Dodiet naudiņu mūsu kontrolētajām NVO, bet valsts aizsardzības mācību skolās nevajag: vēstule valsts prezidentam Egilam Levitam
Partija Progresīvie*15.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augsti godātais Levita kungs! 2020. gada 3. decembrī Saeima pieņēma likumu “Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi”. Aicinām jūs neizsludināt likumu, jo likumprojekta izstrādes laikā netika ievēroti labas pārvaldības principi. Ar to aizsardzības resors mēģina mākslīgi monopolizēt pilsoniskās apziņas veidošanu un patriotisko audzināšanu izglītības sistēmā, ko jau tagad veic jaunatnes nevalstiskās organizācijas (NVO). Ar likumu esošajā redakcijā vidusskolas izglītība tiek pakļauta militarizācijas riskam, ieviešot obligāto valsts aizsardzības kursu, kuru drīkstēs vadīt tikai profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri.
Būtiski atzīmēt, ka vairākas valdības gadiem ilgi nav izpratušas jaunatnes organizāciju nozīmi un pienesumu, kā arī nav veltījušas resursus jaunatnes pilsoniskās izaugsmes atbalstam. Šo novārtā atstāto valsts politiku nevar aizstāt ar nule pieņemto likumu esošajā redakcijā.
Aicinām Valsts prezidentu izmantot Satversmē iekļautās tiesības un nodot likumprojektu otrreizējai izskatīšanai Saeimā, lai nodrošinātu likuma atbilstību bērnu tiesību aizsardzības principiem un lai tiktu pieņemti atbilstoši likuma grozījumi. Pieņemot likumu esošajā redakcijā, mēs veidojam precedentu:
ignorējam labas pārvaldības principus valstiski svarīgu jautājumu lemšanā, neproporcionāli iejaucoties izglītības procesā,
ieviešam izglītības programmu, kas esošajā redakcijā ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un Satversmes pamatprincipiem,
nepievēršam pietiekamu uzmanību visaptverošas civilās aizsardzības un kopējās drošības veicināšanai, iesaistot visus jomas dalībniekus.
Mēs atbalstām visaptverošu Nacionālo drošības koncepciju, kur būtiska vieta ir civilās aizsardzības nodrošināšanai un pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, kā arī Valsts aizsardzības mācības anotācijā noteiktos virsmērķus, taču esam pret šādu lēmumu pieņemšanas praksi. Demokrātiskas sabiedrības nekad jauniešu kustības neveido ar likumu, bet veicina jauniešu brīvprātīgo kustību atbalstu un tās iesaista valstij svarīgu izglītojošo programmu veidošanā.
Likumprojekta izstrādes laikā netika ievēroti labas pārvaldības principi, klaji ignorējot NVO [1][2] un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) [3] priekšlikumus, kā arī Aizsardzības ministrijas (AM) amatpersonai maldinot deputātus un sabiedrību par NVO dalību likumprojekta tapšanā [4]. Piemēram, 2. lasījumā pieci no pieciem IZM parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikumiem, kurus atbalstījušas NVO, tika pilnībā noraidīti [5], turpretim pilnībā vai daļēji atbalstīti visi aizsardzības ministra Arta Pabrika un viņa partijas biedru priekšlikumi. Šī ir nepieņemama aizsardzības resora politizēta iejaukšanās izglītības procesā, izmantojot likumdevēja institūciju un ignorējot tieši iesaistītās kompetentās puses. Tikpat nepieņemams ir bijis aizsardzības ministra A. Pabrika kunga jau 2020. gada vasarā izteiktais ultimāts – “ja valsts aizsardzības mācībai tiks likti šķēršļi, būs jāatjauno obligātais dienests’’. [6]
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, noskaidrojot Satversmes 110. pantā noteikto pamattiesību saturu, ir jāņem vērā ANO Bērnu tiesību konvencija (turpmāk – Konvencija; sal. sk. Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004‑02‑0106 11. punktu). Tāpat jāņem vērā arī Konvencijas papildu protokoli, kam Latvija ir pievienojusies, konkrētajā gadījumā – Konvencijas papildu protokols par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos (turpmāk – Papildprotokols).
Atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas preambulas 7. apsvērumam bērniem jābūt pilnīgi sagatavotiem dzīvei sabiedrībā un jābūt audzinātiem ANO Statūtos proklamēto ideālu garā, jo īpaši miera, cieņas, iecietības, brīvības, vienlīdzības un solidaritātes garā. Saskaņā ar Papildprotokola preambulas 2. apsvērumu dalībvalstis par savu mērķi ir izvirzījušas arī bērnu attīstību un izglītību miera un drošības apstākļos. Turklāt atbilstoši Papildprotokola 2. pantam dalībvalstis nodrošina, lai 18 gadu vecumu nesasniegušas personas netiktu piespiedu kārtā vervētas to bruņotajos spēkos, kas savukārt ir tiešs jaunsardzes pienākums. Mūsu ieskatā, pieņemot tiesisko regulējumu, kas tieši skar bērnu vai bērnus, būtībā nav veikts tā ietekmes uz bērnu izvērtējums, šis tiesiskais regulējums neatbilst Konvencijas 3. panta 1. punktam un izrietoši arī Satversmes 110. pantam.
Bērnu iesaistīšana bruņotajos spēkos jāmazina, tostarp īstenojot pasākumus, kas novērš propagandas vai aktīvas rekrutēšanas iespēju skolās vai to tuvumā un aizsargā bērnus skolas vidē (sk.: UN Children’s Fund (UNICEF). The Paris Principles. Principles and Guidelines on Children Associated with Armed Forces or Armed Groups. 2007, p. 22. Atrodams: https://www.refworld.org/docid/465198442.html.). Bērnu apmācīšana militārajā mācībā, tostarp darbībās ar ieročiem, šaušanā un lauka kaujas iemaņās, būtībā ir bērnu iesaistīšana bruņotajos spēkos un ir pretrunā Papildprotokola 2. pantam. Tādējādi Likumprojektā paredzētā valsts aizsardzības mācības apguve neatbilst arī Satversmes 110. pantam.
Likumprojekta ietekme uz bērniem vērtēta kontekstā ar patriotisma un saliedētības veicināšanu, kā arī valsts visaptverošas aizsardzības sistēmas izveidi (sk. Ziņojuma 3. lpp. un 12. Saeimas 2018. gada 7. jūnija sēdes stenogrammu). Tomēr nekonstatējam, ka Likumprojekta ietekme uz bērniem būtu vērtēta kontekstā ar Papildprotokola preambulas 2. apsvērumā pausto mērķi par bērnu attīstību un izglītību miera un drošības apstākļos.
Patriotismu un pilsoniskumu nevar iemācīt obligātās mācību programmās, bet valsts var izvēlēties uzticēties skolotājiem un viņus atbalstīt, sniegt atbalstu jaunatnes organizācijām un veicināt šo organizāciju sadarbību ar izglītības iestādēm līderības, pilsoniskās apziņas, patriotisma un kritiskās domāšanas vecināšanā, apmācībai krīzes situācijās un dažādu dzīvei nepieciešamu iemaņu apguvē.
Mēs atbalstām Valsts aizsardzības mācības saturā izvirzītos ideālus un virsmērķus, taču esam pret šāda veida lēmumu pieņemšanas gaitu, kas demokrātiskā sabiedrībā neatbilst labas pārvaldības principiem. Nevalstisko organizāciju un Izglītības un zinātnes ministriju ignorējošs necaurskatāms lēmumu process, kā rezultātā tiek pieļauta nekvalitatīva un netālredzīga likuma pieņemšana un kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām un Satversmi, ir nepieņemams. Iepriekš minēto iemeslu dēļ aicinām jūs neizsludināt likumu “Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi”, to atdodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
* līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa, valdes locekle, juriste Dace Kavasa, izglītības un zinātnes darba grupas līdzvadītājs Aleksandrs Kalējs
[1] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/8A5D2CF19AB4F9D6C2258529004BD75A?OpenDocument
[2] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/1DF6B89DF7067AD5C225852F0048269B?OpenDocument
[3] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/535B2D69DC759795C225852A003B9D35?OpenDocument
[4] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/C6694C798650DC2EC2258522004CB355?OpenDocument
[5] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/DFE4E78E6EE6F19EC225858C002EFF09?OpenDocument
[6] Pabriks: ja valsts aizsardzības mācībai tiks likti šķēršļi, būs jāatjauno obligātais dienests
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
