Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

10. februārī pulksten 12 Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā notiks slēgta tiesas sēde kriminālprocesā, par kuru Latvijas tiesu portālā tiesas.lv nav norādīts ne tikai apsūdzētās personas vārds, bet pretēji normatīvo aktu prasībām - arī ne Krimināllikuma panti, pēc kuriem šī persona tiek tiesāta. Tiesā apgalvo, ka tas esot tikai kārtējais tiesu portāla elektroniskās sistēmas "gļuks", taču, ņemot vērā personas un struktūras, kuru intereses skar šīs lietas izskatīšana, tam ir diezgan grūti noticēt - jo vairāk, ka divās nedēļās pēc "gļuka" konstatēšanas tas tā arī nav ticis izlabots.

Organizēja slepkavību cietumā

Izskatāmais kriminālprocess ir ierosināts pēc diviem Krimināllikuma 117. panta punktiem par slepkavību pastiprinošos apstākļos - mantkārīgā nolūkā un grupā. Apsūdzēta par šo noziegumu ir bijusī Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniece Tatjana Smoļakova.

Taču interesantākais ir cietušo sastāvs - ja Rīgas Centrālcietumā līdz tam nebūs atgadījies kārtējais "mīklainais negadījums", uz tiesu no 365. kameras vajadzētu tikt konvojētam labi pazīstamajam Igoram Ivanovam, kurš notiesāts uz 12,5 gadiem par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības pasūtīšanu 2008. gada janvārī (tiesvedība lietā vēl turpinās).

I. Ivanovs, kurš Latvijā ilgus gadus bija pazīstams gan ar iespaidīgiem īpašumiem, no kuriem vērienīgākais bija Arēna Rīga, gan ar leģendām par viņa kriminālo pagātni un saitēm, pēdējos gados uz savas ādas ir pārliecinājies, ka ar cilvēku, kas atrodas Latvijā ieslodzījuma vietās, pat neraugoties uz "statusu", var notikt itin viss.

Pārsteidzoši, bet fakts: šajā lietā viņš ir cietušā statusā - tieši I. Ivanova slepkavības mēģinājums, viņam jau atrodoties ieslodzījuma vietā, ir ticis organizēts ar cietuma darbinieces palīdzību. Un, ja Centrālcietuma 365. kamerā atkal kas gadīsies, tas nebūs pirmoreiz: 2010. gada 23. martā tieši šajā kamerā pēkšņi un strauji nomira ieslodzītais Aleksandrs Dudkins.

Izdzēra buljonu un nomira

"Par A. Dudkina nāves faktu Rīgas Centrālcietumā tika uzsākts kriminālprocess, un izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka A. Dudkina nāve ir nevardarbīga un iestājusies sirds slimības rezultātā," - šāds ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes oficiālais slēdziens.

Taču vairāki avoti Pietiek ir apliecinājuši, ka nāve "sirds slimības rezultātā" ieslodzītajam iestājusies pēc tam, kad A. Dudkins izdzēris I. Ivanovam paredzētu buljona krūzīti.

"Domāju, tāpēc, ka buljons bija paredzēts man, ārsti atnāca pēc 35-40 minūtēm pat bez medicīniskā čemodāniņa, kad A. Dudkins jau ar garantiju bija miris," - šāda ir versija Pietiek rīcībā esošajās I. Ivanova ar roku rakstītajās liecībās, kurās viņš izsaka skaidru pārliecību - buljons bijis nāvējošs un tas bijis paredzēts viņam.

"Es piezvanīju A. Dudkina sievai un piesardzīgi ieteicu uzstāt uz ekspertīzi. A . Dudkina sieva pēc tam man paziņoja, ka viņai kategoriskā formā tas bija atteikts! (..) Manam lūgumam sniegt liecības attiecībā uz A. Dudkina nāvi cietuma administrācija atteica - es vienīgais no visas kameras netiku nopratināts," - šādi I. Ivanovs trīs gadus vēlāk sūdzējies prokuratūrai, taču viņa sūdzības nav uzskatītas par vērā ņemamām.

Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure tagad divu dienu laikā tā arī nevarēja vai nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu - vai A. Dudkinam ir veikta tiesu medicīniskā ekspertīze un kas tieši to veicis. Taču jebkurā gadījumā - ja ne attiecībā uz buljonu, tad kopumā I. Ivanova bailes par savu dzīvību aiz it kā drošajiem cietuma mūriem tiešām nav bijušas bez pamata.

