Dombura konsultācijas žurkai Kornēlijai un valsts padomēm
Nils Sakss, puaro.lv13.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen kaut kur Anglijā zinātnieki analizēja pusaudžu uzvedību internetā. Cita starpā viņi izskaitļoja, ka vidējais pusaudzis katru nedēļu stundu un 40 minūtes pavada, skatoties pornogrāfiju. Tas nozīmē, ka, pabeidzot vidusskolu, jūsu atvase būs redzējusi vairāk pliku krāniņu un čuriņu nekā ginekologs tuvējā poliklīnikā, un tas tiešām nav maz. Tomēr par spīti iespaidīgajai pieredzei diez vai kāds uzskata pusaudžus par intīmo attiecību ekspertiem. Un nez vai kāds apsvērtu domu savas romantiskās problēmas uzticēt kādam tīnim vienkārši tādēļ, ka viņš daudz ir redzējis “kā jābūt”. Citiem vārdiem - piedalīšanās procesā galīgi negarantē teorētisku apjēgu par šo procesu.
Tomēr drusku citādāk iznāk ar Jāni Domburu un viņa noslēgto līgumu ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Ja jums šī ziņa paslīdēja garām, tad Jānis Domburs par pāris tūkstošiem latu konsultēs NEPLP par dažādiem tehniskiem jautājumiem un nozares attīstības stratēģiju. Tāds līgums noslēgts.
Visdziļākais reveranss Dombura žurnālista talantam - to būtu nepieklājīgi apšaubīt. Bet šeit runa ir mazliet par ko citu. Dombura uzdošana par mediju analīzes ekspertu līdzinās augstāk minētā pusaudža pasludināšanai par seksologu un paša Zigmunda Freida pētnieku. Jā - viņš daudzas stundas ir pavadījis karsto notikumu epicentrā. Bet nē - tas vien nepadara viņu par akadēmiski zinošu jomas speciālistu.
Dombura kvalifikācija ir vairākas sezonas, vadot raidījumu Kas notiek Latvijā? Tā ir laba, pat izcila pieredze TV raidījumu vadītājam. Bet šai pieredzei nav īsti sakara ar lietām, kuras viņam būtu jāpēta NEPLP uzdevumā. Mazākais, šādam konsultantam būtu nepieciešama vismaz kāda akadēmiskā izglītība mediju jomā, kuras Domburam diemžēl nav. Viņam toties ir liela atpazīstamība un pozitīvs reitings, kas pie mums, izskatās, nozīmē kvalifikāciju daudzās vietās un visās lietās. Līdz ar to - arī valsts naudu gluži pieklājīgos apmēros.
Jebkuru situāciju vislabāk apraksta līdzības, tādēļ uz brīdi iedomāsimies Latvijas Dzelzceļu. Šobrīd viņiem ir problēmas ar daudzmiljonu vērtu vagonu iepirkumu. Un tagad iztēlosimies, ka par vadošo konsultantu šajā lietā ieceļ mašīnistu Juri, kurš jau desmit gadus vada vilcienus un vispār ir labākais vadītājs, ko pasažieri mīl un administrācija ciena. Visi mediji taču otrādi apgrieztos par tādu triku, un savs vārds tur būtu pasakāms arī KNAB. Bet redzot, kā tieši šādu shēmu izstrādā NEPLP ar Domburu, nevienam īsti nav iebildumu. Varbūt daļai koleģiālu principu dēļ. Varbūt kādam - jo nevar jau zināt, kur tas Domburs būs pēc tam, un ka tikai viņš vēlāk neizrādās par priekšnieku, tādēļ labāk šoreiz nelekties. Un varbūt vienkārši tādēļ, ka būtu kaut kā neērti apšaubīt Domburu.
Protams, starp mašīnistu un Domburu ir zināmas atšķirības, tomēr princips ir tieši tas pats. Nemaz nerunājot par to, ka Domburs tomēr vairs nav nekāds žurnālists un arī raidījuma vadītājs ne - viņš ir sabiedrisko attiecību konsultants. Un tas viņa kvalifikāciju lemt par vietējo mediju tirgu ne tikai degradē vēl vairāk, bet padara vismaz viegli neētisku.
Domburam ir vēl kāds konsultāciju līgums. Viņš pašlaik konsultē Nacionālo teātri par Žurkas Kornēlijas uzvedumu. Tas ir piemēroti gan Domburam, gan visām pārējām pusēm. Līgums ar NEPLP - galīgi ne.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
