Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde vēl lemj, vai uzsākt kriminālprocesu saistībā ar iesniegumu par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītās Zemkopības ministrijas (ZM) Medību saimniecības attīstības fonda padomes darbību. Policija, kurai aprīļa beigās iesniegumu pārsūtīja Ģenerālprokuratūra, lēmumu sola šonedēļ. Tikmēr Dūklavs neredz pamatu izmeklēšanai par to, kā fonds dalījis medību saimniecības naudu. Interešu konfliktu faktā, ka pie Medību fonda naudas vairāku gadu garumā tikušas organizācijas, kuru pārstāvji paši lemj par finansējuma dalīšanu, zemkopības ministrs nesaskata – Latvija neesot tik liela, lai no lemšanas izslēgtu medību profesionāļus. „Nezinu neko par policiju, nezinu neko par iesniegumu – kad viņš pie manis nonāks, tad varēšu komentēt. Man nav sūdzējies neviens,” sev ierastajā manierē no jautājumiem atgaiņājas Dūklavs.
Pietiek jau ziņoja, ka Ģenerālprokuratūra 26. aprīlī saņēmusi iesniegumu par Zemkopības ministrijas (ZM) Medību saimniecības attīstības fonda padomes, ko vada zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), darbību. Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors minēto iesniegumu nosūtījis izskatīšanai Valsts policijai. Konkrēti iesnieguma motīvi netiek atklāti, tomēr, pētot fonda finansiāli atbalstīto projektu sarakstu, redzams, ka vairāku gadu garumā desmitus tūkstošu latu saņēmuši projekti, kurus iesniegusi Latvijas Mednieku asociācija. Tās vadība – Elmārs Švēde un Ainārs Zvejnieks vienlaikus darbojas fonda konsultatīvajā padomē, kas vērtē atbalstāmos projektus. Formāli viņi sevi no interešu konflikta norobežojuši, jo nepiedaloties Mednieku asociācijas projektu vērtēšanā. Švēde turklāt ir sens un dāsns zaļo zemnieku finansētājs – pēdējo deviņu gadu laikā viņš tiem ziedojis kopumā 54 530 latu.
Pēdējo septiņu gadu laikā Latvijas Mednieku asociācija no Medību saimniecības attīstības fonda, kura turētāja ir ZM, saņēmusi vairāk nekā 410 000 latu. Piemēram, 2011. gadā 13 000 latu saņemts Latvijas mednieku interešu pārstāvniecībai starptautiskajās nevalstiskajās medību organizācijās, 7000 latu mednieku izglītošanai un medību popularizēšanai, 6000 latu ikgadējā mednieku festivāla Minhauzens organizēšanai un vēl 6000 latu mednieku avīzes Jakts izdošanai.
„Es nezinu, vai tur viss ir pilnīgā kārtībā. Es esmu izteicis domu, ka vajadzētu šos projektus vērtēt cilvēkiem, kuri tieši nesaņem to naudu, bet man ir paskaidrots, ka tas vienkārši nav iespējams, jo to ekspertu Latvijā nav tik pulka daudz pa medību līniju, lai varētu sakārtot, ka neviens cilvēks no tiem, kas piedalās konkursā, nevērtē pieteikumus,” par Medību fonda finansējuma dalīšanu Pietiek saka Dūklavs.
„Katrreiz ir neapmierinātie, bet projektu konkursam ir stingrs nolikums un ekspertu vērtēšana. Mēs nekad nepiedalāmies savu projektu vērtēšanā, un konsultatīvās padomes vērtējumam tik un tā ir tikai rekomendējoša nozīme,” Pietiek apgalvoja Mednieku asociācijas valdes loceklis Elmārs Švēde. Viņš uzsver, ka Mednieku asociācijas pārstāvji nekad neesot piedalījušies pašu iesniegto projektu vērtēšanā, kas ik gadu ilgstot trīs četras stundas „un tur nekad nevar zināt, kas beigās sanāks”. Kā liecina ZM informācija, Mednieku asociācijai ik gadu jau kopš 2004. gada projektu vērtēšana gan ir beigusies nemainīgi labi ar vairāku desmitu tūkstošu latu piešķiršanu.
„Tad jau tāda padome nevarētu pastāvēt, tad jau visi tie, kas ar medībām nodarbojas un ir aktīvākie, būtu ārpus padomes. Kas tad tajā padomē darbosies? Ir, protams, arī cilvēki, kas darbojas šajā padomē un kam ir projekti. Ir tāda lieta, jā! Bet, ja kāds saka, ka vērtē tikai tie cilvēki, kuriem pašiem ir iesniegti projekti, kas paši vērtē un paši sev dod, tad tas ir nepareizi, manuprāt, tikai divi cilvēki ir tādi, kuru projekti ir iesniegti un kuri bijuši komisijās,” spriež zemkopības ministrs, bet konkrētus piemērus no galvas nemākot nosaukt. „Es nesaprotu, par kādu interešu konfliktu ir runa. Tas vienmēr ir diskutējams jautājums, cik tas ir godīgi vai negodīgi. Projektus vērtē arī daudzi eksperti no malas, kas nav iekšā padomē, un pēc tam nāk visi kopā un vērtē. Es esmu vienā tādā sēdē piedalījies un tur nekādu konfliktsituāciju es neredzēju.”
Vienlaikus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kuras ministru Mārtiņa Rozes un tagad Jāņa Dūklava laikā ZM fonds bijis tik dāsns pret Mednieku asociāciju, tās valdes loceklis Elmārs Švēde pēdējo septiņu gadu laikā ziedojis 24 300 latus, bet ZZS lielākajai dalībniecei Latvijas Zemnieku savienībai kopš 2002. gada – 30 230 latus, rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāze. Švēde Pietiek noliedz, ka šeit būtu runa par „pateicības” ziedojumiem – viņš zaļajiem zemniekiem varot atļauties ziedot no personiskajiem līdzekļiem, kas iegūti saimnieciskajā darbībā (Švēdem pieder lielas mežu platības un viņš veicis prāvus ieguldījumus akcijās). 2010. gadā Švēde 17 300 latus nopelnījis par darbu VAS Latvijas Gaisa satiksme valdē, bet šo amatu viņš pērnā gada maijā ieguva vēl pirms Ulda Auguļa (ZZS) stāšanās satiksmes ministra amatā, iepriekšējā ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) laikā.
ZM Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus veido valsts nodevas par medību atļauju izsniegšanu, mednieka apliecību izsniegšanu, mednieka sezonas karšu izsniegšanu, kā arī valsts nodevas par atļauju ārvalstu medniekiem medīt Latvijas teritorijā un atļauju izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas. Tāpat Medību fondā nonāk soda nauda, kas iekasēta par medību noteikumu pārkāpšanu.
Līdz šim nekāda dumpošanās pret Mednieku asociācijas dāsno finansēšanu no visas mednieku saimniecības līdzekļiem neesot manīta. Tomēr 28. maijā izziņots jaunas mednieku nevalstiskās organizācijas – Latvijas Mednieku savienības – dibināšanas kongress Siguldā. Tās dibināšanai atbalstu pašlaik pauduši 110 mednieku kolektīvi un individuāli mednieki.
Interešu konflikta situācijā ir ne tikai Mednieku asociācijas vadība. Darbību Medību fonda konsultatīvajā padomē ar finansējuma saņemšanu no šī fonda jau vairākus gadus savieno arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pārstāvji un Latvijas Universitātes bioloģijas institūta pārstāvji.
Seko mums 
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
