Iesaki rakstu: 
Ko nolika priekšā, to parakstīju. Aptuveni tā uz jautājumiem, kādēļ pērnā gada pēdējās dienās licis parakstu zem saraksta ar lieliem, vairāku desmitu tūkstošu latu ziedojumiem no Latvijas Valsts mežu (LVM) naudas, Pietiek atskalda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Kā tas nākas, ka lielāko naudu saņēmuši ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) saistītas biedrības, viņš neskaidro – paļaujoties uz LVM valdi, kurā darbojas tās pašas ZZS politiski virzīti cilvēki.
Pietiek jau rakstīja, ka LVM 50 000 latu ziedojis ar ZZS saistītā miljonāra Raimonda Kisiela rallija komandai un vēl tikpat - 50 000 latu - ZZS politiskās ietekmes sfērā esošās lidostas Rīga drošības dienesta šefa Raimonda Lazdiņa atvašu tenisa klubam. Tradicionāli ar vairākiem desmitiem tūkstošu latu atbalstītas citas ar ZZS cieši saistītas biedrības, kas rada iespaidu par LVM ziedojumiem kā barotnēm.
Pirms nonākt uz zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) galda, sarakstu ar ziedojuma lūdzējiem izskata divas Zemkopības ministrijas (ZM) amatpersonas – valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols, kurš uztur saikni ar ZM kapitālsabiedrībām, un Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis.
„Man tiešām pat nav nojausmas, kas aiz tā stāv, ja jūs man teiksiet pārmetumu, ka es esmu mēģinājis kādu lobēt, es to kategoriski noraidīšu,” uz Pietiek jautājumu, kā tas tā sanācis, ka aiz vairuma ziedojumu saņēmēju saskatāmi ar ZZS saistīti cilvēki, saka Birģelis. Viņš arī noliedz, ka būtu saņēmis kādu spiedienu vai ieteikumus, iepretim kuriem ziedojumu prasītājiem pievilkt plusiņu. „Kamēr tas bija uz mana galda, man norādes nebija nekādas,” uzsver Birģelis. Ierēdņa izbrīns, ka aiz sporta kluba Princis stāv Lazdiņa ģimene, bet aiz Skandi rallija komandas – miljonārs Kisiels šķiet patiess. Izvēloties, pie kura no ziedojumiem likt plusiņu, ierēdņi vadījušies tikai pēc principa, lai saņēmēju loks būtu dažāds, lai tiktu atbalstīti sociālās palīdzības lūdzēji un lai nauda netiktu tiem, par kuru atbalstīšanu LVM un ZM kritizēta iepriekšējos gados. „No otras puses, pagājušajā reizē mēs saņēmām pārmetumus par ziedošanu motosportam un hokejam, šoreiz motosports dabūja ļoti limitēti un hokejs – nemaz. Mēs mēģinājām atbalstu diversificēt jeb pamainīt,” skaidro Birģelis.
LVM nepieņem lēmumus par ziedojumu piešķiršanu, visi lūdzēju iesniegumi, kuru gadā pienākot no 100 līdz 250, tiekot nosūtīti LVM valsts kapitāldaļu turētājai ZM, tā arī izlemj, kurus atbalstīt, Pietiek teic LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Viņš uzsver, ka pēdējos pāris gadus ziedojumus saņēmuši visi, kas lūguši naudu sociālajai palīdzībai: „Visi, kas lūguši maizei un zupai, ir saņēmuši.” Par lielas daļas prāvāko ziedojumu saņēmēju pietuvinātību ZZS uzņēmuma pārstāvis nemākot spriest.
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) janvārī uzdevis Finanšu ministrijas ekspertiem sadarbībā ar citu ministriju, kā arī nevalstisko organizāciju speciālistiem līdz 11.martam sagatavot priekšlikumus, lai uzlabotu esošo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu piešķiršanas kārtību, to padarot atklātāku, sabiedrības interesēm atbilstošāku un novērstu valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
Pietiek neoficiāli zināms, ka Dūklavs vienpersoniski izlēmis būtiski samazināt Latvijas Olimpiskajai komitejai piešķiramo summu, kas galu galā tik un tā ir lielākais ziedojums – 150 000 latu. Uz pusi ar ministra roku arī esot samazināta summa, kuru no LVM naudas piešķīra biedrībai Latvijas mazpulki – tā saņēma 40 000 latu ziedojumu. Tāpat zemkopības ministrs pie atbalstāmajām pieskaitījis biedrību Basketbola akadēmija Rīga, kas bijusi atstāta zem svītras, bet, pateicoties Dūklava personiskajai labvēlībai, tikusi pie 40 000 latu. Ministrs Pietiek kategoriski noliedza, ka šādi iejaucies ziedojumu sadalē.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atbild Pietiek, kādēļ atbalstījis ziedojumus konkrētām biedrībām
Jautājums par Latvijas Valsts mežu ziedojumiem...
