Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Dvēseles sanatorija

Arturs Priedītis
04.01.2014.
Komentāri (50)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jautājums „Ko darīt?” šodien ir sakramentāls. Kā jau tas pieklājas sakramentālai izpausmei, jautājums reizē ir gan maģisks, gan tradicionāls un plaši pazīstams.

Jautājums ir maģisks tāpēc, ka asociējas ar maģisko apli – burvju loku, apstākļiem un parādību virkni, no kuras nevar atbrīvoties. Viena daļa no tiem cilvēkiem, kuri jautā „Ko darīt?”, faktiski negaida pozitīvu atbildi, jo reāli netic pozitīvas atbildes iespējamībai.

Viņi netic, ka būs iespējams izrauties no mūsdienu dzīves vispārējās destrukcijas un degradācijas. Viņi netic, kā arī turpmāk nenāksies ik uz soļa izjust antropoloģiskās katastrofas un  noziegumu brīvības klātbūtni. Viņi nelolo cerības, ka kādreiz atkal cieņā būs garīgums, intelektuālisms, racionālisms, īsta māksla, zinātne, izglītība. Viņi netic gaišai nākotnei un uzskata, ka turpmāk būs vēl drūmāka dzīve. Viņi pret dzīvi izturas kā pret turbulentu plūsmu, kad tumsonības un pagrimuma virpuļi arvien dziļāk un dziļāk visu ierauj savā drausmīgajā atvarā un no tumsonības un pagrimuma virpuļu fatālās plūsmas nav iespējams izrauties.

Savukārt jautājums ir tradicionāls un plaši pazīstams tāpēc, ka pašlaik vēl ir daudz saprātīgu cilvēku, kuri paļaujas uz optimistisku atbildi jautājumā „Ko darīt?”. Pateicoties viņiem, jautājums pašlaik ir tradicionāls un plaši pazīstams. Piemēram, internetā to regulāri uzdod daudzi iedzīvotāji.

Tie ir garīgi spēcīgi cilvēki, kuru gribasspēku nav salauzusi vispārējā seklā un vulgārā dzīves baudīšanas mānija, postmodernisma estētiskās „koncepcijas”, deģenerātu kundzība izglītības biznesā, šarlatānu pseidozinātne. Viņi negrasās padoties vispārējām melnajām tendencēm un vēlas konkrēti kaut ko darīt gan savā labā, gan savu bērnu nākotnes labā. Viņi grib saņemt optimistisku un konstruktīvu atbildi uz minēto jautājumu.

Atbildēt uz jautājumu „Ko darīt?” var dažādi.

Vispirms var paskaidrot, ka cilvēku dzīve arī turpmāk radikāli un strauji mainīsies. Viss notiks ne lēnākā tempā un ne mazākā vērienā, kādā notika līdz šim aizvadītajos apmēram 40 gados.

Mēs dzīvojam ļoti pārgalvīgā (drastiskā) pārejas laikmetā. Katram no mums tāpēc ir jābūt psiholoģiski gatavam tikties ar visdažādākajām anomālijām – novirzēm no normas un vispārējām likumībām.

Mums ir jāsaprot, ka bez anomālijām nav bijis neviens pārejas laikmets. Turklāt mūsu pārejas laikmets ir visodiozākais no visiem līdzšinējiem pārejas laikmetiem cilvēces vēsturē. Tātad tāds pārejas laikmets, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi, šķiet nevēlams un atbaidošs. Zināma stabilitāte var iestāties tikai mūsu gadsimta otrajā pusē, kad būs radusies pavisam cita kultūra, salīdzinot ar līdzšinējo kultūru.

Acīmredzot jau pašlaik veidojas jaunā kultūra. Bet tas nozīmē, ka sociumā jau tagad valda antagonisms – neatrisināmas pretrunas starp sabiedrības slāņiem. Līdzšinējās kultūras autori (vecākā paaudze) nespēj iedzīvoties jaunās kultūras parādībās. Viņi dusmojas uz jaunās kultūras veidotājiem (jauno paaudzi), kuri jaunajos apstākļos jūtas ērti, apmierināti un no kuriem dumjākā daļa atklāti ņirgājas par līdzšinējās kultūras patriotiem.

Rietumu civilizācijas vēsturē tā tas vienmēr bija pārejas laikmetos. Teiksim, Aspazijas un Raiņa  paaudze („Jaunās strāvas” paaudze) ļoti pamatīgi izjuta savu vecāku un vecvecāku („tautībnieku” paaudžu) neapmierinātību ar jaunatnes dzīves stilu, normām, vērtībām. Aspazijas senčiem nepatika meitas aizraušanās ar sievietes emancipācijas (feminisma) problemātiku, kas liecināja par sievietes mūžsenās misijas likvidēšanu.

