Deputātu ētika

Nosauksim vārdos šos 49 deputātus, kuri pakļāvās banku lobijam un balsoja PAR grozījumu Maksātnespējas likumā (186/Lp12) nodošanu Juridiskajai komisijai 2015.gada 12.februārī, ar kuriem paredzēts atcelt "nolikto atslēgu principu" un pagarināt saistību dzēšanas procedūras termiņus:

1. Hosams Abu Meri VIENOTĪBA

2. Aldis Adamovičs VIENOTĪBA

3. Solvita Āboltiņa VIENOTĪBA

4. Aija Barča ZZS

5. Guntis Belēvičs ZZS

6. Raimonds Bergmanis ZZS

7. Gaidis Bērziņš VL-TB/LNNK

8. Inesis Boķis VIENOTĪBA

9. Mārtiņš Bondars LRA

10. Augusts Brigmanis ZZS

11. Andris Buiķis VL-TB/LNNK

12. Einārs Cilinskis VL-TB/LNNK

13. Valters Dambe ZZS

14. Gundars Daudze ZZS

15. Ints Dālderis VIENOTĪBA

16. Jānis Dombrava VL-TB/LNNK

17. Vjačeslavs Dombrovskis VIENOTĪBA

18. Andrejs Judins VIENOTĪBA

19. Ojārs Ēriks Kalniņš VIENOTĪBA

20. Nellija Kleinberga LRA

21. Māris Kučinskis ZZS

22. Janīna Kursīte-Pakule VL-TB/LNNK

23. Janīna Kursīte VIENOTĪBA

24. Vilnis Ķirsis VIENOTĪBA

25. Inese Laizāne VL-TB/LNNK

26. Ainars Latkovskis VIENOTĪBA

27. Ilmārs Latkovskis VL-TB/LNNK

28. Atis Lejiņš VIENOTĪBA

29. Aleksejs Loskutovs VIENOTĪBA

30. Inese Lībiņa-Egnere VIENOTĪBA

31. Ingmārs Līdaka ZZS

32. Imants Parādnieks VL-TB/LNNK

33. Edgars Putra ZZS

34. Artis Rasmanis ZZS

35. Romualds Ražuks VIENOTĪBA

36. Jānis Ruks LRA

37. Gunārs Rusiņš VL-TB/LNNK

38. Inguna Rībena VL-TB/LNNK

39. Kārlis Seržants ZZS

40. Valdis Skujiņš ZZS

41. Edvards Smiltēns VIENOTĪBA

42. Veiko Spolītis VIENOTĪBA

43. Kārlis Šadurskis VIENOTĪBA

44. Edvīns Šnore VL-TB/LNNK

45. Juris Šulcs VIENOTĪBA

47. Juris Vectirāns ZZS

48. Ilze Viņķele VIENOTĪBA

49. Dzintars Zaķis VIENOTĪBA

Nevar noliegt, ka deputātu balsojumam jābūt brīvprātīgam un vērstam uz sabiedrības interesēm, ko nevar teikt par šo konkrēto 49 deputātu balsojumu.

Šādu likumprojektu ir ierosinājuši deputāti: Solvita Āboltiņa, Gaidis Bērziņš, Kārlis Šadurskis, Einārs Cilinskis, Augusts Brigmanis, Edgars Putra. Mums ir radušās šaubas par šo deputātu goda prātu un personisko ieinteresētību, tāpēc mūsuprāt būtu lietderīgi veikt pārbaudi, vai šie deputāti nav saņēmuši kādu labumu no ar komercbankām saistītas organizācijas, jo deputāti Solvita Āboltiņa, Gaidis Bērziņš un Augusts Brigmanis pirms 12.Saeimas vēlēšanām 2014.gada 25.septembrī balsoja par grozījumiem Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 3.lasījumā.

2014.gada 25.septembrī par grozījumiem Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 3.lasījumā balsoja:

Pirms 12.saeimas vēlēšanām šie deputāti solīja atbalstīt kredītņēmēju intereses, bet uzreiz pēc vēlēšanām 18.decembrī tika nolemts, ka Maksātnespējas likuma grozījumi, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu un būtiskas izmaiņas juridisko personu maksātnespējas regulējumā, stāsies spēkā 2015.gada 1.martā, nevis 1.janvārī, kā plānots iepriekš.

To paredz šo pašu 49 deputātu 18.decembrī steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā. Neviens no nosauktajiem deputātiem, pirms vēlēšanām neinformēja vēlētājus, ka iekļūstot Saeimā darbosies komercbanku interesēs, arī savā deputāta zvērestā solīja strādāt tikai Latvijas iedzīvotāju labā, bet pēc ievēlēšanas šie deputāti rīkojas pretēji saviem solījumiem, ir apmānījuši iedzīvotājus, šāda rīcība ir atzīstama par neētisku un ir atbilstoši sodāma.

Ja deputātiem būtu mugurkauls, tad tie nepakļautos Latvijas Komercbanku asociācijas ultimātiem un pieņemtu likuma grozījumus Maksātnespējas likumā Latvijas iedzīvotāju interesēs.
Kā zināms, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) ir biedrība, kurā uz brīvprātības principa pamata apvienojas Latvijā reģistrētās bankas un ārzemju banku filiāles. Fakti liecina par negatīvām tendencēm Latvijas komercbanku darbībā un iepriekš atrunātu savstarpēju vienošanos par visu LKA dalībnieku vienotu stratēģiju, ja viņu uzstādītās prasības netiks izpildītas.

