Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pateicoties zemkopības ministra Jāņa Dūklava un nu jau eksdeputāta Mārtiņa Rozes pakalpojumam – uzstājīgi trīs piegājienos bīdītiem likuma grozījumiem, Ventspils pašvaldība 2010. gada pēdējās dienās uz sava vārda zemesgrāmatā ierakstījusi 187 hektārus meža zemes, kas pēc spēkā esošās likumdošanas faktiski bija piekritīgi valstij. Tagad Ventspils domes opozīcija cīnās pret plānojuma maiņu, lai šajā mežā nepieļautu rūpniecisko apbūvi un stātos ceļā tā iznomāšanai kādam ofšoram, par ko publiski paustas aizdomas, ka aiz tā varētu stāvēt Ventspils mēra Aivara Lemberga intereses. Otra versija - Lembergam šis mežs bijis tik svarīgs, lai iegūtu papildu kārtis cīņā ar koncernu Vitol, jo caur šo mežu stiepjas cauruļvadi, kuru izmantošanu ir vieglāk apgrūtināt, ja mežs pieder pašvaldībai. It kā tehniskajiem 2010. gada vasarā vēl 9. Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās uzmanība pievērsta tikai tagad, kad nākuši gaismā šie fakti. Tie izskaidro, kādēļ ventspilnieki Saeimas gaiteņos tā cīnījušies par šiem grozījumiem.

Pieņēma vienā elpas vilcienā

Bija 2010. gada vasara, dažas nedēļas līdz Saeimas brīvlaikam, kas tradicionāli ticis izmantots dažādu apšaubāmu iniciatīvu steidzamai izbīdīšanai. Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās ar troksni iestrēga Juridiskajā komisijā (tur pret tiem asi iebilda Ilma Čepāne (PS), atklāti paužot aizdomas, ka „zem tā apakšā slēpta valsts meža privatizācija”), bet tad kā smērēti tika izrauti cauri daudz atsaucīgākajai Tautsaimniecības komisijai.

Steidzamības statuss, priekšlikumu iesniegšanai noteiktais ļoti īsais četru dienu termiņš un, iespējams, tas, ka pat aizdomīgākie nespēja identificēt konkrētas intereses, kas stāv aiz šiem mērķtiecīgi virzītajiem grozījumiem, ļāva tos pieņemt vienā elpas vilcienā. Skaļi tas netiek atzīts, bet, iespējams, troksnis netika celts, jo iejaucās reālpolitika – līdz vēlēšanām bija četri mēneši, Valda Dombrovska valdība strādāja mazākumā, un ceļa aizšķērsošana ventspilniekiem acīmredzami svarīgajam jautājumam koalīcijas stabilitāti nebūtu vairojusi. To, ka ventspilniekiem šie likuma grozījumi bija vajadzīgi kā ēst, liecina tagad, ar vairāku mēnešu nobīdi neoficiāli stāstītais par Ventspils domes pārstāvju staigāšanu pa Saeimas juristu kabinetiem, par uzstājīgajiem zvaniem un pārliecināšanām. Aktīvs Ventspils interešu aizstāvēšanā kā allaž esot bijis Lemberga labā roka Guntis Blumbergs.

Kad šoziem ZZS tik uzstājīgi cīnījās par amatu Mārtiņam Rozem – vispirms Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, kad neizdevās – Lattelecom padomē, daudziem bija neskaidrs, kādēļ tādas pūles caurkrituša deputāta un pirms tam demisionēt spiesta ministra labā, par kuru vienmēr bijis zināms, ka viņš nav starp Lemberga ieredzētākajiem. Iespējams, atbilde ir meklējama 2010. gada pirmajā pusē, kad Roze neatlaidīgi virzīja atkal un atkal grozījumus likumā, kas Ventspils domei ļāva tikt pie 187 hektāriem pēc būtības valstij piekritīga meža.

Jautāts, kā viņam ienācis prātā nākt ar konkrētajiem likuma grozījumiem tādā redakcijā, Roze Pietiek atteic, ka „cilvēks tāpēc arī ir cilvēks, ka klausās, kas notiek, skatās, kas notiek, un secina, un tālāk pieņem lēmumus”. „Aivars Lembergs man nelūdza,” saka Roze. „Visā savā karjeras laikā neesmu pildījis neviena norādījumus. Lūgumu ir bijis ļoti daudz, bet, ja jūs domājat konkrēti par Aivaru Lembergu šoreiz, – nē, tādi lūgumi nav bijuši vispār, ne tikai attiecībā uz šiem grozījumiem." Sākotnēji tie bijuši „vairāk vai mazāk paša” izstrādāti grozījumi, pēc tam palīdzējuši ZZS frakcijas konsultanti.

