Dimanta aizstāvei Rožukalnei interešu konflikts attiecībā uz bijušo "maizes devēju", pati to ignorē
Lato Lapsa08.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Mediju eksperte" Anda Rožukalne, kas pēdējās dienās kļuvusi par vienu no aktīvākajām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Aināra Dimanta aizstāvēm, patiesībā ir nonākusi nopietnā interešu konfliktā un aizstāv savu bijušo "maizes devēju", taču pati nekādu interešu konfliktu nesaskata un atbildēt uz jautājumiem par šo tēmu kategoriski atsakās.
2010. gadā biedrību Mediju institūts, kas pašlaik faktiski pārtraukusi savu darbību, vadīja tagadējais NEPLP priekšsēdētājs Dimants, un tieši šī biedrība, kuras biedru saraksts joprojām nav publiski pieejams, vēlāk arī oficiāli izvirzīja Dimantu uz vietu plašsaziņas līdzekļu padomē.
Šajā gadā Mediju institūts, kā izriet no tā Lursoft datu bāzē atrodamā gada pārskata, bija guvis finansiālu atbalstu no Sorosa fonda - Latvija, lai īstenotu projektu Mūžizglītības semināri reģionālo mediju profesionāļiem un "veicinātu kvalitatīvas žurnālistikas attīstību reģionālajos medijos - paaugstinātu mediju profesionāļu kompetences un izpratnes līmeni, lai nodrošinātu mediju prasīgumu un atbildību attieksmē pret vietējiem un nacionālā līmeņa politiķiem, iedvesmot reģionālos medijus jauno tehnoloģiju un mūsdienīgu profesionālo paņēmienu izmantošanā".
Šis finansiālais atbalsts, kura precīzā summa nav atrodama ne Mediju institūta, ne Sorosa fonda - Latvija gada pārskatos, tika izmantots, lai semināros varētu nodrošināt dažādu ekspertu - tostarp arī Rožukalnes, kas tolaik tika minēta kā "Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu “Žurnālistika” un “Multimediju komunikācija” vadītāja dr.sc.soc." - piedalīšanos un uzstāšanos. No biedrības gada pārskata var noprast, ka runa ir par vairākiem tūkstošiem latu.
Mediju institūta 2010. gada pārskatā norādīts: "Īstenots projekts „Mūžizglītības semināri reģionālo mediju profesionāļiem” no 2010. gada 15. augusta līdz 2010. gada 31. decembrim: ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu 121 Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales vietējo un reģionālo mediju pārstāvis saņēma sertifikātus Mediju institūta rīkotajā semināru reģionālo mediju profesionāļiem Kuldīgā un Valmierā."
Par to, ka Mediju institūta rīkotajos un finansētajos semināros piedalījās arī Rožukalne, nav šaubu. "Pašlaik Latvijas mediju sistēma mainās – attīstās mediju biznesa modeļi un likumdošana, tiek pārskatītas žurnālistikas profesionālās normas. Atbildība par profesijas nākotni liek meklēt ceļu, kā pārmaiņās nepazaudēt profesijas pašcieņu, pierādot, ka žurnālistika spēj nodrošināt sabiedrību ar patiesu, kvalitatīvu un izcili pasniegtu informāciju. Reģionālo mediju darbinieku vēlme attīstīt savu profesionālo līmeni ir ļoti liela, gribētāju piedalīties ir vairāk nekā dalībnieku vietu semināros, tas liek meklēt jaunas mūžizglītības iespējas arī nākotnē,” - šādi viņa kā projekta vadītāja medijos raksturoja semināru mērķus.
Taču šis nepilnus piecus gadus senais, tā dalībniekiem finansiāli ienesīgais pasākums tagad netraucē Rožukalnei tagad ar aizstāvošu viedokli par bijušo maizes devēju Dimantu uzstāties kā objektīvam, neieinteresētam akadēmiskam mediju pētniekam.
Aizvadītajā nedēļā Rožukalne iespējamo Dimanta atlaišanu aģentūrai LETA saistīja ar draudiem mediju neatkarībai: "Notikušais atgādina lieku šovu. Bija ideja, ka jāatbrīvo, neskatoties ne uz kādiem argumentiem, un tas viss tā arī tika virzīts. Neuzskatu, ka lēmums ir pietiekami pamatots gan no juridiskā viedokļa, gan saturiski. Viss notika steigā, diskusijā, kurā netika uzskatīti par pamatotiem padomes iebildumi pret pārmetumiem." Par to, ka savulaik gadījies baroties no Dimanta sagādātiem līdzekļiem, Rožukalne neieminējās.
Pati Rožukalne, kuras tieksmi nesaskatīt nekādus ētikas u.c. pārkāpumus gadījumos, kad tos pieļāvuši "savējie", bet principiālai būt tikai pret "ne savējiem", Pietiek fiksējis jau iepriekš, šonedēļ kategoriski atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumiem par to, kādu tieši summu viņa savulaik saņēmusi no Dimanta vadītās biedrības un kāpēc viņa šo faktu tagad nemin, publiski aizstāvot NEPLP vadītāju.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
