Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Divi „Vienotības” zaķi saistībā ar tautas nobalsošanām

Ivars Redisons, Latvijas Juristu biedrības biedrs-dibinātājs
31.08.2012.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šim rakstam pievienoju Dombrovska valdības 22.11.2011.vēstuli 90/TA-2611 (2001) Saeimai, ar kuru iesniegti grozījumi likumā par tautas nobalsošanām. Skat. šī likuma anotācijas 5. sadaļu "starptautiskās saistības" - V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts.

1. Saistības pret Eiropas Savienību - Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām - Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem - Nav attiecināms.

Kā redzat, tad valdība (Tieslietu ministrija) ir skaidri uzrakstījusi, ka nekādas ES regulas neattiecas uz šo likumu.

Viltīgā manipulācija, ka it kā nedrīkstot likumu dot tautas nobalsošanai, jo to aizliedzot ES regulas, ir veikta 2012.gada janvārī.

Par kārtību, kādā notiek Eiropas nobalsošanas, Latvijai bija jāpieņem cits atsevišķs likums (jo Eiropas Savienības likumu iniciatīvām ne tikai vāc miljonu parakstu kopumā pa visu ES bez kvotām dalībvalstīm, bet arī Eiropas parlamentam ir pavisam atšķirīga kompetence no dalībvalstīm).

Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskā komisija bija vienkārši pērn "nogulējušas" laicīgi sagatavot attiecīgo projektu. Par šo vilcināšanos draudēja sods par nokavējumu no EK.

Tāpēc Vienotība atrada ļoti viltīgu izeju "nošaut divus zaķus reizē" - pielipināja sadaļu par ES nobalsošanām pie Latvijas 1922. gada likuma un tad varēja sākt klaigāt, ka it kā ES regulas neļaujot vēlētāju tiesību ierobežošanu izlemt tautas nobalsošanā.

Pievienoju arī Vienotības virzītās koalīcijas otru "nogulēto un pielipināto" likuma projektu. Tā ir izteikti negodīga manipulācija izmantojot tieši Ziemassvētku brīvdienas, kad sabiedrības uzmanība pievērsta citam. Protams, arī opozīcija bijusi miegaina, ja laikus nepamanīja dokumentu samainīšanu likumā.

 

 

 

Rīgā

 

21.12.2011.                Nr.90/TA-2787 (2011)

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mertena 67046901, sanita.mertena@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lp.

3. Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra sēdes protokola Nr.74   12.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents                                                     V.Dombrovskis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"

Izdarīt likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 17.nr.; 1998, 19.nr.; 2003, 12., 19.nr.; 2006, 10.nr.; 2008, 7., 16.nr.; 2009, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu".

2. Papildināt likumu ar 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Šis likums regulē Eiropas pilsoņu iniciatīvu tiktāl, ciktāl Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regula (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu nenosaka citādi."

3. Papildināt likumu ar IVnodaļu šādā redakcijā:

"IV1 nodaļa

Eiropas pilsoņu iniciatīva

 

25.pants. (1) Ja paziņojumus par atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai paredzēts vākt tiešsaistē, organizatori iesniedz Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā iesniegumu ar lūgumu izsniegt sertifikātu, kas apliecina, ka tiešsaistes sistēma, ko izmanto minētajam mērķim, atbilst drošības un tehniskajiem parametriem, kā tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regulā (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu.

(2) Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija izskata iesniegumu un mēneša laikā izsniedz sertifikātu vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt sertifikātu.

(3) Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas lēmumu, ar ko atteikts izsniegt sertifikātu par tiešsaistes sistēmas atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem, var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Šis pants neattiecas uz gadījumiem, kad organizatori ir saņēmuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes sertifikātu par tiešsaistes sistēmas atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem.

25.pants. Organizatori savāktos paziņojumus par atbalstu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regulai (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai.