Neatlaidīgais Roze

2010. gada 28. janvārī Roze Juridiskajā komisijā iesniedz pirmos priekšlikumus grozījumiem likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. To būtība ir trīs šī likuma pantos iekļaut papildu nosacījumu, kura gadījumā zeme būtu atzīstama par pašvaldībai piekritīgu un ierakstāmu zemesgrāmatā uz tās vārda. Šis Rozes piedāvātais nosacījums ir, lai „uz tās atrodas pašvaldībai vai tās kapitālsabiedrībai valdījumā esošs mežs”.

Neveiksme Rozi neaptur. 22. aprīlī viņš Juridiskajā komisijā iesniedz jaunus priekšlikumus likuma grozījumu izskatīšanai pēdējā, 3. lasījumā. Šie priekšlikumi pēc būtības ir tādi paši kā iepriekšējie, vien precizējot, ka zeme būtu atzīstama par pašvaldībai piekritīgu un ierakstāmu zemesgrāmatā uz tās vārda, ja „uz tās atrodas mežs, kuru zemes reformas laikā saskaņā ar attiecīgajiem likumiem vai Ministru kabineta (Ministru padomes) lēmumiem valsts ir nodevusi īpašumā pašvaldībai”.

Juridiskās komisijas 2010. gada 9. februāra sēdē Roze pinas skaidrojumos, Saeimas Juridiskais birojs priekšlikumiem iebilst, komisija nolemj pieprasīt ZM atzinumu, uz ko Roze atteic, ka ar ZM jau ir runāts un problēmu nebūs. Tomēr ZM atzinums, ko 11. martā saņem Juridiskā komisija, deputātu sarūgtina. Tajā ZM pret Rozes iniciatīvām vērš smago artilēriju: tie ir pretrunā Civillikumam, Meža likumam, likumam Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, citiem pantiem tajā pašā likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. ZM savā atzinumā arī atgādina, ka šādu jautājumu risināšana ir nokavēta, jo likums pašvaldībām lemt par zemes piekritību ļāva līdz 2009. gada 30. decembrim. Savukārt, ja lēmums par attiecīgo zemi nav pieņemts, tā ieskaitāma rezerves zemes fondā.

„Mežs” un „meža zeme” Civillkuma izpratnē ir uzskatāmi par lietu kopību, proti, tiesiskā ziņā mežs nevar tikt izdalīts kā patstāvīga nekustamā manta, kā to faktiski piedāvā Roze. ZM arī brīdina, ka, atbalstot Rozes priekšlikumus, „likumdevējs tiesību normās apzināti radīs kolīziju”. Proti, Rozes priekšlikuma būtība ir radīt izņēmumu, ļaujot pēc tobrīd spēkā esošajām tā paša nostiprināšanas likuma un Meža likuma normām valstij piekritīgu zemi ierakstīt zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. „Līdz ar to ZM nostāja attiecībā uz meža zemju apsaimniekošanu ir nelokāma, proti, meža zemju pārvaldība piekrīt valstij,” atzinumā pauž ZM. Tomēr tikai trīs mēnešus vēlāk ZM pozīcija mainīsies par 180 grādiem, bet vēl pēc desmit mēnešiem Dūklavs teiks, ka vispār neatceras, par ko ir runa.

Izbīdīja caur Kraukļa komisiju

Redzot Juridiskās komisijas noskaņojumu un ņemot vērā ZM nelabvēlīgo atzinumu, Roze Saeimas plenārsēdē, kurā likumprojektu skata 2. lasījumā, savus priekšlikumus atsauc. Bet neveiksme nav šķērslis, un jau uz 3. lasījumu Roze iesniedz jaunus, modificētus, bet pēc būtības tādus pašus priekšlikumus. 2010. gada 3. jūnija sēdē Saeima tomēr arī šos Rozes priekšlikumus noraida, debatēs tos par prettiesiskiem nosauc deputātes Čepāne un Seile.

