Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Deputātu jautājumi Straujumai par "Rail Baltica"

Ivars Zariņš u.c. 12. Saeimas deputāti
05.12.2014.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 6. novembrī Jums tika iesniegti Saeimas deputātu jautājumi saistībā arRail Baltica projekta īstenošanu. Diemžēl uz šiem jautājumiem ir sniegtas pārāk virspusīgas vai vispārīgas atbildes, kas nedod iespēju deputātiem spriest, cik pārdomāta un pamatota ir Latvijas valdības pozīcija šī projekta īstenošanā, un rada pamatotas bažas, vai vispār tai ir reāli pamatota pozīcija, balstoties uz kuru tiks nodrošināta valsts un sabiedrības interesēm atbilstoša šī nozīmīgā projekta realizācija. Lai kliedētu šīs bažas, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādēļ Jūs tā arī neiesniedzāt savu pamatojumu un aprēķinus, kas apliecina, ka šī projekta īstenošana un ekspluatācija būs izdevīga Latvijai? Vai tādejādi Jūs apliecināt, ka šāda pamatojuma Jums nemaz nav? Ja šāds pamatojums Jums tomēr ir – lūdzam to iesniegt pilnā apjomā un, ja ir, – elektroniskā formātā.

2. Eiropas Komisija pieņēma vairākus lēmumus, mudinot Baltijas valstis šī projekta attīstīšanai. 2005.-2006.gadā notika Eiropas Komisijas apmaksāta projekta stratēģiskā izpēte, tomēr 2007.gadā tika atzīts, ka tajā ir nepietiekams ekonomiskais aspekts. 2008.gadā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektiem esošās dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanai Rail Baltica maršrutā. Baltijas valstu vienošanās par kopīgo Rail Baltica projektu notika 2011.gadā. Tās vispārējā tehniskā risinājuma daļa balstās uz pētījumu, ko veica kompānija AECOM Ltd. par 396 000 eiro. Saskaņā ar pieejamo informāciju AECOM Latvijā ir pārstāvējis arī Ominasis Latvia intereses Ķemeru sanatorijas privatizācijā, kura diemžēl izgāzās, jo nespēja nodrošināt privatizācijas plānā paredzēto sanatorijas darbības atjaunošanu.

Lūdzam Jūs informēt, vai ir kāds projekts Latvijā vai Baltijas reģionā, kurš būtu sekmīgi īstenots, balstoties uz AECOM ekspertīzi vai sniegtajiem pakalpojumiem, kas apliecinātu, ka AECOM atbilstoši šī reģiona specifikai tomēr ir spējīgs sekmīgi adaptēt savu pieredzi, kas ir gūta citos pasaules reģionos?

3. Savā atbildē Jūs izvairījāties iesniegt šīs kompānijas pētījumu, bet tikai sniedzāt atsauci uz tā kopsavilkumu internetā, no kura diemžēl nav iespējams secināt, cik pamatots ir šis pētījums, tāpēc lūdzam Jūs iesniegt pilnu šī pētījuma tekstu. Lai taupītu dabas resursus un darbības ērtībai, lūdzam to iesniegt, izmantojot elektroniskos datu nesējus.

4. Cik var spriest no pieejamā AECOM ziņojuma kopsavilkuma, tas balstās pamatā uz 2008. gada datiem, kas atspoguļo pavisam citu ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, turklāt, ņemot vērā paredzētos projekta īstenošanas termiņus (būvniecības uzsākšana - 2020. gads), šie dati būs vairāk kā desmit gadus veci, pirms vispār tiks uzsākta šī projekta praktiskā realizācija. Balstoties uz šī pētījuma datiem, nākamajā posmā veicot tālāku tehnisko izpēti, ir paredzēts iztērēt jau vairāk nekā desmit reizes lielāku finansējumu, nekā tas bija nepieciešams šim pētījumam, lai, balstoties uz šo izpēti, tiktu pieņemti lēmumi par finansējumu vairāk nekā miljards eiro apmērā. Vai šādā situācijā, Jūs uzskatāt par atbildīgu un pamatotu rīcību pieļaut, lai šādi lēmumi un darbības tiktu pieņemti, balstoties uz novecojušiem un situācijai neatbilstošiem datiem? Kādēļ tie netiek aktualizēti? Izmaksas tam būtu niecīgas, salīdzinot ar pārējām projekta izmaksām.

