Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Divi „Vienotības” zaķi saistībā ar tautas nobalsošanām

Ivars Redisons, Latvijas Juristu biedrības biedrs-dibinātājs
31.08.2012.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šim rakstam pievienoju Dombrovska valdības 22.11.2011.vēstuli 90/TA-2611 (2001) Saeimai, ar kuru iesniegti grozījumi likumā par tautas nobalsošanām. Skat. šī likuma anotācijas 5. sadaļu "starptautiskās saistības" - V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts.

1. Saistības pret Eiropas Savienību - Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām - Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem - Nav attiecināms.

Kā redzat, tad valdība (Tieslietu ministrija) ir skaidri uzrakstījusi, ka nekādas ES regulas neattiecas uz šo likumu.

Viltīgā manipulācija, ka it kā nedrīkstot likumu dot tautas nobalsošanai, jo to aizliedzot ES regulas, ir veikta 2012.gada janvārī.

Par kārtību, kādā notiek Eiropas nobalsošanas, Latvijai bija jāpieņem cits atsevišķs likums (jo Eiropas Savienības likumu iniciatīvām ne tikai vāc miljonu parakstu kopumā pa visu ES bez kvotām dalībvalstīm, bet arī Eiropas parlamentam ir pavisam atšķirīga kompetence no dalībvalstīm).

Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskā komisija bija vienkārši pērn "nogulējušas" laicīgi sagatavot attiecīgo projektu. Par šo vilcināšanos draudēja sods par nokavējumu no EK.

Tāpēc Vienotība atrada ļoti viltīgu izeju "nošaut divus zaķus reizē" - pielipināja sadaļu par ES nobalsošanām pie Latvijas 1922. gada likuma un tad varēja sākt klaigāt, ka it kā ES regulas neļaujot vēlētāju tiesību ierobežošanu izlemt tautas nobalsošanā.

Pievienoju arī Vienotības virzītās koalīcijas otru "nogulēto un pielipināto" likuma projektu. Tā ir izteikti negodīga manipulācija izmantojot tieši Ziemassvētku brīvdienas, kad sabiedrības uzmanība pievērsta citam. Protams, arī opozīcija bijusi miegaina, ja laikus nepamanīja dokumentu samainīšanu likumā.

 

 

 

Rīgā

 

21.12.2011.                Nr.90/TA-2787 (2011)

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mertena 67046901, sanita.mertena@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lp.

3. Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra sēdes protokola Nr.74   12.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents                                                     V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"

Izdarīt likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 17.nr.; 1998, 19.nr.; 2003, 12., 19.nr.; 2006, 10.nr.; 2008, 7., 16.nr.; 2009, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu".

2. Papildināt likumu ar 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Šis likums regulē Eiropas pilsoņu iniciatīvu tiktāl, ciktāl Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regula (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu nenosaka citādi."

3. Papildināt likumu ar IVnodaļu šādā redakcijā:

"IV1 nodaļa

Eiropas pilsoņu iniciatīva

 

25.pants. (1) Ja paziņojumus par atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai paredzēts vākt tiešsaistē, organizatori iesniedz Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā iesniegumu ar lūgumu izsniegt sertifikātu, kas apliecina, ka tiešsaistes sistēma, ko izmanto minētajam mērķim, atbilst drošības un tehniskajiem parametriem, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regulā (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu.

(2) Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija izskata iesniegumu un mēneša laikā izsniedz sertifikātu vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt sertifikātu.

(3) Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas lēmumu, ar ko atteikts izsniegt sertifikātu par tiešsaistes sistēmas atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem, var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Šis pants neattiecas uz gadījumiem, kad organizatori ir saņēmuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes sertifikātu par tiešsaistes sistēmas atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem.

25.pants. Organizatori savāktos paziņojumus par atbalstu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regulai (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai.

25.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija divu mēnešu laikā pēc tam, kad no organizatoriem ir saņemti paziņojumi par atbalstu, saskaita parakstus, konstatē rezultātu un nosūta organizatoriem uz veidlapā norādīto elektroniskā pasta adresi sertifikātu, ar ko apliecina derīgo paziņojumu skaitu.

(2) Ja Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka saņemto paziņojumu pārbaude tai nav piekritīga, Centrālā vēlēšanu komisija paziņojumus par atbalstu divu nedēļu laikā nosūta atpakaļ organizatoram.

