Iesaki rakstu: 
No publikācijām, kas atmasko, iespējams, noziedzniekus amatos, laikraksta Ludzas Zeme žurnāliste Anita neatsakās, bet pieņem izaicinājumu un pat gatava 2001. gadā nošautā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ludzas pārvaldes priekšnieka Vjačeslava Liscova liktenim, jo sajutusi lielu tautas atbalstu un mudinājumu nepadoties.
Oficiāli: 11. janvārī plkst. 11.15 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Rēzeknes novada Lūznavas pagastu, kur saskaņā ar sākotnējo informāciju ar atklātu liesmu dega dzīvojamās mājas jumts.
Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka deg vienstāvu dzīvojamā māja 110m2 platībā. Pirms VUGD ierašanās no ēkas tika evakuēts viens cilvēks, kurš tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem. Ugunsgrēks likvidēts plkst. 14.33.
Tāda ir oficiālā medijiem izsūtītā informācija. Kas aiz tās stāv, Ludzas Zeme jau rakstīja. Šī ir Anitas Daukštes ģimenes māja. Anitai ir pamatotas aizdomas, ka dedzināšana ir tīša un zīmīga. Tā saistīta ar viņas rakstītajiem materiāliem, kuros viņa vēršas un atmasko kontrabandu. Jāatgādina, ka šobrīd pret Anitu kriminālā kārtā tiesājas it kā par neslavas celšanu Ludzas kriminālpolicijas priekšnieks D. Žulins un Rēzeknes prokurore N. Groma. Plus, krimināllieta safabricēta pret mani, galveno redaktori L. Linužu: it kā aizskartās advokātes civilvīrs arī cieši saistīts ar kontrabandu, bet pati advokāte dzīvo vislepnākajā mājā Kārsavas novadā.
Šobrīd ar Ludzas Zemi civilkārtā tiesājas arī Valsts policija, kura prasa atsaukt it kā nepatiesās ziņas par D. Žilinu. Un visbeidzot – ar Ludzas Zemi tiesājas kāda izdevniecība par raksta, kas skar kontrabandu un kur figurē Silkāns un Kononovs un prokurore Groma, pārpublicēšanu. Vai nav interesanta likumsakarība – pieci procesi un visi cieši saistīti ar kontrabandu un kontrabanditiem un viņu radiniekiem.
Jāatgādina, ka Ludzas Zemes nedienas sākās pēc atklātas intervijas ar kontrabandistu Kononovu publicēšanas. Tajā viņš nosauca kontrabandistu vārdus un uzvārdus un tos, kas viņus piesedz. Vēl Ludzas Zemei cita starpā ir tiesas process ar Rēzeknes mēru Bartaševiču, pie kura draudzīgā vizītē ar aicinājumu pastiprināti apkarot Ludzas Zemi bija devies izbijušais Ludzas oligarhs J.L. Kā Ludzas Zemi informē avoti, mafijai ir skaidrs plāns nomocīt žurnālistus ar tiesas procesiem un panākt, ka par nopietnām tēmām viņi vairs neraksta.
„Par Žulinu rakstīju sakarā ar kādu jaunieti, kuru policisti, kā esmu uzzinājusi, ir izkropļojuši. Turklāt man ir pārliecība, ka šis cilvēks saistīts ar noziedzniekiem. Domāju, ka pašiem Ludzas policistiem un advokātiem par to noteikti ir kas zināms, bet runās viņi tikai tad, ja būs pārliecināti, ka beidzot viņu augstos plauktos kāds pārstās piesegt.
Protams, pats Žulins ir tikai izpildītājs, viņa vadoņi ir citur. Rīgā un Daugavpilī, tā es domāju. Tālu nav jāmeklē šim cilvēkam nepatīkami fakti, kurus iesniedzu tiesai, -- pret viņa bijušo sievu (muitas uzraudze) ierosināta krimināllieta par zaudējumu nodarīšanu valstij. Iespējams, tā nav pirmā krimināllieta pret šo sievieti. Esam par to interesējušies attiecīgos orgānos, pētījuši amatpersonu deklarācijas. Viss sakrīt.
Bet prokurore Groma arī ir saistīta, kā man stāstīja, ar kontrabandu, viņas māsas vīrs esot kontrabandas lietās iekšā, un Kononovs apgalvo, ka savulaik pats ar viņu kopā bīdīja lietas uz robežas. Esmu pētījusi šīs lietas, pat vērsusies KNAB, lai pārbauda šo informāciju, bet rezultātu nekādu. Rezultātā vajā tikai mani.
Notikušais ir zīmīgi, jo tieši šai ugunsgrēka dienā notika tiesas process pret mani Žulina lietā. Tā sacīt, mājiens un drauds, lai es nepārprotu, ar ko man ir darīšana. Un noteikti gribu pieminēt tādu prokuroru no Daugavpils Igoru Kravceviču, kurš to lietu pret mani, jāteic tā, sašuvis padziļināti, ar īpašu azartu un uzrādījis man apsūdzību pa pastu, kas ir prettiesiski,”stāsta Anita Daukšte.
Vēl viņa atgādina, ka savulaik, pāris dienas pēc tam, kad viņa uzrakstīja par situāciju ar policistu piekauto jaunieti Leo Samoilovu, jaunieša automašīnu kāds sadauzīja, bet mājas durvis sacirta. Par sagadīšanos to nosaukt varētu tikai naivais.
Šobrīd Anita ir vērsusies policijā ar lūgumu nopietni izmeklēt mājas dedzināšanas lietu, kā arī lūgusi policijai aizsardzību. Izmeklēšana jau sākta. Par aizsardzības piešķiršanu informācijas pagaidām nav. Diemžēl Anita apgalvo, ka māja nav bijusi apdrošināta, tāpēc nekādu kompensāciju viņa nesaņems.
Ir arī laba ziņa – veselības krīzi Anitas māte pārvarējusi. Tagad redzams, ka dzīvībai vairs briesmas nedraud. Taču bija mirkļi, kad likās, ka viņas sirds neizturēs.
Ludzas Zemes redakcija aicina cilvēkus atbalstīt Anitu materiāli, ziedojot mājas atjaunošanai naudu, vai arī ziedot viņai būvmateriālus. Anita lūdz pārskaitīt naudu uz viņas dēla kontu:
LV94NDEA0000081686731
Artūrs Daukšts
p.k. 260887-11451
ar norādi „Ziedojums žurnālistei”
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
