Deputāts Zaķis otrdien melojis aģentūrai LETA un portālam DELFI par savu saistību ar auto darījumu
L. Lapsa05.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas deputāts Dzintars Zaķis otrdien ir melojis ziņu aģentūrai LETA un portālam DELFI par savu saistību ar skandalozo auto darījumu, kura dēļ valsts nesaņēma vairāk nekā 8800 eiro pievienotās vērtības nodoklī, - to liecina jauns Zaķa un uzņēmuma Mūsa Motors darbinieka sarakstes fragments, kas nonācis Pietiek rīcībā. Tas jau trešdien tiks nosūtīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam.
„Politiķis apgalvoja, ka neesot centies iedziļināties, kādā veidā ir veikts šis darījums, un arī neesot bijis aktīvi iesaistīts tā veikšanā,” – šādi Zaķa stāstīto otrdien izklāstīja ziņu aģentūra LETA.
„Firma pārskaitīja naudu, un mašīna tika saņemta šeit. Pārējās detaļas es necenšos saprast. (..) Es, godīgi sakot, pat īsti nezinu, par ko ir stāsts, jo es pats ar to nekrāmējos,” – tā savukārt Zaķa teikto otrdien atreferēja portāls DELFI.
Kā liecina jauns deputāta un uzņēmuma Mūsa Motors darbinieka Toma Rubuļa elektroniskā pasta sarakstes fragments, kas nonācis Pietiek rīcībā, Zaķis ir melojis abiem šiem medijiem.
Līdz šim bija zināms tas, ka Zaķis ar Rubuli saistībā ar saviem jauna auto iegādes plāniem bija sarakstījies pagājušā gada 20.-22. decembrī. Sarakste beidzās ar Rubuļa izklāstu par to, ka automašīnas fiktīva pārdošana kādai Lietuvas firmai un tad tālāka pārdošana atpakaļ uz Latviju prasīs 3-4 dienas un lietuviešiem par šo pakalpojumu, kas ļaus auto iegādāties bez PVN, nāksies samaksāt 1000 eiro. Savukārt Zaķis uz šo izklāstu bija atbildējis: „OK, centīšos līdz pirmdienai tikt skaidrībā.”
Jaunais sarakstes fragments rāda, ka Zaķis arī ir „ticis skaidrībā”: saskaņā ar to pagājušā gada 27. decembrī (otrdienā) viņš Rubulim pārsūtījis no savas firmas SIA Datoru centrs valdes locekles Ilutas Ūbeles saņemtu Word failu, kurā bijuši visi firmas rekvizīti – adrese, reģistrācijas numurs, bankas konts utt. -, kas nepieciešami auto iegādes līguma slēgšanai.
Pēc tam, kad Zaķis darījuma kārtotājam pats personiski bija nosūtījis nepieciešamo informāciju, tad arī veikts darījums, ko pats Zaķis otrdien mēģināja nosaukt par „auto iegādi Lietuvā un importēšanu Latvijā”.
Patiesībā, kā apliecina fakti, tieši pats Zaķis bija vērsies dīlerfirmā SIA Mūsa Motors Rīga, kur saskaņā ar uzņēmuma cenu lapu un Zaķim izteikto piedāvājumu viņa kārotais Volvo XC60 maksātu 48 924 eiro (40 100 eiro un 8824 eiro pievienotās vērtības nodoklis, ko saņemtu valsts).
Deklarētie uzkrājumi deputātam būtu ļāvuši šo automašīnu iegādāties kā fiziskai personai, bet tad viņam nāktos samaksāt valstij arī 8824 eiro lielo pievienotās vērtības nodokli. Rezultātā Saeimas deputāts nolēmis, ka būs izdevīgāk, ja auto pirks nevis viņš, bet viņam piederošā SIA Datoru centrs.
Kā rāda uzņēmuma gada pārskats Lursoft datu bāzē, SIA Datoru centrs pašai šādas naudas nav bijis. Taču nepieciešamo naudu firmai nodrošinājis pats Zaķis: kā rāda amatpersonas deklarācija un uzņēmuma gada pārskats, viņš 2011. gadā savai firmai aizdevis ievērojamu summu – Ls 34 571. To apliecina arī pats Zaķis.
Šī deputāta nauda, aizskaitīta uz firmu, tikusi izmantota, lai SIA Datoru centrs iegādātos deputāta kāroto Volvo XC60, atbrīvojot viņu no nepieciešamības personiski nomaksāt PVN. Taču, ja SIA Datoru centrs iegādātos Volvo „pa taisno” no SIA Mūsa Motors Rīga, tai vienalga nāktos Latvijas valstij samaksāt PVN, un to atgūt varētu, visticamākais, tikai pēc ilgāka laika.
Kā rāda tālākā notikumu gaita, Zaķis acīmredzot nav vēlējies ne tikai nomaksāt savai valstij PVN, bet pat to uz laiku „aizdot”. Tāpēc viņš, kā liecina Pietiek rīcībā esošie fakti, ir uzklausījis SIA Mūsa Motors Rīga darbinieka Rubuļa ierosinājumu par „likumīgo nodokļu apiešanas shēmu” – vai arī pats nācis ar šādu ierosinājumu.
Tā būtība – deputāta kāroto automašīnu Mūsa Motors Rīga par 40 100 eiro pārdod kādai Lietuvas firmai, bet tā tālāk – deputāta firmai. Lietuvas firmai par šo pakalpojumu jāmaksā 1000 eiro, toties Dzintara Zaķa firma atbrīvojas no nepieciešamības vispār – kaut arī tikai uz laiku – maksāt PVN par deputāta kāroto automašīnu.
Pēc automašīnas iegādes, kā rāda dokumenti, Dzintars Zaķis pats ar savu firmu nekavējoties noslēdzis vienošanos, ar kuru tā viņam nodod šo Volvo XC60 lietošanā uz Saeimas deputāta pilnvaru laiku. Savukārt šā gada 13. aprīlī Dzintara Zaķa firma Datoru centrs jauno Volvo viņam pašam ieķīlājusi par Ls 27 971.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