25.pants. Centrālā vēlēšanu komisija izstrādā paziņojumu par atbalstu pārbaudei nepieciešamās instrukcijas."

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī.

Tieslietu ministrs
G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (turpmāk – likumprojekts) sagatavots, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regulas (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (turpmāk – Regula) 6.pantu, 8.pantu un 15.pantu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Lisabonas līgums piedāvā jaunu iespēju sabiedrībai piedalīties Eiropas Savienības politikas veidošanā, — Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Kā noteikts minētajā līgumā, pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu, kurā paredzēti noteikumi un procedūra attiecībā uz šo jauno instrumentu.

Pateicoties Eiropas pilsoņu iniciatīvai, viens miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu ES dalībvalstu, var aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kurās Komisija ir pilnvarota rīkoties.

Saskaņā ar regulu pirmo Eiropas pilsoņu iniciatīvu būs iespējams sākt ne agrāk kā 2012.gada 1.aprīlī.

Saskaņā ar Regulas 6.pantu pirms uzsākt paziņojumu par atbalstu vākšanu, organizatori lūdz attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi apliecināt, ka vākšanas tiešsaistes sistēma, ko izmanto minētajam mērķim, atbilst 4.punktam. Ja vākšanas tiešsaistes sistēma atbilst 4.punktam, attiecīgā kompetentā iestāde vienā mēnesī izsniedz sertifikātu atbilstīgi IV pielikumā dotajam paraugam.

Regulas 8.pants noteic, ka pēc tam, kad no parakstītājiem ir savākti vajadzīgie paziņojumi par atbalstu, organizatori paziņojumus par atbalstu papīra vai elektroniskā formātā iesniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm sertificēšanas un verifikācijas veikšanai. Kompetentās iestādes laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus no pieprasījuma saņemšanas, pamatojoties uz atbilstīgu pārbaudi, veic iesniegto paziņojumu par atbalstu verifikāciju vai nu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai praksi. Pamatojoties uz šo verifikāciju, tās nosūta organizatoriem sertifikātu, kas atbilst VI pielikumā dotajam paraugam un ar ko apliecina derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu no attiecīgās dalībvalsts.

Atbilstoši Regulas 15.pantam Regulas 6.panta 3.punkta īstenošanas nolūkā dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par minētajā punktā paredzētā sertifikāta izsniegšanu. 8.panta 2.punkta īstenošanas nolūkā katra dalībvalsts norīko vienu kompetento iestādi, kas ir atbildīga par paziņojumu par atbalstu verifikācijas procesa koordināciju un minētajā punktā paredzēto sertifikātu izsniegšanu. Ne vēlāk kā 2012.gada 1.martā dalībvalstis nosūta Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un adreses.

Ņemot vērā jauno, Regulā ietverto regulējumu, Latvijai ir nepieciešams grozīt likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, nosakot atbildīgo institūciju par paziņojumu par atbalstu verifikāciju, termiņu, kādā šī verifikācija veicama, kā arī sertifikāta izsniegšanu.

Regulējumu plānots ietvert likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, jo šis likums kompleksi regulē šobrīd Latvijā pastāvošos tiešās demokrātijas instrumentus, proti, likumdošanas iniciatīvu un tautas nobalsošanu (referendumus). Ņemot vērā to, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir viens no tiešās demokrātijas īstenošanas veidiem, kurā var piedalīties arī Latvijas pilsoņi, likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” ir atzīstams par piemērotāko tiesību aktu, kurā ietvert Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējumu. Atsevišķa tiesību akta izdošana nebūtu lietderīga, jo pamatā Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējums ir ietverts Regulā, kas ir tieši piemērojama, līdz ar ko nacionālais regulējums sastāv vien no dažiem pantiem.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Nav.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka atbildīgā institūcija paziņojumu par atbalstu verifikācijai ir Centrālā vēlēšanu komisija, kas atbilstoši izsniedz sertifikātu, ar ko apliecina derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu.

Atbildīgā institūcija par sertifikāta, kas apliecina tiešsaistes vākšanas sistēmu atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem, ir Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija .

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Lai izstrādātu likumprojektu, Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu, kurā piedalījās pārstāvji no Centrālās vēlēšanu komisijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, sabiedriskā politikas centra „Providus”.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība 

Nav attiecināms

7.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojekts ietekmēs tās personas, kas vēlēsies iesniegt pilsoņu iniciatīvu atbilstoši Regulai.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts var ietekmēt personas, kas ir parakstījušās par konkrēto pilsoņu iniciatīvu.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Sabiedrībai papildu izdevumi saistībā ar likumprojektu neradīsies.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojekta pieņemšanas rezultātā sabiedrībai radīsies iespēja efektīvi īstenot tai Regulā paredzētās tiesības iesniegt Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

 

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatori, lai saņemtu sertifikātu, kas apliecina tiešsaistes vākšanas sistēmas atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem, iesniegs iesniegumu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā.  Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatori iesniegs paziņojumus par atbalstu Centrālajai vēlēšanu komisijai papīra vai elektroniskā formātā, kā to paredz Regula. Centrālā vēlēšanu komisija pārbaudīs paziņojumus par atbalstu un izsniegs sertifikātu, ar kuru apliecinās derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu. Centrālā vēlēšanu komisija no iniciatīvas organizatoriem saņemtos paziņojumus iesniegs elektroniskā veidā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei personu identitātes pārbaudei.

Uzglabājot un izmantojot paziņojumus par atbalstu, tiks ievērotas datu aizsardzības prasības, kā arī Regulā ietvertais regulējums attiecībā uz paziņojumu par atbalstu uzglabāšanu un iznīcināšanu. 

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2011. gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2012

2013

2014

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

2. Budžeta izdevumi:

0

0

0

0

0

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme:

0

0

18,8

24,2

24,2

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

18,8

24,2

24,2 

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

18,8

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

0

-24,2

-24,2

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

-24,2

-24,2

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Lai īstenotu likumprojekta 2.pantā Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (CERT.LV) noteiktos pienākumus, sākot no 2012.gada 1.aprīļa CERT.LV ir jāizveido jauna amata vieta un jānodarbina jauns nodarbinātais, šim mērķim paredzot adekvātu atalgojumu (ņemot vērā atbilstošas kvalifikācijas informācijas tehnoloģiju speciālistu pieejamību).

2012.gadā 18 757 lati:

  1. atlīdzība 1 590 x 9 = 14 310 LVL;
  2. darba devēja valsts sociālās aprosināšanas iemaksas  383,03 x 9 = 3 447 LVL;
  3. darba vietas iekārtošana – 700 LVL  (galds, krēsls, dators, datorprogrammas (gan operētājsistēma, gan lietojumprogrammas, tajā skaitā specifiskās lietojumprogrammas), skatnis, drukas iekārta, telefona aparāts, galda lampa, biroja preces un citi piederumi;
  4. darba vietas uzturēšana – 300 LVL (biroja preces, sakaru pakalpojumi un citi uzturēšanas izdevumi).

2013.gadā un turpmākajos gados 24 176 lati:

  1. atlīdzība 1 590 x 12 = 19 080 LVL;
  2. darba devēja valsts sociālās aprosināšanas iemaksas  383,03 x 12 = 4 596 LVL;
  3. darba vietas uzturēšana 500 LVL (biroja preces, sakaru pakalpojumi, datorprogrammu atjaunināšana un papildināšana un citi uzturēšanas izdevumi).

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Tā kā šobrīd nav paredzams likumprojekta 2.pantā paredzēto pienākumu izpildes biežums, CERT.LV jaunizveidotās amata vietas pienākumos paredzēts noteikt citus uzdevumus, lai nodrošinātu attiecīgā nodarbinātā kvalifikācijas uzturēšanu un atbilstošu darba apjomu: valsts un pašvaldību informācijas sistēmu drošības auditu veikšana, valsts un pašvaldību institūciju tīmekļu vietņu drošības auditu veikšana, informācijas tehnoloģiju drošības dokumentu un vadlīniju izstrāde, lekciju lasīšana izglītojošos semināros un populārzinātnisku rakstu veidošana. Tādējādi būtu iespējams veiksmīgāk nodrošināt Informācijas tehnoloģiju drošības likumā noteikto pienākumu izpildi un tiešā veidā paaugstināt valsts un pašvaldību institūciju informācijas tehnoloģiju drošību.

2012.gadā izdevumi likumprojekta 2.pantā  nodrošināšanai tiks segti no Satiksmes ministrijas maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikuma.  Jautājums par finansējumu 2013.gadam un turpmākajiem gadiem skatāms kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.

