Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Divi „Vienotības” zaķi saistībā ar tautas nobalsošanām

Ivars Redisons, Latvijas Juristu biedrības biedrs-dibinātājs
31.08.2012.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šim rakstam pievienoju Dombrovska valdības 22.11.2011.vēstuli 90/TA-2611 (2001) Saeimai, ar kuru iesniegti grozījumi likumā par tautas nobalsošanām. Skat. šī likuma anotācijas 5. sadaļu "starptautiskās saistības" - V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts.

1. Saistības pret Eiropas Savienību - Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām - Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem - Nav attiecināms.

Kā redzat, tad valdība (Tieslietu ministrija) ir skaidri uzrakstījusi, ka nekādas ES regulas neattiecas uz šo likumu.

Viltīgā manipulācija, ka it kā nedrīkstot likumu dot tautas nobalsošanai, jo to aizliedzot ES regulas, ir veikta 2012.gada janvārī.

Par kārtību, kādā notiek Eiropas nobalsošanas, Latvijai bija jāpieņem cits atsevišķs likums (jo Eiropas Savienības likumu iniciatīvām ne tikai vāc miljonu parakstu kopumā pa visu ES bez kvotām dalībvalstīm, bet arī Eiropas parlamentam ir pavisam atšķirīga kompetence no dalībvalstīm).

Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskā komisija bija vienkārši pērn "nogulējušas" laicīgi sagatavot attiecīgo projektu. Par šo vilcināšanos draudēja sods par nokavējumu no EK.

Tāpēc Vienotība atrada ļoti viltīgu izeju "nošaut divus zaķus reizē" - pielipināja sadaļu par ES nobalsošanām pie Latvijas 1922. gada likuma un tad varēja sākt klaigāt, ka it kā ES regulas neļaujot vēlētāju tiesību ierobežošanu izlemt tautas nobalsošanā.

Pievienoju arī Vienotības virzītās koalīcijas otru "nogulēto un pielipināto" likuma projektu. Tā ir izteikti negodīga manipulācija izmantojot tieši Ziemassvētku brīvdienas, kad sabiedrības uzmanība pievērsta citam. Protams, arī opozīcija bijusi miegaina, ja laikus nepamanīja dokumentu samainīšanu likumā.

 

 

 

Rīgā

 

21.12.2011.                Nr.90/TA-2787 (2011)

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mertena 67046901, sanita.mertena@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lp.

3. Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra sēdes protokola Nr.74   12.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents                                                     V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"

Izdarīt likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 17.nr.; 1998, 19.nr.; 2003, 12., 19.nr.; 2006, 10.nr.; 2008, 7., 16.nr.; 2009, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu".

2. Papildināt likumu ar 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Šis likums regulē Eiropas pilsoņu iniciatīvu tiktāl, ciktāl Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regula (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu nenosaka citādi."

3. Papildināt likumu ar IVnodaļu šādā redakcijā:

"IV1 nodaļa

Eiropas pilsoņu iniciatīva

 

25.pants. (1) Ja paziņojumus par atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai paredzēts vākt tiešsaistē, organizatori iesniedz Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā iesniegumu ar lūgumu izsniegt sertifikātu, kas apliecina, ka tiešsaistes sistēma, ko izmanto minētajam mērķim, atbilst drošības un tehniskajiem parametriem, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regulā (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu.

(2) Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija izskata iesniegumu un mēneša laikā izsniedz sertifikātu vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt sertifikātu.

(3) Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas lēmumu, ar ko atteikts izsniegt sertifikātu par tiešsaistes sistēmas atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem, var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Šis pants neattiecas uz gadījumiem, kad organizatori ir saņēmuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes sertifikātu par tiešsaistes sistēmas atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem.

25.pants. Organizatori savāktos paziņojumus par atbalstu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regulai (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai.

25.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija divu mēnešu laikā pēc tam, kad no organizatoriem ir saņemti paziņojumi par atbalstu, saskaita parakstus, konstatē rezultātu un nosūta organizatoriem uz veidlapā norādīto elektroniskā pasta adresi sertifikātu, ar ko apliecina derīgo paziņojumu skaitu.

(2) Ja Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka saņemto paziņojumu pārbaude tai nav piekritīga, Centrālā vēlēšanu komisija paziņojumus par atbalstu divu nedēļu laikā nosūta atpakaļ organizatoram.

