Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apgalvotajam, ka pārskaitījumi no Krājbankas kontiem pēc ierobežojumu noteikšanas un bankas apturēšanas pērnajā novembrī bijuši iespējami tikai attiecībā uz bankas sistēmā jau ievadītiem un novēlotiem maksājumiem, Pietiek rīcībā esošie dokumenti rāda pretējo. Pat nedēļu un divas pēc tam ar FKTK priekšsēža vietnieka Jāņa Brazovska (attēlā pa kreisi no finanšu ministra Vilka) parakstu no bankas uz privātpersonu kontiem pārskaitītas summas, kas daudzkārt pārsniegušas ierobežojumus. Tāpat intensitāte, ar kādu tikuši tukšoti Krājbankas konti 17. novembrī, kad jau bija publiski zināms par tās lielākā akcionāra Snoras bankas nedienām, liek uzdot jautājumus par FKTK, iespējams, novēloto darbību. Uz dažādu pārsvarā grūti izsekojamu ofšoru kontiem ārvalstīs 17. novembrī no Krājbankas aizskaitīti vairāk nekā 20 miljoni latu, rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti.

Pietiek rīcībā esošajos Krājbankas maksājuma rīkojumos valutēšanas datums (datums, kurā nauda jau pēc iepriekšējas apstrādes bankas sistēmā, kas Krājbankā pēc avotu stāstītā vidēji aizņēmusi vienu dievas dienas, reāli tiek pārskaitīta uz saņēmējkontu) sakrīt ar norādīto ievadīšanas datumu.

Ne tikai tas apliecina, ka šie darījumi atšķirībā no FKTK apgalvotā nav sistēmā jau pirms ierobežojumu noteikšanas ievadītu, bet novēlotu rīkojumu izpilde. Uz vairākiem Pietiek rīcībā esošajiem maksājuma rīkojumiem ailītē "Maksājuma mērķis", ko parasti aizpilda klients, minēta atsauce uz konkrētiem FKTK rīkojumiem, kas datēti ar dienu pirms konkrēto maksājumu rīkojumu ievadīšanas un valutēšanas. Visi šie FKTK rīkojumi, ar kuriem pamatots maksājuma mērķis, datēti ar laiku jau krietni pēc ierobežojumu noteikšanas un pēc bankas darbības apturēšanas.

Piemēram, 30. novembrī ievadīts un valutēts maksājums 801 164 eiro apmērā uz kādas Latvijā reģistrētas firmas kontu citā Latvijas bankā. Kā maksājuma mērķis norādīts "rīkojums par aktīvu izņemšanu. FKTK rīkojums no 29.11.2011.". Ar citu tajā pašā dienā ievadīta un valutēta maksājuma rīkojumu uz tās pašas firmas kontu citā bankā pārskaitīti 308 873 ASV dolāri. Kā maksājuma mērķis norādīts: "Rīkojums par aktīvu izņemšanu. FKTK rīkojums no 29.11.2011."

Tas pats attiecas arī uz LTV Panorāmas pirmdien ziņoto par 152 249 eiro pārskaitījumu uz uzņēmējas Irēnas Pulkinenas kontu Nordea bankā. Uzņēmēja raidījumam apgalvoja, ka runa ir par maksājuma uzdevumu, kas bankā iesniegts "piektdienā" (pēc visa spriežot, 18. novembrī) pirms tās darbības apturēšanas, uzreiz pēc ziņām par problēmām Lietuvā ar Krājbankas "mātesbanku" Snoras. Turpretī uz Pietiek rīcībā esošā maksājuma rīkojuma par Pulkinenas līdzekļu pārskaitīšanu kā ievadīšanas un arī valutēšanas datums minēts 30. novembris.

Tas liek apšaubīt FKTK apgalvoto, ka runa varētu būt vienīgi par bankas sistēmā līdz ierobežojumu noteikšanai un bankas darbības apturēšanai jau ievadītiem maksājuma rīkojumiem, jo "pēc bankas darbības apturēšanas, šos uzsāktos maksājumus (valutācijas datums no 17.11.2011. līdz 21.11.2011.) bija nepieciešams izpildīt".

Tas nozīmē arī to, ka FKTK gandrīz divas nedēļas pēc tam, kad ar savu rīkojumu bija 17. novembrī noteikusi ierobežojumus Krājbankas darījumiem virs 100 000 eiro, ar citu rīkojumu izdarījusi izņēmumu par labu konkrētai privātfirmai vai ar komisijas vadītāja vietnieka Brazovska akceptu ļāvusi izdarīt izņēmumu par labu atsevišķām juridiskām un fiziskām personām. Uz visiem šiem maksājuma rīkojumiem redzams Brazovska paraksts, rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti. Piemēram, Pulkinenai 152 249 eiro pārskaitīti jau pēc 17. novembrī FKTK noteiktā 100 000 eiro ierobežojuma noteikšanas. Līdzīgi abi pārējie minētie piemēri ar kādu privātfirmu rāda, ka pārskaitītās summas kopumā (1,3 miljoni eiro) vairāk nekā desmitkārt pārsniedz pašas FKTK noteiktos ierobežojumus.

FKTK 17. novembra rīkojums par darījumu virs 100 000 eiro ierobežošanu nav saturējis atrunas par kādiem izņēmumiem, Pietiek apliecinājuši informēti avoti, kas Krājbankas krīzes laikā ar to darbojušies. Sākot jau no 17. novembra, Krājbankas telpās fiziski atradies FKTK galvenais uzraudzības eksperts Gints Vītiņš, un bez viņa paraksta nav ticis veikts neviens darījums. Jau trīs dienas vēlāk, 21. novembrī, kad FKTK pārņēma Krājbankas vadību, darījumi notikuši tikai ar ieceltās pilnvarnieku grupas vadītāja Brazovska parakstu, kurš arī fiziski uzturējies bankas telpās.