25.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija divu mēnešu laikā pēc tam, kad no organizatoriem ir saņemti paziņojumi par atbalstu, saskaita parakstus, konstatē rezultātu un nosūta organizatoriem uz veidlapā norādīto elektroniskā pasta adresi sertifikātu, ar ko apliecina derīgo paziņojumu skaitu.

(2) Ja Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka saņemto paziņojumu pārbaude tai nav piekritīga, Centrālā vēlēšanu komisija paziņojumus par atbalstu divu nedēļu laikā nosūta atpakaļ organizatoram.

25.pants. Centrālā vēlēšanu komisija izstrādā paziņojumu par atbalstu pārbaudei nepieciešamās instrukcijas."

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī.

Tieslietu ministrs
G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (turpmāk – likumprojekts) sagatavots, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra Regulas (ES) Nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu (turpmāk – Regula) 6.pantu, 8.pantu un 15.pantu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Lisabonas līgums piedāvā jaunu iespēju sabiedrībai piedalīties Eiropas Savienības politikas veidošanā, — Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Kā noteikts minētajā līgumā, pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu, kurā paredzēti noteikumi un procedūra attiecībā uz šo jauno instrumentu.

Pateicoties Eiropas pilsoņu iniciatīvai, viens miljons pilsoņu, kuri pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu ES dalībvalstu, var aicināt Eiropas Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kurās Komisija ir pilnvarota rīkoties.

Saskaņā ar regulu pirmo Eiropas pilsoņu iniciatīvu būs iespējams sākt ne agrāk kā 2012.gada 1.aprīlī.

Saskaņā ar Regulas 6.pantu pirms uzsākt paziņojumu par atbalstu vākšanu, organizatori lūdz attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi apliecināt, ka vākšanas tiešsaistes sistēma, ko izmanto minētajam mērķim, atbilst 4.punktam. Ja vākšanas tiešsaistes sistēma atbilst 4.punktam, attiecīgā kompetentā iestāde vienā mēnesī izsniedz sertifikātu atbilstīgi IV pielikumā dotajam paraugam.

Regulas 8.pants noteic, ka pēc tam, kad no parakstītājiem ir savākti vajadzīgie paziņojumi par atbalstu, organizatori paziņojumus par atbalstu papīra vai elektroniskā formātā iesniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm sertificēšanas un verifikācijas veikšanai. Kompetentās iestādes laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus no pieprasījuma saņemšanas, pamatojoties uz atbilstīgu pārbaudi, veic iesniegto paziņojumu par atbalstu verifikāciju vai nu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai praksi. Pamatojoties uz šo verifikāciju, tās nosūta organizatoriem sertifikātu, kas atbilst VI pielikumā dotajam paraugam un ar ko apliecina derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu no attiecīgās dalībvalsts.

Atbilstoši Regulas 15.pantam Regulas 6.panta 3.punkta īstenošanas nolūkā dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par minētajā punktā paredzētā sertifikāta izsniegšanu. 8.panta 2.punkta īstenošanas nolūkā katra dalībvalsts norīko vienu kompetento iestādi, kas ir atbildīga par paziņojumu par atbalstu verifikācijas procesa koordināciju un minētajā punktā paredzēto sertifikātu izsniegšanu. Ne vēlāk kā 2012.gada 1.martā dalībvalstis nosūta Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un adreses.

Ņemot vērā jauno, Regulā ietverto regulējumu, Latvijai ir nepieciešams grozīt likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, nosakot atbildīgo institūciju par paziņojumu par atbalstu verifikāciju, termiņu, kādā šī verifikācija veicama, kā arī sertifikāta izsniegšanu.

Regulējumu plānots ietvert likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, jo šis likums kompleksi regulē šobrīd Latvijā pastāvošos tiešās demokrātijas instrumentus, proti, likumdošanas iniciatīvu un tautas nobalsošanu (referendumus). Ņemot vērā to, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir viens no tiešās demokrātijas īstenošanas veidiem, kurā var piedalīties arī Latvijas pilsoņi, likums „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” ir atzīstams par piemērotāko tiesību aktu, kurā ietvert Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējumu. Atsevišķa tiesību akta izdošana nebūtu lietderīga, jo pamatā Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulējums ir ietverts Regulā, kas ir tieši piemērojama, līdz ar ko nacionālais regulējums sastāv vien no dažiem pantiem.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Nav.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka atbildīgā institūcija paziņojumu par atbalstu verifikācijai ir Centrālā vēlēšanu komisija, kas atbilstoši izsniedz sertifikātu, ar ko apliecina derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu.

