Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Epitets ir nepieciešams. Tagad vairs nav prātīgi sacīt „cilvēks” bez epiteta „digitālais”. Mūsdienu sociuma lielu daļu veido digitālais cilvēks.

2012.gada nogalē uz planētas ar internetu bija vienoti 2,4 miljardi cilvēku. Tas nav maz no 7 un nedaudz vairāk miljardus (š.g. 5.augustā – 7, 177 miljardi) lielā planētas iedzīvotāju kopējā skaita. Savukārt no 2,4 miljardiem 62% ir īpaši kaislīgi digitālie fani. Viņi ikdienā regulāri izmanto interneta sociālos tīklus un bez to pakalpojumiem vairs neprot dzīvot.

Arī pie mums statistika ir līdzīga. 2013.gada janvārī Latvijā internetu lietoja 61,7% no iedzīvotājiem. Populāro saitu „draugiem.lv” lietoja 36 procenti.

Šī statistika tagad ir jārespektē politiskajā stratēģijā. Politiķi savas programmas vairs nevar adresēt, tā teikt, universāli abstraktam cilvēkam. Politiķiem ir jārēķinās, ka nākotne pieder digitālajiem cilvēkiem. Politiķiem ir jārūpējas par viņu dzīves perspektīvām. Turklāt šodienas politiķiem ir jāsaprot, ka visdrīzākajā laikā ar politiku sāks profesionāli nodarboties digitālie cilvēki. Tātad būs kardināla paaudžu maiņa.

Politiķu kompetence un darbība tādējādi ir ieguvusi jaunu kritēriju. Tagad katra politiķa vērtību nosaka viņa spējas uztvert, analizēt un stratēģiski apstrādāt mūsdienu dzīves globālās tendences. Tajā skaitā cilvēka transformācijas tendences un digitālā komponenta funkcijas attiecīgajās transformācijas tendencēs.

Tas pašlaik ar katru dienu kļūst svarīgāk. Šodien sociālās aktivitātes fāzi sasniedz tā dēvētā tīrā interneta paaudze. Tā ir uzaugusi interneta vidē un faktiski nepazīst citu vidi. Plašāk – citu kultūru.

Mēs līdz šim par to tīksmīgi prātuļojām, apsverot šīs paaudzes visdažādākos mentālos scenārijus kultūrā. Tagad reāli ir pienācis laiks, kad varam pārbaudīt savu agrāko prātuļojumu tālredzības pakāpi.

Digitālā jaunatne sāk ieplūst valstu elektorātā. Tas izraisa nepierastus pavērsienus. Tā, piemēram, šā gada sākumā Čehijā Valsts prezidenta vēlēšanās 6,8% vēlētāju balsu ieguva cilvēks ar 90% tetovētu un pīrsingotu ķermeni. Par viņu balsoja jaunieši. Ja vēlēšanās būtu balsojusi tikai čehu jaunatne, tad minētais kandidāts būtu uzvarējis.

Noteikti nav vairs ilgi jāgaida, kad kādā zemē sāks valdīt tamlīdzīga tipa hominīdi. Valsts prezidenta augstajā krēslā un citos augstos krēslos sēdēs jauna izskata dzīvās radības – postcilvēki. Iespējams, viņi sevi nedēvēs par „eirofederālistiem”, kā to dara ES paklausīgais jaunais Čehijas Valsts prezidents Milošs Zemans.

Arī Latvijā trimdas tantuku un dažāda kalibra vietējo blēžu politiskā nākotne ir apdraudēta. Interneta paaudzes cilvēciskie ideāli nav trimdas tantuki, vietējie zagļi un blēži. Tāpēc šodienas parapolitiķus ar minimālu prāta daudzumu kutina zināms nemiers par viņu izredzēm nākotnē mocīties ap Latvijas politiku.

Šodienas parapolitiķiem ir arī neliels iepriecinājums. Digitālās jaunatnes elektorāta prioritāte acīmredzot nebūs gudri un godīgi cilvēki. Tāpat kā nav pie mums tagadējam elektorātam. Mūsu elektorāta galvenā interese ir panākt, lai kaut kur netiktu ievēlēts gudrs un godīgs cilvēks. Ja tas tā notiktu, tad tā būtu tautas vislielākā apgrēcība. Pārējais mūsu elektorātam ir pilnīgi vienaldzīgs. Tas nekas, ka viņu ievēlētais cilvēks ir zaglis, nelietis, pedofīls, pederasts, nacionālais nodevējs, alkatīgs blēdis. Galvenais, lai viņš nebūtu gudrs un godīgs. Pagaidām viss liecina, ka arī digitālā jaunatne ir imūna pret gudriem un godīgiem cilvēkiem. Iespējams – pret cilvēkiem vispār, dodot priekšroku postcilvēkiem.

