Daži nopietni jautājumi, kas Lieldienās pavīd man prātā saistībā ar Latviju kā kristīgu valsti
Uldis Sēne06.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kārtējās Lieldienas ir klāt. Valsts mēroga svētki, un tāpēc ir brīvdienas. Latvija it kā skaitās kristīga valsts. Cik zinu, kristietība it kā sevi pozicionē kā labo, pareizo, taisnīgo reliģiju jeb ticību, kurai nesavtīgi rūpot cilvēku likteņi. Nu, ja reiz tā, tad sakiet man, lūdzu, kāda velna pēc visus šos gadsimtus un pat vēl tagad valsts politiski ekonomiskās iekārtas modelis ir tik klaji egoistisks un netaisnīgs?
Kā kristīgie lozungi, kurus mums caur medijiem bāž acīs valsts vadītāji un kultūras darbinieki, var iet kopā ar šo negausīgo, netaisnīgo valsts iekārtas modeli, kurā ir pieļaujama tik krasa finansiālā un materiālā nevienlīdzība, un izrādīta klaji nihilistiska attieksme pret dabu!?
Kā tik sasodīti kristīgā valstī var būt tik liela sajūsma par militārisma kultivēšanu un nāves mašīnām!? Kā visai tautai piederošie dabas resursi, teritorijas, fabrikas, rūpnīcas, ēkas varēja tik sasodīti dziļi kristīgā valstī kļūt par privātīpašumu, kur trekni pelnīties šauram sabiedrības lokam uz pārējo rēķina!?
Kā tik sasodīti kristīgā valstī, kurā Lieldienas ir valsts nozīmes svētki, var būt tik daudz ubagu un nabagu, bet sava piektā daļa iedzīvotāju peļņas nolūkos atrasties ārzemēs!? Kā kristīgā valstī var būt iespējams legāli veikalā iegādāties cigaretes, alkoholu un pornožurnālus!?
Pie joda, pasakiet man, lūdzu, kā tik sasodīti dziļi kristīgā valstī skolās bērniem var nemācīt tik pašsaprotamu lietu kā pacietīgi gaidīt, līdz tā dzīvē uzradīsies īstā, otrā pusīte no pretējā dzimuma, ko mēdz saukt par mūža īsto mīlestību, lai tikai ar to, pie kam tikai pēc laulībām stāties dzimumsakaros!? Kā kristīgā valstī skolās bērniem var nemācīt tik pašsaprotamu lietu, ka sekss pirms laulībām ir tāda pati mīlestības nodevība kā laišana pa kreisi laulības laikā!?
Kā kristīgā valstī cilvēkam var būt iespēja legāli apmeklēt azartspēļu zāles, kurās tam kļūt atkarīgam!? Kā kristīgā valstī cilvēkam var būt netraucēta iespēja apmeklēt striptīza klubus, kas ir viens no zemas kultūras, netikumiskuma un vulgaritātes veicināšanas instrumentiem?
Kā tik dziļi kristīgā valstī tik sasodīti maz runā par to, ka meži būtu obligāti jāsaudzē, uz vissteidzamāko apturot koku eksportu, kura dēļ arī notiek masveidīgā, negausīgā, nekaunīgā izciršana!?
Pa radiostacijām un TV kanāliem skan balsis, kuras psihoterapeitiem un zinātniekiem raksturīgos toņos visā nopietnībā klāsta Jaunās Derības notikumus, it kā paši būtu tajos piedalījušies. Loģiski, ka arī šogad nedzirdēsim ne vārda par īstu zinātnieku veiktajiem pētījumiem, kuros tie runā par acīmredzamajām pretrunām saistībā ne tikai ar Jaunās Derības notikumiem, bet arī ar teju vai visu Bībelē minēto. Vai nav dīvaini, ka masu medijos nerunā par zinātnieku pētījumiem šajā nozarē, bet gan dzen vienu un to pašu atražoto sviestu?
Kāpēc tā? Kāpēc tik daudz lētuma un liekulības? Kāpēc tik daudz acīmredzami svarīgu lietu ignorances?
Viena no atbildēm varētu būt tāda, ka tas ir tāpēc, ka dzīvojam kristīgā valstī, kas māca liekulību jau gadsimtiem ilgi. Kristīgie mācītāji atbalstīja absurdo monarhijas iekārtu, atbalstot uzskatu, ka monarhi un aristokrāti savas tiesības pārmantot titulus uz asinsradniecības pamata ir ieguvuši no dieva. Mācītāji uz katra stūra gadsimtiem ilgi bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem laulāja no sirds viens otru nemīlošus cilvēkus, lieliski zinādami, ka tās ir aprēķina laulības, un visi pārējie klātesošie arī to pašu zina.
Bija laiki, kad kristīgās baznīcas rokās bija absolūtā vara, taču tā neko neizdarīja taisnīguma, saprāta, godīguma, labklājības labā. Pilnīgi neko. Tieši pretēji – ar terora palīdzību iedzina sabiedrību vēl lielākā tumsībā un fanātismā.
Sakiet man, lūdzu, ja reiz mēs to visu lieliski zinām, tad uz kāda pamata šodien šo reliģiju translē pa masu medijiem šajā valstī, kuru šīs reliģijas pārstāvji savulaik iekaroja ar viltu un varu!? Vai tā gadījumā nav tautas idiotisma un mazohisma pazīme!?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
