„Delfi” un „TVNET” vēstule valdībai un parlamentam: mēs jums ļoti pateicamies, bet atkal esam izsalkuši

Šāds solis parāda, ka Latvijā ir politiskā griba rūpēties par spēcīgāku informatīvo telpu, kurā Latvijas iedzīvotāji saņem kvalitatīvu saturu, ko veido, tai skaitā, profesionāli žurnālisti – tas ir kritiski svarīgi mūsdienu apstākļos, kad Latvijas valsti un sabiedrību apdraud nepārbaudītas, melīgas un Latvijas valsts suverenitātei naidīgas informācijas pārpilnība.

Tāpat mēs izsakām lielu pateicību Valsts Prezidentam Levita kungam, kurš šā gada pavasarī iniciēja publisku diskusiju par politiskiem un tiesiskiem soļiem informatīvās telpas stiprināšanai, un kurš aicināja piemērot samazināto PVN likmi visiem izdevumiem, tai skaitā digitālajiem.

Tomēr izstrādātie grozījumi paredz, ka samazinātā PVN likme 5% apmērā tiks attiecināta tikai uz presi un medijiem iespieddarba formātā, tādējādi pilnībā izslēdzot periodiku digitālajā formātā.

Civilizētajā pasaulē periodikas patēriņš digitālajā formātā ir strauji audzis, tātad tieši šis formāts nākotnē veidos nacionālo informatīvo telpu arī Latvijā. Praksē tas nozīmē uzticamu mediju atbildību garantēt informētu un izglītotu Latvijas sabiedrības vairākumu, lai katrs no mums pats spēj kritiski izvērtēt kā ārējos, tā iekšējos apdraudējumus.

Izpratni par šo atbildību apliecina arī kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – likumdevēji, kuri lēmuši par pazeminātās likmes piemērošanu visiem periodiskiem izdevumiem un grāmatām neatkarīgi no formāta. Tam ir skaidri redzami pozitīvi rezultāti – Igaunijā ziņu medijus digitāli abonē vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, Lietuvā šis rādītājs šogad strauji pieaug, šā gada vidū apsteidzot Latvijas rādītājus.

Sagatavot kvalitatīvu informāciju digitālā periodiskā izdevumā nozīmē tādus pašus izdevumus augstas raudzes profesionālu žurnālistu un redaktoru algošanā kā drukātajos medijos. Kā zināms, pašlaik Latvijā jau ir tādi mediji, kuri attīsta atsevišķas tikai digitālās periodikas produkus – piemēram, "Santa +", "TvNet Klik", "Delfi plus". Gandrīz ikviens laikraksts un žurnāls – gan nacionālā līmeņa, gan reģionālie – lolo lielus plānus digitālo versiju attīstīšanai, jo pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka tā ir mediju patēriņa neizbēgama nākotne.

Tāds Latvijas kultūrai (un tātad informatīvai telpai) esenciāli svarīgs medijs
kā "Teātra Vēstnesis" jau šobrīd tiek abonēts vairāk digitāli nekā drukāti,
tāpēc esošā PVN grozījumu redakcija jau nostāda nelabvēlīgā situācijā nozīmīgu kultūras mediju.

Pašreizējā fiskālā ietekme no pazeminātās likmes piemērošanas ir samērīga ar uzstādījumu aizsargāt nacionālo informatīvo telpu, tāpēc, mūsuprāt, likuma grozījumos būtu taisnīgi, pamatoti un juridiski korekti piemērot samazinātu PVN likmi 5% apmērā arī mediju digitālajiem produktiem, kas atbilst masu informācijas līdzekļa kritērijiem.

Arī Eiropas Savienības Padomes direktīva par samazināto PVN grāmatām, laikrakstiem un citiem periodiskiem izdevumiem ir iekļaujoša digitālajiem izdevumiem, jo neparedz nekāda veida izņēmumus attiecībā uz masu informācijas līdzekļiem digitālā formātā.

Ņemot vērā augstāk minētos apsvērumus, lūdzam valdību un Saeimu, gatavojot ar Latvijas valsts 2022. gada budžeta pieņemšanu saistītās likumu izmaiņas, pārskatīt pašreizējo redakciju izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā, proti, tā 42. panta septītajā daļā nevis izdalīt kā izņēmumu "periodisko izdevumu piegādei tiešsaistes režīmā vai tos lejupielādējot", bet tieši otrādi – iekļaut šādus (digitālus jeb elektroniskus) periodiskos izdevumus starp tiem, kam piemēro samazināto likmi piecu procentu apmērā.

Finanšu līdzekļi, kurus mediji iegūtu, ja digitālajai periodikai tiktu piemērota 5% PVN likme, netiktu novirzīti uzņēmuma īpašnieku peļņai, bet gan tiktu ieguldīti kvalitatīva satura radīšanai – tātad Latvijas sabiedrības informētības un
izglītotības veicināšanai.

Jāuzsver, ka jau tāpat Latvijas mediju nozare cieš no reklāmas apjomu aizplūšanas uz tādiem spēlētājiem kā "Facebook", "Google", kuri nemaksā nodokļus Latvijai. Ja valsts stimulētu mediju digitālās periodikas abonēšanu, mediju nozarei būtu iespēja mazināt atkarību no reklāmas kā ieņēmumu veida, kā arī ieguldīt līdzekļus kvalitatīva satura attīstīšanā un tādējādi nacionālās informatīvās telpas stiprināšanā.

Noslēgumā varam droši apgalvot, ka visu Latvijas valsts iedzīvotāju, tai skaitā politiķu interesēs ir tas, lai Latvijas medijos ir augstākas kvalitātes informācija, kas ļautu sabiedrībai attīstīt racionālus spriedumus, spēt atšķirt patiesību no dezinformācijas, audzēt uzticību Latvijas valstij un demokrātijas ilgtspējai.

Novērtē šo rakstu: