem valsts/pašvaldības pasūtījumiem (kas arī, protams, kādreiz beigsies). Tā ka globāli jautājums ir pavisam cits: nevis, ko darīt/kā darīt, bet - kurp doties/paaicināt pie sevis.
Pirmais jautājums ir retorisks - Latvijā nav neviena, kas varētu pieņemt lēmumu, ko darīt un kā darīt (ja neskaita primitīvas saimnieciskas lietas naturālās saimniecības ietvaros). Otrais - paaicināt Krieviju izdzīt visus parazītus un nostādīt lietas uz zinātniskiem pamatiem?
Nešaubos ne mirkli, ka izdzīs un sakārtos. Vienīgais – tie, kas patiešām tic, ka tas ir risinājums, aizmirst vienu elementāru lietu - visus tos, kas šajā procesā aktīvi piedalīsies, pirmos (pēc tam, kad tas būs noticis fakts) aizsūtīs uz Verhoturje ciematu Dekabristu ceļā sakopt un varbūt Kamenskā Uraļskā kārtību ieviest (ja ne vēl tālāk), nevis atstās Rīgas satiksmi organizēt. Somizācijas variants? Varbūt.
Kopumā - grāmatu izlasīju, nekādus secinājumus neizdarīju, jo tā tikai apstiprināja manu viedokli. Bet, jā, - es esmu turpinājuma pircēju lokā un visiem iesaku to pašu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
