Iesaki rakstu: 
„Tāpēc, ka man šīs biļetes apmaksā Brisele!” bija zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) atbilde uz Pietiek jautājumu, kādēļ viņš pirmdienas rītā ar airBaltic reisu uz Briseli devies biznesa, nevis ekonomiskajā klasē, lai gan vietas bijušas brīvas arī ekonomiskajā klasē.
Par zemkopības ministra biznesa klases lidojumu Pietiek ziņoja kāds lasītājs, kurš uz Briseli 21.februārī devies ar to pašu airBaltic reisu. „Šodien ar airBaltic rīta reisu uz Briseli devās zemkopības ministrs Dūklavs, taču problēmu saskatu tajā, ka ministrs lidoja biznesa klasē, kaut gan vairāk kā trešdaļa lidmašīnas bija tukša. Vēl bez Dūklava biznesa klasē sēdēja kāds ierēdnis, taču visvairāk pārsteidza tas, ka šis ierēdnis, kas sēdēja blakus Dūklavam, ik pa laikam devās uz ekonomisko klasi runāties ar vēl kādu ministrijas darbinieci,” par saviem novērojumiem raksta Pietiek lasītājs.
Pirmdien, 21.februārī, Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, uz kuru devās Dūklavs, liecina Zemkopības ministrijas informācija. Šajā sanāksmē Dūklavs aizstāvējis līdzvērtīgu Lauku attīstības programmas finansējumu visām ES dalībvalstīm. „Uz padomes sēdēm Brisele apmaksā biznesa klasi ministram plus vienam ierēdnim,” Pietiek skaidro Dūklavs. Tādēļ viņam līdzās biznesa klasē sēdējis viens ierēdnis, bet cits – ekonomiskajā klasē.
To apstiprina arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. ES ik gadu iedalot finansējumu katrai dalībvalstij, par ko tiekot segti ministru un atsevišķu ierēdņu ceļa izdevumi, dodoties uz ES oficiālajām sanāksmēm. Tas, ka biļetes tiekot pirktas biznesa klasē, esot Briseles noteikts standarts, saka Teikmanis. Finansējums dalībvalstīm iedalīts ar aprēķinu, ka ceļošana notiks biznesa klasē. Latvija, cik atminas Teikmanis, parasti neiztērējot sev atvēlēto naudu. ĀM valsts sekretārs nevarēja atminēties konkrētu summu, bet iepriekšējos gados tie bijuši aptuveni 500 000 latu, tagad – mazāk. Apmaksas shēma esot tāda, ka katra ministrija pati pērkot biļetes, tad maksājumu apliecinošus dokumentus iesniedzot ĀM, un tā savukārt saņem naudu no Briseles.
airBaltic mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka, pērkot biļetes uz nākamās pirmdienas reisu, ceļojums uz Briseli biznesa klasē vienā virzienā izmaksātu 567 latus, bet ekonomiskajā daudzkārt lētāk – 135 latus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
