Divu likumprojektu nobremzēšana valdībā saasinājusi attiecības starp "Vienotību" un Nacionālo apvienību
PIETIEK11.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan pēdējās dienās redzams attiecību saasinājums starp Vienotību un Reformu pariju, kas vismaz publiski ticis saistīts ar atsevišķu ar Vienotības ietekmi amatos apstiprinātu amatpersonu krēslu sašūpošanu, ne mazāks, bet plašākai sabiedrībai nemanāmāks palicis konflikts starp premjera partiju un Nacionālo apvienību. Konflikts izcēlās pēc tam, kad aizvadītajā otrdienā valdības sēdē tika nobremzēti divi ar Vienotības un Nacionālās apvienības interesēm saistīti likumprojekti.
Atsevišķi Nacionālās apvienības valdes locekļi uzskata, ka Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātā Mediācijas likuma nobremzēšana valdības sēdē 4. septembrī bijusi Vienotības "atmaksa" par to, ka nacionāļu vadītā TM nav devusi saskaņojumu noteikumiem, kas rindu administrēšanas biznesu uz sauszemes robežas nodotu Solvitas Āboltiņas (Vienotība) vīra vadītajam Latvijas auto.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība), kurš savulaik bijis premjera Valda Dombrovska padomnieks, nevēlējās Mediācijas likuma nobremzēšanu saistīt ar Vienotības atspēlēšanos. "Jā, tāds viedoklis ir, es to esmu dzirdējis, bet negribētos tā domāt. Premjeram bija jautājumi, un 28. septembrī valdības sēdē Tieslietu ministrija iesniegs informatīvo ziņojumu, kurā uz tiem atbildēs," samiernieciski norādīja ministrs.
Aizvadītajā otrdienā, 4. septembrī Ministru kabineta komitejas sēdē, kas ir pēdējais solis, pirms jautājums tiek izlemts valdībā, lielā mērā pateicoties Bordāna vadītās TM negatīvajam atzinumam, tika atdoti atkārtotai saskaņošanai un labošanai Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas rindu administrēšanas biznesu uz sauszemes robežas nodotu Solvitas Āboltiņas (Vienotība) vīra vadītajam Latvijas auto. TM argumenti bija juridiski, tā norādīja uz noteikumu neatbilstību šo noteikumu "jumta" likumam un labas pārvaldības principiem.
Publiskā diskusija MK komitejas sēdē par šiem noteikumiem nebija patīkama Vienotībai, jo skaļi izskanēja aizdomas par noteikumu bīdīšanu šaurās saimnieciskās interesēs un tika uzdoti jautājumi par rindu administrēšanas pakalpojumu faktiskajām izmaksām, kā arī to, kādēļ no tiem netiek paredzēti ieņēmumi valsts budžetā, visu peļņu atstājot Āboltiņa Latvijas auto.
Pēc pārtraukuma MK komitejas sēdei sekojušajā valdības sēdē pēc premjera Valda Dombrovska (Vienotība) iniciatīvas no valdības sēdes dienaskārtības A sadaļas, kurā ietverti jau saskaņoti jautājumi, pret kuriem nav bijis iebilžu, negaidīti tika "izcelts" un uz sēdes beigām pārnests TM virzītais Mediācijas likums. Pret šo likumprojektu saskaņošanas gaitā nebija saņemtas iebildes, un dokumenta nonākšanu diskusiju krustugunīs neviens neprognozēja. Rezultātā pēc garām debatēm, kurās galvenokārt ar TM pārstāvjiem iesaistījās premjers, kā arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija), kurš šo likumprojektu aizstāvēja, dokumenta izskatīšana tika atlikta uz divām nedēļām, no TM pieprasot sagatavot papildus informatīvo ziņojumu.
Tieslietu ministrs Bordāns pirmdien Pietiek apliecināja, ka TM visticamāk nemainīs savu nostāju pret MK noteikumiem par rindu administrēšanas deleģēšanu un tās atzinums nebūs pozitīvs. Tas nozīmē, ka šie Vienotības spicei svarīgie noteikumi tiks atkārtoti skatīti MK komitejas sēdē un publiskā diskusija par šo noteikumu saistību ar Āboltiņas vīra saimnieciskajām interesēm turpināsies. Tāpat pastāv risks, ka noteikumu projektu tomēr nāksies grozīt, padarot caurspīdīgus kritērijus, pēc kuriem izraudzīts valsts privātais partneris šīs funkcijas deleģēšanai.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
