Domnieku viesošanās Maskavā izmaksājusi 5800 eiro, piecpadsmit braucēji sacerējuši kopēju atskaiti
PIETIEK18.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vērienīgs Rīgas domes delegācijas brauciens uz Krievijas galvaspilsētu Maskavu decembra otrajā pusē nodokļu maksātājiem ir izmaksājis vairāk nekā 5800 eiro. savukārt par tajā paveikto piecpadsmit no sešpadsmit braucējiem ir sacerējuši vienu "kopatskaiti".
Veseli sešpadsmit Rīgas domes deputāti no 18. līdz 20. decembrim uzturējās Maskavā, un brauciena oficiālais iemesls bija – piedalīšanās Rīgas dienās Maskavā. Kā rāda pārlabotie finanšu dokumenti par braucienu (publicējam gan sākotnējos, gan koriģētos), transportam un dienas naudām kopumā iztērēti 5837 eiro, savukārt par viesnīcu visiem braucējiem ir maksājuši uzņēmēji – pēc visa spriežot, Maskavas pašvaldība.
Rīgas pašvaldība ir apgalvojusi, ka „atbilstoši Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumam komandējuma atskaite ir jāiesniedz līdz 2018. gada 12. janvārim”, savukārt jau no 15. janvāra tā būšot publiski pieejama Rīgas domes Ārlietu pārvaldē. Taču līdz ceturtdienas vakarpusei Pietiek izdevās saņemt tikai divas lakoniskas atskaites, no kurām viena bija noformēta kā veselu piecpadsmit brauciena dalībnieku kolektīvā atskaite.
Izrādās, ka Rīgas pašvaldībā tā skaitās normāla lieta: saskaņā ar domes priekšsēdētāja izdotiem iekšējiem noteikumiem “Kārtība, kādā tiek organizēti Rīgas domes deputātu un Rīgas pilsētas pašvaldības administrācijas darbinieku komandējumi un iesniegti pārskati par tiem” gadījumā, ja komandējumā dodas vairāki deputāti/darbinieki, braucēji var noformēt vienu kopīgu iesniegumu par komandējumu.
Tā nu no sešpadsmit braucējiem vienīgi Rīgas Austrumu izpilddirekcijas Nekustamā īpašuma nodaļas Ekonomikas attīstības projektu vadītājs Jānis Lejnieks par braucienu ir uzrakstījis individuālu atskaiti, kurā sadaļā „Komandējumā gūtā pieredze, informācija, apspriestie jautājumi, atziņas un to izmantošanas iespēja tiešajā darbā” savus iespaidus aprakstījis šādi:
„Vizītes ietvaros 18.decembrī piedalījos fotoizstādes “Rīga no putnu lidojuma” atklāšanā Šeremetjevo lidostā un vakarā pieņemšanā LR vēstniecībā. Vizītes ietvaros 19.decembrī piedalījos Biznesa forumā, Rīgas Jūgendstila muzeja sagatavotajā Jūgendstila izstādes atklāšanā Maskavas muzejā un vakarā Rīgas delegācijas sastāvā piedalījos Rīgas dienu Maskavā noslēguma pasākumā Maskavas Mūzikas namā.
20.decembrī kopā ar Dmitriju Pavlovu ierados Maskavas valdības Vides un dabas izmantošanas departamentā, lai tiktos ar departamenta pārstāvjiem un apspriestu jautājumu par Maskavas dārza renovāciju Rīgā, kurā saņēmām atbalstu lūgumam projektēšanā iesaistīties arī kādam Maskavas ainavu arhitektam, analogi kā pirms dažiem gadiem Maskavā tika izveidots Rīgas parks pēc Rīgas arhitektes Daigas Veinbergas skices. 20.decembrī kopā ar delegāciju apmeklējām jauno Maskavas parku “Zarjadje”, kur tikos ar parka speciālistiem.”
Lejnieks arī minējis, ka „Maskavā sniegtā informācija par Rīgas parka izveidi var stimulēt abu pilsētu sadarbības plānus t.s. zaļās saimniecības jomā tuvākajā nākotnē. Ieteikums, turpmāk organizējot ainavu arhitektūras speciālistu tikšanos, uzaicināt arī Maskavas pārstāvjus”.
