Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (komisija) sēdē tika skatīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL). Atsevišķu deputātu iesniegtie grozījumi paredz īstenot izmaiņas pašreiz esošajiem atbalsta instrumentiem, padarot tos labvēlīgākus un pieejamus atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem. 

Šādu grozījumu nepieciešamība tika pamatota ar Ekonomikas ministrijas, kas ir atbildīgā par enerģētikas nozari, nespēju nodefinēt skaidrus un taisnīgus nosacījumus nozarei. Šādi grozījumi saskaņā ar grozījumu iesniedzēju pausto komisijas sēdē nebūtu nepieciešami, ja būtu pārliecība, ka Ekonomikas ministrija būs spējīga pati paredzamā laika periodā izstrādāt nepieciešamo normatīvo regulējumu enerģētikas nozarei, kas nodrošinātu sakārtotu un ilgtspējīgu nozares attīstību.

Turpinot ierasto praksi – cenšoties pieņemt lēmumus, šauri vadoties no atsevišķu biznesa interešu uzstādījumiem, bez kopēja, skaidri saprotama ietvara visai nozarei -, esošā nesakārtotība nozarē turpināsies, radot aizvien lielākas pretrunas, diemžēl arī kopīgo ietvaru nozarei, kas būtu par pamatu tālākiem lēmumiem – primāriem un pēc tam arī sekundāriem likumdošanas aktiem, Ekonomikas ministrija arī nav spējusi joprojām nodefinēt ( joprojām ir tikai informatīvs ziņojums par “Enerģētikas stratēģiju” un novecojušas pamatnostādnes tikai uz tuvākajiem dažiem gadiem) . 

Tas savukārt novedīs pie tām pašām kļūdām – šauru interešu motivētiem, savstarpēji pretrunīgiem lēmumiem, kas neizbēgami deformēs enerģētikas nozari un tās tālāku sekmīgu un ilgtspējīgu attīstību, līdz ar to radot nelabvēlīgu ietekmi uz visu tautsaimniecību un sabiedrību kopumā. Pamatojoties uz iepriekšminēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Ekonomikas ministrija uzskata par pamatotu un nepieciešamu iekļaut esošajā ETL likumprojektā grozījumus, kas izmainīs pašreiz esošos atbalsta instrumentus vai to pielietojumu? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad lūdzam uzskaitīt – kurus konkrēti un kāpēc? Ja atbilde ir noliedzoša – lūdzam to pamatot.

2. Kāds ir Ekonomikas ministrijas skatījums uz enerģētikas nozares galvenajiem izaicinājumiem, kuri būtu jārisina pirmkārt? Lūdzam sniegt plānoto darbības plānu, kas aprakstītu, kā beidzot tiks nodrošināts normatīvais ietvars sakārtotai enerģētikas nozares attīstībai.

3. Vai uzskatāt, ka ilgtspējīgai un sakārtotai enerģētikas nozares attīstībai ir nepieciešama enerģētikas stratēģija? Ja atbilde ir apstiprinoša – kad Ekonomikas ministrija ir plānojusi to izstrādāt un apstiprināt? Ja atbilde ir noliedzoša – lūdzam to pamatot.

4. 10.Saeimas darbības laikā komisijai izskatīšanai tika nodots Ekonomikas ministrijas izstrādātais Atjaunojamās enerģijas likums, kurš diemžēl tika atzīts par ļoti nepilnīgu un pretrunīgu - kopš tā laika nekādas likumdošanas iniciatīvas, kas veidotu kopīgu ilgtspējīgu ietvaru atjaunojamās enerģijas jomā, Ekonomikas ministrija tā arī vairs nav īstenojusi. Vai Ekonomikas ministrija uzskata, ka šāds kopīgs normatīvais ietvars atjaunojamās enerģijas jomā Latvijai nav nepieciešams, vai arī Ekonomikas ministrija vienkārši nav spējīga to izstrādāt? Ja tomēr šāds ietvars ir nepieciešams – kad un kā Ekonomikas ministrija to ir paredzējusi izstrādāt?

5. Ekonomikas ministrija daudzkārt publiski ir paudusi, ka līdz šim esošais normatīvais regulējums, kas nodrošina atbalstu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem, ir pārāk dāsns un tas ir jāmaina. Kāds ir ministrijas skatījums – kādiem būtu jābūt šiem atbalsta mehānismiem un cik lielam rezultātā ir jābūt atbalsta apjomam, lai tas būtu adekvāts un nebūtu nepamatoti dāsns? Kā (laika termiņi un ieplānotā procedūra) ministrija plāno to īstenot? 

6. Vai ekonomikas ministram ir reāls un ilgtspējīgs skatījums, kā nodrošināt atbilstošu ministrijas kompetenci un kapacitāti enerģētikas nozares izaicinājumu risināšanā? Lūdzam to iesniegt. Papildus konkrēti aprakstot – kāda ir esošā situācija un kā ir plānots to īstenot, norādot, kādi resursi tam būtu nepieciešami un kādi resursi tam ir reāli pieejami.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...