Atbildīgā institūcija par sertifikāta, kas apliecina tiešsaistes vākšanas sistēmu atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem, ir Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija .

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Lai izstrādātu likumprojektu, Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu, kurā piedalījās pārstāvji no Centrālās vēlēšanu komisijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, sabiedriskā politikas centra „Providus”.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība 

Nav attiecināms

7.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojekts ietekmēs tās personas, kas vēlēsies iesniegt pilsoņu iniciatīvu atbilstoši Regulai.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts var ietekmēt personas, kas ir parakstījušās par konkrēto pilsoņu iniciatīvu.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Sabiedrībai papildu izdevumi saistībā ar likumprojektu neradīsies.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojekta pieņemšanas rezultātā sabiedrībai radīsies iespēja efektīvi īstenot tai Regulā paredzētās tiesības iesniegt Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

 

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatori, lai saņemtu sertifikātu, kas apliecina tiešsaistes vākšanas sistēmas atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem, iesniegs iesniegumu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā.  Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatori iesniegs paziņojumus par atbalstu Centrālajai vēlēšanu komisijai papīra vai elektroniskā formātā, kā to paredz Regula. Centrālā vēlēšanu komisija pārbaudīs paziņojumus par atbalstu un izsniegs sertifikātu, ar kuru apliecinās derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu. Centrālā vēlēšanu komisija no iniciatīvas organizatoriem saņemtos paziņojumus iesniegs elektroniskā veidā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei personu identitātes pārbaudei.

Uzglabājot un izmantojot paziņojumus par atbalstu, tiks ievērotas datu aizsardzības prasības, kā arī Regulā ietvertais regulējums attiecībā uz paziņojumu par atbalstu uzglabāšanu un iznīcināšanu. 

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2011. gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2012

2013

2014

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

2. Budžeta izdevumi:

0

0

0

0

0

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme:

0

0

18,8

24,2

24,2

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

18,8

24,2

24,2 

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

18,8

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

0

-24,2

-24,2

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

-24,2

-24,2

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Lai īstenotu likumprojekta 2.pantā Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (CERT.LV) noteiktos pienākumus, sākot no 2012.gada 1.aprīļa CERT.LV ir jāizveido jauna amata vieta un jānodarbina jauns nodarbinātais, šim mērķim paredzot adekvātu atalgojumu (ņemot vērā atbilstošas kvalifikācijas informācijas tehnoloģiju speciālistu pieejamību).

2012.gadā 18 757 lati:

  1. atlīdzība 1 590 x 9 = 14 310 LVL;
  2. darba devēja valsts sociālās aprosināšanas iemaksas  383,03 x 9 = 3 447 LVL;
  3. darba vietas iekārtošana – 700 LVL  (galds, krēsls, dators, datorprogrammas (gan operētājsistēma, gan lietojumprogrammas, tajā skaitā specifiskās lietojumprogrammas), skatnis, drukas iekārta, telefona aparāts, galda lampa, biroja preces un citi piederumi;
  4. darba vietas uzturēšana – 300 LVL (biroja preces, sakaru pakalpojumi un citi uzturēšanas izdevumi).

2013.gadā un turpmākajos gados 24 176 lati:

  1. atlīdzība 1 590 x 12 = 19 080 LVL;
  2. darba devēja valsts sociālās aprosināšanas iemaksas  383,03 x 12 = 4 596 LVL;
  3. darba vietas uzturēšana 500 LVL (biroja preces, sakaru pakalpojumi, datorprogrammu atjaunināšana un papildināšana un citi uzturēšanas izdevumi).