25.pants. Centrālā vēlēšanu komisija izstrādā paziņojumu par atbalstu pārbaudei nepieciešamās instrukcijas."

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī.

Tieslietu ministrs
G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (turpmāk – likumprojekts) sagatavots, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regulas (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (turpmāk – Regula) 6.pantu, 8.pantu un 15.pantu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Lisabonas līgums piedāvā jaunu iespēju sabiedrībai piedalīties Eiropas Savienības politikas veidošanā, — Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Kā noteikts minētajā līgumā, pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu, kurā paredzēti noteikumi un procedūra attiecībā uz šo jauno instrumentu.

Pateicoties Eiropas pilsoņu iniciatīvai, viens miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu ES dalībvalstu, var aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kurās Komisija ir pilnvarota rīkoties.

Saskaņā ar regulu pirmo Eiropas pilsoņu iniciatīvu būs iespējams sākt ne agrāk kā 2012.gada 1.aprīlī.

Saskaņā ar Regulas 6.pantu pirms uzsākt paziņojumu par atbalstu vākšanu, organizatori lūdz attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi apliecināt, ka vākšanas tiešsaistes sistēma, ko izmanto minētajam mērķim, atbilst 4.punktam. Ja vākšanas tiešsaistes sistēma atbilst 4.punktam, attiecīgā kompetentā iestāde vienā mēnesī izsniedz sertifikātu atbilstīgi IV pielikumā dotajam paraugam.

Regulas 8.pants noteic, ka pēc tam, kad no parakstītājiem ir savākti vajadzīgie paziņojumi par atbalstu, organizatori paziņojumus par atbalstu papīra vai elektroniskā formātā iesniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm sertificēšanas un verifikācijas veikšanai. Kompetentās iestādes laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus no pieprasījuma saņemšanas, pamatojoties uz atbilstīgu pārbaudi, veic iesniegto paziņojumu par atbalstu verifikāciju vai nu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai praksi. Pamatojoties uz šo verifikāciju, tās nosūta organizatoriem sertifikātu, kas atbilst VI pielikumā dotajam paraugam un ar ko apliecina derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu no attiecīgās dalībvalsts.

Atbilstoši Regulas 15.pantam Regulas 6.panta 3.punkta īstenošanas nolūkā dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par minētajā punktā paredzētā sertifikāta izsniegšanu. 8.panta 2.punkta īstenošanas nolūkā katra dalībvalsts norīko vienu kompetento iestādi, kas ir atbildīga par paziņojumu par atbalstu verifikācijas procesa koordināciju un minētajā punktā paredzēto sertifikātu izsniegšanu. Ne vēlāk kā 2012.gada 1.martā dalībvalstis nosūta Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un adreses.

Ņemot vērā jauno, Regulā ietverto regulējumu, Latvijai ir nepieciešams grozīt likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, nosakot atbildīgo institūciju par paziņojumu par atbalstu verifikāciju, termiņu, kādā šī verifikācija veicama, kā arī sertifikāta izsniegšanu.

Regulējumu plānots ietvert likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, jo šis likums kompleksi regulē šobrīd Latvijā pastāvošos tiešās demokrātijas instrumentus, proti, likumdošanas iniciatīvu un tautas nobalsošanu (referendumus). Ņemot vērā to, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir viens no tiešās demokrātijas īstenošanas veidiem, kurā var piedalīties arī Latvijas pilsoņi, likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” ir atzīstams par piemērotāko tiesību aktu, kurā ietvert Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējumu. Atsevišķa tiesību akta izdošana nebūtu lietderīga, jo pamatā Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējums ir ietverts Regulā, kas ir tieši piemērojama, līdz ar ko nacionālais regulējums sastāv vien no dažiem pantiem.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Nav.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka atbildīgā institūcija paziņojumu par atbalstu verifikācijai ir Centrālā vēlēšanu komisija, kas atbilstoši izsniedz sertifikātu, ar ko apliecina derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu.

Atbildīgā institūcija par sertifikāta, kas apliecina tiešsaistes vākšanas sistēmu atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem, ir Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija .

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Lai izstrādātu likumprojektu, Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu, kurā piedalījās pārstāvji no Centrālās vēlēšanu komisijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, sabiedriskā politikas centra „Providus”.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība 

Nav attiecināms

7.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojekts ietekmēs tās personas, kas vēlēsies iesniegt pilsoņu iniciatīvu atbilstoši Regulai.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts var ietekmēt personas, kas ir parakstījušās par konkrēto pilsoņu iniciatīvu.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Sabiedrībai papildu izdevumi saistībā ar likumprojektu neradīsies.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojekta pieņemšanas rezultātā sabiedrībai radīsies iespēja efektīvi īstenot tai Regulā paredzētās tiesības iesniegt Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

 

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatori, lai saņemtu sertifikātu, kas apliecina tiešsaistes vākšanas sistēmas atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem, iesniegs iesniegumu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā.  Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatori iesniegs paziņojumus par atbalstu Centrālajai vēlēšanu komisijai papīra vai elektroniskā formātā, kā to paredz Regula. Centrālā vēlēšanu komisija pārbaudīs paziņojumus par atbalstu un izsniegs sertifikātu, ar kuru apliecinās derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu. Centrālā vēlēšanu komisija no iniciatīvas organizatoriem saņemtos paziņojumus iesniegs elektroniskā veidā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei personu identitātes pārbaudei.

Uzglabājot un izmantojot paziņojumus par atbalstu, tiks ievērotas datu aizsardzības prasības, kā arī Regulā ietvertais regulējums attiecībā uz paziņojumu par atbalstu uzglabāšanu un iznīcināšanu. 

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2011. gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2012

2013

2014

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

2. Budžeta izdevumi:

0

0

0

0

0

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme:

0

0

18,8

24,2

24,2

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

18,8

24,2

24,2 

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

18,8

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

0

-24,2

-24,2

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

-24,2

-24,2

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Lai īstenotu likumprojekta 2.pantā Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (CERT.LV) noteiktos pienākumus, sākot no 2012.gada 1.aprīļa CERT.LV ir jāizveido jauna amata vieta un jānodarbina jauns nodarbinātais, šim mērķim paredzot adekvātu atalgojumu (ņemot vērā atbilstošas kvalifikācijas informācijas tehnoloģiju speciālistu pieejamību).

2012.gadā 18 757 lati:

  1. atlīdzība 1 590 x 9 = 14 310 LVL;
  2. darba devēja valsts sociālās aprosināšanas iemaksas  383,03 x 9 = 3 447 LVL;
  3. darba vietas iekārtošana – 700 LVL  (galds, krēsls, dators, datorprogrammas (gan operētājsistēma, gan lietojumprogrammas, tajā skaitā specifiskās lietojumprogrammas), skatnis, drukas iekārta, telefona aparāts, galda lampa, biroja preces un citi piederumi;
  4. darba vietas uzturēšana – 300 LVL (biroja preces, sakaru pakalpojumi un citi uzturēšanas izdevumi).

2013.gadā un turpmākajos gados 24 176 lati:

  1. atlīdzība 1 590 x 12 = 19 080 LVL;
  2. darba devēja valsts sociālās aprosināšanas iemaksas  383,03 x 12 = 4 596 LVL;
  3. darba vietas uzturēšana 500 LVL (biroja preces, sakaru pakalpojumi, datorprogrammu atjaunināšana un papildināšana un citi uzturēšanas izdevumi).

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Tā kā šobrīd nav paredzams likumprojekta 2.pantā paredzēto pienākumu izpildes biežums, CERT.LV jaunizveidotās amata vietas pienākumos paredzēts noteikt citus uzdevumus, lai nodrošinātu attiecīgā nodarbinātā kvalifikācijas uzturēšanu un atbilstošu darba apjomu: valsts un pašvaldību informācijas sistēmu drošības auditu veikšana, valsts un pašvaldību institūciju tīmekļu vietņu drošības auditu veikšana, informācijas tehnoloģiju drošības dokumentu un vadlīniju izstrāde, lekciju lasīšana izglītojošos semināros un populārzinātnisku rakstu veidošana. Tādējādi būtu iespējams veiksmīgāk nodrošināt Informācijas tehnoloģiju drošības likumā noteikto pienākumu izpildi un tiešā veidā paaugstināt valsts un pašvaldību institūciju informācijas tehnoloģiju drošību.

2012.gadā izdevumi likumprojekta 2.pantā  nodrošināšanai tiks segti no Satiksmes ministrijas maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikuma.  Jautājums par finansējumu 2013.gadam un turpmākajiem gadiem skatāms kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.