Tikmēr, neviena nepamanīti, tajā pašā dienā Saeimas kancelejā tiek iesniegti citi grozījumi tajā pašā likumā, un pēc nedēļas 10. jūnijā Saeima no jauna atver grozījumiem likumu Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. Šoreiz kā atbildīgā komisija jau ir Venta Armanda Kraukļa (TP) vadītā Tautsaimniecības komisija. Likuma atvēršanas sākotnējais iegansts – pilnīgi citi grozījumi, kuri nākamajā lasījumā tiek noraidīti un likumā tā arī neparādās, liekot domāt, ka tie bijis tikai māņu solis. Kraukļa vadītā Tautsaimniecības komisija, caur kuru 9. Saeimas pēdējās nedēļās tika mēģināts panākt ne vienu vien ar slēptām interesēm saistītu likumgrozījumu, steidzamības kārtā, tikai divos lasījumos pieņem ventspilniekiem vajadzīgo normu, bet nu jau Dūklava, nevis Rozes variantā.

14. jūnijā Saeimā nonāk Dūklava parakstīti priekšlikumi grozījumiem likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. Tie pēc savas būtības mats matā sakrīt ar Rozes priekšlikumiem, par kuriem iznīcinošu atzinumu vēl nesen parakstījis pats Dūklavs. Zemkopības ministrs piedāvā likumu papildināt ar jaunu nosacījumu, kura gadījumā zeme būtu atzīstama par pašvaldībai piekritīgu un ierakstāma zemesgrāmatā uz tās vārda, proti, ja „šī zeme, tajā skaitā meža zeme, pašvaldībām nodota īpašumā (valdījumā) saskaņā ar attiecīgiem likumiem, Augstākās padomes vai Ministru kabineta (padomes) lēmumiem”.

Pērnā gada 10. decembrī Ventspils zemesgrāmatu nodaļa apmierina Ventspils domes lūgumu, un meža zeme 187 hektāru platībā tiek ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Savā iesniegumā Ventspils dome atsaucas tieši uz likuma Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās jaunpieņemto 4.2 pantu, kas balstīti ministra Dūklava priekšlikumos.

Dūklavs: neko nezinu, neko neatceros

„Neko nezinu. Nezinu. Nezinu, neatceros. Nesaprotu, par kādiem priekšlikumiem mēs tagad runājam,” galvu purinot, atgaiņājas Dūklavs, kad Pietiek ministram jautā, kādēļ mežu paturēšanu valsts īpašumā tik konsekventi atbalstošā ZM, pērnvasar pēkšņi mainīja savu pozīciju.

ZM gaiteņos neoficiāli runā, ka ZM pirmo noraidošo atzinumu par Rozes priekšlikumiem uzrakstījuši godprātīgi un kompetenti ierēdņi, bet Dūklavs tos parakstījis neizlasot. Neoficiāli ZM gaiteņos runā, ka ierēdņiem pēc „problēmas” nākšanas gaismā pateikts: viņi par šo jautājumu vairs nav tiesīgi izteikties, ministrijas pozīciju tālāk pārstāvēs tās politiskā vadība. Tas, ka Dūklavs ZM atzinumu parakstījis, liecina vai nu par to, ka ministrs nav iedziļinājies dokumenta saturā, vai to, ka ventspilnieku aktivitātes caur Lemberga kontrolētajiem zaļajiem zemniekiem panākt sev vēlamos likuma grozījumus ir bijušas nekoordinētas. Tādēļ Dūklavam savu „kļūdu” steigšus nācās labot, nu jau par Lemberga „pastnieku” kļūstot pašam.

Rozes toreiz un tagad teiktais vedina domāt, ka ventspilniekiem svarīgo grozījumu aizķeršanās drīzāk skaidrojama ar Dūklava neiedziļināšanos, parakstot atzinumu, kas bijusi pretrunā ar iepriekš vienošanos. „Es esmu konsultējies ar ZM, un šajās konsultācijās vismaz nekādu iebildumu nebija,” pārliecinātā tonī Juridiskās komisijas 2010. gada 9. februāra sēdē informē Roze, atbildot uz komisijas deputātu vēlmi uzklausīt ZM atzinumu. Tagad Roze vairs neatceroties, vai savus priekšlikumus apspriedis ar Dūklavu, bet tā esot, ka vēlākais ZM atzinums „rezultējās mazlietiņ ne tajā virzienā”. „Ja grib kaut ko nogremdēt, tad atrast iemeslus var vismaz desmit, ja kaut ko grib izdarīt, tad starp tiem desmit ir jāatrod kaut vai viens, kādēļ to var izdarīt. Diemžēl mūsu valstī iepotēts viedoklis, ka nedod dievs kaut ko izdarīt, - es to neatbalstu,” par ZM ierēdņu rakstīto atzinumu saka Roze.

