Iesaki rakstu: 
Ministru prezidenta Valda Dombrovska finansiālā labklājība ir nonākusi faktiski pilnīgā atkarībā no viņa padomnieces ģimenes nekustamo īpašumu biznesa, - Pietiek rīcībā esošie dati rāda, ka tajā valdības vadītājs gadu gaitā ieguldījis lauvas tiesu savu uzkrājumu.
Lauvas tiesa premjera Dombrovska (Vienotība) uzkrājumu investēti viņa sievas Ārijas Dombrovskas un premjera juridiskās padomnieces Sandras Bukanes vīra Induļa Bukana kopīgajā nekustamo īpašumu biznesā.
Jaunākais Dombrovskai un Bukanam uz pusēm piederošās SIA Land Development finanšu pārskats vēl nav pieejams, bet 2009. gada 31. decembrī, kā rāda Lursoft datu bāze, Dombrovska bezprocentu aizdevums firmai bija 158 789 eiro (111 597 lati). Vēl 20 000 eiro Dombrovskis investējis Indulim Bukanam vienam pašam piederošajā SIA Solid Realty. Savukārt premjera valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu rāda, ka viņš aizdevumos izsniedzis 178 788 eiro, kas sakrīt ar abām firmām izsniegto aizdevumu kopsummu.
Premjera sievas un viņa juridiskās padomnieces dzīvesbiedra kopīgajam uzņēmumam ir arī milzīgas kredītsaistības, kas gadu gaitā daļēji dzēstas, bet vēl aizvien pārsniedz miljonu latu. SIA Land Development pēdējais Uzņēmumu reģistrā iesniegtais finanšu pārskats rāda, ka 2009. gada 31. decembrī uzņēmums bijis parādā Latvijas Hipotēku un zemes bankai 1 815 644 eiro (1 276 042 latus).
SIA Land Development un SIA Solid Realty ieguldītā nauda ir lauvas tiesa no visiem Dombrovska finanšu līdzekļiem, jo, kā rāda premjera valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu, viņam skaidrā un bezskaidrā naudā uzkrāti 42 455 eiro (KBC bank Briselē) un aptuveni 6 000 latu (Latvijas Hipotēku un zemes bankā). Premjers algā pērn saņēmis kopumā 22 943 latus, vēl 4 100 eiro saņēmis, laužot dzīvības apdrošināšanas līgumu, 1 500 eiro nopelnījis, pārdodot veco auto, un 561 eiro noguldījuma procentos.
SIA Land Development finanšu pārskats par 2004. un 2005. gadu rāda, ka Ārijas Dombrovskas un Induļa Bukana bizness faktiski uzsākts par 76 000 eiro aizdevumu, ko vienādās daļās saviem dzīvesbiedriem atvēlējuši Dombrovskis un Bukane. Tā 2004. gada 6. novembrī SIA Land Development no Dombrovska saņēmis 23 000 eiro bezprocentu aizdevumu, kam 2005. gada 26. martā nācis klāt vēl viens – 15 000 eiro aizdevums.
Pirmais aizdevums bija jāatmaksā līdz 2007. gada 6. novembrim, otrais – līdz 2008. gada 26. martam. Tajos pašos datumos tieši tādas pašas summas ar tādiem pašiem atmaksas termiņiem sava vīra firmai aizdevusi arī Bukane. 2007. gada 31. decembrī Bukanes izsniegtais aizdevums vīra firmai jau bija 66 500 eiro (46 737 lati) ar aizdevuma atmaksas termiņu 2011. gada 20. jūnijā.
