Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā vasarā apceļoju vairākas Kanādas provinces. Vēlos padalīties pieredzē. Lai arī mans viedoklis par daudzām lietām var likties ļoti subjektīvs, tomēr labprāt vēlētos, lai šo rakstu izlasa ne tikai Pietiek lasītāji, bet arī tautas „kalpi”, proti, likumdevēji. Tāpēc, ka Kanādā daudzas jomas ir sakārtotas daudz saprātīgāk nekā Latvijā, tāpēc, ka jebkuru pozitīvu pieredzi ir vērts pārņemt un iedzīvināt arī Latvijas likumdošanā.

Stāstīšu par to, kas man tur likās ļoti pozitīvs, ļoti atbalstāms, ļoti atšķirīgs no tā, kā tas ir attiecīgajās jomās Latvijā.

Kanādā ir progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Latvijā par to šķēpi tiek lauzti jau diezin cik gadu, bet parlaments kā nevar, tā nevar sadūšoties prasīt lielo ienākumu guvējiem beidzot sākt maksāt adekvātu nodokļa likmi valsts budžetā no viņu ieņēmumiem. Kur ir novedusi šāda politika, to jau mēs visi zinām, - valsti ir pametuši gandrīz pusmiljons darbaspējīgo iedzīvotāju, jo valsts atbalsta trūkums, pārmērīgais nodokļu slogs, zemās algas, bezdarbs neļauj šeit dzīvot un uzturēt ģimenes.

IIN nodokļa apmērs Kanādā tiek rēķināts nevis no konkrētas personas ienākumiem, bet gan - ņemot vērā ģimenes locekļu jeb apgādājamo skaitu. Proti, galvenais kritērijs ir pienācīgs ienākumu un dzīves līmeņa standarts ģimenei.

Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir daudzveidīgs. Lieki piebilst, ka pats minimālākais pabalsts bērnam vairākas reizes pārsniedz to, ko par „pabalstu” sauc pie mums. Minimālā pabalsta apmērs vienam bērnam ir apmēram 47 Ls, maksimālais iespējamais pabalsts - ap 140 Ls mēnesī. Svarīgi ir arī tas, ka šī pabalsta apmērs katru gadu tiek pārskatīts atkarībā no vecāku ieņēmumiem. Palielinoties ienākumiem, pabalsts samazinās un otrādi.

Iesniedzot gada nodokļu deklarācijas, ģimenei tiek atmaksāts PVN par precēm, kas iepriekšējā gada laikā iegādātas bērnu vajadzībām. Likumdošana pieļauj arī izvēles iespējas - saņemt kā vienreizēju maksājumu atmaksājamo PVN vai gadu saņemt paaugstinātu bērnu pabalstu.

Ir ļoti jūtama valsts attieksme, un tiek dažādi pausta nostāja, ka stipras ģimenes ir stipras valsts pamats.To veicina arī kristīgā mācība skolās, - tā nekādā ziņā nav reliģijas mācība, tā drīzāk ir ētikas un uzvedības mācība, ko bērniem tik svarīgi apgūt tieši pusaudžu vecumā.

It kā jau pastāv gan „diskriminācija” starp atalgojumu vīriešiem un sievietēm, bet valsts politika kopumā ir tāda, ka vīrietis ir tas, kurš uztur ģimeni. Kanādā sievietes strādā nebūt ne tik bieži, tāpēc arī vīriešiem par līdzvērtīgu darbu tiek maksāts vairāk.

Faktiski pilnībā ir izskausta gan ēnu ekonomika, gan nelegālā nodarbinātība. Nav iedomājama situācija, kad kāds varētu nemaksāt nodokļus. Nodokļu deklarācijas katru gadu iesniedz visi, un tās tiek RŪPĪGI analizētas, līdz ar to gadījumi, kad kādam kaut vai prātā ienāktu veikt ar nodokļiem apliekamos darījumus, bet šos nodokļus nesamaksāt, vienkārši nav iespējami.