Interneta paaudzes ideāli ir citi. Pārdaugavā ne velti baumo par Repšes kunga plāniem simtprocentīgi tetovēt savu ķermeni pirms Saeimas vēlēšanām. Iespējams, lēmums tikšot pieņemts šoruden. Pašlaik viss esot atkarīgs no sponsoriem – uzņēmējiem. Ja viņi akceptēs ideju, tad latviešu dievinātais nenokautējamais tautas mīļais kalps dosies uz tetovēšanas mākslas centru Japānā jeb Kalifornijā. Dārgajā tēvzemē atgriezīsies pilnīgi cits divkājainais veidojums. Psihologi perfekti zina par tetovējumu atbalsi attiecīgā indivīda smadzenēs un dvēselē. Psiholoģiskās pārmaiņas ir grandiozas. No tām neizvairīsies arī Repšes kungs. Bet tās pagaidām ir tikai baumas. Turklāt baumas vienīgi Pārdaugavā.

Politiskajai stratēģijai ir jāpieskaņojas jaunajiem dzīves apstākļiem un jaunās paaudzes socializācijas formātiem. Tā tam ir jābūt, neskatoties pat uz to, ka digitālie cilvēki un viņu izmantotās informācijas tehnoloģijas spēj ievirzīt dzīves procesus sev optimāli piemērotā gultnē bez politiķu aktīvas līdzdalības.

Arī mūsdienās zem šīs Saules nekas liels nav principiāli mainījies. Cilvēki izdomā un izgatavo jaunus kultūras artefaktus (šajā gadījumā informācijas tehnoloģijas). Tie tūlīt sāk to autoriem diktēt savus noteikumus. Viss beidzās ar to, ka cilvēki pārkārto savu dzīvi atbilstoši kultūras jauno artefaktu diktētajiem noteikumiem. Tāpat viss beidzās ar to, ka kultūras jaunos artefaktus kādi spēki sāk apzināti izmantot savtīgās interesēs. Tā tas bija agrāk. Tā tas notiek pašlaik.

Tagad digitālās informācijas tehnoloģijas noteikti spēki arī izmanto savu interešu realizācijai. Taču vēl nesen neviens par to nedomāja. Kad militārie zinātniski pētnieciskie centri atdeva savu tehnoloģisko produktu ARPANET civiliedzīvotājiem interneta izveidei, tad neviens neparedzēja, piemēram, PRISM programmas iespējamību.

Tiesa, Z.Bžezinskis jau 1968.gadā izdeva grāmatu „Amerika tehnotronajā laikmetā”. Tajā viņš tālredzīgi paredzēja minēto programmu PRISM un citas cilvēku izsekošanas perspektīvas: „Strauji pieaugs iespējas nodibināt indivīdu sabiedrisko un politisko kontroli. Būs iespējams pakļaut katru cilvēku dinamiskai kontrolei, ieskaitot personas datus par veselību un uzvedību”.

Taču mūsdienās izpaužas būtiskas atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējiem laikmetiem. Mūsdienu vēsturiskā atšķirība ir tā, ka cilvēki ir radījuši tādu tehnoloģiju, kas viņus pašus tagad izmaina bioloģiskajā līmenī. Informācijas tehnoloģijas formē hominīdu īpašu bioloģisko tipu.

Šai negaidītajai un intelektuāli intriģējošajai situācijai ir pievērsta daudzu zinātnieku uzmanība. Jau mazliet agrāk viņi ievēroja, ka informācijas tehnoloģijas izmaina ne tikai patērēšanas stereotipus, bet pašu cilvēku.

Tagad novērojumu amplitūda ir ievērojami plašāka. Rietumu pasaulē pazīstamais angļu sabiedriskais darbinieks un biologs sers Džuliāns Hakslijs jau pirms laba laika nepārprotami pateica, ka „bioloģijai ir jābūt galvenajam instrumentam sabiedrības zinātniskajai sociālajai organizācijai”.

Cilvēku radītās tehnoloģijas izmaina cilvēku dzīvi tik lielā mērā, ka var droši runāt par civilizācijas jaunas paradigmas veidošanos. Agrākajos laikmetos tas tā nebija vai nebija tik spilgti. Cilvēki vienmēr radīja kaut ko tehnoloģiski jaunu. Taču jaunā tehnoloģija ne vienmēr izmainīja civilizācijas pamatsistēmu (paradigmu). Pamatoti var uzskatīt, ka mūsdienās strauji mainās civilizācijas paradigma. Viens no galvenajiem pārmaiņu faktoriem ir informācijas tehnoloģijas.

Saprotams, politiķi pastāvīgi ir rūpējušies par cilvēka interesēm. Tas uzskatāmi atspoguļojās politisko partiju programmās. Šajā ziņā pat ir konstatējamas vairākas likumsakarības.

Stabila likumsakarība ir šāda. Savas programmas tradicionāli sāk ar cilvēka slavināšanu un dažādiem skaistiem solījumiem cilvēka dzīves uzlabošanā tās partijas, kurās apvienojās politiski ambiciozi, taču politiski un valstiski mazspējīgi indivīdi. Viņi savu reālo sociālo un profesionālo nevērtību un mazvērtības kompleksu maskē ar demagoģiskām konstrukcijām. Par viņu politiskās demagoģijas uvertīru kļūst sentimentāls un konceptuāli triviāls skaņdarbs ar pievilcīgi glumu nosaukumu „Cilvēks”. Tās ir partijas, kuru praktiskajai darbībai nav nekāda valstiskā un politiskā vērtība. Parasti tās realizē valdošās kliķes politiku, kurai nav nekā kopēja ar sabiedrības un valsts interesēm. Pēcpadomju laikā prioritāte ir kriminālās jaunburžuāzijas (padomju laika antropoloģisko atkritumu) interešu lobēšanai.

Pie mums ar iedaļu „Cilvēks” savus programmatiskos švirkstējumus teciņus sāk partija „Vienotība” un Nacionālā apvienība „Visu Latvijai”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Tātad sāk tejieniešu šķobīgi un šļaugani nekompetenti tašķījošās partijas, par kurām pašlaik vislielākā interese ir visāda veida nacionālās nelietības taranējošajam Visaugstākā soģa talārā dekorētajam virtuālās elektroniskās sfēras „Tautas tribunālam”, vēloties pēc iespējas ātrāk izpildīt ASM nacionālajiem nodevējiem.

Abas partijas ietilpst valdošajā koalīcijā. Tā ir apskaužami gudra un morāli tīra koalīcija, kuru Valsts prezidents š.g. aprīlī nosauca par „vājprāta murgu”. Savukārt koalīcijas „ļoti nekoleģiālo” morālo līmeni nesen (internetā š.g. 3.augustā) precīzi raksturoja viens brašs jauneklis no minētās jautrās kompānijas: „Aizmuguriski tiek iedarbinātas veselas PR armijas, lai viens otru kostu nost. Jebkurā brīdī var sagaidīt naža dūrienu mugurā. Parasti tiek izvēlēts kāds cilvēks, kuru sist, lai gremdētu visu partiju. Pirms neilga laika tā bija Žaneta Jaunzeme-Grende. "Vienotība" ir meistars uz šīm metodēm."

Bet tagad uzmanīgi padomāsim. Kādu kolektīvu mūsu sabiedrībā vēl var raksturot tādiem vārdiem? Vājprāta murgi, viens otru kostu nost, jebkurā brīdī var sagaidīt naža dūrienu mugurā... Vai pie mums tādiem vārdiem var raksturot kāda cietuma kontingentu? Protams, nevar. Cietumnieki ir salīdzinoši solidāra un koleģiāla publika. Vai tādiem vārdiem var raksturot kādu darba kolektīvu? Protams, nevar. Darbavietā tādas savstarpējās attiecības nepieļauj ne īpašnieki, ne viņu menedžeri.

Uzmanīgo pārdomu rezultātā var ātri atklāties, ka tikai mūsu parlamenta vairākumu var raksturot tādiem nenormāliem vārdiem. Mūsu parlamenta vairākums ir kaut kas daudz riebīgāks un nelietīgāks par jebkuru savstarpēji naidīgu bandītu bandu.

Tāda riebīga un nelietīga aina atklājās tautas kalpu formējumā, kas tajā pašā laikā nekaunas skaļi muldēt par „cilvēku” un sola mums visgrandiozākos cilvēciskos labumus. Skaidrs, ka partiju līderi un ideologi sabiedrībai pūš miglu acīs. Lieki būtu atgādināt, ka sabiedrībai nav veselīgi uzticēties cilvēkiem, kas paši uzvedās kā deģenerāti.

Abu savā zemiskumā lielisko politisko organizāciju programmu iedaļas „Cilvēks” saturs atspoguļo otru stabilu likumsakarību. Proti, naivo māniju sentimentāli skaisti uzskaitīt vispārcilvēciskās eksistences pamatelementus: cilvēka pašrealizācijas iespējas, vienlīdzību, līdztiesību, veselību, izglītību, labklājību, dzīves komfortu utt. Politiķi sola darīt visu, lai pozitīvi izmainītu cilvēku dzīvi visos eksistenciālajos pamatelementos. Viņi uzlabos veselības aizsardzību, izglītības sistēmu, tiesisko iekārtu utt.

Labi ir zināms, ka jau sen (no XX gs. otrās puses) tamlīdzīgi solījumi ir pārvērtušies par vispārcilvēciskās dogmatikas elementiem. Sabiedrība neuzticas tamlīdzīgiem solījumiem. Sastopoties ar tamlīdzīgiem salkaniem solījumiem, prieka un uzticības asaras nav acīs pat elektorāta vissentimentālākajām dāmām. Partiju programmu vērtējumos valda ideāla vienprātība: tā ir primitīva un ciniska politiskā demagoģija jeb, kā tautā saka, miglas pūšana cilvēku acīs.

Šajā ziņā tipisku paraugu demonstrē partija „Vienotība”. Tās programmā ir atsevišķa iedaļa „Jaunatnes politika”. Tajā ir teikts: „Garīgi un fiziski attīstīta, vesela, daudzpusīgi izglītota, sociāli nodrošināta, radoša un dzīvespriecīga jaunatne ir mūsu valsts nākotnes pamats. Bet 20 gados kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas jaunatnes perspektīva nav bijusi valsts politikas darba kārtībā, taču šāda nostāja apdraud sekmīgu un mērķtiecīgu Latvijas attīstību un pastāvēšanu, kurpretim Eiropas institūcijās jaunatnes jautājumi vēl nekad nav apspriesti tik aktīvi, jo straujā novecošana ir kļuvusi par Eiropas kopīgu problēmu.

 Mēs piedāvājam iedzīvināt jaunu pieeju valsts un sabiedrības attīstības plānošanā, nodrošinot stratēģiskas investīcijas jaunatnes attīstībā un darbā ar jaunatni un veidot vienotu jaunatnes valsts atbalsta politiku. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību jaunatnes izglītībai, jau skolā attīstot radošumu, iniciatīvu un uzņēmīgumu, sniegt komercizglītības pamatus un iespēju izvēlēties karjeru, lai iegūtu labākas starta pozīcijas darba tirgū, ir nepieciešams rūpēties par jauniešu veselību, atbalstot veselīgu dzīvesveidu, sportiskās aktivitātes un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu."

Minētie vārdi ir ne vien melīgi solījumi bez elementāra izpildījuma (piemēram, izglītībā), bet arī apskaužami novecojuši un sociāli arhaiski solījumi. Tie drūmi atgādina PSKP demagoģisko retoriku. PSKP dokumenti bija jālasa nabaga studentiem. Gadu desmitiem neviens neticēja PSKP solījumiem. Tagad nekas nav būtiski izmainījies, jo nav iemesls ticēt arī kapitālistiskās brīvvalsts partiju solījumiem.

Cilvēkam un tajā skaitā jaunam cilvēkam tagad ir vajadzīga cita veida valsts aizsardzības un pašaizsardzības stratēģija. Demogrāfiskās pārejas laikā, kad rodas planētas civilizācijas jauna paradigma, cilvēka problēma ir galvenā.

Tai ir gan bioloģiska, gan sociāla ievirze. Par bioloģisko ievirzi jau tika minēts. Sociālā ievirze attiecas uz cilvēka vietu sabiedrībā – viņa izglītību, karjeru.

Saprotams, bioloģiskā ievirze ir organiski vienota ar sociālo ievirzi. Par to atklāti izsacījās jau minētais Sers Džuliāns Hakslijs: „Iedzīvotāju zemākie slāņi vairojās pārāk ātri. Tādējādi viņiem nav jānodrošina pārāk viegla pieeja ārstēšanai, atpūtai, bērnu dzemdēšanai, bet nestrādāšana ilgu laiku ir attaisnojums viņu sterilizācijai."

