Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Disidentu tehnoloģija

Arturs Priedītis
23.05.2015.
Komentāri (32)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēdz būt dažādas sociālās tehnoloģijas – atziņu, metožu un paņēmienu kopas. Sociālo tehnoloģiju dažādību regulē komunikācijas atšķirības dažādos sabiedrības slāņos. Sabiedrība nav viendabīga, un tās socioloģiskajā atšifrējumā atklājas visdažādākie sociālie slāņi. Katram no tiem piemīt sava mentālā seja. Tāpēc katrs sabiedrības slānis izvēlas savu tehnoloģiju komunikācijā ar pārējiem sabiedrības slāņiem. Turklāt tā nav tukša iegriba, jo reālajā dzīvē komunikācijā ar katru sabiedrības slāni nākas izvēlēties attiecīgajam sabiedrības slānim vispiemērotāko (psiholoģiski vispieglaimīgāko) tehnoloģiju.

Tā, piemēram, tas, kas der komunikācijā ar politisko eliti, neder komunikācijā ar radošo inteliģenci. Tas, kas der komunikācijā ar varas valdošo kliķi, neder komunikācijā ar varas opozīciju. Tas, kas der komunikācijā ar ļaužu visplašākajām masām, neder komunikācijā ar intelektuāļiem. Tāpēc zaigo sociālo tehnoloģiju specifiskie atzari. Viens no tādiem specifiskajiem atzariem ir disidentu tehnoloģija. Tā ir sastopama gan komunikācijā ar disidentiem, gan disidentu komunikācijā ar pārējiem.

Šajā esejā runa būs par disidentu tehnoloģiju komunikācijā ar pārējiem. Konkrēti - ar varas kliķi. Šādu ievirzi pamudināja viens ļoti neparasts notikums LR valdošās kliķes nesenajā sacepumā zinātkārajai publikai.

Notikums ir ļoti neparasts ne tikai LR mērogā. Tas ir ļoti neparasts un varbūt pat unikāls daudz plašākā mērogā. Tas ir notikums, kuram nevedas atcerēties precedentu pagātnē. Tā vien liekas, ka tas, kas nesen notika pie mums, nav noticis nekur un nekad. Vismaz izlasītajā vēsturiskajā literatūrā nav nācies sastapt līdzīgu gadījumu. Man tāds, piedodiet, nav zināms. Toties pārliecinoši zinu, ka šis notikums ir organiski vienots ar disidentu tehnoloģiju.

Notikums ir ne tikai neparasts, bet arī nevēlams, atbaidošs un pretīgs (odiozs). Katrā ziņā ar šizofrēnisku (prātu un dvēseli saskaldošu) piedevu. Mūsu politiskās varas hierarhijā otra augstākā amatpersona, parlamenta priekšsēdētāja, runā svinīgajā sanāksmē par godu LR neatkarības atjaunošanas 25.gadadienai Valsts prezidenta un citu prominentu personu klātbūtnē nolādēja valsts politisko iekārtu un tās autorus, kuru vairākums sēdēja zālē un klausījās sev adresētos lāstus. Tādējādi notika tas, kam nespēju atcerēties vēsturisko precedentu un kas faktiski nav iespējams citā valstī.

Nekādi nav ticams, ka Lielbritānijas premjerministrs karalienes, princešu un prinču, lordu un pēru, ministru un citu izcilu personu klātbūtnē kādā svētku pasākumā Bekingemas pilī var uzdrošināties rupji nolādēt valsti, tās dibinātājus, politisko sistēmu, ekonomiku, politiķus, biznesmeņus. Nekādi nav ticams, ka to pašu var uzdrošināties pastrādāt ASV viceprezidents Baltajā namā vai Kapitolijā prezidenta, senatoru, kongresmeņu, valdības locekļu un citu izcilu personu klātbūtnē. Respektīvi, nekādi nav ticams, ka kaut kas tāds varētu notikt jebkurā citā valstī. Bet, ja tomēr notiktu, tad tas tūlīt izvērstos kolosālā skandālā, vainīgais valsts līderis tiktu nekavējoties ar kaunu padzīts un varbūt pat izdarītu pašnāvību, opozīcija panāktu valdības atkāpšanos utt., u.tml.