Nevar nepamanīt vienošanos starp LKA dalībniekiem par apzinātām darbībām kreditēšanas jomā, kas liecina, ka banku sektorā ir būtiski ierobežota konkurence un tiek veicināta negodīga komercprakse. Pēc šādiem paziņojumiem nav šaubu par tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un vienošanās aizlieguma pārkāpumu, kas noteikts Konkurences likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos.

Līdzšinējais dialogs par Maksātnespējas likuma grozījumiem liecina, ka kreditoru un piedzinēju intereses tiek vērtētas augstāk par cilvēku, tai skaitā bērnu tiesībām uz iztikas līdzekļiem. Respektīvi, jebkurš līgums tiek vērtēts augstāk par vecāku pienākumu, kas tam ir uzlikts ar likumu.

Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības). Līdz šim iedzīvotājiem tiek uzspiesti komercbanku pakalpojumi un nekādā veidā netiek ierobežota komercbanku visatļautība.

Esam izmantojuši savas likumos noteiktās tiesības un iesnieguši Saeimai savus priekšlikumus, lai grozījumi Maksātnespējas likumā būtu iedzīvotāju interesēs.

Norādījām deputātiem uz Maksātnespējas likumā noteiktajām maksātnespējas procesa izmaksām, kas ir nepieejamas personām ar maziem ienākumiem. Vērsām uzmanību, ka minimālās algas saņēmējam uz rokas tiek izmaksāti 265.34 eiro mēnesī. Maksātnespējas procesā noteikts, ka kreditoriem maksājamā summa nedrīkst būt mazāka par 1/3 no minimālās algas-120 eiro (360:3=120 eiro). Tas nozīmē, ka šim cilvēkam izdzīvošanai paliek 145,34 eiro, kas nav pietiekami, lai izdzīvotu (īrētu dzīvokli, ēstu, apģērbtos, nokļūtu no mājām uz darbu un atpakaļ).

Ja maksātnespējas procesu iet fiziska persona, kurai ir 2 apgādājamie, tad viņiem visiem trim ir jāizdzīvo ar 202,20 eiro mēnesī (322.20-120=202,20 eiro), kas ir 67,40 eiro katram, un tas ir ievērojami mazāk par nepieciešamo iztikas minimumu - 252 eiro mēnesī vienai personai. Fiziskām personām ar tik maziem ienākumiem nav iespējams sakrāt arī divas minimālās algas (720 eiro), ko iemaksāt maksātnespējas depozītā, lai uzsāktu maksātnespējas procesu. Uzskatām, ka arī maksātnespējas procesā būtu jāsaglabā šai personai minimālā alga un minimālās algas saņēmējs būtu atbrīvojams no depozīta iemaksas.

Lūdzam deputātus izskatīt iespēju pārskatīt saistību dzēšanas procedūras termiņu, jo uzskatam, ka ir neiespējami izdzīvot pat gadu ar ienākumiem 145,34 eiro mēnesī, tāpēc lūdzam izskatīt iespēju samazināt saistību dzēšanas procedūras termiņu, kā tas ir Anglijā, un noteikt, ka minimālais saistību dzēšanas termiņš ir 6 mēneši, ja personas ienākumi nepārsniedz minimālo algu un nav garāks par 2 gadiem, lai nodrošinātu, ka maksātnespējīgā persona ātrāk atgriežas ekonomikas apritē un maksā valstij nodokļus.

Vēlamies norādīt, ka 25.09.2014. Ungārijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas liek bankām kompensēt kredītņēmējiem kredīta maksājumu pieaugumu, tostarp saistībā ar nacionālās valūtas forinta vērtības samazināšanos. Bankām var klāties plāni, jo kompensāciju kopējais apjoms tiek lēsts ap 3 miljardiem eiro. Liela daļa Ungārijas iedzīvotāju kopš 2000. gada ir ņēmuši aizdevumus ārvalstu valūtās - galvenokārt Šveices frankos, jo tas bija izdevīgi zemo procentu likmju dēļ. Taču, forinta vērtībai samazinoties, ir palielinājušies kredītmaksājumi, un daudzi kredītņēmēji vairs nespēj pildīt savas saistības.

Arī Latvijas likumdevējiem būtu jāņem piemērs no citu valstu likumdevējiem savas valsts iedzīvotāju interešu aizstāvībā.

Ja Saeima tomēr nolems izslēgt nolikto atslēgu principu no pašu pieņemtā Maksātnespējas likuma, tad lūdzam ņemt vērā, ka šīs izmaiņas paredz piemērot fizisko personu maksātnespējas procesā tikai attiecībā uz tām saistībām, kas uzņemtas pēc 2015.gada 1.marta; ja komercbankas iebilst pret šādiem grozījumiem, tad jāsecina, ka komercbankas ir iecerējušas atkārtot nekustamo īpašumu cenu mākslīgu palielināšanu un radīt vēl vienu ekonomisko krīzi.

Tagad tikai atliek gaidīt, kā labā šie 49 deputāti balsos nākošajā balsojumā par grozījumiem Maksātnespējas likumā.

* Latvijas Apvienotās Policistu arodbiedrības vārdā

Novērtē šo rakstu: