Diktatūra Talsu novada domē jeb pilsēta bez demokrātijas. I daļa
Juris Kārkls no Talsiem21.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau labu laiku Talsos pieaug iedzīvotāju neapmierinātība un vilšanās par Talsu novada domes darbu un vadības stilu. Tā kā Talsu novada domes kontrolētie mediji tiek izmantoti pašvaldības mundiera spodrināšanai, kultivējot pozitīvismu un slēpjot neizdarīto, tad es, talsinieks, gribētu objektīvi parunāt par to, kas tad īsti šobrīd notiek Talsu pašvaldībā, kā pašvaldībai sokas ar darbiem un kalpošanu iedzīvotāju labā.
1.Kas saimnieko pilsētā? Viena no lielākajām problēmām Talsos ir tā, ka šobrīd Talsu novada domi var salīdzināt ar kuģi, kuru sagrābusi pirātu banda. Par Talsu novada domes priekšsēdētāju ir ievēlēts A.Lācarus, taču acīmredzot tikai formāli, jo pilsētā tiek runāts par citu vadītāju. Vēl pirms 2013.gada pašvaldību vēlēšanām tika norādīts tieši uz biznesmeņa Alda Vilsona lielo ietekmi pilsētā.[1] Un izrādījās, ka tas bija pamatoti, jo uzreiz pēc vēlēšanām daudziem iedzīvotājiem nezināmais Aldis Vilsons, kas vēlēšanās nebija kandidējis, pēkšņi tika iecelts par Talsu novada domes izpilddirektoru. Pats A.Vilsons publiskos pasākumos parādās reti, tur tiek sūtīts A.Lācarus. Bet realitātē jebkādi jautājumi domē esot obligāti jāsaskaņo ar A.Vilsonu. Jājautā, vai A.Vilsons nav persona, kura rokās ir visa vara pašvaldībā un kura uzspiež savu gribu citiem? Vai Talsiem ir krietns un mērens vadītājs – līderis, kas iedvesmotu un viestu uzticību iedzīvotājos?
2. Pašvaldības finanšu līdzekļu nepamatota izlietošana. Saskaņā ar Valsts kontroles 2015.gada 6.marta revīzijas ziņojumu „Talsu novada pašvaldības finanšu līdzekļu kultūrai, atpūtas un sporta pasākumiem izmantošanas lietderība un atbilstība normatīvo aktu prasībām” 2013.gadā daļa no Talsu novada pašvaldības kultūras, atpūtas un sporta jomas finansēšanai paredzētajiem līdzekļiem EUR 7 492 340,68 apmērā nav izlietoti efektīvi un ekonomiski.[2] Tātad pašvaldības līdzekļi ir izšķērdēti un izlietoti nelietderīgi un neproduktīvi.
Revīzijas ziņojumā norādīts, ka nereti Talsu pašvaldības tēriņi nav saistīti ar attīstības plānošanas dokumentos noteikto mērķu kultūras, atpūtas un sporta jomā sasniegšanu, ir gadījumi, kad nav pamatots pieprasītā finansējuma mērķis un apmērs, institūcijām, t.sk. pašvaldības uzņēmumiem nav noteikta atskaitīšanās kārtība par piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši piešķiršanas mērķim, pašvaldības rīcība, veicot iepirkumus iestāžu darbības nodrošināšanai, nav vērsta uz ekonomisku pasūtītāja līdzekļu izlietojumu, jo paredzēti neobjektīvi cenas noteikšanas kritēriji, pašvaldība nav nodrošinājusi iespēju gūt pārliecību, ka pašvaldības finanšu līdzekļi degvielas iegādei ir izlietoti pašvaldības darbinieku darba pienākumu izpildei vai privātām vajadzībām, konstatēta vēl virkne citu pārkāpumu.
Vai pašvaldības darbinieki ir atzinuši savas kļūdas finanšu plānošanā un naudas tērēšanā? Turklāt revīzija veikta tikai par kultūras, atpūtas un sporta jomu, bet atklāts paliek jautājums, kā tiek izlietota nauda citās Talsu pašvaldības jomās un tās uzņēmumos, kur revīzija nav veikta?
Jau šobrīd pašvaldības vadība var izvērtēt vainīgo domes darbinieku atbildību un uzsākt izšķērdēto naudas piedziņu tiesas ceļā, kā to paredz normatīvie akti,[3] bet vai Talsu novada domē tas tiek darīts? Labā ziņa ir tā, ka drīzumā tiks paplašinātas Valsts kontroles pilnvaras, paredzot tai tiesības veikt zaudējumu piedziņu no naudas šķērdētājiem pašvaldībās jeb atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.[4] Tas saistīts ar to, ka pēdējo gadu laikā Valsts kontrole ne mazums būtisku pārkāpumu ir atklājusi tieši pašvaldībās un to uzņēmumos. Tātad publisko līdzekļu izšķērdēšana bieži notiek tepat, iedzīvotāju deguna priekšā.
3. Talsu novada domes propaganda. Vēl pavisam nesen sabiedrībā plaši tika diskutēts par to, ka Talsu novada domes pārstāvji reklamējas par iedzīvotāju naudu un kultivē pozitīvu tēlu, padarot Talsu medijus par pašvaldības sabiedrisko attiecību instrumentiem.[5] Talsu televīzijas sižeti pirms pārraides ir jāatrāda pašvaldības sabiedrisko attiecību pārstāvjiem.[6] Tas jādara, lai sižetos nebūtu kritisku viedokļu par domes un pašvaldības uzņēmumu darbu, kas traucētu sludināt tikai pozitīvo tēlu. Tas pats attiecas uz pašvaldības izdevumu „Talsu novada ziņas”. Gan Talsu televīzija, gan minētā pašvaldības avīze ir iekļauta Talsu novada domes sabiedrisko attiecību modelī, un tam ik gadu tiek tērēti vairāk nekā EUR 100 000.[7] Šie mediji ir tik ļoti integrēti pašvaldības darbā, ka ir gadījumi, kad pašvaldības avīzē tiek aprakstīti domes pieņemtie lēmumi vēl pirms pašu lēmumu pieņemšanas.[8] Protams, nereti daudzi jautājumi domes komitejās ir izdiskutēti un lēmums jau ir saskaņots, bet vai tā tomēr nav necieņa un neētiska rīcība pret iedzīvotājiem un viņu ignorēšana?
Par brīvu un neatkarīgu presi, kur nu vēl ētiku, te vispār nevar būt ne runas, drīzāk par žurnālistikas „izbāzeni”. Daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, necenzētu informāciju, objektīvu, analītisku un kritisku nostāju šajos pašvaldības medijos neatrast. Sabiedrībai tiek „pumpētas” tikai pozitīvas ziņas, ka viss ir kārtībā un viss notiek, vienlaicīgi veicot domes vadības pašslavināšanu. Katra nomainīta ūdens caurule, uzlikts bruģakmens vai domes pasākums medijos tiek plaši reklamēts kā radošs un nenovērtējams darbs, ko paveikuši domes un pašvaldības uzņēmumu darbinieki. Lai gan patiesībā par šiem ikdienas darbiem iedzīvotāji jau ir samaksājuši un te nav, ar ko lielīties. Rainis ir teicis, ka tas, kas darbu dara, tas klusē, un darbs par viņu runās. Turklāt jo klusāk kādu darbu darām, jo lielāka cerība to sekmīgāk paveikt.[9] Jāņem arī vērā, ka nereti pašvaldības slavinātie darbi jau sen bija jāizdara, un drīzāk notiek tukšu salmu kulšana, jo tiek reklamēta tāda kā „parādu atdošana” iedzīvotājiem. Atgādināt vai slavināt var kaut ko tiešām radošu un vienreizēju.
Ja kāds atļaujas norādīt uz nepilnībām domes darbā, piem., Valsts kontrole, tad uzreiz dome savos medijos publicē vienpusīgu viedokli, ar kuru cenšas taisnoties un atspēkot kritisko viedokli. Kļūdu atzīšana vai piekāpšanās ir nepieļaujama. It kā jau saka – kas maksā, tas pasūta mūziku. Bet patiesībā šādi tiek tērētā Talsu novada iedzīvotāju nauda, lai reklamētu domes un pašvaldības uzņēmumu darbu. Tiesībsargājošām iestādēm būtu nopietni jāizvērtē, vai šeit nav interešu konflikts.
Šāda Talsu novada domes vadības kontrolēta mediju sistēma atgādina dažu pagājušā gadsimta totalitāro režīmu un to līderu radīto propagandu, kur būtiski ir pakļaut un kontrolēt sabiedrisko domu. Ne velti Konkurences padome piedāvā vispār aizliegt pašvaldībām dibināt savus medijus, jo pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū apdraud mediju pastāvēšanu vispār. Tāpat tiek norādīts, ka steidzami ar ļoti striktiem grožiem pašvaldības politiķiem jāliedz manipulēt ar mediju resursiem un pozitīvi ziņot tikai par sevi.[10]
Talsos ir it kā viena neatkarīga privātā avīze – „Talsu Vēstis”, kur žurnālistiem izdodas panākt arī kāda objektīvāka raksta publicēšanu par Talsu novada domes darbu. Tomēr ir dzirdēts, ka domes un pašvaldības uzņēmumu darbu kritizējoši raksti nereti paliek redakcijas plauktos. Avīzei agrāk arī ir bijušas problēmas ar neatkarību. Kādā pētījumā konstatēts, ka priekšvēlēšanu laikā laikraksts bieži ir bijis nekritisks pret konkrētām politiskām partijām un deputāta kandidātiem,[11] kas raisa šaubas par preses brīvību arī šajā avīzē.