Par slepkavību piedāvāja 100 000

Izrādās, jau 2011. gada 9. februārī, "pamatojoties uz Drošības policijas ziņojumu par operatīvā ceļā iegūtu informāciju, ka notiek sagatavošanās darbības no Tatjanas Smoļakovas un Staņislava Ļebedeva puses, lai organizētu Igora Ivanova slepkavību", ir ticis sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par slepkavību (faktiski - slepkavības organizēšanu).

T. Smoļakova bija Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vecākā inspektore, savukārt S. Ļebedevs savulaik ir bijis I. Ivanova biznesa partnera Genādija Bondarika apsardzes vadītājs. G. Bondarika māja Baltezerā atradās nedaudz vairāk kā puskilometra attālumā no I. Ivanova mājas, kur notikusi gan E. Ivanovas slepkavība, gan citi dramatiski atgadījumi.

Nu kriminālprocess, kurā ir apsūdzēta bijusī Centrālcietuma darbiniece, ir nonācis Latgales priekšpilsētas tiesā. Jebkāda informācija par prāvu ir noslepenota, taču Pietiek rīcībā ir T. Smoļakovas izmeklēšanas laikā sniegta liecība: "Sarunas laikā S. Ļebedevs pateica, ka lieli cilvēki, kuri ir ieinteresēti Igora Ivanova slepkavībā un par tās veikšanu ir liela nauda. S. Ļebedevs pateica, ka par Igora Ivanova slepkavību šie cilvēki var samaksāt 100 000, kādā naudas mērvienībā es neatceros."

Ņemot vērā pierādījumu smagumu, nez vai T. Smoļakovai ir lielas cerības uz attaisnojošu vai pat mīkstu spriedumu. Taču saistībā ar šo procesu un tā izmeklēšanu ir virkne faktu, kas skaidri apliecina - notiesāts tiks "bandinieks", savukārt īstie nozieguma organizētāji palikuši brīvībā un neatklāti. Vēl vairāk - izmeklēšanas laikā ir izdarīts viss, lai tā notiktu.

"Par slepkavības pasūtīšanu vairs neko neatceros"

Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija, kuras operatīvā informācija bija pamatā nozieguma plānošanas atklāšanai, tagad par savu lomu tajā ir īpaši atturīga: "Drošības policija šo kriminālprocesu nodeva Rīgas tiesu apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai 2013. gada 4. martā. Ņemot vērā, ka šis kriminālprocess vairāk nav Drošības policijas lietvedībā, plašākus komentārus nevaram sniegt."

Tas ir viss, ko šī struktūra vēlas atbildēt uz virkni jautājumu - tostarp arī par to, vai T. Smoļakova ir vienīgā persona, kuras noziedzīgie nodarījumi ir tikuši izmeklēti saistībā ar šo noziegumu, kas ir pārējās personas un kāds ir statuss kriminālprocesā saistībā ar šo personu nodarījumu izmeklēšanu.

Šai atturībai ir virkne iemeslu, tostarp - izmeklēšana acīmredzami ir tikusi maksimāli novilcināta. Tas, ka pats I. Ivanovs par apdraudējumu viņa dzīvībai tika informēts tikai divus gadus vēlāk, vēl nebūtu tik būtiski. Taču, neraugoties uz procesa sākšanu 2011. gada februārī, kad jau bija ziņas par T. Smoļakovas un S. Ļebedeva lomu slepkavības organizēšanā, pats S. Ļebedevs tika nopratināts gandrīz divus gadus vēlāk - 2012. gada 13. decembrī.

"Par manu iespējamo līdzdalību Igora Ivanova slepkavības pasūtīšanā uz doto brīdi neko paskaidrot nevaru, tādēļ, ka neatceros, tādēļ, ka ir pagājis ilgstošs laika periods," - šis ir nevis slikts joks, bet fragments no S. Ļebedeva liecībām nopratināšanā Drošības policijā.

Neraugoties ne uz to, ne uz pierādījumiem par S. Ļebedeva līdzdalību sevišķi smaga nozieguma sagatavošanā, Drošības policija arī pēc šīs nopratināšanas drošības līdzekli viņam nepiemēroja. Tikai divus mēnešus vēlāk, pierādījumu daudzumam nemainoties, Drošības policija nolēma piemērot S. Ļebedevam apcietinājumu. Taču viņš pēc 13. decembra pratināšanas laiku nebija tērējis veltīgi un pazudis.