Tas, ka pēc parlamenta priekšsēdētājas odiozās runas pie mums nekas nenotika, pirmkārt un galvenokārt liecina, ka viņa pateica taisnību. Turklāt sociumā tā ir tik autoritatīva taisnība, ka to šodien neuzdrošinās skaļi apšaubīt pat vislielākais nelietis no valdošās kliķes. Protams, tajā pašā laikā ir redzams, ka tauta mūsu varas gaņģos atkal ir sabīdījusi gandrīz vienīgi neliešus. Viņiem nenāk ne prātā aizstāvēt valsts godu un nostāties taisnības pusē. Šo kadru gļēvās un savtīgi egoistiskās nelietības fantoms ir tik spēcīgs, ka viņi runu ne atbalstīja, ne nosodīja.

Taisnība ir drausmīga. Runā tika konstatēts, ka pēc 1990.gada 4.maija LR valda „padomju laika konformisti un kolaboracionisti”. Viņi „pārvērtās turīgos uzņēmējos”. Viņi „pirmām kārtām domāja par savas labklājības nodrošināšanu, nevis valsts un tautas interesēm”. Viņi „demokrātijas vietā Latvijā iesakņoja pseidodemokrātiju, bet džungļu ekonomiku uzdeva par brīvā tirgus ekonomiku, un diktēja visai sabiedrībai sev vien izdevīgus noteikumus”. Viņi „turpina apdraudēt valsts stratēģiskās intereses, slēdzot Latvijas drošībai bīstamus darījumus”. Tika pateikts arī tas, ka „Latviju visvairāk apdraud alkatība un naudas kāre. Valsts pastāvēšanu tautas interesēs apdraud arī naudas ietekme uz politiskajām partijām un varu”.

Runa ir atbaidoša un pretīga izpausme tāpēc, ka pati runātāja nav labāka par „padomju laika konformistiem un kolaboracionistiem”. Prāta ziņā noteikti daudz aprobežotāka par „turīgajiem uzņēmējiem”, kuri bez relatīvi sakārtotām smadzenēm netiktu pie turības. „Prihvatizēšanai”, budžeta izzagšanai, shēmošanai, korupcijai, melošanai ir vajadzīgas attiecīgi ģenētiski tendētas smadzenes.

Ja runas autore būtu godīga un gudra dāma, tad viņa pēc runas būtu nekavējoties demonstratīvi atstājusi zāli un savu amatu. Tādējādi viņas runa kļūtu par apzināti organizētu efektīvu politisko akciju, ļoti piemērotā situācijā atklājot taisnību par LR. Tādai akcijai būtu fantastiska rezonanse.

Tāds sižets ir iespējams. Tādi sižeti ir bijuši Latvijā. Atceros, padomju laikā pat nācās būt aculieciniekam vairākiem notikumiem, kad kāds augsts priekšnieks vēl augstāku priekšnieku klātbūtnē no tribīnes pateica visu, ko viņš domā un pēc tam atstāja telpu, amatu un vīrišķīgi izcieta partijas sodu. Tiesa, tie nebija republikas (LPSR) līmeņa notikumi, bet gan rajona un pilsētas līmeņa notikumi. Dāmas runa ir valsts (LR) līmeņa notikums.

Šajā valsts līmeņa notikumā būtisks ir viens moments. Saeimas priekšsēdētājas vārdus nevar uzskatīt par viņas principiālo idejisko pozīciju LR vērtējumā. Viņas runā sastopamā LR kritika ir riebīga pseidopatriotiska šņakstīšanās un nesmuka koķetēšana ar elektorāta kādu daļu. Ja tā būtu viņas principālā idejiskā pozīcija LR vērtējumā, tad par to būtu lietas kursā tikai viņas radi un draugi. Nekādā gadījumā viņas principālā idejiskā pozīcija neatspoguļotos kaut kādā oficiālā runā oficiālā pasākumā valsts līmenī.