SIA Land Development finanšu pārskati rāda, ka Dombrovska izsniegtais aizdevums šai firmai ir būtiski audzis un 2007. gada 31. decembrī jau kopumā sasniedza 114 289 eiro (80 322 latus). Pagarināts par trim gadiem bija arī tā atmaksas termiņš, kas nu bija nolikts uz 2011. gada 25. jūniju. Savukārt turpmāko divu gadu laikā Dombrovska aizdevums SIA Land Development pieaudzis vēl par vairākiem desmitiem tūkstošu latu. 2009. gada 31. decembrī viņš savas sievas Ārijas un padomnieces Bukanes vīra kopīgajā biznesā jau bija investējis kopumā 111 597 latus, liecina firmas finanšu pārskats par 2009. gadu. Ņemot vērā, ka 2008. gada 31. decembrī Dombrovska aizdevums firmai bija 80 322 lati, vēl 31 275 latus viņš aizdevis jau 2009. gadā laikā, kad bija darba tiesiskajās attiecībās ar Bukani.
Savus personiskos līdzekļus Dombrovskis investējis arī Bukanam vienam pašam piederošajā SIA Solid Realty. Šīs firmas finanšu pārskats, kas atrodams Lursoft datu bāzē, rāda, ka 2007. gadā tā saņēmusi bezprocenta aizdevumu 20 000 eiro apmērā no Dombrovska, kurš tobrīd vēl bija Eiroparlamenta deputāts no Jaunā laika. Kā termiņš, kurā Bukana uzņēmumam jāatdod Dombrovskim bezprocentu aizdevums, sākotnēji uzņēmuma finanšu pārskatā par 2007. gadu bija minēts 2009. gada 1. janvāris, tomēr ar laiku aizdevuma termiņš pagarināts un jau 2009. gada pārskatā tas nolikts uz 2011. gada 21. novembri.
Par šo laika periodu Dombrovskim valsts amatpersonas deklarācijas VID nebija jāiesniedz, bet deklarācijā, kuru viņš iesniedzis 2009. gada aprīlī, stājoties premjera amatā, norādīts, ka viņš izsniedzis aizdevumus 178 788 eiro apmērā. 2009. gada beigās Dombrovska izsniegto aizdevumu summa nebija samazinājusies vai palielinājusies, un tieši tāda pati situācija, spriežot pēc premjera jaunākās deklarācijas, ir bijusi arī, 2010. gadam noslēdzoties.
2007. gada 10. maijā 18 500 eiro savam daļēji piederošajam SIA Land Development aizdevusi arī Ārija Dombrovska. Tā atmaksas termiņš bija noteikts 2010. gada 30. jūnijs. Bet jau 2009. gada 31. decembrī viņas kopējais aizdevums firmai bija pieaudzis līdz 67 972 latiem, un atmaksas termiņš pārcelts uz 2011. gada 30. jūniju.
Sava vīra Induļa Bukana un premjera sievas Ārijas Dombrovskas kopīgajā biznesā būtiskus naudas līdzekļus investējusi arī Sandra Bukane. 2009. gada 31. decembrī SIA Land Development viņai bija parādā kopumā 107 326 latus. Tā atmaksas termiņš ir 2011. gada 20. jūnijs.
Indulim Bukanam piederošajai firmai SIA Solid Realty naudu aizdevis ne tikai Dombrovskis. Laikā no 2004. līdz 2009. gadam arī Sandra Bukane sava vīra firmai kopumā aizdevusi kopumā 124 000 eiro un 27 000 latu, ar dažādiem atmaksas termiņiem. Kāds ir kopējais aizdevuma atlikums uz šo brīdi, nav zināms, jo Uzņēmumu reģistrā vēl nav iesniegts SIA Solid Realty finanšu pārskats par 2010. gadu. 2004. gadā Bukans no sievas saņēmis aizdevumu 5 000 latu un 5 000 eiro apmērā ar atmaksas termiņu 2007. gada 20. septembrī. 2006. gadā Bukane vīra firmai aizdevusi vēl 4 000 eiro un 2 000 latu. 2007. gadā Bukane SIA Solid Realty aizdevusi vēl 50 000 eiro un 20 000 latu ar atmaksas termiņu 2009. gada 1. janvārī.