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Tā kā šobrīd nav paredzams likumprojekta 2.pantā paredzēto pienākumu izpildes biežums, CERT.LV jaunizveidotās amata vietas pienākumos paredzēts noteikt citus uzdevumus, lai nodrošinātu attiecīgā nodarbinātā kvalifikācijas uzturēšanu un atbilstošu darba apjomu: valsts un pašvaldību informācijas sistēmu drošības auditu veikšana, valsts un pašvaldību institūciju tīmekļu vietņu drošības auditu veikšana, informācijas tehnoloģiju drošības dokumentu un vadlīniju izstrāde, lekciju lasīšana izglītojošos semināros un populārzinātnisku rakstu veidošana. Tādējādi būtu iespējams veiksmīgāk nodrošināt Informācijas tehnoloģiju drošības likumā noteikto pienākumu izpildi un tiešā veidā paaugstināt valsts un pašvaldību institūciju informācijas tehnoloģiju drošību.

2012.gadā izdevumi likumprojekta 2.pantā  nodrošināšanai tiks segti no Satiksmes ministrijas maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikuma.  Jautājums par finansējumu 2013.gadam un turpmākajiem gadiem skatāms kārtējā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.

Centrālā vēlēšanu komisija papildu nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu paziņojumu par atbalstu pārbaudi un izsniegtu sertifikātu, ar kuru apliecinās derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu, pieprasīs no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Ņemot vērā to, ka ar likumprojektu tiek mainīts likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nosaukums, nepieciešams izdarīt redakcionālus grozījumus normatīvajos aktos, kuros ir ietverta tieša atsauce uz likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Proti, grozījumi jāizdara Notariāta likumā, likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā, Saeimas kārtības rullī un pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos.

Attiecīgo normatīvos aktus pēc likumprojekta pieņemšanas izstrādās Tieslietu ministrija.

2.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Regulas 6.pants, 8.pants un 15.pants.

Saskaņā ar Regulas 15.pantu ne vēlāk kā 2012.gada 1.martā dalībvalstis nosūta Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un adreses.

2.

Citas starptautiskās saistības

Nav.

3.

Cita informācija

Nav

1.tabula
Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu

A

B

C

D

6. panta 2. punkts

25.1 panta pirmā daļa

6. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 6. panta 2. punkts

6. panta 3. punkts

25.1 panta otrā un ceturtā daļa

6. panta 3. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 6. panta 3. punkts

8.panta 2. punkts 

25.3 pants

8. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 8. panta 2. punkts.

14. pants

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 – 204.10 pants

Krimināllikuma 145.pants.

8. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 – 204.10 pants un Krimināllikuma 145. pants nesatur stingrākas prasības, nekā Regulas 14.pants.

15. panta 1. punkts

25.1 panta pirmā daļa

15. panta 1. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 15. panta 2. punkts

15. panta 2. punkts

25.4 pants

15. panta 2. punkts tiek ieviests pilnībā

Likumprojekts nesatur stingrākas prasības nekā Regulas 15. panta 2. punkts

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas?

Kādēļ?

Regula rīcības brīvību neparedz

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Nav attiecināms

Cita informācija

nav

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

 1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Darba grupā, kurā tika apspriesta likumprojekta izstrāde, tika iesaistīta sabiedriskā politikas centra PROVIDUS pārstāve. Likumprojektā ietvertās saistības izriet no Regulas.

 2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Darba grupā, kurā tika apspriesta likumprojekta izstrāde, tika iesaistīta sabiedriskā politikas centra PROVIDUS pārstāve. Likumprojektā ietvertās saistības izriet no Regulas.

 3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tieslietu ministrija, izstrādājot likumprojektu, ņēma vērā sabiedriskā politikas centra PROVIDUS izteiktos priekšlikumus.

 4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Likumprojekta izstrādē piedalījās eksperti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, Centrālās vēlēšanu komisijas.

 5.