Bijušajam zemkopības ministram, zaļajam zemniekam Rozem nešķiet, ka šādu likumgrozījumu virzīšana būtu bijusi pretrunā ar ZM mežu politiku un zaļo domāšanu. „Man rūp saprātīgas attīstības liktenis, man vienmēr bijušas diezgan lielas pretrunas ar pseidozaļajiem,” saka Roze. Par to, kas pēc likuma grozījumu pieņemšanas notiek ar Ventspils meža zemi, Roze neesot interesējies.

Roze nekomentē, vai bijusi vienošanās, ka Kraukļa vadītā Tautsaimniecības komisija, kurā darbojās arī viņš pats, izdabūs vajadzīgos grozījumus bez tādiem šķēršļiem, kā Juridiskā komisija. „Nu, redziet, katrs dara savu darbu. Un tikai. Jūs darāt savu darbu, es darīju savu darbu,” nosaka Roze, secinājumus aicinot izdarīt pašiem. Kraukļa, kā daudzu šajā lietā iesaistīto, pirmā atbilde ir: „Neatceros.” Atkārtoti jautāts, viņš sāk atminēties, ka tādi grozījumi bijuši un pamatdoma, kādēļ viņš tos atbalstījis, bijušas rūpes par investoru piesaisti – ja zeme atrodas pašvaldības īpašumā, tā investoriem esot daudz pieejamāka, „jo valsts nekad nebūs tik fleksibla kā pašvaldība”. „Ja zeme ir uz valsts vārda, tas process ieiet garajā, sākas izsoles, un beigu beigās pārpērk spekulanti, bet investoriem nevajag dārgu zemi, tādēļ vieglākais ceļš ir caur pašvaldībām,” sarunā ar Pietiek savus apsvērumus atklāti stāsta Krauklis.

Saskaņā ar Meža likuma 44. pantu gadījumos, kad valsts meža zeme nepieciešama pašvaldībām to autonomo funkciju veikšanai, iespējama tās atsavināšana ar Ministru kabineta lēmumu, vienlaikus aizliedzot šo zemi pašvaldībām tālāk atsavināt citām personām vai nodot privatizācijai. Attiecībā uz pašvaldību zemi šādu ierobežojumu nav, Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums  pašvaldībām dod brīvas rokas zemes izsolīšanai, pārdošanai, apmaiņai vai nodošanai bez atlīdzības, ja vien pašvaldība lēmusi, ka tā nav nepieciešama tās funkciju realizēšanai.

Vai Ventspils pie valsts meža tika likumīgi?

Tautsaimniecības komisijas sēžu audioieraksti netiek veikti, bet rakstiskie protokoli ir sausi, aprobežojoties tikai ar izskatāmo jautājumu un uzaicināto personu uzskaitījumu. Tādēļ autentiski restaurēt diskusiju, kuras rezultātā no Dūklava priekšlikumiem radās kompromisa variants, nav iespējams. Tomēr rezultātā likums tika papildināts ar jaunu 4.2 pantu, kurā tika uzskaitīti četri nosacījumi, kuru gadījumā meža zemi iespējams ierakstīt zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Faktiski likuma norma tika uzrakstīta tā, lai tajā būtu uzskaitīti visi tie apstākļi un dokumenti, kas bija Ventspils domes rīcībā, lai tā pretendētu uz konkrēto meža zemi. Pēdējo mēnešu prakse rādot, ka citas pašvaldības, kuras vēlas izmantot šo normu, nevar izpildīt kādu no četriem nosacījumiem. Visbiežāk runa ir par zemes nodošanas-pieņemšanas aktu, kas izdots saskaņā ar Ministru Padomes 1991. gada 1. jūlija lēmumu Nr. 171 Par valsts īpašuma un kopsaimniecību īpašuma nodošanu pašvaldību īpašumā. Šis lēmums Nr. 171 bija spēkā ļoti neilgu laiku līdz 1994. gada 20. decembrim un radīja situāciju, kam jau sen vairs nav tiesiska pamata – 2000. gadā pieņemtais Meža likums vairs nepieļauj valsts meža zemes nodošanu kādam citam subjektam.