Ar nelegālo nodarbinātību ir tāpat: ja kaut vienreiz darba devēju pieķer šādā pārkāpumā, viņš uz visiem laikiem zaudē iespēju jebkad saņemt valsts pasūtījumu, vai arī viņam tiek anulēta licence un firmu nākas slēgt.

Korupcijas riskus izskaitļot nebija iespējas, domāju, tie ir minimāli, vai to nav nemaz.

Kanāda ir valsts, kur kopā dzīvo tik daudz dažādu nāciju indivīdu. Tur padzīvot un pamācīties rast savstarpēju sapratni derētu jebkuram starpnacionālā naida kurinātājam. Latvijā piederība kādai etniskai grupai nekavējoties tiek izmantota politiskajās spēlēs, pret savu gribu bieži vien kļūstam „labējie”, ”kreisie” vai vēl kādi atkarībā no tā, kādi populistiski saukļi kurā brīdī ir modē, bet Kanādā cilvēks tiek vērtēts pēc spējām un talantiem - tik sen aizmirsta lieta Latvijai, kur vēl arvien plaukst un zeļ korupcija, labu darbu iespējams atrast tikai ar pazīšanos un vērojamas citas, tikpat neveselīgas tendences.

Par patēriņa nodokļiem runājot - kopumā tie tomēr ir zemāki nekā Latvija. Vidējā likme varētu būt 18% - 20% robežās. Kopējais patēriņa nodoklis veidojas no diviem atsevišķiem –federālā un provinces nodokļa.

Abi ir diferencēti, proti, pirmās nepieciešamības precēm ļoti zemi. Piemēram, maizei un pienam kopējā patēriņa nodokļa likme ir tikai 5%.Respektīvi, ir tikai federālais nodoklis, neviena no provincēm šo preču grupu ar saviem nodokļiem papildus neapliek vispār. Līdzīgi ir arī ar citām preču grupām; nodokļu politika valsts mērogā ir vienāda, kaut atsevišķās provincēs nodokļu likmes var nedaudz atšķirties.

No federālā patēriņa nodokļa ieņēmumiem tiek uzturēts sociālais budžets un nodrošinātas citas svarīgas valsts funkcijas. Provinču patēriņa nodokļa ieņēmumi aiziet ceļu uzturēšanai, skolām, slimnīcām un citu, infrastruktūru veidojošu, elementu uzturēšanai.

Nākamā preču grupa, kam jau ir paaugstināts patēriņa nodoklis, ir kartupeļi, gaļa, ziepes. Kopējā likme 10%, t.sk.5% ir federālais un 5% provinces nodoklis. Krējums, siers, mazgāšanas līdzekļi, kosmētika - kopējā likme 15%. Saldumi, kafija, trauki, grāmatas, automašīnas, sadzīves tehnika - līdz 20%.

Un tikai dārgiem auto, jaunākā modeļa datortehnikai un citām ekskluzīvām precēm PVN var sasniegt līdz pat 40%. Jāpiebilst vēl arī tas, ka Kanādā uz ielām nesamērīgi dārgus auto redzēt neizdosies, kaut pieņemu, ka bagātu cilvēku un miljonāru tur ir krietni vairāk nekā Latvijā. Nav tieksmes uz ārišķīgām izpausmēm, respektīvi, arī bagāti cilvēki dzīvo saprātīgi un ļoti ikdienišķi, neafišējot savu turību.

Pozitīvā iezīme ir tā, ka patēriņa nodoklis ģimenes budžetā nav tik izjūtams, darbaspēka nodokļi ir augstāki, jo arī atalgojums attiecīgi ir nesalīdzināmi augstāks. Patēriņa nodokļa likmes ir līdzsvarotas tā, lai pirmās nepieciešamības preces cilvēki varētu iegādāties bez problēmām.

