Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2010.gada sākumā NATO izstrādāja Baltijas republiku aizsardzības plānu pret agresiju no Krievijas puses, kas tika apvienots ar Polijas aizsardzības plānu zem nosaukuma Eagle Guardian.

Plāns paredz, ka Krievijas agresijas gadījumā tiks iesaistītas deviņas NATO divīzijas - ASV, vācu, britu un poļu. Tāpat plāns paredz NATO jūras spēku izvietojumu Polijas ostās Gdaņskā un Gdiņā, kā arī iznīcinātāju F-16 eskadriļu un transportlidmašīnu C-130 Hercules izvietošanu Polijas lidlaukos. Agresijas gadījumā uz Poliju tiek pārsviesti NATO ātrās reaģēšanas spēki, izmantojot jau minētās ostas un lidlaukus.

Tiktāl par Poliju. Toties, kā tiek plānots realizēt Baltijas valstu aizsardzību, man personīgi informācijas nav, tāpēc nāksies nedaudz improvizēt.

Pirmkārt, jebkurai militārai agresijai ir nepieciešams vismaz kaut kāds pamatojums, lai mēģinātu attaisnot agresora rīcību. Neatklāšu neko jaunu, ja pateikšu, ka Latvijas gadījumā šāds pamatojums varētu būt „tautiešu aizsardzība”, kā tas pašreiz labi redzams Ukrainas notikumos. Turklāt sabiedrības šķelšana un saspīlējuma pieaugums tiek panākts pakāpeniski.

Ukrainā viss sākās ar Krievijas karogu vicināšanu un aurošanu „Rossija, Rossija”. Nākošais etaps - administratīvo ēku ieņemšana, kas Krimas gadījumā beidzās ar nekonstitucionālu apvērsumu un okupāciju. No upuriem, kas apvērsuma organizētājiem un iedvesmotājiem dotu papildu bonusus, ļāva izvairīties Kijevas izturētā rīcība vai arī apziņa, ka procesu kontrolēt nav iespējams. Pašreiz Krimas scenārijs tiek atkārtots Ukrainas austrumu reģionos.

Protams, ir būtiska atšķirība - Ukraina nav NATO dalībvalsts. Līdz ar to iespējamajā Latvijas scenārijā būs korekcijas. Piemēram, sākoties masu nekārtībām, Krievija var piedāvāt ievest starptautiskus miera uzturētājus, kur, protams, Krievijai pienāktos noteicošā loma, jo runa ir par tautiešiem. Ņemot vērā Ukrainas notikumus, rietumvalstis tam var arī nepiekrist, un tādā gadījumā Krievija ieved savus BS bez saskaņošanas.

Šajā variantā tiek realizēts scenārijs, kas tika izspēlēts pērnā gada novembrī rīkotajās NATO mācībās Steadfast Jazz-2013, kas paredzēja, ka iedomātam uzbrukumam tiek pakļauta Igaunija un NATO spēki iesaistās jau pēc Igaunijas teritorijas okupācijas no nenosaukta agresora puses. Tātad tiek pieņemts - un pamatoti, ka alianses spēki iesaistīsies ar zināmu nobīdi laikā.

Savukārt Steadfast Jazz-2013 ietvaros tika realizēti manevri Baltic Host, kur tika pārbaudīta Baltijas valstu gatavība uzņemt alianses ātrās reaģēšanas spēkus, jeb citiem vārdiem sakot, pildīt „tauvas pieņēmēju” lomu. Pieļauju, ka mācībās viss noritēja gludi, bet kā būtu reālā dzīvē?