Drošības policija deva laiku un iespēju aizbēgt

Tagad Drošības policija, izvairoties no atbildēm par slepkavības organizēšanu, norāda uz T. Smoļakovas kriminālprocesu, kas tiek izskatīts tiesā. Tā noklusē to, ka patiesībā eksistē vēl viens kriminālprocess ar citu numuru - "par Staņislava Ļebedeva veiktajām noziedzīgajām darbībām personu grupā ar Tatjanu Smoļakovu". 

"S. Ļebedevs pateica T. Smoļakovai, ka ietekmīgi cilvēki ir ieinteresēti Igora Ivanova slepkavībā un par to samaksās lielu naudu - 100 000. S. Ļebedevs paskaidroja, ka ir vērsies noziedzīgajās aprindās un pie savas uzticības personas Rīgas Centrālcietumā, taču pret personu, kura atrodas cietumā, to grūti izdarīt," - šis ir fragments no apsūdzības S. Ļebedevam šajā procesā.

Taču sakarā ar to, ka Drošības policija faktiski brīdināja S. Ļebedevu par reālo situāciju un tās rīcībā esošajiem pierādījumiem un vienlaikus deva laiku viņam aizbēgt, šis kriminālprocess 2013. gada 29. maijā apturēts, "jo apsūdzētais S. Ļebedevs slēpjas no izmeklēšanas" un "apsūdzēto S. Ļebedevu nav iespējams nopratināt, jo nav zināma viņa atrašanās vieta".

Līdz ar to, pateicoties Drošības policijas darbībām, no atbildības vismaz pagaidām ir paglābts ne tikai S. Ļebedevs, bet arī viņa pieminētie "lielie cilvēki", kuri bija pasūtījuši I. Ivanova slepkavību; tāpat nav noskaidrota arī viņa "uzticības persona Rīgas Centrālcietumā".

Megazādzība Baltezerā

Kā var noprast, tiesībsargājošās iestādes arī nav interesējis tas, kādi vispār bijuši iemesli I. Ivanova slepkavības pasūtīšanai. "Lietas izmeklēšanā savāktie pierādījumi neapstiprina, ka S. Ļebedevs jebkad sarunās būtu pieminējis viņa vai citas personas ieinteresētību pārņemt Jūsu darījumus, iegūt Jūsu mantu, nekustamos īpašumus, kapitāla daļas uzņēmumos," - arī šādu atbildi I. Ivanovam ir nosūtījusi prokuratūra.

Vai saistībā ar Drošības policijas rīcību runa ir par vienkāršu nolaidību vai motivētu rīcību? I. Ivanovs savās neskaitāmajās sūdzībās norāda uz iespēju, ka S. Ļebedevs varētu būt iesaistīts ne tikai E. Ivanovas slepkavībā (savu vainu tajā I. Ivanovs kategoriski noliedz), bet arī iespaidīgu materiālo vērtību zādzībā no Ivanovu mājas Baltezerā, kas līdz ar to viņam dotu vērienīgu "motivēšanas" instrumentu.

I. Ivanovs tiešām ir atzīts par cietušo vēl vairākos kriminālprocesos, tostarp - par zādzību, kas notikusi no viņa mājas Baltezerā (attēlā) laikā no 2011. gada 20. maija līdz 17. jūnijam.

Saskaņā ar paša I. Ivanova sniegtu liecību savā mājā Baltezerā, Skuju ielā 13 viņš esot glabājis "ievērojamus naudas līdzekļus: 8 000 000 EUR, juvelierizstrādājumus 500 000 EUR vērtībā, tāpat kārbiņu ar briljantiem, kuru kopīgo vērtību pat nevar noteikt.

Nauda, kas bija salikta 16 saimniecības maisiņos un koka lādīte ar dārglietām un metāla kārba aizzīmogota ar arābu valodas tekstu bija novietoti arkā virs baseina pie griestiem. Lai piekļūtu tai, bija nepieciešams paņemt pieliekamās kāpnes, tās ielikt baseinā un pakāpties līdz arkai".

Aizdomas par "īpašu motivāciju"

Visas šīs vērtības pazudušas, turklāt tieši laikā, kad mājai bijusi atslēgta signalizācija. Izmeklēšanā, balstoties uz notikuma vietā atrastajām DNS pēdām, aizturēts zaglis-recidīvists, 1980. gadā dzimušais Jānis N., taču viņš liecinājis, ka, "redzot mājas pagrabam izsistu logu, bija ielīdis mājā paslēpties no lietus, kur bija pastaigājis pa māju, bet nekādas mantas nav ņēmis".