77 reizes jau esmu stāstījis!
... piemēram, kādēļ jūs ziedojumu lūdzēju sarakstā pievilkāt plusiņu iepretim biedrībai Basketbola akadēmija Rīga, ko ierēdņi nebija atzīmējuši kā atbalstāmu?
Nezinu, nezinu! Es? Es personīgi? Nezinu, jāskatās. Es vispār krustiņus nekādus nevelku, ne mīnusiņus.
Bet jūs atbalstījāt 40 000 latu ziedojumu šai biedrībai. Ko jūs zināt par Basketbola akadēmiju Rīga?
Basketbolisti!
Kurš jums lūdza atbalstīt šo biedrību?
Man lūdza atbalstīt tas lielais saraksts... Es personīgi nepievērsu uzmanību ne basketbola savienībai, ne hokeja, ne futbola, ne motobraucēju savienībai.
Jūs uz pusi – no 80 000 uz 40 000 latu – samazinājāt biedrības Latvijas mazpulki lūgto ziedojumu, kāpēc?
Es personīgi nenoņēmu ne mazpulkiem, ne lielpulkiem, ne tiem, ne tiem, ne tiem! Varbūt vēl kāds atnāks un vispār pateiks, ka es savu sarakstu esmu iesniedzis?
Liekot savu parakstu zem tik lielām ziedojumu summām, jūs vispār nevērtējāt, kam un kādēļ tās tiek piešķirtas?
Es paļaujos uz to, kas tur ir uzrakstīts, ko izlēma LVM valde. LVM izlemj, izskata cauri un atnes gatavu papīru uz ministriju, un tad mēs paskatāmies...
Bet LVM valdē ir politiski ielikti cilvēki...
Protams, ir! Nu, kā, nu – politiski... visi mēs esam politiski.
Piemēram, 50 000 latu Raimonda Lazdiņa bērnu tenisa nodarbībām, jūs to atbalstījāt. Kādēļ?
Es netaisos tagad vērtēt, cik lielas summas katram, tas desmit reizes jau ir izvērtēts. Tur vairāk nav ko vērtēt! Nu ko vēlreiz vērtēt?
Jums tas šķiet pareizi, sociāli atbildīgi?
Es uzskatu, ka tā sistēma, kas ir LVM izveidota, ja mēs vispār runājam par valsts institūciju atbalstiem vai sponsorēšanu, tad viņa ir viena no vislabākajām, ja ne vislabākā, kāda Latvijā šiem uzņēmumiem ir. Procedūras un tā tālāk. Man nav pamata apšaubīt, lai tagad es – Dūklavs Jānis, sākšu mainīt, ka šito nedarīsim tā, šito tā... Mans uzstādījums bija ļoti vienkāršs – ka visiem tiem [ziedojumiem], kas bija labdarībai, ir jādod.
Bet labdarībai bija prasītas un piešķirtas ļoti mazas summas.
Kādas viņas bija iesniegtas, tādas viņas tur bija. Un es teicu, ka šitās visas vajag atbalstīt, un viņas visas ir atbalstītas.
Kā tā sanāca, ka ZZS politiski pietuvināti cilvēki zināja, ka var prasīt lielākus ziedojumus, desmitus tūkstošu latu, kamēr dažādas daudzbērnu ģimeņu biedrības un tamlīdzīgi prasīja pāris simtus?
Nu, paprasiet viņiem! Kāpēc jūs man prasiet? Es taču neesmu nevienam prasījis!
Tāpēc, ka jūs nesat politisku atbildību par šīs naudas sadali.
Es nesu atbildību par to, ka labdarībai ir iedots visiem. Es to pateicu, ka citādi es to papīru neparakstu. Visiem tika iedots atbilstoši tām summām, kas tika pieprasītas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
