Drošības policija mēneša laikā neesot spējusi pārbaudīt savu darbinieku nepatiesās liecības tiesā
PIETIEK20.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Drošības policija mēneša laikā neesot spējusi pārbaudīt tās darbinieku nepatiesās liecības tiesā saistībā ar Lato Lapsas aizturēšanu, un pārbaudei būšot nepieciešams vēl vismaz mēnesis, - to paziņojis šīs iestādes priekšnieks Normunds Mežviets, neminot nekādus iemeslus, kas aizkavējuši šīs šķietami vienkāršās pārbaudes veikšanu.
Pietiek jau informējis, ka Lato Lapsas iesniegums par triju Drošības policijas darbinieku noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp nepatiesām liecībām tiesā un nepatiesu dienesta ziņojumu, ir nodots izvērtēšanai Drošības policijas priekšniekam Mežvietam - amatpersonai, kura, visticamākais, ir devusi sankciju šādai šīs struktūras darbinieku rīcībai.
Šādu lēmumu, turpinot praksi, kad kādas struktūras darbinieku noziegumus tiek uzdots izvērtēt šai pašai struktūrai, pieņēma LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors Jānis Mināts.
Saskaņā ar Mināta uzskatu tieši Mežviets esot īstā amatpersona, kam saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otro daļu un Drošības policijas nolikuma 8.punktu uzdot organizēt pārbaudi par Lato Lapsas iesniegumā minētajiem faktiem, saistībā ar kuriem prokuratūra tika lūgta sākt kriminālprocesu pret Drošības policijas darbiniekiem par viņu prettiesiskām darbībām.
Ģenerālprokuratūras pārstāvis, pieņemot šādu lēmumu, ir arī norādījis, ka prokuratūru Drošības policijas veicamās pārbaudes rezultāti jebkurā gadījumā neinteresēšot, - prokurora Mināta lēmumā minēts, ka par pārbaudes rezultātiem Drošības policijai vajadzētu ziņot tikai un vienīgi pašam Lato Lapsam, bet ne prokuratūrai.
Taču izrādās, ka ar mēnesi Drošības policijai nav bijis pietiekami, lai salīdzinātu tiesas sēdes protokolu ar šīs iestādes darbinieku iepriekšējiem dienesta ziņojumiem. Tāpēc nu Mežviets oficiāli informē, ka pagaidām pārbaudes termiņš ir pagarināts par mēnesi - līdz šā gada 11. oktobrim.
Pietiek jau ziņojis, ka Lato Lapsas iesniegums, kas bija adresēts ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, sniedz skaidru priekšstatu par to, kā "vajadzības gadījumā" Drošības policijas darbinieki ir gatavi ne tikai pārkāpt dienesta pilnvaras un sastādīt nepatiesus dienesta ziņojumus, bet arī tiesā sniegt nepatiesas liecības, kuras turklāt vēl nav pat spējuši pirms tiesas saskaņot.
Iesniegumā ir minēti trīs Drošības policijas darbinieki - Andris Klešs, Arnis Kupčs un Iļja Boronovskis. "Tieši uz A.Kleša nepatieso dienesta ziņojumu pamata tika uzsākta un turpināta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret mani, nodarot man morālo un materiālo kaitējumu, kura apmēru precizēšu vēlāk. Uzskatu, ka ziņojumi bija sastādīti ar mērķi radīt pamatojumu manai prettiesiskai saukšanai pie administratīvās atbildības. Tādējādi uzskatu, ka A.Klešs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 328.pantā," iesniegumā aprakstītas Drošības policijas darbinieka Kleša prettiesiskās darbības.
Savukārt saistībā ar Drošības policijas darbinieku Kupču iesniegumā minēts: "Drošības policijas darbinieks Arnis Kupčs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 300.pantā. Iepriekš minētajā tiesas sēdē A.Kupčs tika brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību, taču ir sniedzis nepatiesu liecību. A.Kupčs ir apzināti sniedzis nepatiesas liecības acīmredzami nolūkā pamatot manu prettiesisku saukšanu pie administratīvās atbildības, iespējams, pēc kādas augstāka ranga Drošības policijas amatpersonas rīkojuma."
Attiecībā uz Drošības policijas darbinieku Boronovski iesniegumā bija minētas šīs amatpersonas veiktās darbības ar diktofonu, kurā bija ierakstīta Lato Lapsas aizturēšanas norise šā gada aprīļa beigās: "Ievērojot to, ka I.Boronovskis ir pieļāvis apzināti nepamatotu kriminālprocesa veikšanu un manis atzīšanu par aizdomās turēto, uzskatu, ka viņš ir personīgi ieinteresēts vērsties pret mani arī turpmāk un tieši šī iemesla dēļ viņš ir veicis prettiesiskās, likumā neparedzētās darbības ar man piederošo diktofonu, iegūstot ziņas par manu privāto dzīvi un žurnālista profesionālo darbību."
Kā zināms, lai nepieļautu "savējo" saukšanu pie atbildības, Latvijas tiesībsargāšanas iestādes bieži izmanto šādu metodi - ziņas par kādas struktūras darbinieku iespējamiem likumpārkāpumiem nodot pārbaudīšanai šai pašai struktūrai. Gandrīz vienmēr šādos gadījumos pie atbildības neviens netiek saukts.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