5. Lūdzu iesniegt konkursa nolikumu un lēmumu, saskaņā ar kuru RB Baltija ir ieguvusi tiesības veikt Latvijas posma tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējumu par 3 993 000 eiro. Lūdzam Jūs arī atšifrēt, kāds konkrēti ir darba uzdevums un atbildība šai kompānijai par šo iegūto pasūtījumu?

6. Lūdzam Jūs paskaidrot, kāpēc Baltijas valstu kopuzņēmuma akciju sabiedrības RB RAIL dibinātājs no Latvijas puses nav Latvijas valsts, bet gan kapitālsabiedrība Eiropas dzelzceļa līnijas? Lūdzam iesniegt šīs kapitālsabiedrības statūtus, valdes un padomes sastāvu.

7. No Jūsu sniegtās atbildes tā arī nekļūst skaidrs, vai, lai nodrošinātu Eiropas solīto līdzfinansējumu 85% apmērā, tam ir paredzēts izmantot arī daļu no “nacionālās aploksnes” Eiropas fondu finansējuma? Un, ja tas ir paredzēts, tad cik lielā apmērā un kādiem mērķiem, un no kādām programmām tas tiks nodrošināts?

8. Lūdzam Jūs paskaidrot, vai, izvērtējot šī projekta ietekmi uz mūsu valsts tautsaimniecību, tika ņemts vērā arī tas, kā šī projekta realizācija ietekmēs autotransporta, kā arī jūras un gaisa transporta pārvadājumus, kas objektīvi šajā maršruta koridorā pēc šī projekta īstenošanas samazināsies? Ja tas tika izvērtēts, tad lūdzu sniegt Jūsu aprēķinus - par cik samazināsies apgrozījums, nozares ieņēmumi un strādājošo skaits? Kāda būs šī negatīvā efekta kopējā ietekme?

9. Ir saprotams, ka viens no galvenajiem šī projekta mērķiem ir nodrošināt darbaspēka mobilitāti Eiropas kopienas robežās, kādēļ Eiropa arī ir ieinteresēta šī projekta līdzfinansēšanā. Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības struktūru un produktivitātes līmeni, ir skaidrs, ka šis projekts nozīmīgi veicinās produktīvā darbaspēka aizplūšanu no mūsu valsts ekonomikas un lētāka darbaspēka ieplūšanu. Lūdzam iesniegt Jūsu aprēķinus, kāda būs šī darbaspēka migrācijas ietekme uz mūsu tautsaimniecību un demogrāfiju un vai tā ir ņemta vērā, izvērtējot šo projektu?

10. Kā tas Jums droši vien ir zināms, mēs dzīvojam laikā, kad citur pasaulē strauji attīstās tehnoloģijas, jo citas valstis, attīstot tehnoloģijas, tādējādi nodrošina sev augošu labklājības līmeni, arī pasažieru vilcienu satiksmē daudzviet pasaulē sekmīgi jau darbojas jaunas 21.gadsimta tehnoloģijas pasažieru vilcienu satiksmē, kas nodrošina ātrumu 250-400 km/h, piemēram Alta Velocidad Española Spānijā, China Railway High-Speed Ķīnā, Shinkansen Japānā vai Transrapid Šanhajā. Vai, to ņemot vērā, nebūtu vērts izanalizēt arī tik vērienīga nākotnes investīciju projekta kā Rail Baltica iespējamās tehnoloģisko risinājumu alternatīvas, lai nodrošinātu tā efektivitāti un konkurētspēju ilgtermiņā, nevis steigt to īstenot, bāzējot uz 19. gadsimta tehnoloģijām, kas uz projekta īstenošanas brīdi, iespējams, būs gan morāli, gan tehniski novecojušas?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...