Centrālā vēlēšanu komisija papildu nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu paziņojumu par atbalstu pārbaudi un izsniegtu sertifikātu, ar kuru apliecinās derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu, pieprasīs no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Ņemot vērā to, ka ar likumprojektu tiek mainīts likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nosaukums, nepieciešams izdarīt redakcionālus grozījumus normatīvajos aktos, kuros ir ietverta tieša atsauce uz likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Proti, grozījumi jāizdara Notariāta likumā, likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā, Saeimas kārtības rullī un pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos.

Attiecīgo normatīvos aktus pēc likumprojekta pieņemšanas izstrādās Tieslietu ministrija.

2.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Regulas 6.pants, 8.pants un 15.pants.

Saskaņā ar Regulas 15.pantu ne vēlāk kā 2012.gada 1.martā dalībvalstis nosūta Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un adreses.

2.

Citas starptautiskās saistības

Nav.

3.

Cita informācija

Nav

1.tabula
Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu

A

B

C

D

6. panta 2. punkts

25.1 panta pirmā daļa

6. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 6. panta 2. punkts

6. panta 3. punkts

25.1 panta otrā un ceturtā daļa

6. panta 3. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 6. panta 3. punkts

8.panta 2. punkts 

25.3 pants

8. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 8. panta 2. punkts.

14. pants

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 – 204.10 pants

Krimināllikuma 145.pants.

8. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 – 204.10 pants un Krimināllikuma 145. pants nesatur stingrākas prasības, nekā Regulas 14.pants.

15. panta 1. punkts

25.1 panta pirmā daļa

15. panta 1. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 15. panta 2. punkts

15. panta 2. punkts

25.4 pants

15. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 15. panta 2. punkts

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas?

Kādēļ?

Regula rīcības brīvību neparedz

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Nav attiecināms

Cita informācija

nav

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

 1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Darba grupā, kurā tika apspriesta likumprojekta izstrāde, tika iesaistīta sabiedriskā politikas centra PROVIDUS pārstāve. Likumprojektā ietvertās saistības izriet no Regulas.

 2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Darba grupā, kurā tika apspriesta likumprojekta izstrāde, tika iesaistīta sabiedriskā politikas centra PROVIDUS pārstāve. Likumprojektā ietvertās saistības izriet no Regulas.

 3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tieslietu ministrija, izstrādājot likumprojektu, ņēma vērā sabiedriskā politikas centra PROVIDUS izteiktos priekšlikumus.

 4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Likumprojekta izstrādē piedalījās eksperti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, Centrālās vēlēšanu komisijas.

 5.

Cita informācija

Nav.

         

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Tiesību akta izpildi nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Centrālās vēlēšanu komisijas funkcijas tiek paplašinātas, uzliekot par pienākumu verificēt paziņojumus par atbalstu, kā arī izsniegt sertifikātu par derīgajiem paziņojumiem par atbalstu.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas funkcijas tiek paplašinātas, uzliekot par pienākumu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai izsniegt sertifikātu, kas apliecina vākšanas tiešsaistes sistēmu atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.

Tieslietu ministrs                        G.Bērziņš

01.11.2011. 16:33

E.Eglīte

67036985, Evija.Eglite@tm.gov.lv

v_sk = 1982

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

Rīgā

Nr.74

2011.gada 13.decembrī

12.§

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu""

     TA-2787

___________________________________________________________

(V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

Ministru prezidents

  

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

  

E.Dreimane

2011-MK-PROT-74-1312-#12.doc12

 

 

 

Rīgā

 

   22.11.2011.             Nr.90/TA-2611 (2011)

 

Saeimas Prezidijam

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdē nolemto (prot. Nr.67 34.§ 2.punkts) nosūtām Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdes protokollēmumu "Par likumprojektiem, kuru izskatīšana būtu turpināma 11.Saeimā".

Pielikumā:  Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdes protokola Nr.67  34.§ izraksts uz  3 lp.

Ministru prezidents                                                     V.Dombrovskis

Babkina 67082851

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”

 

Izdarīt likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 17.nr.; 1998, 19.nr.; 2003, 12., 19.nr.; 2006, 10.nr.; 2008, 7., 16.nr.; 2009, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

  1. papildināt 1.pantu ar 2)punktu šādā redakcijā:

      „2)1 ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ir ierosinājusi Saeimas atsaukšanu;”.