Lieta ir tā, ka tāda principāla idejiskā pozīcija ir tipiska disidenta pozīcija. Disidenti nekad nevada valsti. Disidenti nekad nesēd parlamenta priekšsēdētāja krēslā. Disidents var savā zemē kļūt valsts vadītājs tikai pēc revolūcijas vai apvērsuma, gāžot pastāvošo varu un izveidojot jaunu valdību. Iespējami arī citi radikāli formāti varas maiņā, kā rezultātā attiecīgā zeme sāk pilnīgi jaunu dzīvi un jaunajā dzīvē ir svētīga vieta arī bijušajiem disidentiem. Piemēram, čehu slavenais disidents Vāclavs Havels kļuva valsts prezidents tikai pēc sociālisma sistēmas sabrukuma Austrumeiropā.

Disidentiem ir sava tehnoloģija. V.Havels bija īsts disidents un stingri ievēroja disidentu tehnoloģiju. Mūsu dāma ir pilnīgi pretēja kalibra radījums. Viņai ar disidentiem nav nekā kopēja. Viņas blondajā galviņā un melnajā sirdī viss ir kopējs ar reptiļiem, kurus viņa uzjautrināja minētajā pasākumā. Starp citu, tas arī ir iemesls, kāpēc pret dāmas runu atklāti nevērsās neviena tautas padibene, kurai bija adresēti viņas tvirtie vārdi. Šie reptiļi dāmā intuitīvi saskata savējo un klusi atbalsta viņas zemiskās manipulācijas ar taisnību par LR, jo tāda pseidopatriotiskā šņakstīšanās nekādā ziņā neapdraud neviena blēža omulīgo materiālo labklājību.

Disidenta jēdzienam pašlaik ir pretrunīga reputācija. Iemesli vairāki. Jēdziens ir cēlies no latīņu vārda „dissidens” – runāt pretī, nepiekrist, iebilst. Viduslaikos par disidentiem apsaukāja reliģiskos atkritējus, kuri atsacījās pieņemt attiecīgajā zemē dominējošo ticību. Piemēram, Anglijā disidenti bija tie, kuri nepievienojās anglikāņu baznīcai. Katoliskajā Polijā disidenti bija pareizticīgie, protestanti.

Disidenta jēdziens kļuva samērā populārs pēc II Pasaules kara. Rietumu žurnālisti un politiķi par disidentiem sāka slavēt sociālistisko valstu drosminiekus, kuri atklāti vērsās pret pastāvošo iekārtu. Ne visiem drosminiekiem patika jēdziens „disidents”. Piemēram, V.Havelam un vairākiem PSRS drosminiekiem nepatika statuss „disidents”. Viņi sevi neuzskatīja par „atkritējiem”, bet savas tautas glābējiem no komunistu diktatūras.

Disidenta jēdziena pretrunīgo reputāciju veicina ne tikai tā etimoloģiskās saknes un reliģiskā prakse viduslaikos. Mūsdienās disidenta jēdziena reputāciju nelabvēlīgi ietekmē nepatīkama informācija. Aizvadītajos 25 gados ir atklāti padomju specdienestu milzīgie panākumi disidentu „fabricēšanā”. Atsevišķa netīksmīga tēma ir „perestroikas” gadu „disidenti”. Padomju specdienesti „uzpiārēja” daudzus „disidentus”, lai viņus izmantotu ziņu vākšanai, spiegošanai Rietumos utt. Disidenta fenomena reputāciju grauj arī tie gadījumi, kad kāds padomju laikā notiesātais huligāns pēcpadomju laikā iemanījās tēlot disidentu, jo esot sēdējis cietumā par cīņu pret sociālistisko iekārtu. Teicami informēti amatvīri saka, ka starp pašmāju dzejnieciņiem tādi ir arī pēcpadomju Latvijā.

Disidenta fenomena pretrunīgā reputācija, saprotams, atsaucās uz jēdziena definīciju. Speciālajā literatūrā tiekamies ar dažādu pieeju. Taču pastāv arī kopīgs viedoklis.