2008. gadā tam pievienojies vēl viens Bukanes bezprocentu aizdevums 50 000 eiro apmērā ar atmaksas termiņu 2011. gada 21. novembrī. Vēl vienu aizdevumu 15 000 eiro apmērā ar tādu pašu atmaksas termiņu Bukane sava vīra firmai izsniegusi 2009. gadā.
2008. gadā SIA Solid Realty 30 000 eiro ar 7% likmi gadā aizdevis arī Bukanes tēvs Jānis Krapovskis. Viņš arī ir valdes priekšsēdētājs Bukana un Dombrovskas kopīgajam uzņēmumam SIA Land Development. Bukanes tēvs naudu aizdevis arī SIA Land Development. Uz 2007. gada 31. decembri Krapovskis firmai bija aizdevis 47 500 eiro bezprocentu kredītā līdz 2011. gada 31. martam un 29 974 eiro līdz 2011. gada 21. novembrim ar 7% likmi gadā (kopumā 54 449 latus).
Spriežot pēc SIA Solid Realty finanšu pārskatiem, nauda biznesa atbalstīšanai turpu šurpu ceļojusi ne tikai no Bukanu un Dombrovsku ģimenes locekļiem, bet arī starp ar abām ģimenēm saistītajiem uzņēmumiem. Tā 2008. gadā šī Bukana firma izsniegusi bezprocentu aizdevumu Dombrovskas un Bukana uzņēmumam SIA Land Development 15 200 latu apmērā ar atmaksas termiņu 2009. gada 31. martā. Savukārt, 2009. gadam noslēdzoties, SIA Solid Realty jau bijis parādā Dombrovskas un Bukana firmai 5 000 latu.
Vairāki abu uzņēmumu pēdējo gadu finanšu pārskatos minētie fakti raisa jautājumus, cik nošķirts ir SIA Solid Realty un SIA Land Development bizness. SIA Land Development finanšu pārskatos minēts darbs pie vairākiem nekustamā īpašuma attīstības projektiem, kas figurē arī SIA Solid Realty pārskatos. 2004. gadā Dombrovskas un Bukana kopīgais uzņēmums uzsāka nekustamā īpašuma attīstības projektus Dzīpari un Edgari Dreiliņos, kā arī projektu Palkavnieki Siguldā. 2006. gadā šiem projektiem pievienojās arī darbi pie Vējlaukiem Ādažu novadā. SIA Land Development finanšu pārskatā par 2007. gadu minēts, ka firma veikusi pasūtījumu SIA Solid Realty projektā Edgari Dreiliņos. Savukārt SIA Solid Realty finanšu pārskatā par 2007. gadu norādīts, ka firma saņēmusi pasūtījumu 13 dzīvokļu rindu mājas celtniecībai Stopiņu novadā un to celtniecība uzsākta 2007. gada pavasarī. 13 mājokļu rindu māja Stopiņu novada Dreiliņos ir Dombrovskas un Bukana firmas vērienīgākais projekts, kas tika pabeigts 2009. gada februārī, tiesa, jau ar citu nosaukumu – Vējziedi, nevis Edgari. Tagad, ņemot vērā ekonomisko krīzi un hipotekārās kreditēšanas buma beigas, tas stāv faktiski tukšs – saskaņā ar zemesgrāmatas datiem izdevies pārdot tikai divus mitekļus.
Premjera sievas un viņa juridiskās padomnieces dzīvesbiedra kopīgajam uzņēmumam ir arī milzīgas kredītsaistības, kas gadu gaitā daļēji dzēstas, bet vēl aizvien pārsniedz miljonu latu. SIA Land Development pēdējais Uzņēmumu reģistrā iesniegtais finanšu pārskats rāda, ka 2009. gada 31. decembrī uzņēmums bijis parādā Latvijas Hipotēku un zemes bankai 1 815 644 eiro (1 276 042 latus).