Centrālā vēlēšanu komisija papildu nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu paziņojumu par atbalstu pārbaudi un izsniegtu sertifikātu, ar kuru apliecinās derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu, pieprasīs no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Ņemot vērā to, ka ar likumprojektu tiek mainīts likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nosaukums, nepieciešams izdarīt redakcionālus grozījumus normatīvajos aktos, kuros ir ietverta tieša atsauce uz likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Proti, grozījumi jāizdara Notariāta likumā, likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā, Saeimas kārtības rullī un pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos.

Attiecīgo normatīvos aktus pēc likumprojekta pieņemšanas izstrādās Tieslietu ministrija.

2.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Regulas 6.pants, 8.pants un 15.pants.

Saskaņā ar Regulas 15.pantu ne vēlāk kā 2012.gada 1.martā dalībvalstis nosūta Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un adreses.

2.

Citas starptautiskās saistības

Nav.

3.

Cita informācija

Nav

1.tabula
Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu

A

B

C

D

6. panta 2. punkts

25.1 panta pirmā daļa

6. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 6. panta 2. punkts

6. panta 3. punkts

25.1 panta otrā un ceturtā daļa

6. panta 3. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 6. panta 3. punkts

8.panta 2. punkts 

25.3 pants

8. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 8. panta 2. punkts.

14. pants

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 – 204.10 pants

Krimināllikuma 145.pants.

8. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 – 204.10 pants un Krimināllikuma 145. pants nesatur stingrākas prasības, nekā Regulas 14.pants.

15. panta 1. punkts

25.1 panta pirmā daļa

15. panta 1. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 15. panta 2. punkts

15. panta 2. punkts

25.4 pants

15. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 15. panta 2. punkts

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas?

Kādēļ?

Regula rīcības brīvību neparedz

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Nav attiecināms

Cita informācija

nav

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

 1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Darba grupā, kurā tika apspriesta likumprojekta izstrāde, tika iesaistīta sabiedriskā politikas centra PROVIDUS pārstāve. Likumprojektā ietvertās saistības izriet no Regulas.

 2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Darba grupā, kurā tika apspriesta likumprojekta izstrāde, tika iesaistīta sabiedriskā politikas centra PROVIDUS pārstāve. Likumprojektā ietvertās saistības izriet no Regulas.

 3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tieslietu ministrija, izstrādājot likumprojektu, ņēma vērā sabiedriskā politikas centra PROVIDUS izteiktos priekšlikumus.

 4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Likumprojekta izstrādē piedalījās eksperti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, Centrālās vēlēšanu komisijas.

 5.

Cita informācija

Nav.

         

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Tiesību akta izpildi nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Centrālās vēlēšanu komisijas funkcijas tiek paplašinātas, uzliekot par pienākumu verificēt paziņojumus par atbalstu, kā arī izsniegt sertifikātu par derīgajiem paziņojumiem par atbalstu.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas funkcijas tiek paplašinātas, uzliekot par pienākumu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai izsniegt sertifikātu, kas apliecina vākšanas tiešsaistes sistēmu atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.

Tieslietu ministrs                        G.Bērziņš

01.11.2011. 16:33

E.Eglīte

67036985, Evija.Eglite@tm.gov.lv

v_sk = 1982

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

Rīgā

Nr.74

2011.gada 13.decembrī

12.§

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu""

     TA-2787

___________________________________________________________

(V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

Ministru prezidents

  

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

  

E.Dreimane

2011-MK-PROT-74-1312-#12.doc12

 

 

 

Rīgā

 

   22.11.2011.             Nr.90/TA-2611 (2011)

 

Saeimas Prezidijam

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdē nolemto (prot. Nr.67 34.§ 2.punkts) nosūtām Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdes protokollēmumu "Par likumprojektiem, kuru izskatīšana būtu turpināma 11.Saeimā".

Pielikumā:  Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdes protokola Nr.67  34.§ izraksts uz  3 lp.

Ministru prezidents                                                     V.Dombrovskis

Babkina 67082851

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”

 

Izdarīt likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 17.nr.; 1998, 19.nr.; 2003, 12., 19.nr.; 2006, 10.nr.; 2008, 7., 16.nr.; 2009, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

  1. papildināt 1.pantu ar 2)punktu šādā redakcijā:

      „2)1 ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ir ierosinājusi Saeimas atsaukšanu;”.