Savukārt Latvijas gadījumā man liekas ļoti nenopietni, samazinot PVN likmi tikai par 1%, cerēt, ka no tā mazināsies inflācija vai pieaugs iedzīvotāju pirktspēja. Nodokļu politikai ir jābūt saprātīgi salīdzsvarotai un vērstai uz vidusmēra patērētāja aizsardzību. Stipra valsts būs tikai tajā gadījumā, ja tā sastāvēs pārsvarā no labi nodrošināta vidusslāņa. Visiem zināma aksioma. Mums vidusslāņa kā tāda nav vispār. Apmēram 10% ir ļoti bagāti cilvēki, pārējie 90% - dzīvo zem nabadzības robežas.

Nezinu, kādiem vēl vārdiem to vajadzētu pateikt, lai to beidzot sadzirdētu arī likumdevēju institūcijās.

Vissvarīgākā Kanādas ekonomikas iezīme ir ļoti radikāla vietējo ražotāju un vietējā tirgus aizsardzība. Latvijā pilnīgi nesaprotamu iemeslu dēļ attieksme šajos jautājumos ir absolūti pretēja. Sauklis „Piesaistīsim investīcijas!” ir kļuvis par tādu kā valdības ik rīta lūgšanu. Un, šī mērķa vadīti, esam jau izpārdevuši vai pusi no Latvijas teritorijas, un darbaspēks Latvijā par niecīgu un cilvēka necienīgu samaksu kalpo ārvalstu kapitālam. Latvietis kā bija vergs, tā arī paliek vergs, lai arī dzīvo it kā brīvā valstī, it kā savā etniskajā dzimtenē.

Kanādā vēroju pavisam citu ainu. Veikalu tīkli pieder pašiem kanādiešiem, bankas pieder kanādiešiem, restorāni pieder kanādiešiem. Tur nevienam pat prātā nenāk piesaistīt investīcijas no ārvalstīm, jo katram taču skaidrs, ka no ārvalstu kapitāla nav vērā ņemama ieguvuma ne valsts budžetam, ne ekonomikai, ne valsts iedzīvotājiem. Peļņa no tāda, investēta kapitāla aizplūst no valsts, nevis tiek ieguldīta kā jaunas investīcijas, kas radītu papildus darba vietas vai kopumā attīstītu ekonomiku.

Nav jau tā, ka Kanādā pilnīgi nebūtu Ķīnā ražotu preču, bet to īpatsvars salīdzinājumā ar vietējo ražotāju preču klāstu ir patiesi niecīgs. Citu valstu investori Kanādā tiek ielaisti tikai tādā gadījumā, ja patiešām spēj pierādīt, kādu labumu no tā gūs Kanādas ekonomika. Tā ir obligāta prasība - lai peļņa no investētā paliktu pašu valstī. Vietējo ražotāju aizsardzība ir viena no valsts prioritātēm, kas ir ārkārtīgi veicinājusi šīs valsts ekonomisko izaugsmi.

Neko jaunu jau nepateicu. Visiem zināmas ābeces patiesības. Nav skaidrs tikai viens - kad Latvijas politiķu elite beidzot apgūs šīs ābeces patiesības. Divdesmit gadu ilgs dažādu eksperimentu periods ir novedis valsti un tās pilsoņus dziļā krīzē. Laiks būtu sakārtot nodokļu likumdošanu - un ne tikai to - atbilstoši veselā saprāta principiem.

Šī stāsta morāle laikam būs tāda - gudrs cilvēks mācās arī no citu pieredzes, bet... ne tik gudrs - tikai no savējās. Vai arī - dzīvo jau, dzīvo gan, bet tā arī neiemācās pilnīgi neko. Ceru, ka tā tomēr nenotiks ar tiem ļaudīm, kurus tauta šoreiz ir deleģējusi pārstāvēt savas intereses Saeimā.

Novērtē šo rakstu:

53
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

FotoAugsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti[1], pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji[2], ārsti[3], veselības ministre[4], tiesībsargs[5] u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

FotoCēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim Ivaram Āboliņam, šī sabiedriskā medija kuratoram, ir klaji prasts un savtīgs: "Rokas nost no mūsu bardaka (un rebēm)!"
Lasīt visu...

18

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

FotoValsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Publicējam šo „atbildi” un Dreibanta komentārus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...