2004. gada 30. decembrī SIA Land Development paņēmusi gandrīz 150 000 latu lielu kredītu Latvijas Hipotēku un zemes bankā, lai finansētu zemes iegādi Dreiliņos, šim mērķim ieķīlājot daļu no šī īpašuma Dzīpari 2,4 ha platībā. Kredīta atmaksas termiņš bija 2007. gada 10. decembris, tā fiksētā procentu likme gadā – 3%. 2006. gadā šis kredīts ticis pilnībā atmaksāts.
2005. gada 10. jūnijā uz privātpersonu Bukana un Dombrovskas, nevis SIA Land Development vārda ņemts aptuveni 104 000 latu liels kredīts Rietumu bankā, lai finansētu zemesgabala Edgari iegādi. Aizdevuma procentu likme tobrīd bija 4,8% gadā. Arī šis kredīts ticis pilnībā dzēsts jau 2006. gadā.
2005. gada 20. aprīlī SIA Land Development paņēmusi vēl vienu aptuveni 67 000 latu lielu kredītu Latvijas Hipotēku un zemes bankā, lai finansētu zemesgabala Palkavnieki iegādi Siguldā, šim mērķim ieķīlājot 2/3 no šī īpašuma. Kredīta atmaksas termiņš bija 2008. gada 10. aprīlis un tā fiksētā procentu likme gadā – 3%.
2006. gada 18. septembrī SIA Land Development paņēma vēl vienu kredītu Latvijas Hipotēku un zemes bankā 510 000 eiro apmērā ar fiksēto procentu likmi gadā – 2,5%. Kredītu ņēma, lai finansētu zemesgabala Vējlauki iegādi Ādažu novadā, ieķīlājot šo pašu zemesgabalu. Šo kredītsaistību kopējais nodrošinājuma apjoms bija lielāks – 645 270 lati. Kredīta atlikums uz 2007. gada 31. decembri bija 358 431 lats. Pēc gada 2008. gada 31. decembrī kredīta atlikums bija palicis nemainīgs – tas pats 358 431 lats. 2009. gadā tika dzēsta daļa šī kredīta kopumā par 237 728 latiem. Tā atlikums uz 2009. gada 31. decembri bija 120 703 lati. Sākotnēji kredīta atmaksas termiņš bija noteikts 2009. gada 10. septembris, bet vēlāk ticis pagarināts līdz 2013. gada 10. martam.
2007. gada 19. martā Dombrovskas un Bukana firma paņēma vēl vienu kredītu Latvijas Hipotēku un zemes bankā 530 098 eiro (372 555 latu) apmērā ar mērķi finansēt projekta Edgari tālāku attīstību. Šī kredīta atlikums uz 2007. gada 31. decembri bija 372 554 lati. Saskaņā ar SIA Land Development finanšu pārskatu par 2008. gadu šī kredīta atlikums uz 2008. gada 31. decembri bija jau 1 155 339 lati, kas liecina, ka kredītsaistības bija gandrīz trīskāršotas. Sākotnēji kredīta atmaksas termiņš bija 2010. gada 10. marts, bet vēlāk tas ticis pagarināts līdz 2013. gada 10. martam.
Piektdien premjers Dombrovskis neatsaucās Pietiek lūgumam komentēt investīcijas savas padomnieces vīra uzņēmumā. Gan viņa preses sekretārei, gan premjeram personiski nosūtītie jautājumi palika bez atbildes.
Pirms pāris nedēļām, kad TV3 premjeram jautāja, vai tas, ka viņa un Bukenes ģimenēm ir kopīgs bizness, viņam netraucē kritiski vērtēt padotās darbu, Dombrovskis atbildēja noliedzoši. „Tās lietas, kas ir saistītas ar, teiksim, darba lietām, tās ir pilnībā nodalītas, un šeit būtībā nekādas problēmas, ja mēs juridiski paskatāmies, nav,” norādīja Dombrovskis.
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
