Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”
Baiba Rudevska*05.12.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
nevajag demago''giju
12.12.2018. 21:21»
eksis
Saeimas un valdības diskusiju par šī dokumenta pieņemšanu varētu pārnest uz 1944.gada Zviedriju, kad tur latviešu kontrabandisti par naudu pār jūru nogādāja tūkstošiem latviešu bēgļu. Zviedru valdība kādu laiku domāja, kā pret šiem "mežoņiem" izturēties un beigās nolēma vienu daļu nosūtīt no kurienes...
Muļķības! Zviedri vienkāŗši bija baigi nobijušies no milzīgās Krievijas un iespējamajiem draudiem. Jā -gļēvi . Bet tam nav nekāda sakara ar šodienas Eiropai svešās civilizācijas migrantu pūļiem.
Kurbads
09.12.2018. 20:51»
Janka
Rudevska jau par Stambulas konvenciju uztaisīja "Juridisko analīzi", kura bija tikai krievu propagandas atgremojums, nevis īsta juridiska analīze. Tagad ķērusies pie šī ANO dokumenta - teikšu godīgi, nav iekšā lasīt kārtējo viņas murgu
Ar rozā apeņu nēsātājiem rēķinus noslēgs ātrāk nekā varētu domāt..Oi, kā sāpēs liberāļiem...
Janka
06.12.2018. 20:49»
zem tanka
Nav ko pateikt par būtību, pāriesim pie personībām, ju huuuu
Rudevska jau par Stambulas konvenciju uztaisīja "Juridisko analīzi", kura bija tikai krievu propagandas atgremojums, nevis īsta juridiska analīze. Tagad ķērusies pie šī ANO dokumenta - teikšu godīgi, nav iekšā lasīt kārtējo viņas murgu!
ES
06.12.2018. 15:23»
eksis
Saeimas un valdības diskusiju par šī dokumenta pieņemšanu varētu pārnest uz 1944.gada Zviedriju, kad tur latviešu kontrabandisti par naudu pār jūru nogādāja tūkstošiem latviešu bēgļu. Zviedru valdība kādu laiku domāja, kā pret šiem "mežoņiem" izturēties un beigās nolēma vienu daļu nosūtīt no kurienes...
Nekad nevajag jaukt dažādas lietas kopā, proti, civilizētas nācijas ar līdzīgiem dzīves noteikumiem, paražām, uztveri, migrāciju kara dēļ un pilnīgi citas "kultūras", mentalitātes un izpratnes par dzīvi nācijas vienkārši kursēšanu pa pasauli, jo gribas pa velti labi padzīvot
Miķelis
06.12.2018. 13:14»
eksis
Saeimas un valdības diskusiju par šī dokumenta pieņemšanu varētu pārnest uz 1944.gada Zviedriju, kad tur latviešu kontrabandisti par naudu pār jūru nogādāja tūkstošiem latviešu bēgļu. Zviedru valdība kādu laiku domāja, kā pret šiem "mežoņiem" izturēties un beigās nolēma vienu daļu nosūtīt no kurienes...
Nu kad paši Zviedri sāks mukt no viņu topošā kalifāta tad gan jau šos ielaidīsim. Bet ekonomiskie migranti no otas pasaules malas mums pilnībā nav vajadzīgi. Ne mēs esam vainīgi pie tā ka viņu nācijas ir tādas sūdu bedres un liels vairākums iedzīvotāju un darba devēju viņus arī šeit negrib.
hmm
06.12.2018. 12:29Nāk no Rasnača - rakstu nelasu, jau iepriekš zinu, ko suns ēdis, ar kādām idejām plivinās, kas ir Maksātnespējas administrācijas šlitkes un Co.
eksis
06.12.2018. 11:53Saeimas un valdības diskusiju par šī dokumenta pieņemšanu varētu pārnest uz 1944.gada Zviedriju, kad tur latviešu kontrabandisti par naudu pār jūru nogādāja tūkstošiem latviešu bēgļu. Zviedru valdība kādu laiku domāja, kā pret šiem "mežoņiem" izturēties un beigās nolēma vienu daļu nosūtīt no kurienes nākuši. Vēl šodien mēs par to pārmetam zviediem kā viņi tā varēja, savukārt viņi nebeidz mums atvainoties ka toreiz tā nolēmma. Izskatās, ka vēsture atkārtojas, bet šoreiz lēmēji esam mēs paši.
zem tanka
05.12.2018. 23:11»
Janka
Jau skatījos, kurš ta būs kaut ko tādu sarakstījis?.. Protams, ka Rudevska, kurš gan cits
Nav ko pateikt par būtību, pāriesim pie personībām, ju huuuu!
Un kādi tad tev, āzīt, konkrēti būtu iebildumi pret šo izklāstu? Varbūt vari pa punktiem, tā, lai visiem skaidrs?
Janka
05.12.2018. 21:40Jau skatījos, kurš ta būs kaut ko tādu sarakstījis?.. Protams, ka Rudevska, kurš gan cits?
lauķis
05.12.2018. 18:44Diemžēl globālistu vēlmes ir likums partijniekiem , ar augļotāju palīdzību.
apk
05.12.2018. 18:34Sen jau likās, ka kaut kas ir padomā mūsu liberastiem. Ja nav saistošs Latvijai, ka parakstīs "kompaktu", tad kāda velna pēc tas ir jāparaksta. Cerams, ka Saeima nobalsos pret. Ja KPV LV, JKP, NA būs pret, tad, kā balsos ZS, jo pārējie būs par. Varbūt kāds balsos pret partijas nostāju?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