  1. Izslēgt 3. panta otro daļu un 7. panta trešo daļu.
  1. Papildināt 11.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Tautas nobalsošana rīkojama, ja ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ir ierosinājusi Saeimas atsaukšanu.”.

4. Papildināt likumu ar III1 nodaļu šādā redakcijā:

III1 nodaļa. Aģitācija pirms tautas nobalsošanas

 

21.1 pants. (1) Aģitācija pirms tautas nobalsošanas šā likuma izpratnē ir jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, ja tas satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu.

(2) Aģitācijas pirms tautas nobalsošanas periods šā likuma izpratnē ir laika posms no tautas nobalsošanas izsludināšanas dienas līdz tautas nobalsošanas dienai.

 

21.2 pants. (1) Aģitāciju pirms tautas nobalsošanas ir tiesīga veikt ikviena fiziska persona, juridiska persona vai reģistrēta šādu personu apvienība.

(2) Aģitāciju pirms tautas nobalsošanas aizliegts veikt vēlēšanu komisiju loceklim, vēlēšanu komisiju pilnvarotajai personai, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vairāk nekā viens procents kapitāla daļu (akciju) pieder valstij, pašvaldībai vai citai publiskai personai.

(3) Uz aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, ko veic politiskā organizācija (partija), politisko organizāciju (partiju) apvienība un ar politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām nesaistīta persona nav attiecināmi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” un likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” noteiktie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi.

21.3 pants. (1) Tautas nobalsošanas dienā, kā arī trīs dienas pirms tautas nobalsošanas ir aizliegta aģitācijas materiālu izvietošana radio, televīzijā un preses izdevumos vai to atrašanās publiskās vietās.

(2) Aģitācija pirms tautas nobalsošanas un aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta šā likuma 7. panta otrajā daļā minētajās vietās, balsošanas telpās, kā arī tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis.

 

21.4 pants. (1) Uz aģitāciju pirms tautas nobalsošanas radio un televīzijā ir attiecināmi likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” 10., 11. un 16. panta nosacījumi.

(2) Raidorganizācija aģitācijas pirms tautas nobalsošanas periodā, publiskojot sabiedriskās domas aptauju rezultātus par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu, norāda šādas ziņas:

            1) aptaujas pasūtītāju un apmaksātāju;

            2) aptaujas veicēju;

            3) aptaujas laiku;

            4) ģenerālo kopumu (populāciju), no kura tika veikta izlase;

            5) aptaujāto skaitu;

            6) pieļaujamās kļūdas robežu.

(3) Tautas nobalsošanas dienā līdz pulksten 10 vakarā sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu raidorganizāciju raidījumos iekļaut aizliegts.

21.5 pants. (1) Preses izdevums aģitācijas pirms tautas nobalsošanas periodā, pirmo reizi publiskojot informāciju par sabiedriskās domas aptaujām, norāda šādas ziņas:

            1) aptaujas pasūtītāju un apmaksātāju;

            2) aptaujas veicēju;

            3) aptaujas laiku;

            4) ģenerālo kopumu (populāciju), no kura tika veikta izlase;

            5) aptaujāto skaitu;

            6) pieļaujamās kļūdas robežu;

            7) aptaujas jautājumu formulējumu.

(2) Tautas nobalsošanas dienā preses izdevumos aizliegts iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu.

 

21.6 pants. (1) Pirms vai pēc katras aģitācijas pirms tautas nobalsošanas radio vai televīzijā, kā arī preses izdevumā izvietotā aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiāla ietvaros norādāma persona, kas attiecīgo aģitāciju pirms tautas nobalsošanas apmaksājusi.

(2) Publiskās vietās izvietoto aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiālu ietvaros norāda, kura persona šo aģitāciju pirms tautas nobalsošanas ir apmaksājusi un aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiāla izgatavotāju.

 

21.7 pants. Persona, kas nav ievērojusi šā likuma prasības vai pārkāpusi šajā likumā noteiktos aģitācijas pirms tautas nobalsošanas ierobežojumus, saucama pie likumā noteiktās atbildības.”.

  1. Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:

IV1 nodaļa. Saeimas atsaukšanas ierosināšana

 

25.1 pants. Ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms ierosinājuma par Saeimas atsaukšanu iesniegšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības.