Kopīga ir atziņa, ka disidents nav tas pats, kas revolucionārs. Nebūt nav tas pats, kas dumpinieks un terorists. Disidents nav arī tas, kuru var saukt par brīvdomātāju. Disidents neietilpst opozīcijā. Opozīcija vienmēr ir varas sistēmas organiska sastāvdaļa. Opozīcija piedāvā alternatīvas. Turpretī disidents nepiedāvā alternatīvas, bet pilnīgi noliedz pastāvošo varas sistēmu.

Disidents ir cilvēks, kurš nevardarbīgi pretojās valsts režīmam. Disidents ir citādi domājošs cilvēks sociāli politiskajos un morāles jautājumos. Disidentam nav pieņemama valstī pastāvošā politiskā sistēma. Disidents nevar samierināties ar valsts organizēto cilvēku socializāciju – izglītību, audzināšanu, ideoloģiju. Disidentu neapmierina valsts politika garīgajā kultūrā un masu komunikācijā. Tāpēc disidents izvēlās pasīvu konfrontāciju ar valsts sistēmu. Reāli viņš garīgi norobežojās no valsts. Disidents protestē cilvēciskās apziņas un sirdsapziņas līmenī. Var teikt – garīgi eksistenciālajā līmenī. Ne velti Josifs Brodskis skaidroja, ka īsts disidents nav klaigātājs. Īsts disidents nekad nekliegs „Nost padomju varu!”. Īsta disidenta protests ir garīgs protests.

Lai protestētu, disidents lieto noteiktu sociālo tehnoloģiju – disidentu tehnoloģiju. Faktiski tā ir viena no visvienkāršākajām sociālajām tehnoloģijām. Tās pamatā ir tikai viens princips. Viss ir ļoti vienkārši. Lai sasniegtu t.s. disidentisko mērķi, disidentam ir konsekventi jāievēro tikai dotais vienīgais princips. Tas arī vienkārši skan - tikai vienā vārdā. Un šis vārds ir „NESADARBOTIES!”.

Īsts disidents nekad nesadarbojas ar valsti. Viņš kategoriski atsakās ieņemt valsts amatus, izstrādāt valstij projektus, piedalīties valsts organizētajā cilvēku socializācijā, masu komunikācijā, garīgās kultūras pasākumos. Ja disidents sadarbojas ar valsti, tad viņš kalpo valstij un nedrīkst sevi godāt par disidentu.

Mūsu parlamenta priekšsēdētājas runa ir nevēlama, atbaidoša un pretīga izpausme tāpēc, ka viņa sadarbojās ar valsti - kalpo valstij. Ja cilvēks kalpo valstij, tad viņam pret valsti ir jāizturās cienīgi un viņam ir jābūt lojālam pret valsti. Ja cilvēks kalpo valstij, tad viņam ir jāapzinās, ka katra valsts negācija attiecas arī uz viņu kā šīs valsts darbinieku. Arī viņš pats ir atbildīgs par katru valsts pieļauto kļūdu. Taču mūsu dāma ir tik nekaunīgi stulba, ka nesaprot savas rīcības idiotisko un noziedzīgo būtību. Kalpojot valstij, viņa norēja valsti. Viņas divkosīgā izdarība ir riebīgs morālais noziegums.

Jau minēju, ka mūsu dāmas runa varēja kļūt apzināta politiskā akcija ar fantastisku rezonansi. Teicu, ka tāds sižets bija iespējams. Tādā gadījumā parlamenta priekšsēdētāja pēc runas demonstratīvi aizcirstu aiz sevis valsts visas durvis un kļūtu disidente.

Atkārtoju vēlreiz, bet ar nelielu precizējumu: tas bija teorētiski iespējams. Teorētiski ikviens cilvēks var būt disidents. Arī ūdensgalva. Taču disidents parasti ir noteiktas cilvēciskās kvalitātes pārstāvis. Pie tam ļoti, ļoti augstas cilvēciskās kvalitātes pārstāvis.