Cita informācija

Nav.

         

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Tiesību akta izpildi nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Centrālās vēlēšanu komisijas funkcijas tiek paplašinātas, uzliekot par pienākumu verificēt paziņojumus par atbalstu, kā arī izsniegt sertifikātu par derīgajiem paziņojumiem par atbalstu.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas funkcijas tiek paplašinātas, uzliekot par pienākumu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai izsniegt sertifikātu, kas apliecina vākšanas tiešsaistes sistēmu atbilstību drošības un tehniskajiem parametriem.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.

Tieslietu ministrs                        G.Bērziņš

01.11.2011. 16:33

E.Eglīte

67036985, Evija.Eglite@tm.gov.lv

v_sk = 1982

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

Rīgā

Nr.74

2011.gada 13.decembrī

12.§

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu""

     TA-2787

___________________________________________________________

(V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

Ministru prezidents

  

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

  

E.Dreimane

2011-MK-PROT-74-1312-#12.doc12

 

 

 

Rīgā

 

   22.11.2011.             Nr.90/TA-2611 (2011)

 

Saeimas Prezidijam

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdē nolemto (prot. Nr.67 34.§ 2.punkts) nosūtām Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdes protokollēmumu "Par likumprojektiem, kuru izskatīšana būtu turpināma 11.Saeimā".

Pielikumā:  Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdes protokola Nr.67  34.§ izraksts uz  3 lp.

Ministru prezidents                                                     V.Dombrovskis

Babkina 67082851

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”

 

Izdarīt likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 17.nr.; 1998, 19.nr.; 2003, 12., 19.nr.; 2006, 10.nr.; 2008, 7., 16.nr.; 2009, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

  1. papildināt 1.pantu ar 2)punktu šādā redakcijā:

      „2)1 ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ir ierosinājusi Saeimas atsaukšanu;”.

  1. Izslēgt 3. panta otro daļu un 7. panta trešo daļu.
  1. Papildināt 11.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Tautas nobalsošana rīkojama, ja ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ir ierosinājusi Saeimas atsaukšanu.”.

4. Papildināt likumu ar III1 nodaļu šādā redakcijā:

III1 nodaļa. Aģitācija pirms tautas nobalsošanas

 

21.1 pants. (1) Aģitācija pirms tautas nobalsošanas šā likuma izpratnē ir jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, ja tas satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu.

(2) Aģitācijas pirms tautas nobalsošanas periods šā likuma izpratnē ir laika posms no tautas nobalsošanas izsludināšanas dienas līdz tautas nobalsošanas dienai.

 

21.2 pants. (1) Aģitāciju pirms tautas nobalsošanas ir tiesīga veikt ikviena fiziska persona, juridiska persona vai reģistrēta šādu personu apvienība.

(2) Aģitāciju pirms tautas nobalsošanas aizliegts veikt vēlēšanu komisiju loceklim, vēlēšanu komisiju pilnvarotajai personai, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vairāk nekā viens procents kapitāla daļu (akciju) pieder valstij, pašvaldībai vai citai publiskai personai.

(3) Uz aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, ko veic politiskā organizācija (partija), politisko organizāciju (partiju) apvienība un ar politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām nesaistīta persona nav attiecināmi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” un likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” noteiktie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi.

21.3 pants. (1) Tautas nobalsošanas dienā, kā arī trīs dienas pirms tautas nobalsošanas ir aizliegta aģitācijas materiālu izvietošana radio, televīzijā un preses izdevumos vai to atrašanās publiskās vietās.

(2) Aģitācija pirms tautas nobalsošanas un aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta šā likuma 7. panta otrajā daļā minētajās vietās, balsošanas telpās, kā arī tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis.

 

21.4 pants. (1) Uz aģitāciju pirms tautas nobalsošanas radio un televīzijā ir attiecināmi likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” 10., 11. un 16. panta nosacījumi.

