Dokumenti atklāj, kā prokuratūra „atfutbolēja” sirmgalvju sūdzības par miljonāra uzņēmuma krāpniecību
PIETIEK20.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek šodien publicē dokumentus, kas uzskatāmi parāda, cik grūti „parastajiem cilvēkiem” ir pierādīt savu taisnību, cīnoties ar ietekmīga miljonāra uzņēmumu: sirmgalvju sūdzības par neobjektīvu izmeklēšanu saistībā ar uzņēmuma Stiga RM, viņuprāt, veiktu krāpniecību prokuratūra ir „atfutbolējusi”, neaizmirstot vēl pierakstīt tās iecienīto frāzi – ka atbilde ir tikai skaidrojums un tāpēc to nav iespējams pārsūdzēt.
Lūcija Dravniece 2015. gada oktobrī noslēdza cirsmas pirkuma līgumu ar SIA Stiga RM par īpašumu Kurmji Ukru pagastā, Auces novadā. Pirms tam tika veikts cirsmas novērtējums atbilstoši šķērslaukumam, jo daļa no cirsmai paredzētā meža atradās Dabiķenes upes aizsargjoslā.
Tika veikta koku dastošana, un ciršanai tika iezīmēti 229 koki ar kopējo krāju - 96,5 kubikmetri. Pirms līguma slēgšanas cirsmu dastojums tika iesniegts pircējam, lai vienotos par cirsmas cenu.
Kad tika sākti ciršanas darbi, īpašniece konstatēja, ka Stiga RM cirsmā cērt ne tikai dastotos kokus, bet arī neiezīmētos. Turklāt nocirsti bija arī koki desmit metru aizsargjoslā pie upes, lai gan tas saskaņā ar likumu nav atļauts.
Konstatēt mežam un aizsargjoslai nodarītos kaitējumus īpašniece aicināja Dobeles mežniecību, kā arī Zemgales virsmežniecību, bet tās uzmērījušas nevis nocirstos kokus, bet gan palikušos, un secinājušas, ka šķērslaukums atbilst normai un mežam kaitējums nav nodarīts.
Tomēr īpašniecei ir skaidrs, ka mežā nocirsts vairāk, nekā paredzēja līgums. Turklāt cirsti nevis dastotie jeb iezīmētie koki, bet arī citi. Stiga RM esot paziņojusi, ka tai nav saistoši dastotie koki, bet tā vadoties pēc šķērslaukuma, līdz ar to neuzskatot, ka būtu nocirsts kaut kas par daudz. Likums nosaka, ka aizsargjoslā atļauts cirst tikai bojātos kokus, bet L. Dravnieces īpašumā tādu nav bijis, kas nozīmē, ka aizsargjoslā nocirsti veseli koki, kas pēc likuma nav atļauts.
L. Dravniece par notikušo ziņojusi arī policijai, kura, aizbildinoties ar to, ka nav meža speciālisti, kriminālprocesu, kurā meža īpašniece atzīta par cietušo, izbeigusi, jo pārkāpumus nav saskatījusi ne Dobeles mežniecība, ne Zemgales virsmežniecība.
Īpašniecei ir aizdomas, ka Stiga RM īpašniekam varētu būt kādas „īpašas attiecības” ar uzraugošajām iestādēm, jo visi piecu gadu garumā rakstītie iesniegumi atdūrušies kā pret sienu. Sūdzības rakstītas gan prokuratūrai, gan virsprokuram un arī Ģenerālprokuratūrai, kura iesniegumu pārsūtījusi tālāk virsprokuroram, kurš arī paziņojis par procesa izbeigšanu.
L. Dravniece lēš, ka viņai nodarīti zaudējumi sešu tūkstošu eiro apmērā gan par papildus nocirstajiem kokiem, gan par juristu piesaistīšanu lietas risināšanai. Turklāt viņa ir neizpratnē, kādēļ policija un prokuratūra nevis pārbauda faktus un to atbilstību likumam, bet gan atrunājas ar to, ka neesot speciālisti mežsaimniecības lietās un paļaujoties uz mežniecību atzinumiem, kuri ir pretrunīgi, turklāt nevis konstatē, ka aizsargjoslā nocirsti koki, lai gan tas nav atļauts, bet gan uzmēra palikušos kokus un novērtē, ka mežam kaitējums nav nodarīts.
Intersanti, ka uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Andris Ramoliņš (attēlā) dienu pēc tam, kad par notikušo sāka interesēties mediji, uz to reaģēja... vēršoties policijā ar iesniegumu, - pensionāre esot vainojama izspiešanā, apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanā, lai panāktu kriminālprocesa uzsākšanu, kā arī neslavas celšanā.
Pēc piecu gadu cīņas kā ar vējdzirnavām meža īpašniece atmetusi ar roku un vairs necer panākt savu taisnību, taču uzskata, ka par šo gadījumu nedrīkst klusēt, jo par krāpniecības upuriem var kļūt arī citi mežu īpašnieki, kurus vajadzētu brīdināt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
