Drošības policija interesējusies par "Citadeles" amatpersonām, jautājums slepeni izskatīts valdībā
PIETIEK04.07.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
haralds
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
07.07.2012. 12:36darbaļaudis interesējušies par to, kāda locekļa dēļ viņiem jāglābj ēbrievu komsomoļcu bankas.
beidzot
05.07.2012. 15:02jo ekonomisks noziegums ir vissmagākais politiskais noziegums, ne jau skrejlapas nokauj valstis
Indiānis
04.07.2012. 21:43Zviedru bankas un zviedru banķieri kopā ar latviešu kangariem (Dombrovskis, Vilks, Paļuuts...) kolonizē Latviju. Drīzi viņi ķersies pie valsts mežiem, zemes un ūdeņiem. Atņems un atpirks par lētu naudu no latviešiem visus īpašumus. Un tā var pienākt diena, kad latviešiem Latvijā nekas nepiederēs.
sīkumi
04.07.2012. 21:19Interesanti, ka nav pētnieku “uzbrauciens” par to, kā no it kā pelnošas valsts bankas vadības “pats notinas” J.Jākabsons, vai sargā sevi?
Citadelē “barojas” dažadi projekti, caurskatie TM lielākos ieķīlātājus, piemēram:
http://www.tm.gov.lv/lv/jaunumi/pi_info.html?news_id=4106
Senior Baltic, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
3,600,000.00 Ls
Rīgā būvēs ekskluzīvu veco ļaužu mītni. 14.jūnijs 2011
Franči Pārdaugavā divu gadu laikā ieplānojuši uzcelt augstākās klases veco ļaužu aprūpes namu. Uzturēšanās šajā namā izmaksās ap 600 latiem mēnesī.
…..
Senior Group nav nekāds Francijas uzņēmums un tas nav nekāds jauns projekts. tas tika uzsākts vēl "treknajos" un tās īpašnieki ir Krievijas ebreji un šo projektu jau vairākus gadus bīda vietējie ebreji.
Senior Group viesnīcas veciem cilvēkiem jau darbojas Krievijā un tas ir faktiski uzņēmums, kas dzīvo no valsts pasūtījuma.
Uz Latviju tiks sūtīti Krievijas izredzētie pensionāri un kara veterāni par Krievijas valsts naudu. Vienīgā starpiba ir tikai tur, ka šeit šim projektam vēl pievilks eiropas sociālā fonda naudu. Kārtējā shēma, kur nav nekāda sakara ar vietējiem vai ārzemju pensionāriem. ….
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
