Dokumenti par Lembergu, kurš neko nezinot par "Latvijas kuģniecību" un tās privatizāciju
PIETIEK27.04.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
kola
01.05.2012. 15:15Tekstā viscaur lasāms VARBŪT. Lembergs varbūt bija varbūt nebija... apsūdzības Lembergam ir tīrākais sūds kāds ir krimināllietās redzēts. Nevienā no izmeklēšanas pozīcijām nav skaidri saskatāms pārkāpuma sastāvs, kur nu vēl vaina -
!
30.04.2012. 07:06Jāēd biezpiens ka neko neatcerās :))))) Tie abi klauni kas liecina katra vārda galā saka ka neatcerās ! Pat cik naudas iegūldījuši neatcerās .
Lelle-Pietiek
29.04.2012. 23:17Nu tad sāciet rakt šai virzienā! Ja Unibanka ar prezidējošo Bērziņu ir pārkāpusi likumu, tad jākar pie lielā zvana...tiem ZZS mūdžiem jāpazūd no Latvijas politiskās skatuves...
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
29.04.2012. 10:25he he
28.04.2012. 13:17Bet tas nozīmē , ka Bērziņš arī jāsauc uz KNAB , jo naudu ta gādāja mūsu mīļotais prezidents. 55 milj. par LK ir tīrākā zagšana. Latvijas Prezidents ir zagļu blēdību līdzdalībnieks.
GOC KALPOT LATVIJAI
viesha
28.04.2012. 13:09LV gribeeja paedot pelnoshu uznjeemumu par sviestmaizi,bet kad paredeva peekshni nesa zaudeejumus(lielus)
lembis
28.04.2012. 09:10Bļin, Berķis tādu dievgosniņu tēlo:) Kurš tad vēl līdz 2002.gada jūlijam bija VN prezidents? Kaut ko privatizācijā nevarēja sadalīt, tāpēc kopā ar Skoku pēc tam notinās no VN.
ha,ha,ha...
28.04.2012. 08:32Dižajam prezidētājam ar te vajadzētu sēdēt blakus pārējiem fruktiem. Man tikai viena lieta vēl joprojām nav skaidra, kā bandīts, Šķēle, spējis izvairīties no kārdinājuma darboties Rietumu tirgos.Vai tiešām viņam uz pieres rakstīts ka plebejs? Redz čigānēns nenocietās, bet Šķēlem līdz šim riktīgi veicies. Par Šleseru saprotams - tas, ka paver muti, uzreiz skaidrs - idiots.
tuziks
28.04.2012. 07:52Cik atceros kuģniecības privatizācijā galvano lo mu spēlēja Sorosa organizācija "Ķepa", lai nodrošinātu pilnīgu caurspīdīgumu, izskatās ,ka sorosieši caurspīdīguma vārdā arī tikuši pie piķa!
aļo
28.04.2012. 07:41jocīgi, ka bālēliņiem labumā neiet, apdišās agri vai vēlu, tika advokāti bišku uzsildās!
Interesanti
28.04.2012. 07:37Ak tad Unibanka iedeva 55 miljonus USD? Tie varētu būt kādi 30 mijoni Ls tajos laikos.
Kredītiestāžu likums:
42.pants. Riska darījumu apmērs ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.
Unibankas pašu kapitāls 2002. gada beigās bija aptuveni 70 miljoni. 25% no 70 = 17,5 miljoni
Cik saprotu, vienīgais veids, kā ievērot likuma prasību ir uzskatīt, ka visi darījumā iesaistītie nav savstarpēji saistītu klientu grupa.
Varbūt valsts prezidentam ir kāds komentārs šajā sakarā? :)
Janka
28.04.2012. 06:32Nu un kur tur ir kaut kripatiņa krimināla, tas ir normāls prihvatizācijas process muļķu zemē, un pilnīgi atbilstošs muļķu zemes likumiem...
Mazais akcionārs
27.04.2012. 23:58Ņi poņal, kur problēma. Aivars privatizēt drīkstēja? Drīkstēja. Savickis, Berķis drīkstēja? Drīkstēja. Lēmumu par LK privatizāciju jau pieņēma tās centrālās valdības, kas cita pēc citas bija naidā ar Aivaru.
z
27.04.2012. 23:13Tos privatizētājus cietumā. jo ātrāk, jo labāk. Tautas bendes Lembergi, Šķēles, Berķi un pārējie kr-ļi.
čakars
27.04.2012. 23:01Vistas vīrs,svara mērs ,goda vīrs, mālu kalns , krūmiņi un kalniņi ,naconāļi un racionāļi u.t.t," kārtīgi " letiņu puikas un tā kārtīgi arī mūs piečakarēja. Pat zināms kāpēc? Izcilais psihologs Jozefs Šveiks teiktu- tāpēc, ka ļāvāmies piečakarēties. Tikai viņš nepieļāva domu , ka ļaujamies tam joprojām.
rengedajs
27.04.2012. 22:30Vispār paliek baisi... Latvija taču būtu plaukstoša un bagāta valsts, bet tādu prihvatizēšanu izturēt.... Un Māris Gailis, nē es vispār esmu šokā. Kā zeme nes?
pālis
27.04.2012. 21:54ofiget, džeki pa pāli prihfatisējuši, jej bogu neko neatceras...hi hi hi
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
