Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ziuta
24.01.2018. 13:35žēl, ka skarbā patiesība par to, ka pašreizējā vadība nezina, ko dara, un tiek šķaidīti institūcijas pamati, ietērpta pastulbā, stilistiski nebaudāmā tērpā.
usa
22.01.2018. 20:04Liberāļi no ASV atveda mafiozo sapuvušo olgarhu kapitālismu un tagat visi brīnas ka neiet kāpēc netika ieviests ES tautas kapitālisms.Brivie mediji visi tur ūdeni mutē
Gudrais
22.01.2018. 17:18Autors savus rakstus pārmeru piebārsta ar svešvārdiem. Patīk stilot Artūram, izlikties gudrākajam savā ciemā. Jo, acīmredzot, naids ir pārspējis veselo saprātu. Ej, paēd vakariņas.
Džasā
21.01.2018. 14:59»
dgd
Kas man durakam var paskaidrot - kas ir stratēģija? Un kas ir valsts stratēģija
Tev nav jāzin nākošā kliķes nodevība vai jāizprot cēloņsakarības starp partiju grupējumu bīdīto projektu kopsakarībām.
Piemēram viens grupējums uzstāj, ka vajag rakt grāvi, bet otram grupējumam jau sen stāv iepirkti ekskavatori, bet mēs vēlāk brīnāmies, kāpēc nosusinātajā tīrumā izkalst zāle, savukārt grāvja lejtecē dzīvojošie, piedzīvo neredzētus plūdus, bet visi kopā nolemjam sodīt galdniekus un jumiķus par nelietderīgu lietkoku izniekošanu.
dgd
20.01.2018. 20:55»
dgd
Kas man durakam var paskaidrot - kas ir stratēģija? Un kas ir valsts stratēģija
Un kam Latvijā ir tiesības šo valsts stratēģiju izstrādāt? Koalīcijas padomei? Ministru kabinetam? Prezidentam? Saeimai?
dgd
20.01.2018. 15:08Kas man durakam var paskaidrot - kas ir stratēģija? Un kas ir valsts stratēģija?
lauķis
20.01.2018. 13:20»
Blondīne
Nesapratu kāpēc tik daudz uzmanības vienam pašam zaķim! Visā valsts pārvaldē pilns ar zaķiem , lapsām, jenotiem, mežacūkām un citiem personāžiem, kuri regulāri izsakās, piedalās, pauž savus redzējumus un pauž savu apšaubāmo kompetenci katru dienu...
Lai radītu ilūziju ka vainīgi atsevišķi personāži , nevis SISTĒMA.
Blondīne
20.01.2018. 09:58Nesapratu kāpēc tik daudz uzmanības vienam pašam zaķim! Visā valsts pārvaldē pilns ar zaķiem , lapsām, jenotiem, mežacūkām un citiem personāžiem, kuri regulāri izsakās, piedalās, pauž savus redzējumus un pauž savu apšaubāmo kompetenci katru dienu.
Tā kā, diemžēl, prezidents mums esot vienkārši "orgāns"( saskaņā ar Salnāja teikto), tad patiesībā viņa kanceleja mūsu dzīvi ietekmē tikai tik tālu, cik mums tā izmaksā.
Es,
19.01.2018. 23:21»
Nav
vērts iespringt tiem, kuriem stulbuma progress nekalpo kā materiāls zināmām teorētiskajām studijām. Degradācija un deģenerācija ir zinātniskās izpētes objekts. Protams, tautai, kura ar baudu dodas pretī savai bojāejai, nav vērts palīdzēt. Visticamākais, arī nav iespējams palīdzēt. Par to liecina vēsture...
ibiots manikaks porcijs srrrancijs, gàju uz barikàdèm, ticèju nàkotnei, piemiñas błembuku esmu tagad atejà pie daudzreiz lietojamo papîru maisa piekabinàjis. Kad man uznàk pilnmèness sindroms, saceru ibijotiskus patrejotiskus mugus par kaŗakulikasi kamasutras màkslas likumiem. Un onanèju uz administratîvo procesu, no kà man ir hroniski krampjainie orgasmi ar strutainiem izdalîjumiem. Patieśàm, interesanti man kà ibiotam manikakam srrrrrancijam!
Nav
19.01.2018. 18:22»
mja
Lai apkopotu visus vienas nedēļas stulbumus valsts pārvaldē, politikā, tiesās būtu nepieciešams vesels darba kolektīvs...
vērts iespringt tiem, kuriem stulbuma progress nekalpo kā materiāls zināmām teorētiskajām studijām. Degradācija un deģenerācija ir zinātniskās izpētes objekts. Protams, tautai, kura ar baudu dodas pretī savai bojāejai, nav vērts palīdzēt. Visticamākais, arī nav iespējams palīdzēt. Par to liecina vēsture. Domājams, nevar līdzēt arī asiņains terors, iebiedēšanai likvidējot lielākos mēslus un pārējos turot stingrā ideoloģiskajā pakļautībā un kontrolē.
mja
19.01.2018. 17:36Lai apkopotu visus vienas nedēļas stulbumus valsts pārvaldē, politikā, tiesās būtu nepieciešams vesels darba kolektīvs.
Kā teica, Dž.Karlins par savu valsti - esam izlietnes notekā un neko vairs padarīt nevar, tikai iekārtoties ērtāk un noskatīties kā viss tiek aizrauts kanalizācijā. Jo tālāk no notekas būsim, jo ilgāk varēs vērot procesu.
Jautājums, vai vērts iespringt uz šādu procesu vērošanu?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