Izmeklētāji atbilstoši šai versijai apsūdzību no zādzības pārkvalificējuši par nelikumīgu iekļūšanu svešā īpašumā, savukārt nozagtās vērtības tā arī pazudušas bez pēdām - lai gan formāli kriminālprocess par zādzību vēl turpinās.

I. Ivanova advokāte saistībā ar šo megazādzību izmeklēšanas iestādēm ir norādījusi, ka S. Ļebedevs bijis I. Ivanova biznesa partnera G. Bondarika biznesa partneris, "bieži veda I. Ivanovu ar lielām materiālām vērtībām uz mājām Skuju ielā 13, Priedkalnē", zināja šo vērtību aptuvenās atrašanās vietas, "S. Ļebedevs ir profesionālis apsardzes jautājumos, bet zādzība no mājas Skuju ielā 13, Priedkalnē 2011. gada pavasarī izdarīta profesionāli atslēdzot signalizācijas sistēmu". Taču nekādu atsaucību šīs norādes nav izpelnījušās.

"Tas, ka noteiktās uzņēmēju aprindās pēc viena "izkrišanas no aprites" pārējie metas savu "kolēģi" aptīrīt, nav nekas neparasts. Taču šajā gadījumā, spriežot pēc zināmajiem faktiem, var runāt arī par atsevišķu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju ciešu saistību ar notikušo un kādu īpašu motivāciju. Acīmredzami tas attiecas arī uz kādiem maniem bijušajiem kolēģiem," Pietiek atzina kāds izbijis Drošības policijas pārstāvis, kas savu vārdu saprotamu iemeslu dēļ nevēlējās publiskot. 

Par ko notiesāja Igoru Ivanovu

Dažādi kriminālas dabas notikumi ar 1958. gadā dzimušā Igora Ivanova vārdu ir tikuši saistīti jau kopš 90. gadiem, - viņš pieminēts gan saistībā ar trīs uzņēmēju slepkavībām, kuri kopā ar viņu bija veidojuši tagadējo tirdzniecības centru Mols, gan saistībā ar alkohola nozares uzņēmēju Daiņa Peimaņa (Latvijas balzama prezidenta) un Arņa Šķestera nogalināšanu, gan pat ar Valsts ieņēmumu dienesta augsta ranga darbinieka Vladislava Liscova nošaušanu.

Tomēr līdz pat 2008. gadam uzņēmējs ar padomju laika milicijas darbinieka pieredzi, kurš pēdējos gados bija darbojies galvenokārt nekustamo īpašumu jomā un cita starpā kļuvis arī par Arēnas Rīga īpašnieku, varēja droši apgalvot, ka "nekāda kriminālā vajāšana pret mani nav bijusi un nav" un ka, "ja viss, kas par mani publicēts, būtu patiesība, neviena no lielajām bankām mani nelaistu pār slieksni".

Tas vienā mirklī mainījās, kad 2008. gada 7. janvārī pie uzņēmēja mājas Baltezerā tika nošauta viņa dzīvesbiedre Ella Ivanova. Pēc slepkavības tika aizturēti pieci vīrieši, arī pats I. Ivanovs, un tobrīdējais Rīgas kriminālpolicijas, tagad visas Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis paziņoja - viņam "liekoties", ka aizturētie varētu būt saistīti "ar visām skaļajām slepkavībām" pēdējos gados.

Šie vārdi apstiprinājumu neguva, un I. Ivanovs tika apsūdzēts "tikai" par uzkūdīšanu uz savas sievas noslepkavošanu, jo viņa, abiem laulātajiem gatavojoties šķirties, pēc sava "drauga", producenta Ojāra Grasmaņa ierosinājuma esot prasījusi lielāku kopējās mantas daļu šķiršanās gadījumā, ko vīrs neesot vēlējies pieļaut.

Versijai bija savi trūkumi - piemēram, Ivanoviem jau bija noslēgts laulību līgums, taču tos aizēnoja gan savāktie pierādījumi, gan gleznaini stāsti par to, kā, piemēram, pēcāk liecinieku aizsardzības programmā iekļautajam producentam I. Ivanovs nometis priekšā lodi ar vārdiem: "Tu saproti, ko tas nozīmē? Vēl viens tāds padoms un viss būs ļoti nopietni!"

No četriem apsūdzētajiem tiesa trīs - tostarp I. Ivanovu - atzina par vainīgiem, bet ceturto attaisnoja. Sakarā ar sarežģītajām pārsūdzībām un nolēmumiem galīgais spriedums krimināllietā vēl nav uzskatāms par stājušos likumīgā spēkā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

103
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...