Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada novembrī pēcpadomju Latvijas politiskajā kvēpinātavā tika sasniegta jauna kvēpināšanas kvalitāte. Pozīcijas un opozīcijas „politiķi” viens otram sāka pārmest domāšanas trūkumu. Kvēpināšanas kvalitāte ir jauna un nozīmīga. Pārmetumi par domāšanas trūkumu tiek izslavēti visas cilvēces mērogā.

Līdz šim tā nebija. Saprotams, pēcpadomju gados mūsu „politiķu” domāšanas spējas vienmēr bija uzmanības centrā. Arī agrāk tika novērots domāšanas trūkums. Vienīgi tas notika kuluāros – atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētās telpās un sabiedrībai neadresētā komunikācijas veidā. Turpretī tagad tas notiek atklāti, un par Latvijas „politiķu” domāšanas trūkumu tiek speciāli informēta visa cilvēce.

Par jauno kvēpināšanas kvalitāti liecina ne tikai speciāli noorganizētā attiecīgās informācijas publicitāte, bet arī publiski lietotā leksika. Tas ir ļoti svarīgi. Tik negatīvi atklāta, radikāla, nesaudzīga, necienīga leksika no mūsu „politiķu” mutēm agrāk neapkvēpināja planētu. Tātad pēcpadomju Latvijas politiskajā kvēpinātavā patiešām reāli ir sasniegta jauna kvēpināšanas kvalitāte, un par to ir tiesības zināt visai cilvēcei.

Jauno kvēpināšanas kvalitāti pirmie pasaules sabiedrībai demonstrēja „ušakovieši” kvēpošās „Saskaņas” kongresā 2016.gada 12.novembrī. Internetā par kongresu nekavējoties parādījās reizē graujoši un reizē unikāli virsraksti: „Ušakovs: Sarežģītā laikā Latvijā pie varas ir analfabēti no labējām partijām”; „Ušakovs: 1000 kanādiešu kareivji neglābs Latviju; valsti vada labēji analfabēti”.

„Saskaņas” lepnums Urbanovičs kongresā no tribīnes esot teicis, ka „pašreizējā vara ir korumpēta un neprofesionāla. Tā Urbanoviču jau sen "besī ārā". Viņaprāt, "Saskaņai" vajadzētu pārtapt par platformu sabiedriskām kustībām, arodbiedrībām un citiem, kas deleģētu savus cilvēkus politiskā spēka sarakstiem vēlēšanās”.

Savukārt daži kongresa viesi žurnālistiem neslēpa savu caurdurošo sāpi: „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers izteicās, ka valdības koalīcijas partijās sapulcējies daudz “sīko grauzēju un žurku”, kuriem ir bail no kaķiem.”

Kvēpināšanas jaunās kvalitātes autori paši uztver progresu. Tas ir interesanti. Piemēram, kādā medijā var lasīt: „Ušakovs, sestdien uzrunājot opozīcijas partijas Saskaņa kongresa dalībniekus, teica, ka pirms gada viņš runāja par "labējās varas stagnāciju", bet pašlaik jau var runāt par "labējās varas degradāciju".”

Neapšaubāmi, Ušakova konstatētajā gradācijā progress ir liels. Stagnācija nav tas pats, kas degradācija. Stagnācija ir sastingums. Tas var pāriet. Stagnāciju iespējams pārvarēt, un var turpināties attīstība. Degradācija ir iznīkums, nogrimšana, apsīkums. Degradāciju nav iespējams pārvarēt, jo degradācija ir gals, beigas, bojāeja, latīniski sakot, finis jeb, itāliski sarkastiski sakot, finita la commedia – izrāde beigusies.

„Saskaņas” gudro vadoņu lamāšanos nekavējoties tajā pašā dienā adekvāti komentēja pozīcijas gudrie vadoņi: „Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis šaubās, vai partijas "Saskaņa" deputāti maz zina ne tikai valsts valodas alfabētu, bet arī "dzīves alfabētu". Tā Brigmanis komentēja "Saskaņas" priekšsēdētāja Nila Ušakova izteikumus partijas kongresā par labējo partiju pārstāvju analfabētismu. Brigmanis norādīja, ka "Saskaņai" būtu jāparāda, ka šis politiskais spēks pārzina arī "dzīves alfabētu" jeb zināšanas valsts vadīšanā, ekonomikā, izglītībā un citās jomās.[..] Attiecībā uz opozīcijas partijas priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Urbanoviča izteikumiem, ka viņam "besī ārā" pašreizējā vara, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs pauda, ka "pie labākās gribas nevaram palīdzēt", ja kādam ir tik liels satraukums. Kā risinājumu Brigmanis ieteica Urbanovičam iedzert medikamentu "Herbastress".”

Nav grūti saprast, ka pārmetumi analfabētismā, dzīves alfabēta un valodas alfabēta nezināšanā, degradācijā, kā arī valdošās koalīcijas „politiķu” salīdzināšana ar sīkiem grauzējiem un žurkām ir kategoriska vēršanās pret cilvēka vislielāko dārgumu – domāšanu. Visas izlamātās īpašības liecina par domāšanas trūkumu. Tas ir nežēlīgs uzbrukums cilvēka vissāpīgākajai vietai.