Cilvēks nepiedzimst kā disidents. Saprotams, ģenētiskajam mantojumam ir noteikta atbalss. Cilvēks no saviem senčiem var ģenētiski mantot dumpīgu garu un filigrāni centrētu taisnības izjūtu. Tomēr disidenta ģenēzē izšķirošā loma acīmredzot būs cilvēka attīstības otram komponentam – kultūrai un visvairāk garīgajai kultūrai. Grūti ir iztēloties disidentu bez dziļas erudīcijas, bez dziļas filosofiskās, politiskās, sociālās, kulturoloģiskās, vēsturiskās, morāli tikumiskās, estētiskās izpratnes. Disidenti parasti ir ļoti nopietni domātāji, zinātnieki, mākslinieki, dažādu profesiju augsta līmeņa profesionāļi. Disidents vienmēr ir ļoti zinošs cilvēks. Tas ir loģiski. Lai konstruktīvi protestētu pret valsts iekārtu un politisko sistēmu, nepieciešamas ir plašas un vispusīgas zināšanas sintēzē ar stingru pašcieņu un garīgo neatkarību.

Cilvēks var izvēlēties disidenta likteni arī tad, ja viņš ir uzticami kalpojis savai valstij. Tas attiecas arī uz mūsu parlamenta priekšsēdētājas teorētiski iespējamo rīcību. Vēsturiskajā literatūrā ir lasīts par ļoti daudziem radikāliem pavērsieniem Anglijas, Francijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas, Krievijas karavadoņu, zinātnieku, mākslinieku, aristokrātu, muižnieku, buržuāzisko valstu ministru biogrāfijās, kad šīs personības atsakās sadarboties, piemēram, ar karali, ķeizaru, caru, fīreru, duči, valdību, atsakās komandēt armiju, atsakās ieņemt jebkādu valsts amatu un tas notiek saskaņā ar viņu principiāli idejisko pozīciju. Šīs pozīcijas vārdā viņi atsakās no spožas karjeras, lielas algas, augsta sabiedriskā stāvokļa, pilnā mērā apzinoties represiju iespējamību ne tikai pret sevi, bet arī pret ģimeni. Tāda visnotaļ apsveicama un cienījama perspektīva bija arī mūsu blondīnei no Bruņinieku nama.

Disidenta fenomens ir savdabīgs pārbaudījums valstij. Valsts var saviem amatiem iekārdināt cilvēkus ar viņiem piesolīto varu, slavu, naudu. Daudziem cilvēkiem un tajā skaitā potenciālajiem disidentiem ar to vien nepietiek. Viņi vēlas kalpot ne tikai valstij, bet vēlas kalpot arī noteiktām sociālajām idejām un politiskajiem mērķiem, noteiktiem ideāliem un vērtībām, noteiktai ekonomiskajai un humānistiskajai nākotnei. Tādiem cilvēkiem frāze „kalpot tautai, kalpot sabiedrībai” nav demagoģiska šļupstēšana.

Īstas valstis vienmēr korekti ņem vērā minēto ideālistisko orientāciju un necenšas prasti iekārdināt darbiniekus tikai ar varu, slavu, naudu. Taču valsts var neizturēt savdabīgo pārbaudījumu. Var atklāties, ka valsts kalpo tikai sabiedrības niecīgai daļai. Tā savtīgi izmanto valsti, un valsts tam nepretojās. Un, lūk, tādās reizēs sāk pretoties atsevišķi valsts darbinieki, kļūstot par taisnības avotu un kļūstot par disidentiem. Jau centos paskaidrot, ka disidents protestē cilvēciskās apziņas un sirdsapziņas līmenī.

Īstās valstīs dara visu, lai nebūtu disidenti. Īstās valstīs augstu vērtē gudrus un godīgus profesionāļus jebkurā sfērā. Īsti valsts vadītāji bēdājās, ja tomēr kāds izcils cilvēks ir kļuvis disidents. Vēsturiskajā literatūrā ir daudz lasīts par monarhu un valsts vadītāju neapmierinātību, ja kāds kompetents ģenerālis, zinātnieks, diplomāts, ministrs, gubernators, gleznotājs, inženieris, ārsts, skolotājs, rakstnieks, dzejnieks, aktieris, režisors, politiķis ir kategoriski novērsies no valsts un atsakās turpmāk sadarboties ar valsti. Valstij tas ir liels zaudējums. Valsts var rūpīgi analizēt disidentisma iemeslus, vēloties noskaidrot, kāpēc cilvēks ir novests līdz nepieciešamībai nesadarboties ar valsti. Protams, tāda analīze notiek tikai tādā gadījumā, ja valsts stratēģiskā un taktiskā virzība ir koncentrēta attīstībai un nācijas uzplaukumam. Mēs ļoti labi zinām, ka tagad tā ir ne visās valstīs. Atsevišķas valstis var būt šķidras šļuras, kuras mīcās savā šķidrajā šļurā bez jebkādas vēlmes attīstīties un uzplaukt.