Visdrīzāk pēc šī raksta publicēšanas Talsu novada domes vadība ar savas televīzijas un pašvaldības avīzes starpniecību centīsies taisnoties. Tomēr esiet stingri, Talsu novada iedzīvotāji, un neļaujiet sevi apmānīt. Es aicinu iedzīvotājus būt modriem un aktīviem, nebaidīties, neklusēt un nestāvēt malā, bet runāt, rakstīt sūdzības un prasīt no domes un pašvaldības uzņēmumiem aktīvu rīcību un atbildību, atgādināt par kļūdām. Bez debatēm un kritikas neviena valdība, neviena valsts nevar būt veiksmīga un neviena republika nevar izdzīvot.[12] Ja ir iemesli, kādēļ runāt nevarat vai negribat, meklējiet tos, kas runās un palīdzēs mums, iedzīvotājiem. Jo vairāk mēs prasīsim, jo vairāk panāksim. Nekad neaizmirstiet, ka domes darbinieki tiek atalgoti no mūsu visu novada iedzīvotāju maksātiem nodokļiem. Pašvaldības manta un finanšu līdzekļi patiesībā ir mūsu visu līdzekļi, un tie ir jāizmanto tikai mūsu visu Talsu novada iedzīvotāju interesēs. Savu mantu un naudu mēs taču rūpīgi sargājam un nešķērdējam, tāpēc neļaujiet pašvaldībai sevi apšmaukt. Demokrātija nav nekāda dāvana. Līdzko kāds par valsts lietām saka: vai nav vienalga?, var uzskatīt, ka valsts ir zaudēta.[13] Savukārt Talsu novada domes pārstāvjiem iesaku būt labvēlīgākiem pret saviem iedzīvotājiem. Jūsu dzīvei ir tik daudz jēgas, cik lielā mērā jūs kādam varētu būt nepieciešami.[14]
P.S. Turpinājums sekos.
[1] http://www.diena.lv/latvijas-pilsetas/talsi/kam-pieder-vara-talsos-13994570
[2] http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1-9_2014/2.4.1-9-1_2014/zinojums_talsi.pdf;
[3] http://likumi.lv/doc.php?id=110746, http://likumi.lv/doc.php?id=63545
[4] https://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/deputati-atbalsta-ieceri-laut-vk-versties-pret-naudas-skerdetajiem-pasvaldibas-iebilst.a144950/
[5] http://tvplay.skaties.lv/parraides/neka-personiga/499895;
[6] http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/538572-pasvaldibu_savieniba_kritize_presi_domnieki_reklamejas_par_nodoklu_maksataju_naudu;
[7] http://mansmedijs.lu.lv/saturs/talsu-televiziju-padara-par-pasvaldibas-sabiedrisko-attiecibu-instrumentu
[8] Laikrakstā „Talsu Vēstis” 2015.gada 3.augustā publicētais raksts „Vai ir aktuāli rakstīt par „hop?”, pirms vēl nav pārlēkts?”
[9] Dzintargraudi. Zentas Mauriņas domas un atziņas. Zvaigzne ABC, Rīga, 66.lpp.
[10]http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/576646konkurences_padome_piedava_aizliegt_pasvaldibu_laikrakstus_zino_ltv
[11] Pētījumā „Iespējamās slēptās reklāmas gadījumu analīze medijos pirms 8. Saeimas vēlēšanām” norādīts, ka starp 33 pētītajiem reģionālajiem laikrakstiem „Talsu Vēstis” pārkāpumu skaita ziņā ir otrajā vietā. Pieejams: http://providus.lv/article_files/2090/original/sleptas_rekl_zin.pdf?1343207575
[12] http://www.aplis.lv/#!D%C5%BDONA-KENEDIJA-RUNA-KAS-VI%C5%85AM-MAKS%C4%80JA-DZ%C4%AAV%C4%AABU/cdew/5597c4510cf2604da349da39
[13] Ruso Ž.Ž. Par sabiedrisko līgumu. Zvaigzne ABC, Rīga, 2013, 105.lpp.
[14] Dzintargraudi. Zentas Mauriņas domas un atziņas. Zvaigzne ABC, Rīga, 66.lpp.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