Ņemot vērā Baltijas republiku garo piekrastes līniju, var diezgan droši pieņemt, ka potenciālais agresors realizēs jūras desantoperācijas ar mērķi ieņemt jūras ostas, tādejādi nodrošinot galveno spēku desantu un to apgādi. Gadījumā, ja spēku samērs Baltijas jūras akvatorijā un gaisa telpā virs tās izrādītos nelabvēlīgs agresoram, tad jebkura gadījumā ostu sagrābšana un noturēšana neļautu izmantot vai vismaz nopietni apgrūtinātu to izmantošanu NATO atrās reaģēšanas spēkiem. Jau pieminēto mācību Steadfast Jazz-2013 ietvaros tika atstrādāta jūras spēku operācija, kas paredzēja mīnu lauku izveidi ar mērķi bloķēt Krievijas Baltijas floti Somu jūras līcī un Kaļiņingradā, lai nodrošinātu ASV un britu desantkuģu ienākšanu Baltijas jūrā caur dāņu jūras šaurumiem. Lieki piebilst, ka šāda operācija prasa zināmu laiku un nevar tik veikta nepamanīti. Turklāt, ja šāda operācija tiktu veikta pirms atklātas agresijas no Krievijas puses, tad tas varētu tikt iztulkots kā agresijas akts pret Krieviju, kas dotu tai politiskas dividendes.

Un tagad varētu apskatīt Krievijas resursus un iespējamo taktiku jūras desantoperācijas veikšanā.

Datus par Krievijas Baltijas flotes sastāvu jebkurš interesents var iegūt tīmeklī. Sīkāk derētu pievērsties moderniem peldlīdzekļiem, kas ir pieejami vai būs pieejami Krievijas JKF tuvākā laikā un kas var tikt izmantoti desantoperācijām ārpus ostām un aprīkotām piestātnēm.

Desantkuģus varetu iedalīt trīs klasēs - 1) lielie desantkuģi, piemēram, projekts 1174; 2) universālie Mistral tipa desantkuģi; 3) mazie desantkuģi uz gaisa spilvena, piemēram, projekts 12322 Sumbrs.

Projekta 1174 desantkuģis var pārvest un desantēt vienu MSB 440 cilvēku sastāvā un 79 tehnikas vienības. Desantēšanās līdzekļi - 9 desantkuteri un 4 transporthelikopteri Ka-29i, kas nodrošina arī uguns atbalstu. Peldošas tehnikas vienības ir iespējams desantēt pa tiešo ūdenī.

Mistral tipa desantkuģis var vienlaicīgi pildīt vairākus dažādus uzdevumus - izsēdināt desantu (450 cilvēku), kalpot kā helikopteru bāzes kuģis (8 gab. Ka-52K un 8 gab. Ka-29) un kalpot kā komandcentrs.

Projekta 12322 mazais desantkuģis uz gaisa spilvena Sumbrs skaitās lielākais šāda tipa kuģis pasaulē. Tā maksimālais ātrums sasniedz 63 mezglus, darbības rādiuss ir 300 jūdzes, kravnesība - 500 cilvēki ar ekipējumu vai 8 bruņmašīnas un 140 cilvēki, vai 10 bruņu transportieri un 140 cilvēki, vai 3 tanki T-80.

Ir skaidrs, ka, lai veiktu veiksmīgu desanta operāciju no jūras, ir jānodrošina gaisa telpas kontrole virs akvatorijas.

Zibenīgi varētu noreaģēt (vismaz tā tam vajadzētu būt) Baltijas valstu teritorijā bāzētie F-16 vai ekvivalentas klases NATO iznīcinātāji. Varētu ar nosacījumu, ja tiem izdotos pacelties no lidlauka. Šajā sakarā ir vērts pieminēt sekojošo.