Disidenta fenomens nav savdabīgs pārbaudījums tikai valstij. Tas tāpat ir savdabīgs pārbaudījums katram valsts pilsonim. Katrā cilvēkā ir tieksme pēc cilvēciskās pašcieņas, morālās skaidrības, gribas brīvības. Katrā cilvēkā ir tieksme darboties saskaņā ar cēliem ideāliem un cēliem mērķiem. Tajā pašā laikā katrā cilvēkā ir arī noslieksme plūst pa straumi, dzīvot melos, pakļauties pelēkai banalitātei un voluntāri uzspiestiem standartiem, izšķīst bezsejainā masā un Dieva atvēlēto mūžu dirnēt bez cēliem ideāliem un cēliem mērķiem. Katrā cilvēkā kāda no abām potencēm parasti gūst virsroku. Viss ir atkarīgs no paša cilvēka. Tā nav skaista sentence, kurai tradicionāli netic nelabojams gļēvulis. Tā ir dzīves patiesība.

Ņemot vērā Saeimas priekšsēdētājas izskaidroto taisnību par LR, loģisks ir nebūt retorisks jautājums: „Kāpēc pie mums nav disidentu?”. Vēlēšanās dzirdēt atbildi uz šo jautājumu ir pamatota. Pie mums faktiski vajadzētu būt disidentu jūrai, jo visus 25 gadus un arī tagad pie mums burbuļo noziegumu brīvība, nacionālās suverenitātes necieņa, valsts mīcās savā šķidrajā šļurā bez jebkādas vēlmes attīstīties un uzplaukt.

Bet varbūt tomēr pie mums ir cilvēki, kuri atsakās sadarboties ar šķidro šļuru? Varbūt tomēr pie mums ir lieliski profesionāļi, kuru principiāli idejiskā pozīcija nekādi nesaskan ar valsts principiāli idejisko vakuumu?

Vēlos ticēt, ka pie mums aizvadītajos 25 gados ir bijuši disidenti. Vienīgi nav saprotams, kāpēc par viņiem neraksta žurnālisti, kā to savā laikā enerģiski darīja Rietumu mediju kadri. Žurnālistu profesionālais pienākums ir morāli atbalstīt tos, kuri domā par valsts un sabiedrības interesēm. Latvijas žurnālisti ir rakstījuši tikai par vienu disidentu, nokristot viņu par pirmo disidentu Baltijas valstīs. Tas bija 2003.gada februārī. Pirms tam un pēc tam mūsu medijos nav nācies lasīt par vietējiem disidentiem.

Droši var uzskatīt, ka disidenta fenomens ir savdabīgs pārbaudījums arī tautai. Tā esamība vai neesamība liecina par daudz ko labu vai sliktu tautas portretā. Disidenta fenomens liecina par taisnības izjūtu un taisnības autoritāti tautas ētosā - morāles ideālu, principu un vērtību kopumā. Disidenta fenomens liecina par gara aristokrātijas jeb verdziskas padevības īpatsvaru tautas mentalitātē. Disidenta fenomens liecina par izcilu personību īpatsvaru un lomu tautā. Disidenta fenomens liecina ne tikai par individuālā protesta iespējamību pret netaisnību, bet arī par nacionāli kolektīvā protesta iespējamību pret netaisnību. Mūsu reptiļi var droši gozēties saulītē. Latviešu tautas nacionāli kolektīvais protests pret valdošās kliķes sačurāto šķidro šļuru nav gaidāms. Tā vien liekas, ka latviešu tautai nekad nebūs interese sekmīgi tikties ar savdabīgo pārbaudījumu – disidenta fenomenu.

Novērtē šo rakstu:

84
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...