25.2 pants. (1) Konstatējusi, ka ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, Centrālā vēlēšanu komisija paziņo, ka tiek uzsākta parakstu vākšana tautas nobalsošanai par Saeimas atsaukšanu, nogādājot visām republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu un parakstu vākšanas lapas pietiekamā skaitā.

(2) Paziņojums par Saeimas atsaukšanai nepieciešamo parakstu vākšanas uzsākšanu kopā ar ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

25.3 pants. (1) Parakstu vākšana Saeimas atsaukšanai notiek šā likuma 7. - 9. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Pilsoņi, kuri parakstījuši iesniegto ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu šā likuma 25.1 pantā noteiktajā kārtībā, ieskaitāmi kopējā ierosinātāju par Saeimas atsaukšanu skaitā. Ja minētie pilsoņi parakstījušies arī šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņu paraksti parakstu vākšanas lapās nav līdzskaitāmi.

(3) Centrālā vēlēšanu komisija trīs nedēļu laikā saskaita parakstus un konstatē rezultātu, un ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņo to, publicējot laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

25.4 pants. (1) Ja ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, rīkojama tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu.

(2) Ja tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu tiek izmantota gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu nerīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

(3) Ja tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu tiek izmantota Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu atlikt rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu līdz brīdim, kad ievēlēts jaunais Valsts Prezidents.

(4) Ja tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu tiek izmantota agrāk kā gadu pēc Saeimas sanākšanas vai agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu atlikt rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu līdz brīdim, kad notecējis attiecīgais termiņš.

(5) Tautas nobalsošanas dienu nosaka saskaņā ar šī likuma 12. pantu, bet ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus no Centrālās vēlēšanu komisijas šī likuma 25.panta trešajā daļā minēto rezultātu publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.”.

  1. Papildināt pārejas noteikumu ar 2.punktu šādā redakcijā:

„2. Šā likuma 1.panta 2)punkts, 11.panta piektā daļa un IVnodaļa stājas spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu.

Tieslietu ministrs                                                                                          M. Segliņš

Vīza: valsts sekretārs                                                                                    M. Lazdovskis

14.08.2009. 10.25

1020

I.Brīnuma

67036977, iveta.brinuma@tm.gov.lv


Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likuma „Par Priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” pārejas noteikumu 6. punkts un likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” pārejas noteikumu 5. punkts uzdod Ministru kabinetam līdz 2009. gada 1. septembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektus, kas paredz politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību un ar tām nesaistīto personu tiesības veikt aģitāciju tautas nobalsošanas gadījumos.

LR Saeimas Juridiskās komisijas 2009. gada 5. maija vēstule Nr.9/3-2-n/72-(9/09), kurā izteikts lūgums Tieslietu ministrijai līdz š.g.1. septembrim sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu, kurā noregulējama procedūra saistībā ar vienas desmitās daļas vēlētāju tiesībām ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

2009. gada 8. aprīlī tika pieņemts likums „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz vienai desmitajai daļai vēlētāju tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

Latvijas Republikas normatīvie akti šobrīd neregulē aģitācijas pirms tautas nobalsošanas kārtību, līdz ar ko nav saprotams personas, kas veic aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, tiesību un pienākumu apjoms, kā arī kompetento iestāžu kompetence. Ņemot vērā to, ka pilsoņa brīvās gribas ietekmēšana nav pieļaujama ne tikai vēlēšanu gadījumos, bet arī personai izdarot izvēli par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā tiek definēts aģitācijas pirms tautas nobalsošanas jēdziens un periods, kā arī kārtība, kādā tiek izvietoti aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiāli. Likumprojektā tiek noteikts, ka tautas nobalsošanas dienā, kā arī trīs dienas pirms tautas nobalsošanas aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta.

Likumprojektā tiek noteikts jauns pamats tautas nobalsošanas rīkošanai, nosakot kārtību, kādā ierosināma Saeimas atsaukšana.

Likumprojekts atbilstoši 2009. gada 8. aprīļa likumam „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” paredz, ka regulējums attiecībā uz Saeimas atsaukšanas ierosināšanas kārtību stājas spēkā ar 10. Saeimas sanākšanu.

 4. Cita informācija

Likumprojekts skatāms vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Tiks veicināta pilsoņu brīvas gribas izpausme tautas nobalsošanas gadījumos par izlemjamo jautājumu.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

Nav attiecināms 

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms 

 5. Sociālā ietekme:  

5.1

Novērtē šo rakstu:

9
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...