Tas, kas nav ticis vērtēts Saeimā, pieņemot šos vienam gadījumam pakārtotos grozījumus, ir - vai likumīgs ir bijis šis nodošanas-pieņemšanas akts, ar kuru 1991. gada 16. decembrī Ventspils pilsētas Dzīvokļu komunālās saimniecības apvienības priekšnieks Jānis Vītoliņš (tagad Lemberga pirmais vietnieks domē) nodod šo mežu Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājam Aivaram Lembergam.

20 gadus senais Ministru Padomes lēmums Nr.171 runā par „objektiem”, nevis par „nekustamiem īpašumiem”. Saeimas Juridiskajā birojā šai sakarā bijusi diskusija, vai apzīmējumu „objekts” var juridiski attiecināt arī uz mežu. Kompromisa vārdā, redzot spēku samēru un noskaņojumu Tautsaimniecības komisijā un saprotot, ka grozījumi jebkurā gadījumā tiks pieņemti, izlemts diskusijas pārtraukt un konkrēta īpašuma nodošanas-pieņemšanas akta likumības izvērtēšanu atstāt tiesas kompetencē, ja kāds vēlēsies apšaubīt tā piekritību. Ventspils gadījumā konkrētajā nodošanas-pieņemšanas aktā minēta „meža”, nevis „meža zemes” nodošana pašvaldībai. Stenogrammas rāda, ka Saeimas 2010. gada 3. jūnija sēdē, debatējot pret Rozes priekšlikumiem, deputāte Seile norādīja: Ministru Padomes 1991. gada lēmums attiecies tikai un vienīgi uz ciršanas tiesībām, bet tas nedod tiesības šo zemi iegūt īpašumā. „Ja šo zemi varētu nodot pašvaldībai, tad jau tas lēmums būtu pieņemts attiecībā uz visu meža zemi, ne tikai uz mežu vien,” skaidroja deputāte, kas specializējusies zemes reformas likumdošanā jau no tās pirmsākumiem 90. gados.

Kādēļ Lembergam vajadzēja šo mežu?

Kādēļ tādas pūles? Kādēļ Lembergam šis mežs tik svarīgs, lai liktu vienam Saeimas deputātam un vienam Latvijas valdības ministram nākt ar pretrunīgiem, no juridiskā viedokļa apšaubāmiem likuma grozījumiem? Pamata versijas ir divas, kuras viena otru neizslēdz. Pirmā versija, ka Ventspils dome bruģē ceļu šīs Ventspils brīvostas teritorijā esošās meža zemes privatizācijai un aiz potenciālā nomnieka – kādas ofšorkompānijas – patiesībā stāv Lembergs. Zemi plānots iznomāt 2010. gada maijā reģistrētajai SIA Baltic New Technologies, kuras vienīgais īpašnieks ir Britu Virdžīnu salās reģistrētais Thirios Assets Limited. Lai tas notiktu, Ventspils domei jāmaina plānojums, atļaujot šajā meža teritorijā rūpniecisko apbūvi. Par to trauksmi sacēlusi Ventspils domes opozīcija, kurai Lembergs liedz informāciju par brīvostas teritorijā notiekošo. 

Otrā versija, kas pašlaik, ņemot vērā jaunos pavērsienus Ventspils tranzīta karā, šķiet reālākā – Lembergam šis mežs vajadzīgs, lai iegūtu papildu kārtis strīdos ar starptautisko koncernu Vitol, kas kontrolē Ventspils mēra interešu lokā esošo Ventspils naftu un Latvijas kuģniecību. Avoti Ventspils tranzītbiznesa aprindās Pietiek pieļāvuši, ka pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un zonējuma maiņas šai meža zemei Ventspils dome iegūs iespēju apgrūtināt dzīvi mežu caurvijošo naftasvadu  īpašniekiem.

Ventspils domes 2010. gada 3. decembrī parakstītajā uzziņā, kas iesniegta Ventspils zemesgrāmatu nodaļā, lūdzot mežu ierakstīt uz pašvaldības vārda, minēts, ka daļa no šīs teritorijas iznomāta A/s Ventbunkers (4,5 ha) un SIA Ventspils nafta termināls (0,8 ha). Turklāt, kā rāda ieraksts zemesgrāmatā, šajā 187 hektāru lielajā meža teritorijā noteikta aizsargjoslas teritorija gar cauruļvadu, ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas staciju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem kopumā 37 hektāru platībā.

Audio materiāli: 1. daļa (mp3) 

Audio materiāli: 2. daļa (mp3) 

Audio materiāli: 3. daļa (mp3) 

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

24
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...