Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāņa Reira vadītajai Labklājības ministrijai, strādājot pie sociālā budžeta sastādīšanas, nav faktiski nekādu reālu, aktuālu datu, - prognozes tiek veiktas, koriģējot „bāzi” ar sagaidāmajiem un nesagaidāmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti dažādi, apgalvojumi, bet neviens nespēj parādīt, cik pamatota ir šī „bāze”. Šādu satraucošu ainu rāda Labklājības ministrijas sagatavotās atbildes uz opozīcijas deputātu pieprasījumu, kā arī šīm atbildēm sekojušie jautājumi jau Finanšu ministrijai. Pietiek šodien publicē abus dokumentus.

Jānis Reirs: par atbildes sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem

Esmu izskatījis Saeimas deputātu jautājumu Nr.260/J12 (09.02.2017. Nr.622.12/1-48-12/17) par valsts speciālā budžeta ilgtspēju un sniedzu šādas atbildes:

1. Iesniegt Labklājības ministrijas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes, pa gadiem: vismaz 10 gadu, vēlams — 20 gadu periodam.

2. Iesniegt Labklājības ministrijas veiktos aprēķinus, balstoties uz kuriem, ir sagatavotas šīs VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.

3. Iesniegt visus izejas datus (IKP, migrācija, dzimstība, mirstība, mūža ilgumsf citi demogrāfiskie un ekonomiskie dati), kurus LM izmanto, lai veiktu nepieciešamos aprēķinus un sagatavotu VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.

4. Ja Jūs tomēr nespējat iesniegt augstākminēto informāciju, lai varētu pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību, vai atzīstat, ka patiesībā Jūsu paustie apgalvojumi ir tikai politiskās spekulācijas, kurām nav pamata?

Labklājības ministrijā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (turpmāk - speciālais budžets) ilgtspējas novērtēšanai vēl joprojām tiek izmantots sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem reformas gados izveidotais ilgtermiņa prognožu modelis (turpmāk - modelis). Izmantojot modeli, tiek veiktas dažādas simulācijas ilgtermiņa tendenču, ietekmju un savlaicīgu risku apzināšanai ilgtermiņā - prognozes nav tiesiski saistošas, bet tās tiek veiksmīgi izmantotas Labklājības ministrijas iekšējā darba procesā, kā arī ES Padomes Ekonomikas politikas komitejas Sabiedrības novecošanas un ilgtspējas (turpmāk - EPC AWG) uzdevumu veikšanai.

Iestrādājot modelī pieņēmumus saistībā ar makroekonomiskajiem rādītājiem tuvākajiem gadiem, tiek ņemtas vērā Finanšu ministrijas sniegtās makroekonomiskie rādītāju prognozes attiecībā uz tautsaimniecībā nodarbināto bruto algas pieaugumu, inflāciju, reģistrētā bezdarba līmeni, kā arī likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” ietvertās speciālā budžeta ieņēmumu prognozes, savukārt ilgtermiņa makroekonomisko un demogrāfisko pieņēmumu iestrādei pašlaik tiek ņemtas vērā 2014.gadā EPC AWG sniegtās makroekonomisko un demogrāfisko pieņēmumu tendences.

Tā kā, neskatoties uz steidzamības kārtā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā — saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) minimālā objekta atcelšanu, speciālā budžeta prognozes netika mainītas un grozījumi likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” netika veikti, tad arī modelī izmantotie pieņēmumi saistībā ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas tendencēm, pašlaik nav mainīti, bet, ievērojot minētās likuma izmaiņas un to, ka VSAOI minimālā objekta ieviešanas finansiālā ietekme uz speciālo budžetu tika prognozēta +74 milj. EUR apmērā un 2019.gadā plānoto speciālā budžeta finansiālo bilanci 25 milj. EUR, ir veikts indikatīvais finanšu novērtējums, ka VSAOI minimālā objekta neieviešanas rezultātā speciālais budžets 2019.gadā reāli būs ar negatīvu finansiālo bilanci: aptuveni 50 milj. EUR apmērā.

Jāsaka, ka minētās izmaiņas ir būtiskas, kas rada pamatu piesardzīgākai speciālā budžeta uzkrājuma veidošanās un izdevumu pieauguma politikai.

Ņemot vērā to, ka Finanšu ministrija ir uzsākusi darbu pie Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam sagatavošanas, kas ir jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz šī gada 15.aprīlim, un Labklājības ministrijai tiks iesniegts aktualizēts makroekonomisko rādītāju scenārijs, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognoze speciālā budžeta programmas 04.00.00. „Sociālā apdrošināšana” valsts pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izdevumu aktualizācijai laika periodam no 2017.-2020.gadam, attiecīgi tiks uzsākts darbs arī pie ilgtermiņa prognožu aktualizācijas, kas jau ilgtermiņā dos precīzākus ietekmes rezultātus.

Deputātu jautājumi finanšu ministrei Danai Reizniecei Ozolai par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Labklājības ministrs Jānis Reirs publiski vairākkārt ir paudis viedokli, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspējīgs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spētu izpildīt savas nākotnes saistības pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spētu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzētajā apmērā. Mūsuprāt, tas ir ļoti satraucoši. Tādēļ lūdzam Jūs sniegt šādu informāciju:

1. Iesniegt savas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes, pa gadiem: vismaz 10 gadu, vēlams — 20 gadu periodam.

2. Uzskaitīt Jūsu apsvērumus un pieņēmumus, balstoties uz kuriem, ir tikušas veiktas šīs prognozes.

3. Iesniegt aprēķinus, balstoties uz kuriem, ir sagatavotas šīs prognozes.

4. Iesniegt visus izejas datus (IKP, migrācija, dzimstība, mirstība, mūža ilgums, citi demogrāfiskie un ekonomiskie dati), kuri ir izmantoti, lai veiktu nepieciešamos aprēķinus un sagatavotu VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.

5. Kādam būtu jābūt VSB uzkrājumam, pēc kādiem principiem tam būtu jāveidojas, lai nodrošinātu VSB ilgtspēju?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...