Šodien ir labi zināms viens moments. Proti, uz planētas ir spēki, kuriem ir ne tikai „iedzīvotāju zemākie slāņi” (tātad – sociālās grupas), bet arī neizdevušās valstis (slavenais Failed States reitings) ar adekvātām tautām. Šie spēki dara visu, lai ekspluatētu „neizdevušos materiālu” , kā arī ierobežotu viņu dzimstību un attīstību.

Lūk, par ko ir jārūpējas cilvēka valsts aizsardzības stratēģijas autoriem, kā arī pašam cilvēkam. Nacionālās suverenās valsts politiķu pienākums ir sargāt savus pilsoņus no dažāda veida politiskās un sociālās augstprātības, ko tagad neslēpj bioloģiski izredzētās elites transnacionālās grupas un lielvalstu „kreatīvās šķiras”.

Jaunā paaudze ir jāaizsargā no bioloģiskās konkurences visās dzīves sfērās. „Balto” rases vēsturē tas ir unikāls konkurences veids, kas ietilpst jaunās civilizācijas paradigmā. Unikalitāte izpaužas šī konkurences veida publiskajā legalizācijā un propagandā „balto” rases kontekstā.

Saprotams, agrāk arī ņēma vērā cilvēka īpašības, izlemjot viņa vietu ražošanā, pārvaldē u.c. Taču agrāk nekad netika publiski uzsvērts bioloģiskais faktors. Par to nerakstīja grāmatas. Par to neorganizēja simpozijus.

Agrāk nekad nerunāja par liekajiem „baltajiem” cilvēkiem (eigēnikas pasākumiem ir objektīvi līdzsvaroti sociālie argumenti). Svarīgi ir ņemt vērā, ka jēdzieni „postcilvēks” un „postkultūra” tiek attiecināti tikai uz „baltajiem” cilvēkiem. Viņu aprindās sāk veidoties melns un duļķains biezenis.

Jau pirms laba laika ir sācies anonīms karš par cilvēku un tautu planetārajām perspektīvām. Šajā karā milzīga, ja ne galvenā, loma ir digitālajai paaudzei un informācijas tehnoloģijām.

Attieksme pret informācijas tehnoloģijām ir divējāda. Vienu pozīciju ilustrē jau citētais Z.Bzežinska viedoklis. Diametrāli pretēju pozīciju var ilustrēt ar A.Saharova vārdiem. 1974.gadā izdotajā grāmatā „Pasaule pēc pusgadsimta” viņš sapņo par informācijas tehnoloģiju lielisko iespēju ļaut katram cilvēkam „jebkurā brīdī lasīt jebkuru grāmatu, rakstu, saņemt jebkuru izziņu”. Viņaprāt informācijas tehnoloģijas veicinās „individuālo aktivitāti”.

Saprotams, piepildās arī A.Saharova sapnis. Ja cilvēkam ir galva, tad viņš Internetā lasa grāmatas, rakstus, Vikipēdijas izziņas. Taču apmēram no 2004.gada ir sākusies informācijas tehnoloģiju konsolidēta izmantošana saskaņā ar Z.Bžezinska formulēto prognozi. Informācijas tehnoloģijas ir kļuvušas par cilvēku fundamentālas izsekošanas un psiholoģiskās ietekmēšanas instrumentu.

Jauno paaudzi audzināt un izglītot saskaņā ar kultūras klasiskajām tradīcijām, normām un vērtībām kļūst arvien grūtāk. Iemesls nav noslēpums. Civilizācijas paradigmas maiņā arvien pamatīgāk tiek iesaistīti informatīvā kara mehānismi. Tas ir vajadzīgs tiem pašizslavētajiem bioloģiski kvalitatīvajiem spēkiem, kuri rūpējās par savu privilēģiju saglabāšanu un nostiprināšanu jaunajos demogrāfiskajos apstākļos. Šie spēki pašlaik aktīvi realizē noteiktu globālo projektu.

Uz šī fona „Vienotības” vārdi par „radošu un dzīvespriecīgu jaunatni” ir smieklīgi. Faktiski mums jau ir radoša un dzīvespriecīga jaunatne. Pat pārāk radoša un dzīvespriecīga. Viņu radošums un dzīvespriecīgums satrauc un atbaida.