(2) Raidorganizācija aģitācijas pirms tautas nobalsošanas periodā, publiskojot sabiedriskās domas aptauju rezultātus par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu, norāda šādas ziņas:

            1) aptaujas pasūtītāju un apmaksātāju;

            2) aptaujas veicēju;

            3) aptaujas laiku;

            4) ģenerālo kopumu (populāciju), no kura tika veikta izlase;

            5) aptaujāto skaitu;

            6) pieļaujamās kļūdas robežu.

(3) Tautas nobalsošanas dienā līdz pulksten 10 vakarā sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu raidorganizāciju raidījumos iekļaut aizliegts.

21.5 pants. (1) Preses izdevums aģitācijas pirms tautas nobalsošanas periodā, pirmo reizi publiskojot informāciju par sabiedriskās domas aptaujām, norāda šādas ziņas:

            1) aptaujas pasūtītāju un apmaksātāju;

            2) aptaujas veicēju;

            3) aptaujas laiku;

            4) ģenerālo kopumu (populāciju), no kura tika veikta izlase;

            5) aptaujāto skaitu;

            6) pieļaujamās kļūdas robežu;

            7) aptaujas jautājumu formulējumu.

(2) Tautas nobalsošanas dienā preses izdevumos aizliegts iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu.

 

21.6 pants. (1) Pirms vai pēc katras aģitācijas pirms tautas nobalsošanas radio vai televīzijā, kā arī preses izdevumā izvietotā aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiāla ietvaros norādāma persona, kas attiecīgo aģitāciju pirms tautas nobalsošanas apmaksājusi.

(2) Publiskās vietās izvietoto aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiālu ietvaros norāda, kura persona šo aģitāciju pirms tautas nobalsošanas ir apmaksājusi un aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiāla izgatavotāju.

 

21.7 pants. Persona, kas nav ievērojusi šā likuma prasības vai pārkāpusi šajā likumā noteiktos aģitācijas pirms tautas nobalsošanas ierobežojumus, saucama pie likumā noteiktās atbildības.”.

  1. Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:

IV1 nodaļa. Saeimas atsaukšanas ierosināšana

 

25.1 pants. Ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms ierosinājuma par Saeimas atsaukšanu iesniegšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības.

25.2 pants. (1) Konstatējusi, ka ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, Centrālā vēlēšanu komisija paziņo, ka tiek uzsākta parakstu vākšana tautas nobalsošanai par Saeimas atsaukšanu, nogādājot visām republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu un parakstu vākšanas lapas pietiekamā skaitā.

(2) Paziņojums par Saeimas atsaukšanai nepieciešamo parakstu vākšanas uzsākšanu kopā ar ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

25.3 pants. (1) Parakstu vākšana Saeimas atsaukšanai notiek šā likuma 7. - 9. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Pilsoņi, kuri parakstījuši iesniegto ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu šā likuma 25.1 pantā noteiktajā kārtībā, ieskaitāmi kopējā ierosinātāju par Saeimas atsaukšanu skaitā. Ja minētie pilsoņi parakstījušies arī šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņu paraksti parakstu vākšanas lapās nav līdzskaitāmi.

(3) Centrālā vēlēšanu komisija trīs nedēļu laikā saskaita parakstus un konstatē rezultātu, un ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņo to, publicējot laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

25.4 pants. (1) Ja ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, rīkojama tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu.

(2) Ja tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu tiek izmantota gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu nerīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

(3) Ja tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu tiek izmantota Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu atlikt rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu līdz brīdim, kad ievēlēts jaunais Valsts Prezidents.

(4) Ja tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu tiek izmantota agrāk kā gadu pēc Saeimas sanākšanas vai agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu atlikt rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu līdz brīdim, kad notecējis attiecīgais termiņš.

(5) Tautas nobalsošanas dienu nosaka saskaņā ar šī likuma 12. pantu, bet ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus no Centrālās vēlēšanu komisijas šī likuma 25.panta trešajā daļā minēto rezultātu publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.”.

