„Delfi” spējuši „apgūt” nodokļu maksātāju naudu pat Holivudas filmas aprakstīšanai
PIETIEK22.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Enerģiski uzņēmēji spēj „apgūt” nodokļu maksātāju naudu vissavdabīgākajiem mērķiem, - to šodien apliecinājusi AS Delfi, ar līdzekļiem no Valsts kultūrkapitāla fonda apmaksājot kādas jaunas Holivudas filmas aprakstu savā interneta vietnē, šo filmu traktējot kā „kultūras notikumu”, kas kā tāds pelnījis recenziju par nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Iepriekšējoreiz AS Delfi vadība savas spējas izdabūt naudu no Valsts kultūrkapitāla fonda "siles" apliecināja jūnija beigās, - tad izrādījās, ka nodokļu maksātāju nauda tērēta tam, lai ar to apmaksātu rokgrupas Guns N' Roses Polijas koncerta aprakstīšanu uzņēmuma interneta portālā.
„Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds” – ar šādu norādi interneta vietnē Delfi bija publicēts pagarš raksts – stāstījums par rokgrupas Guns N’ Roses koncerta apmeklējumu Polijas pilsētā Gdaņskā, tā laikā redzēto un dzirdēto.
Izrādījās, ka tā nav tehniska kļūda, - AS Delfi patiešām bija izdevies no Edgara Vērpes vadītā Valsts kultūrkapitāla fonda iegūt naudu – kopumā sešus tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem, savu finansiālo vajadzību pamatojot ar projektu kultūras notikumu atspoguļošanai un recenzēšanai.
Formāli AS Delfi šo summu bija izdevies saņemt, iesniedzot projektu ar oficiālo nosaukumu “Kultūras notikumu recenziju sērija "Delfi Kultūras" sadaļā”. Šī nauda tikšot sadalīta šādi: autoratlīdzībām recenziju autoriem (62,15 EUR par recenziju, par kādu tiek uzskatīts arī raksts par rokgrupas koncerta apmeklējumu) un honorāram diviem redaktoriem sešu mēnešu darbam (124,50 EUR mēnesī).
Nu izrādījies, ka par „kultūras notikumu”, kura atspoguļošanai un vērtēšanai ir mērķtiecīgi tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, Delfi spēj uzdot pat vienu no daudzajām jaunajām Holivudas masu filmām – pēc Stīvena Kinga romānu cikla motīviem uzņemto Tumšo torni.
Otrdien šajā interneta vietnē publicēts septiņas rindkopas garš šīs filmas apskats ar virsrakstu „Nedaudz gaišākais tornis. Stīvena Kinga cikla Tumšais tornis kino versijas recenzija”, pie kura atkal atrodama norāde „Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds”.
Kā apliecina fonda preses pārstāve Jana Vērdiņa, arī šai „kultūras notikuma recenzijai” AS Delfi saņēmusi finansiālu atbalstu 2017. gada 1. konkursā, to pieprasot projektam “Kultūras notikumu recenziju sērija Delfi Kultūras sadaļā”.
Tuvākajās dienās Pietiek sniegs sīkāku informāciju gan par šī konkursa mērķiem un norisi, gan arī par solījumiem, ar kādiem konkursā uz nodokļu maksātāju naudu startēja uzņēmums Delfi.
AS Delfi vadība (valdes priekšsēdētājs ir Konstantīns Kuzikovs, valdes locekļi – Anatolijs Golubovs un Ingus Bērziņš) par savu jau tradicionālo finansiālo veiksmi finansējuma iegūšanā no valsts jau tikpat tradicionāli klusē, tikmēr uzņēmuma gada pārskats rāda, ka pērn tā peļņa ir ievērojami palielinājusies, jau pārsniedzot 207 tūkstošus eiro.
Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis AS Delfi „veiksmi” nesenajā skandalozajā konkursā par 490 000 eiro liela „valsts atbalsta” piešķiršanu medijiem, - uzņēmums kopā tā ietvaros saņēmis 116 000 eiro (projekti Latvijas pašvaldību temperatūra 2017, Multimediāls populārzinātnisku lekciju cikls par Latvijas kultūrvēsturi, Latvija 2020).
Savukārt AS Delfi pārstāvji konkursa ietvaros vēlējās tikt pie šādām summām no nodokļu maksātāju kabatas:
Ingus Bērziņš, „projekta vadītājs” – 11 296 eiro,
Guna Gleizde, „redaktore” – 11 189 eiro,
Filips Lastovskis, „žurnālists” – 11 189 eiro,
Osvalds Zebris, „atbildīgais redaktors” – 9296 eiro,
Gunita Gailāne, „žurnāliste” – 7716 eiro,
Nora Rieksta-Ķeņģe, „atbildīgā redaktora palīdze” – 7160 eiro,
Jānis Domburs (caur SIA Domburs) – 6000 eiro.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