 2013.gadā vācu medijos, atsaucoties uz avotiem no drošības struktūrām parādījās informācija par Krievijas mobilo operatīvi taktisko raķešu kompleksu Iskander izvietojumu Kaļiņingradas apgabalā un gar Baltijas republiku robežām, ko it kā apstiprina no satelītiem uzņemtās fotogrāfijas. Krievu puse šo informāciju nedz apstiprina, nedz noliedz. Šis raķešu komplekss ir paredzēts dažādu virszemes mērķi iznīcināšanai, tai skaitā, komandpunktu, pretgaisa aizsardzības objektu, lidlaukos izvietotu lidaparātu utml. Kompleksu raksturo mobilitāte, labās maskēšanās spējas un mazs sagatavošanas laiks raķešu palaišanai. Raķešu komplekss var tikt aprīkots ar augstas precizitātes spārnotajām raķetēm ar vidējo lidojuma ātrumu 230-260 m/s un lidojuma tālumu līdz 500 km. Raķetes lidojuma trajektorija un lidojuma ātrums tiek ieprogrammēts, un tas var tikt mainīts visā lidojuma laikā. Katra palaišanas iekārta ir aprīkota ar divām šādam raķetēm, un to starta intervāls ir 1 minūte. Novadīšana uz mērķi var tikt veikta ar kosmiskās izlūkošanas iekārtu palīdzību vai ar bezpilota lidaparātiem. Trāpījuma kļūda- 2m. Raķetes var tikt aprīkotas arī ar kodolgalviņām.

Tātad, NATO aviācija un lidlauku infrastruktūra ne vien Baltijas republikās, bet ari Polijā (vismaz 500km rādiusa no Kaļiņingradas) var tikt samērā ātri iznīcināta.

Protams, ka bez ievērības nepaliks arī Rīgas lidosta, kas spējīga pieņemt militārās transportlidmašīnas. Ņemot vērā NATO aviācijas bezdarbību, vismaz operācijas sākuma fāzē, tad Pleskavā dislocētajai 76. trieciendesanta divīzijai nesagādās problēmas desantēties lidostas rajonā pārņemot to savā kontrolē. Jāpiezīmē, ka katrā divīzijas pulkā ir viens pastiprināts bataljons, kas spējīgs desantēties ar visu tehniku, savukārt 100% viss divīzijas personālsastāvs ir sagatavots desantēšanai ar izpletņiem.

Papildus visam tam robežu šķērsos bruņutehnikas kolonnas no vairākiem virzieniem, kurām piesegšanu no gaisa nodrošinās kaujas helikopteri. To apliecina rosība helikopteru bāzu paplašināšanai Pleskavas apgabalā. Tā pērnā gada pašā nogalē Pleskavas apgabalā dislocētās Rietumu kara apgabala aviācijas bāzes kaujas helikopteru tehnikas parks tika papildināts ar 10 jaunāko modeļu daudzfunkcionālajiem triecienhelikopteriem Mi-35M un Mi-28H. Savukārt, Ostrovā bijušajā JKF aviācijas mācību bāzē tiek iekārtota kaujas helikopteru bāze, kuru plānots nokomplektēt ar apmēram 100 jaunām tehnikas vienībām.

Un kāds tam visam sausais atlikums? Nu, desantēsies Polijā tās NATO divīzijas, bet līdz reālai karadarbībai lieta visticamāk nenonāks, jo Krievijai vienmēr paliks pēdējais trumpis - kodolšantāža. Līdz ar to ietekmes sfēru robežšķirtne pārvietosies uz Polijas austrumu robežu.

Pārlasīju paša uzrakstīto, un nedaudz sabojājās garastāvoklis. Tāpēc nobeigumā, lai lasītājs neieslīgtu galīgā pesimismā, pateikšu, ka tuvāko mēnešu laikā šādi un līdzīgi asinis dzīslās stindzinoši notikumi LV nav gaidāmi, vismaz līdz rudenī paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Bet, ja pēc velēšanām sanāks tā, ka valdību veidos Saskaņas centrs kopā ar savām satelītpartijām - gāzes pedāļa spiedēja un dižā tautu vienotajā Šlesera Vienoti Latvijai, un latvju Žannas D`Arkas - Sudrabas tautas dzīlēs dzimušo kustību Par to, lai visiem būtu labi, tad publika varēs atslābt uz ilgāku laiku, jo automātiski iestāsies saskaņa un vienotība visas lietās, līdzīgi kā tas ir Kremļa čekista pārvaldītajā valstī.

Nobeigumā pieminēšu krievu tautas gudrību - „На каждую хитрую ж... найдетса свой ...”, tāpēc nākošais raksts kā turpinājums šim sauksies „Militāri politisks apskats. 2.daļa - risinājumi”.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

28
100

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...