  1. Izslēgt 3. panta otro daļu un 7. panta trešo daļu.
  1. Papildināt 11.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Tautas nobalsošana rīkojama, ja ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ir ierosinājusi Saeimas atsaukšanu.”.

4. Papildināt likumu ar III1 nodaļu šādā redakcijā:

III1 nodaļa. Aģitācija pirms tautas nobalsošanas

 

21.1 pants. (1) Aģitācija pirms tautas nobalsošanas šā likuma izpratnē ir jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, ja tas satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu.

(2) Aģitācijas pirms tautas nobalsošanas periods šā likuma izpratnē ir laika posms no tautas nobalsošanas izsludināšanas dienas līdz tautas nobalsošanas dienai.

 

21.2 pants. (1) Aģitāciju pirms tautas nobalsošanas ir tiesīga veikt ikviena fiziska persona, juridiska persona vai reģistrēta šādu personu apvienība.

(2) Aģitāciju pirms tautas nobalsošanas aizliegts veikt vēlēšanu komisiju loceklim, vēlēšanu komisiju pilnvarotajai personai, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vairāk nekā viens procents kapitāla daļu (akciju) pieder valstij, pašvaldībai vai citai publiskai personai.

(3) Uz aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, ko veic politiskā organizācija (partija), politisko organizāciju (partiju) apvienība un ar politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām nesaistīta persona nav attiecināmi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” un likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” noteiktie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi.

21.3 pants. (1) Tautas nobalsošanas dienā, kā arī trīs dienas pirms tautas nobalsošanas ir aizliegta aģitācijas materiālu izvietošana radio, televīzijā un preses izdevumos vai to atrašanās publiskās vietās.

(2) Aģitācija pirms tautas nobalsošanas un aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta šā likuma 7. panta otrajā daļā minētajās vietās, balsošanas telpās, kā arī tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis.

 

21.4 pants. (1) Uz aģitāciju pirms tautas nobalsošanas radio un televīzijā ir attiecināmi likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” 10., 11. un 16. panta nosacījumi.

(2) Raidorganizācija aģitācijas pirms tautas nobalsošanas periodā, publiskojot sabiedriskās domas aptauju rezultātus par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu, norāda šādas ziņas:

            1) aptaujas pasūtītāju un apmaksātāju;

            2) aptaujas veicēju;

            3) aptaujas laiku;

            4) ģenerālo kopumu (populāciju), no kura tika veikta izlase;

            5) aptaujāto skaitu;

            6) pieļaujamās kļūdas robežu.

(3) Tautas nobalsošanas dienā līdz pulksten 10 vakarā sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu raidorganizāciju raidījumos iekļaut aizliegts.

21.5 pants. (1) Preses izdevums aģitācijas pirms tautas nobalsošanas periodā, pirmo reizi publiskojot informāciju par sabiedriskās domas aptaujām, norāda šādas ziņas:

            1) aptaujas pasūtītāju un apmaksātāju;

            2) aptaujas veicēju;

            3) aptaujas laiku;

            4) ģenerālo kopumu (populāciju), no kura tika veikta izlase;

            5) aptaujāto skaitu;

            6) pieļaujamās kļūdas robežu;

            7) aptaujas jautājumu formulējumu.

(2) Tautas nobalsošanas dienā preses izdevumos aizliegts iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu.

 

21.6 pants. (1) Pirms vai pēc katras aģitācijas pirms tautas nobalsošanas radio vai televīzijā, kā arī preses izdevumā izvietotā aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiāla ietvaros norādāma persona, kas attiecīgo aģitāciju pirms tautas nobalsošanas apmaksājusi.

(2) Publiskās vietās izvietoto aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiālu ietvaros norāda, kura persona šo aģitāciju pirms tautas nobalsošanas ir apmaksājusi un aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiāla izgatavotāju.

 

21.7 pants. Persona, kas nav ievērojusi šā likuma prasības vai pārkāpusi šajā likumā noteiktos aģitācijas pirms tautas nobalsošanas ierobežojumus, saucama pie likumā noteiktās atbildības.”.

  1. Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:

IV1 nodaļa. Saeimas atsaukšanas ierosināšana

 

25.1 pants. Ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms ierosinājuma par Saeimas atsaukšanu iesniegšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības.