  1. Papildināt pārejas noteikumu ar 2.punktu šādā redakcijā:

„2. Šā likuma 1.panta 2)punkts, 11.panta piektā daļa un IVnodaļa stājas spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu.

Tieslietu ministrs                                                                                          M. Segliņš

Vīza: valsts sekretārs                                                                                    M. Lazdovskis

14.08.2009. 10.25

1020

I.Brīnuma

67036977, iveta.brinuma@tm.gov.lv


Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likuma „Par Priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” pārejas noteikumu 6. punkts un likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” pārejas noteikumu 5. punkts uzdod Ministru kabinetam līdz 2009. gada 1. septembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektus, kas paredz politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību un ar tām nesaistīto personu tiesības veikt aģitāciju tautas nobalsošanas gadījumos.

LR Saeimas Juridiskās komisijas 2009. gada 5. maija vēstule Nr.9/3-2-n/72-(9/09), kurā izteikts lūgums Tieslietu ministrijai līdz š.g.1. septembrim sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu, kurā noregulējama procedūra saistībā ar vienas desmitās daļas vēlētāju tiesībām ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

2009. gada 8. aprīlī tika pieņemts likums „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz vienai desmitajai daļai vēlētāju tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

Latvijas Republikas normatīvie akti šobrīd neregulē aģitācijas pirms tautas nobalsošanas kārtību, līdz ar ko nav saprotams personas, kas veic aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, tiesību un pienākumu apjoms, kā arī kompetento iestāžu kompetence. Ņemot vērā to, ka pilsoņa brīvās gribas ietekmēšana nav pieļaujama ne tikai vēlēšanu gadījumos, bet arī personai izdarot izvēli par tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā tiek definēts aģitācijas pirms tautas nobalsošanas jēdziens un periods, kā arī kārtība, kādā tiek izvietoti aģitācijas pirms tautas nobalsošanas materiāli. Likumprojektā tiek noteikts, ka tautas nobalsošanas dienā, kā arī trīs dienas pirms tautas nobalsošanas aģitācijas materiālu izvietošana ir aizliegta.

Likumprojektā tiek noteikts jauns pamats tautas nobalsošanas rīkošanai, nosakot kārtību, kādā ierosināma Saeimas atsaukšana.

Likumprojekts atbilstoši 2009. gada 8. aprīļa likumam „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” paredz, ka regulējums attiecībā uz Saeimas atsaukšanas ierosināšanas kārtību stājas spēkā ar 10. Saeimas sanākšanu.

 4. Cita informācija

Likumprojekts skatāms vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Tiks veicināta pilsoņu brīvas gribas izpausme tautas nobalsošanas gadījumos par izlemjamo jautājumu.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

Nav attiecināms 

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms 

 5. Sociālā ietekme:  

5.1

Novērtē šo rakstu:

9
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

FotoAr zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu normām un izsakām lūgumu šīs anomālijas pēc iespējas ātri un neatliekami novērst, jo tās nodara lielu kaitējumu sabiedrībai kopumā, tiesu varas sistēmai un grauj tiesiskas valsts principus, tajā skaita principu par taisnīgu tiesu.
Lasīt visu...

21

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

FotoXIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu elite sāka pamatot ar rasu teoriju, kuru nekritiski un bez iebildumiem atbalstīja visa tā laika progresīvā zinātne. Cilvēce tika sadalīta augstākajās un zemākajās rasēs, tika sastādīta rasu hierarhija. Pie zemākajām rasēm pieskaitīja ne vien kolonijās mītošos nēģerus, dzeltenās rases pārstāvjus, indiāņus un Austrālijas aborigēnus, bet arī austrumeiropiešus, slāvu tautas, ebrejus, čigānus, musulmaņu tautas un pat itāļus, grieķus un īrus.
Lasīt visu...

12

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

FotoDārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet to, kas ir augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas! Domājiet par to, kas augšā, nevis par to, kas virs zemes! [..] Jūsu dzīve ir ar Kristu apslēpta Dievā.” (Kol 3, 1-3)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...