Savukārt visiem pārējiem piecpadsmit braucējiem iespaidi bijuši identiski, ko viņi arī apliecinājuši kopējā atskaitē: „Vizītes laikā notika fotoizstādes “Rīga no putnu lidojuma’ atklāšana Seremctjcvo lidostā, piedaloties Rīgas delegācijai, Air Baltie pārstāvim Maskavā, kā arī Šeremetjevo lidostas vadībai. Fotoizstāde būs apskatāma līdz 28.02.2018. Delegācijai notika tikšanās ar LR vēstnieku Krievijas Federācijā M.Riekstiņu, pārrunājot aktuālās tendences un iespējamo vēstniecības atbalstu Rīgai, piedaloties starptautiskos pasākumos Maskavā.
Vizītes laikā notika tikšanās un pārrunas ar Maskavas valdības ministra p.i. I.Tkaču, Maskavas valdības ārējās ekonomiskās un starptautiskas sadarbības departamenta pārstāvjiem par plānotajiem sadarbības projektiem izglītības, kultūras, sporta jomā, kā arī speciālistu pieredzes apmaiņa pilsētplānošanas jomā. Maskavas puse lūdza izskatīt iespēju Rīgas pilsētai piešķirt ilgstošai īrei telpas pilsētā bibliotēkas vajadzībām. Puses vienojās, ka Maskavas pārstāvji atsūtīs nepieciešamo specifikāciju, lai Rīgas speciālisti varētu izvērtēt iespējas piešķirt attiecīgas telpas.
Vienlaicīgi notika tikšanās ar Maskavas valdības Vides un dabas izmantošanas departamenta pārstāvjiem, lai apspriestu jautājumu par Maskavas dārza renovāciju Rīgā, kurā saņēmām atbalstu lūgumam projektēšanā iesaistīties arī kādam Maskavas ainavu arhitektam, analogi kā pirms dažiem gadiem Maskavā tika izveidots Rīgas parks pēc Rīgas arhitektes Daigas Veinbergas skices. Biznesa forumā piedalījās Rīgas oficiālā delegācija, Maskavas valdības pārstāvji, kā arī vairāk nekā 30 uzņēmēji no Latvijas un Krievijas. Galvenās diskusiju tēmas paneļdiskusijās un apaļajos galdos: “Latvijas- Krievijas tirdzniecības un humanitāro sakaru perspektīvas”, “Ekonomisko attiecību attīstība tirdzniecības un transporta jomā”, “Sadarbības attīstība tūrisma jomā”.
Vizītes turpinājumā notika Rīgas Jūgendstila muzeja sagatavotas Jūgendstila izstādes atklāšana Maskavas muzejā (apskatāma līdz 21.01.2018.), kā arī Rīgas dienām Maskavā veltītais K.Opolais koncerts Maskavas Mūzikas namā. Pirms koncerta apmeklētājiem bija iespēja apskatīt foto izstādi par R.Paulu “Tikšanās ar Maestro”. Paralēli notika draudzības spēle mini futbolā starp Rīgas futbola skolu un FK Strogino, pirms spēles notika sporta centra Strogino apmeklējums, tikšanās ar vadību. Vizītes noslēgumā notika jaunā Maskavas parka “Zarjadje” apmeklējums un tikšanās ar parka speciālistiem.”
Rīgas pašvaldības delegācijā bija:
Armands Krūze, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i.,;
Dina Vīksna, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Sporta un jaunatnes pārvaldes vadītāja;
Alla Tvorogova, Rīgas domes personāla nodaļas vadītāja vietniece;
Irina Vinnika, Rīgas domes deputāte;
Dmitrijs Pavlovs, Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors;
Ieva Vēvere, Rīgas domes priekšsēdētāja palīdze;
Valērijs Koķis, Pārdaugavas izpilddirekcijas izpilddirektors;
Aija Kalniņa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece;
Andrejs Kameņeckis, Rīgas domes deputāts;
Jānis Lejnieks, Austrumu izpilddirekcijas ekonomikas attīstības projektu vadītājs;
Diāna Švane, Rīgas domes priekšsēdētāja palīdze;
Sandris Bergmanis, Rīgas domes deputāts;
Sergejs Gomzjakovs, Rīgas domes ārlietu pārvaldes projektu koordinators;
Aleksejs Rosļikovs, Rīgas domes deputāts;
Staņislavs Kokšarovs, Rīgas domes sabiedrisko projektu koordinators;
Larisa Vladova, Rīgas domes sabiedrisko attiecību projektu koordinatore.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