25.2 pants. (1) Konstatējusi, ka ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, Centrālā vēlēšanu komisija paziņo, ka tiek uzsākta parakstu vākšana tautas nobalsošanai par Saeimas atsaukšanu, nogādājot visām republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu un parakstu vākšanas lapas pietiekamā skaitā.

(2) Paziņojums par Saeimas atsaukšanai nepieciešamo parakstu vākšanas uzsākšanu kopā ar ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

25.3 pants. (1) Parakstu vākšana Saeimas atsaukšanai notiek šā likuma 7. - 9. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Pilsoņi, kuri parakstījuši iesniegto ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu šā likuma 25.1 pantā noteiktajā kārtībā, ieskaitāmi kopējā ierosinātāju par Saeimas atsaukšanu skaitā. Ja minētie pilsoņi parakstījušies arī šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņu paraksti parakstu vākšanas lapās nav līdzskaitāmi.

(3) Centrālā vēlēšanu komisija trīs nedēļu laikā saskaita parakstus un konstatē rezultātu, un ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņo to, publicējot laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

25.4 pants. (1) Ja ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, rīkojama tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu.

(2) Ja tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu tiek izmantota gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu nerīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

(3) Ja tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu tiek izmantota Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu atlikt rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu līdz brīdim, kad ievēlēts jaunais Valsts Prezidents.

(4) Ja tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu tiek izmantota agrāk kā gadu pēc Saeimas sanākšanas vai agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu atlikt rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu līdz brīdim, kad notecējis attiecīgais termiņš.

(5) Tautas nobalsošanas dienu nosaka saskaņā ar šī likuma 12. pantu, bet ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus no Centrālās vēlēšanu komisijas šī likuma 25.panta trešajā daļā minēto rezultātu publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.”.

  1. Papildināt pārejas noteikumu ar 2.punktu šādā redakcijā:

„2. Šā likuma 1.panta 2)punkts, 11.panta piektā daļa un IVnodaļa stājas spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu.

Tieslietu ministrs                                                                                          M. Segliņš

Vīza: valsts sekretārs                                                                                    M. Lazdovskis

14.08.2009. 10.25

1020

I.Brīnuma

67036977, iveta.brinuma@tm.gov.lv


Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likuma „Par Priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” pārejas noteikumu 6. punkts un likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” pārejas noteikumu 5. punkts uzdod Ministru kabinetam līdz 2009. gada 1. septembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektus, kas paredz politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību un ar tām nesaistīto personu tiesības veikt aģitāciju tautas nobalsošanas gadījumos.

LR Saeimas Juridiskās komisijas 2009. gada 5. maija vēstule Nr.9/3-2-n/72-(9/09), kurā izteikts lūgums Tieslietu ministrijai līdz š.g.1. septembrim sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu, kurā noregulējama procedūra saistībā ar vienas desmitās daļas vēlētāju tiesībām ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

2009. gada 8. aprīlī tika pieņemts likums „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz vienai desmitajai daļai vēlētāju tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

Latvijas Republikas normatīvie akti šobrīd neregulē aģitācijas pirms tautas nobalsošanas kārtību, līdz ar ko nav saprotams personas, kas veic aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, tiesību un pienākumu apjoms, kā arī kompetento iestāžu kompetence. Ņemot vērā to, ka pilsoņa brīvās gribas ietekmēšana nav pieļaujama ne tikai vēlēšanu gadījumos, bet arī personai izdarot izvēli par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā tiek definēts aģitācijas pirms tautas nobalsošanas jēdziens un periods, kā arī kārtība, kādā tiek izvietoti aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiāli. Likumprojektā tiek noteikts, ka tautas nobalsošanas dienā, kā arī trīs dienas pirms tautas nobalsošanas aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta.

Likumprojektā tiek noteikts jauns pamats tautas nobalsošanas rīkošanai, nosakot kārtību, kādā ierosināma Saeimas atsaukšana.

Likumprojekts atbilstoši 2009. gada 8. aprīļa likumam „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” paredz, ka regulējums attiecībā uz Saeimas atsaukšanas ierosināšanas kārtību stājas spēkā ar 10. Saeimas sanākšanu.

 4. Cita informācija

Likumprojekts skatāms vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Tiks veicināta pilsoņu brīvas gribas izpausme tautas nobalsošanas gadījumos par izlemjamo jautājumu.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

Nav attiecināms 

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms 

 5. Sociālā ietekme:  

5.1

Novērtē šo rakstu:

9
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...