Intensitāte, ar kādu tikuši tukšoti Krājbankas konti 17. novembrī, kad jau bija publiski zināms par tās lielākā akcionāra Snoras bankas nedienām (jo dienu iepriekš, 16. novembrī Lietuvā bija apturēta tās darbība un valdība lēma par bankas pārņemšanu), liek uzdot jautājumus par FKTK, iespējams, novēloto darbību. Uz dažādu pārsvarā grūti izsekojamu ofšoru kontiem ārvalstīs 17. novembrī no Krājbankas aizskaitīti vairāk nekā 20 miljoni latu, rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti. Kā šo pārskaitījumu valutēšanas datums jeb datums, kad nauda reāli pārskaitīta uz citiem kontiem, norādīts tieši 17. novembris – diena, kad FKTK beidzot lēma par ierobežojumu noteikšanu Krājbankas darījumiem virs 100 000 eiro. Šāda novēlota FKTK darbība sakrita ar valdības oficiālo, nogaidošo pozīciju, jo finanšu ministrs Andris Vilks vēl 17. novembrī, dienu pēc Krājbankas "mātesbankas" slēgšanas Lietuvā, ziņu aģentūrai LETA paziņoja, ka "Lietuvas bankas Snoras problēmas Latviju finanšu sistēmu neskar, un nepieciešamības gadījumā Latvija būtu arī gatava sniegt kaimiņiem savu pieredzi līdzīgu problēmsituāciju risināšanā".

Pietiek jau rakstīja, ka šajā laikā no bankas tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu, bet vēl nedaudz vairāk kā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu. Ja var ticēt FKTK apgalvotajam par to, ka maksājumi ar valutēšanas datumu no 17. līdz 21. novembrim Krājbankai bija jāizpilda, pēc Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem 17. novembrī no Krājbankas pārskaitīti aptuveni 2,8 miljoni latu uz kontiem Latvijā un 24 miljoni latu uz kontiem ārvalstīs, 18. novembrī pārskaitīti aptuveni 622 000 latu uz kontiem ārvalstīs, 20. novembrī uz kontiem ārvalstīs pārskaitīti aptuveni 4 miljoni latu, bet 21. novembrī aptuveni 586 000 latu pārskaitīti uz kontiem Latvijā.

Juridiski Krājbankas maksātnespējas procedūra tikusi uzsākta jau 17. novembrī, kad FKTK izdeva rīkojumu, kas ierobežoja darījumus virs 100 000 eiro, nevis 1. decembrī, kad FKTK tiesā iesniedza bankas maksātnespējas pieteikumu, 16. decembriī kad ar tiesas rīkojumu tika iecelts bankas maksātnespējas administrators, vai 23. decembrī, kad tiesa pasludināja Krājbankas maksātnespēju.

Likums "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", kas regulē bankas maksātnespējas procedūras apstākļus un uzsākšanu, tiešām noteic: ja vien pārveduma rīkojumi bankas sistēmā ievadīti pirms maksātnespējas procedūras sākšanas, tie ir saistoši arī tad, ja attiecībā uz banku sākta maksātnespējas procedūra.

Bankas maksātnespējas procedūra saskaņā ar šo likumu sākas vēl ilgi, pirms tiesā iesniegts maksātnespējas pieteikums un tiesa atzinusi bankas maksātnespēju. Likuma 1. pants cita starpā noteic, ka maksātnespējas procedūra ir jebkurš pasākums, kas sākts bankas likvidēšanai vai tās darbības ierobežošanai, vai sanācijai, "ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu". Maksātnespējas process šī likuma izpratnē sākas ar to brīdi, kad attiecīgā administratīvā iestāde (šajā gadījumā FKTK) pieņēmusi lēmumu sākt maksātnespējas procedūru. 

Lai gan Kredītiestāžu likums maksātnespējas procesu noteic ar dienu, kad maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā (Krājbankas gadījumā – 1. decembris) vienlaikus šī likuma 2. panta 3. daļa noteic, ka attiecībā uz banku, kuras finanšu pakalpojumu sniegšanu pilnībā vai daļēji apturējusi FKTK, norēķinu galīguma nodrošināšanu regulē likums "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās".

Novērtē šo rakstu:

63
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

21

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

FotoValsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Lasīt visu...

21

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

FotoŠāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?
Lasīt visu...

21

Intelektuālā viagra deputātiem

Foto2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru”.
Lasīt visu...

12

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

FotoJanvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad viņa "pa blatu" sev ieguva vietiņu kapsētā. Šajā apstāklī nebūtu nekā īpaša, ja vien 19. janvārī sīko krāpniecību neaizstāvētu patētiski mūsu visai cienītais Jānis Jurkāns. Mēs pārrunājām šo rakstu, turklāt Jūlijs Krūmiņš un Jānis Jurkāns ir draugi kopš bērnības. Viedokļi sakrita, un mēs uzrakstījām Jānim vēstuli. Pēc kāda laika ar šīs nepublicētās vēstules rekomendācijām nodarbojās Saeima. Ar Jurkāna piekrišanu vēstuli publicējam.
Lasīt visu...

21

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoŠī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt pamatojumu Jūsu publiski vairākkārt paustajam apgalvojumam, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspējīgs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spētu izpildīt savas nākotnes saistības pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spētu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzētajā apmērā. Diemžēl uz vairākiem jautājumiem atbildes pēc būtības netika sniegtas, tādēļ atkārtoti lūdzam tās iesniegt, lai varam pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

FotoVairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību un ar to saistītajām izmaksām. Uz saviem jautājumiem esam saņēmuši atbildes, kuras vēlamies precizēt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...