Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pastāv pamatotas bažas, ka Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS) neliels personu loks izmanto personiskā labuma gūšanai, turklāt slimnīcā "sistēma" ir izveidota tā, lai pētījumus būtu iespējams veikt, vispār apejot slimnīcu, un attiecīgi visus ienākumus iebāzt to veicēju kabatā, - arī tas minēts slimnīcas Finanšu departamenta direktora Jura Lāča dienesta ziņojumā, kas nonācis Pietiek rīcībā. Šodien pilnā apmērā publicējam šo ziņojumu, kā arī ziņojumā minētā slimnīcas Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītāja Daiņa Krieviņa skaidrojumus šai sakarā.

"Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklei A.Čakšas k-dzei, valdes loceklim N.Štāla k-gam - dienesta ziņojums

Ar šo es vēlos vērst jūsu uzmanību uz vairākām lietām, kuru nesakārtošanas gadījumā pastāv pamatotas bažas, ka, iespējams, slimnīcas infrastruktūra bez maksas tiek izmantota komercpētījumu veikšanai un personīga labuma gūšanai. Bez tam neskaidrā situācija ar klīnisko komercpētījumu un pacientu uzskaiti, nespēja sniegt skaidru informāciju par reālo situāciju var vēl vairāk pasliktināt Slimnīcas reputāciju. Pēc manā rīcībā esošās informācijas iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi šo aktivitāti sakārtot, bet man nezināmu iemeslu dēļ tas vienmēr ir bijis nobremzēts agrīnā stadijā.

Finanšu departaments ir apkopojis Slimnīcas rīcībā esošo informāciju par klīnisko pētījumu organizāciju un uzskaiti, kā rezultātā ir radušies virkne secinājumu, kurus uzskaitīšu zemāk:

1. Darbu ar klīniskajiem pētījumiem organizē un autonomi pārvalda Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītājs D.Krieviņš. Reāli viņu neviens nekontrolē, un no minētās personas puses nav arī bijusi novērota vēlme sakārtot esošo situāciju atbilstoši labas prakses principiem;

2. 1 pētījuma ietvaros tiek slēgti 2 līgumi;

a. Ar slimnīcu tiek slēgts vispārīgs līgums par pētījumu un infrastruktūras izmantošanu;

b. Pasūtītājs ar pētnieku slēdz līgumu par samaksu un konkrētu pētījuma plānu. Slimnīcai (ne netiešajam vadītājam, ne valdei) par šo līguma saturu nav nekādas informācijas.

3. Uzskaite tiek veikta ar Slimnīcu nesaistītās datu bāzēs. Klīniskie pacienti netiek reģistrēti ne Ārsta birojā, ne kādā citā Slimnīcas pārziņā esošā datubāzē. Līdz ar to šobrīd nav reālu iespēju pateikt cik klīnisko pētījumu pacientu (ambulatorie un stacionārie) atrodas slimnīcā vai piedalās pētījumu programmā;

4. Nav iespējams pārbaudīt, vai pētījuma pasūtītājs norēķinās par visiem veiktajiem izmeklējumiem. Saskaņā ar noteikto kārtību pētījumu ietvaros pasūtītājs apmaksā veiktos izmeklējumus (ar uzcenojumu 5% pēc PSKUS cenrāža vai pilnīgi cita cenrāža) un kompensē citas izmaksas. Bet arī to diemžēl nav iespējams reāli pārbaudīt, jo pacienti netiek reģistrēti un no rēķina nav iespējams precīzi saprast kas tieši ir veikts pacientam (skat. 1 pielikumu);

5. Eksistē ierobežots pētnieku loks, kuri nodarbojas ar komercpētījumiem, un ir neskaidrs pētījumu piesaistes un realizācijas process. Piemēram, Onkoloģijas klīnikas vadītāja G.Purkalne vienlaicīgi piedalās dažādos 15 pētījumos, Uroloģijas centra vadītājs E.Vjaters - 12 pētījumi, Endokrinoloģijas centra vadītājs D.Pīrāgs - 11, Latvijas kardioloģijas centra vadītājs A.Ērglis - 10 pētījumi, Asinsvadu ķirurģijas klīnikas ārsts D.Krieviņš - 10 pētījumi un Bronholoģijas dienesta vadītāja - A.Babjoniševa - 7 pētījumi;

6. Visticamāk pētnieki pētījumus veic darba laikā, jo pēc mūsu rīcībā esošās informācijas tas netiek atspoguļots tabelēs. Ja tā, tad pastāv jautājums par to vai pareizi tiek aprēķināts un izmaksāts atalgojums no valsts budžeta līdzekļiem;

7. Nav iespējams nekādi pārbaudīt, vai no komercpētījumu ieņēmumiem atskaitītie līdzekļi nosedz reālās Slimnīcas izmaksas;

8. Nav iespējams pārbaudīt, vai pētījuma pasūtītājs norēķinās par visiem veiktajiem izmeklējumiem, kā rezultātā nav pārliecības par to vai netiek izmantoti valsts resursi šīs aktivitātes veikšanai;

9. Tehniski ir iespējams veikt pētījumus, pilnībā apejot Slimnīcu;

10. Noslēgto līgumu nosacījumi ne vienmēr akceptējami no risku viedokļa;

11. Tehniski ir iespējams organizēt darbu tā, ka prioritāri tiek strādāts ar tiem pacientiem, kuri ietilpst klīnisko pētījumu programmā. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt gan stacionāro, gan ambulatoro klīnisko komercpētījumu pacientu reģistrāciju;

12. Iztrūkst līgumu pārvaldība no Slimnīcas puses, kā rezultātā nav iespējams plānot naudas plūsmu. Bez tam, atrisinot augstākminētos punktus noteikti ir iespējams palielināt Slimnīcas ieņēmumus un novirzīt iegūtos resursus pamatdarbības nodrošināšanai.