Lielā mērā to ir panākuši globālā informatīvā kara ģenerāļi. Tā ir garīgi kropla jaunatnes daļa, kura arī pie mums stimulē analītisko sarunu par postcilvēku ģenēzi. Šīs jaunatnes daļas anarhisma kredo ietilpst jebkuras hierarhijas noliegšana, kultūras mantojuma, visu sociālo institūtu, zinātnes un mākslas ignorēšana.

Teiksim, mūsu Interneta komentāru planktonam nav vajadzīgs ne Sokrāts un Platons, ne Rainis un Tolstojs. Viņi neizjūt nekādu pietāti pret lielu personību un personību vispār. Viņi paši uz planētas ir visgudrākie un viszinošākie, bravūrīgi šļupstot par jebkuru tēmu visos saitos. Paši šļupst un paši viens otru uzmundrina šļupstēt.

„Vienotības” papīrā ir pareizi norādīts, ka „jaunatnes perspektīva nav bijusi valsts politikas darba kārtībā, taču šāda nostāja apdraud sekmīgu un mērķtiecīgu Latvijas attīstību un pastāvēšanu”.

Tas ir pareizi. Par jauniešiem neviens nedomāja un pa īstam nedomā arī pašlaik. Pēcpadomju gados visa nacionāli politiskā enerģija tika veltīta zagšanai un blēdībām, nekautrējoties apzagt savu jauno paaudzi, sākot no dzemdību nama. Visa nacionāli politiskā enerģija tika vēltīta visdažādāko resursu un tajā skaitā antropoloģisko resursu uzdāvināšanai ārzemniekiem. Par svētu pienākumu tika pasludināta valsts suverenitātes uzdāvināšana citiem.

Jaunajām informācijas tehnoloģijām ir specifiskas vājības. Tā, piemēram, Internets sniedz informācijas brīvību un neierobežotu starppersonālo komunikāciju. Tādām priekšrocībām it kā vajadzētu nostiprināt patstāvīgu domāšanu un idejiski patstāvīgu darbību sociālajā jomā.

Taču reāli tas tā nenotiek. Jaunajām informācijas tehnoloģijām piemīt fenomenālas spējas cilvēkus padarīt sociāli infantilus un viņus pārvērst par patstāvīgi totāli nedomājošām būtnēm. Turklāt šādu rezultātu var viegli panākt, maskējoties ar demagoģiskām deklarācijām par informācijas brīvību, uzskatu brīvību, ekspertu neatkarību u.tml.

Jaunās informācijas tehnoloģijas paver ceļu cilvēku (praktiski visvairāk jauniešu) emocionālo resursu izmantošanai. Manipulāciju tehnoloģiju viena no vislielākajām kaislībām ir izmantot emocijas, pamatīgi samazinot jebkura satura idejisko jēgu. Manipulatori pirmkārt un galvenokārt vispirms tiecas idejas atdalīt no emocijām (emocionālajiem simboliem).

Visi esam ievērojuši teksta apjoma samazināšanos. Jaunajās informācijas tehnoloģijās teksta apjoms sistemātiski kļūst arvien lakoniskāks – slavenās 140 zīmes un vēl mazāks zīmju skaits telefoniskajos sūtījumos.

Faktiski tas ir apzināti tendēts process. Tā mērķis ir panākt, lai cilvēks vienā vai dažos vārdos apliecinātu tikai savu emocionālo reakciju. Garāki un pavisam gari teksti nav vēlami. Tajos sākās prāta darbība. Cilvēks sāk apdomāt, analizēt, pētīt, vispārināt. Tas nav vēlams. Vēlama ir tikai cilvēka emocionālā reakcija. Nav vēlama racionālā pieeja. Vēlama ir emocionāli iracionālā pieeja. Racionālā pieeja var radīt priekšstatu par sociālajām tendencēm un cilvēka vietu sociālajos procesos. Tas nav vēlams. Vēlams ir vienīgi emocionālais bļāviens.

Starp citu, galvenokārt emocionālie bļāvieni demonstrēja čehu jaunatnes attieksmi pret apcūkotā ķermeņa īpašnieku Valsts prezidenta vēlēšanās. Tas pats gaida arī impozanto Repšes kungu, ja viņš nolems savu ādu ziedot izsenis pateicīgajai latviešu tautai.

Tomēr būsim godīgi pret Repšes kungu. Par laimi uz viņu neattiecas latviešu klasiskā nepateicība. Vērtīgās tautas nepateicību nākas izbaudīt cilvēkiem ar reālu ieguldījumu latviešu kultūrā.

Novērtē šo rakstu:

62
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...