Cilvēka domāšana ir egoistiska un ambicioza izpausme. Tas nav noslēpums. Domāšana ir patmīlības un godkārības kalngals. Cilvēks visvairāk lepojās ar savu domāšanas spēju un savas domāšanas vērienu. Cilvēks egoistiski sargā izdomāto vielu. Cilvēkam nepatīk dzirdēt par viņa domāšanas trūkumu. Ja cilvēkam pārmet domāšanas trūkumu, tad faktiski viņam atņem laimi sevi uzskatīt par cilvēku. Cilvēks bez domāšanas nav cilvēks. „Cogito, ergo sum” (lat.) – „Es domāju, tātad es esmu”. Dekarta tik tikko citētā gudrā tēze lieliski raksturo cilvēku un domāšanu kā cilvēka identitātes pamatu.

Par domāšanu cilvēce ir izdarījusi daudzus būtiskus secinājumus. Pareizi domāt esot daudz svarīgāk nekā daudz zināt. Izglītības un audzināšanas galvenais uzdevums esot jaunieti iemācīt domāt.

Domāšana prasa piepūli un sagatavotību. Daudziem nepatīk domāt. Daudzi domāšanu uztic citiem, jo domāšana ir saistīta ar atbildību par izdomāto saturu. Grūti ir pateikt, kas daudziem cilvēkiem visvairāk nepatīk – domāšana jeb atbildība.

Domāšanai ir dažāda intensitāte – spraigums, spars, spilgtums. Domāšana ir vienota ar etniskumu. Strādājot ar dažādu tautību studentiem, to var ātri ievērot. Pedagogu aprindās labi ir zināmas latviešu studentu domāšanas iezīmes.

Domāšana raksturo cilvēku atšķirību no „sīkiem grauzējiem un žurkām”. 12.novembrī tāds salīdzinājums izskanēja viltīgi. Salīdzinājumam ir viltīgi kariķējošs zemteksts. „Sīkie grauzēji un žurkas” nedomā. No dzīvajām radībām domāšana ir vienīgi cilvēku prerogatīva – priekšrocība, izņēmuma stāvoklis. Vienīgi cilvēki izzina pasauli ar domāšanu, vispārinoši aptverot īstenības materiālu un domāšanas rezultātā izstrādājot konceptus, idejas, jēdzienus, abstrakcijas, uztverot lietu un parādību jēgu.

„Sīko grauzēju un žurku” pasaules izziņa notiek ar sajūtu palīdzību. Tas ir zemāks līmenis nekā domāšana. Sajūtu līmenis ir dzīvnieku līmenis. Salīdzinot vienotās vienotības, ZZS un citus valdošās koalīcijas kvēpinātājus ar „sīkiem grauzējiem un žurkām”, tiek akcentēts viņu dzīvnieciskums; respektīvi, nespēja domāt par tautu un valsti atbilstoši cilvēka - „politiķa” funkcijām.

Sastopams šāds jautājums. Vai domāšana ir sabiedriskā funkcija jeb smadzeņu funkcija? Jautājums ir nekorekts. Pati par sevi ir saprotama smadzeņu nepieciešamība. Bez smadzenēm nekas nevar notikt. Taču jautājums ir intriģējošs, ja runa ir par politiķu domāšanu. Pret politiķu domāšanu vēlamies izturēties kā pret sabiedrisko funkciju. Politiķiem ir jādomā par sabiedrības dzīvi. „Sīkie grauzēji un žurkas” drīkst dzīvot, nedomājot par dzīvi. Politiķi tā nedrīkst dzīvot. Viņiem ir nemitīgi jādomā par sabiedrības dzīvi. Turklāt jādomā par to, kādai vajadzētu būt sabiedrības dzīvei nākotnē. Politiķiem ir jāizstrādā alternatīva tagadnes dzīvei; tāda alternatīva ir nākotnes projekts.

Bet, lūk, šajā ziņā ir viens kutelīgs moments. Neapgāžamas patiesības slava ir šādai kulturoloģiskajai atziņai: jo augstāka kultūra, jo enerģiskāka ir nākotnes alternatīvas formulēšana. Tātad tautas kultūras līmeni raksturo attiecīgās tautas vēlme domāt par nākotni. Niecīgi attīstītas kultūras par nākotni nebēdā. Par nākotni bēdā augstu attīstītas kultūras.

Pašlaik latvieši („baltie” cilvēki vispār) dzīvo bez jebkāda nākotnes projekta – nākotnes ideāla, mērķa, attīstības programmas u.tml. (pret ES un LR oficiālajiem nākotnes skaistajiem tekstiem nav iespējams nopietni izturēties). Tādējādi lamāšanās par mūsu „politiķu” domāšanas trūkumu reizē ir gaušanās par mūsu kultūras zemo līmeni. Tas ir līmenis, kurā domāšana vēl nav ieguvusi varu, autoritāti, reputāciju, vērtību. Domāšana nav kļuvusi respektabls spēks – politiskais, ekonomiskais, morālais spēks.

Ja kādam ir tīkamāk, tad var teikt maigākā variantā; tas ir līmenis, kurā domāšana sāk zaudēt varu, autoritāti, reputāciju, vērtību. Domāšana vairs nav respektabls spēks – politiskais, ekonomiskais, morālais spēks.

Protams, abi varianti neiepriecina, jo nelikvidē bezjēdzības un bezcerības atmosfēru.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...