Lūdzu atbilstoši rīkoties, ņemot vērā augstākminēto problēmu nopietnību.

Ar cieņu Juris Lācis, Finanšu departamenta direktors

Rīga 2015. gada 18. marts."

Atbild Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītājs prof. Dainis Krieviņš:

"Attiecībā uz Dienesta ziņojumu, tajā skarti jautājumi, kuru risināšana jau bija uzsākta ar mērķi uzlabot virkni procesu, lai klīnisko pētījumu sistēma kļūtu caurskatāmāka.

Jāpiebilst, ka daudzi darba ziņojumā veiktie secinājumi norāda, ka nepieciešama padziļināta izpratne par klīnisko pētījumu veikšanas, uzraudzības un atskaišu sniegšanas pamatprincipiem un specifiku.

1. Klīnisko pētījumu daļa pakļaujas atbilstoši struktūrā izveidotajam Attīstības departamentam. Juridiski un finansiāli līgumus ar pasūtītāju par klīniskā pētījuma veikšanu slēdz slimnīcas valde. Līgums tiek saskaņots ar atbilstošām slimnīcas struktūrvienībām un juristiem. Savukārt, par klīniskā pētījuma izpildi atbilstoši līguma priekšmetam ir atbildīgs pētnieks, par ko tiek noslēgti atsevišķi līgumi starp pētnieku un Slimnīcu par katru konkrētu pētījumu.

Visi pētījumi slimnīcā norit atbilstoši labas prakses principiem. Par to ir liecinājuši atzinumi no multipliem Latvijas un ārvalstu auditiem, tajā skaitā FDA (Food Drug Administration, ASV). Klīnisko pētījumu un inovāciju daļa veic precīzu klīnisko pētījumu līgumu un ar tiem saistīto datu uzskaiti. Šobrīd norit darbs, lai uzlabotu slimnīcas grāmatvedības un līgumu uzskaites sistēmā atspoguļoto informāciju un tās kvalitāti.

2. Tā ir gan Latvijas, gan starptautiska prakse slēgt divus līgumus. Dažkārt pētījumos tiek slēgti pat vairāki līgumi atsevišķu pētniecības aktivitāšu izpildei. Tā tas notiek gan citās Baltijas valstīs, gan vairumā Eiropas valstu. Šobrīd līgumi ir konfidenciāli un par tā saturu trešajām pusēm informācija nav pieejama. Taču situācija mainīsies līdz ar jaunās Eiropas Savienības direktīvas par klīniskajiem pētījumiem ieviešanas, kad visi līgumi būs publiski pieejami.

3. Pilna informācija par pacientiem, kuri piedalās pētījumos ir pētniecības dokumentācijā  un obligāta visiem klīniskajiem pētījumiem. Līdz ar to bažas par kāda pētījuma pacienta nereģistrēšanu nav iespējama (to nepieļauj pētniecības process).

4. Pirms katra pētījuma tiek izvērtēts, cik papildus ikdienas ārstniecības procesam ir nepieciešams iesaistīt slimnīcas infrastruktūru. Vairums pētījumu neprasa papildus analīžu vai izmeklējumu veikšanu un ir daļa no pacienta ārstniecības procesa (pacienta izmeklēšana, apskate, ārstēšana). Par to pasūtītājs maksā 13% infrastruktūras atskaitījumu. Parasti tas tiek sadalīts pa pacientu vizītēm, lai precīzi apmaksātu darbības, kas veiktas pacientam.

Par katru pacienta apskati vai veikto darbību pētnieks ievada datus pētījuma datu bāzē. Pēc tam to pārbauda pasūtītāja pārstāvis (monitors). Tad, ja dotā aktivitāte ir veikta, dati ir ievadīti precīzi datu bāzē, tiek nosūtīts ziņojums par pacienta vizītes apmaksu. Saskaņā ar MK noteikumiem par pētījuma veikšanu un pētījuma dokumentācijas korektu uzskaiti atbildīgs ir pētnieks.

5. Pētnieka kvalifikācijai ir ļoti augstas prasības, un līdz ar to par vadošo pētnieku var kļūt tie, kuri atbilst noteiktajām prasībām. Vairumā gadījumu pētījumu piesaiste Latvijai un medicīnas iestādei notiek tieši pētnieka starptautiskās atpazīstamības dēļ.

Fakts, ka viens pētnieks vienlaicīgi piedalās vairākos pētījumos, nenorāda uz faktisko aktīvo pētījumu skaitu, jo var būt situācijas, ka pētījums kā tāds ir aktīvs (piemēram, citos centros), bet konkrēti pētniekam šajā slimnīcā pētījums ir neaktīvs, jo nav atbilstošu pretendentu iekļaušanai pētījumā).

Klīnisko pētījumu un inovāciju daļa aktīvi darbojas, lai iesaistītu jaunus pētniekus un jaunas specialitātes klīnisko pētījumu veikšanā. Tas ir bijis ar slimnīcas stratēģiskais uzdevums pēdējos gadus. Uzsākti jauni pētījumi arī tādās nozarēs kā reanimatoloģija, infektoloģijā, otolaringoloģijā, stomatoloģija."

Novērtē šo rakstu:

65
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...