Bažas par nespēju izrauties no turbulentās plūsmas ir pamatotas. Diemžēl pie mums ļoti pamatotas, jo mūsu šodienas dzīves  tubulentumam ir ļoti būtiskas antropoģenētiskās saknes.

No antropoģenētiskā viedokļa Rietumu civilizāciju var iedalīt divās grupās. Vienā grupā ietilpst tās tautas, kuru antropoģenētiskais process ir virzījies normāli un tāpēc normāli notiek arī kultūras tradīciju un vērtību pārmantošana,  šajā jomā nepieļaujot kardinālu pārrāvumu.

Otrā grupā ietilpst tās tautas, kuru antropoģenētiskais process ir virzījies nenormāli, apzināti iznīcinot vairākas paaudzes un pie tam iznīcinot tautas genofonda visvērtīgāko daļu. Šajā grupā ietilpstošās tautas pašlaik ir vispamatīgāk ierautas turbulentajā plūsmā, jo praktiski nav neviens sociālais slānis, kas nodrošinātu kultūras tradīciju un vērtību normālu pārmantošanu.

Saprotams, runa ir par sociālistisko Austrumeiropu un īpaši Krievijas impērijas tautām, un to šausmīgo grēku - revolūciju 1917.gadā. Kā zināms, revolūcijas rezultātā tika iznīcināta aristokrātija un buržuāzija. Tāpēc XX gadsimtā antropoģenēzes procesā visu nosacīja tie sociālie slāņi, kuri netika iznīcināti un varēja dod attiecīgo cilvēcisko kvalitāti. Tā izrādījās tāda līmeņa kvalitāte, kas pēc sociālisma sabrukuma praktiski nav spējīga pārvarēt turbulento plūsmu. Turpretī otrā, Rietumeiropas, grupā pašlaik eksistē gan pilnvērtīga aristokrātija, gan buržuāzija, spējot nodrošināt ļoti pamatīgu pretuzbrukumu mūsdienu vispārējām melnajām tendencēm un savā kultūrā nepieļaujot turbulento plūsmu.

Latviešiem nekad nav bijusi ne aristokrātija, ne īsta buržuāzija. No XIX gs. samērā strauji augošā latviešu jaunburžuāzija XX gs. tika iznīcināta. Tāpēc tagad latvieši ir tik pamatīgi ierauti turbulentajā plūsmā, ka stāvoklis liekas bezcerīgs.

Bezcerīgs stāvoklis ir arī tāpēc, ka mūsu mentalitātē ir viena specifiska nianse; proti, mēs nemīlam un nekad neatbalstām savas tautas gudrākos un godīgākos cilvēkus. Tāpēc mums nevar rasties sociālais spēks (slānis), kas pretotos turbulentai plūsmai un nodrošinātu kultūras tradīciju un vērtību normālu pārmantošanu. Praktiski tas pašlaik nozīmē, ka pie mums mežonis skolo vēl lielāku mežoni, pseidozinātnieki uzcūko pseidozinātni, pseidorakstnieki uzsmērē pseidoliteratūru. Tas ir maģisks un nolādēts aplis - turbulents aplis. Pie tam drīz vairs nebūs vecākā paaudze, kura atceras īstu mākslu, zinātni, izglītību, morālo un tikumisko audzināšanu.

Atbildot uz sakramentālo jautājumu, noteikti ir jāpaskaidro viens moments. Proti, cilvēku zināma daļa vienmēr ir pratusi pārvarēt pārejas laikmeta grūtības. Arī pašlaik daudzi jau ir paši atbildējuši uz jautājumu „Ko darīt?”. Viņi jau dzīvo relatīvi pilnvērtīgu dzīvi, un nav tik svarīgi, ka lielākā daļa šo pilnvērtīgo dzīvi ir izvēlējusies instinktīvi no pašaizsardzības viedokļa un nemaz nezina, kādos vārdos viņu izvēli analizē un apkopo zinātne. Viņi var nezināt, ka līdzīgi rīkojas ļaudis arī citās zemēs un ka viņu izvēle patiesībā sasaucas ar jaunu mūsdienu tendenci, kas principā ir dvēseles sanatorija vispārējās destrukcijas un degradācijas atmosfērā.

Mūsdienu dvēseles sanatorija ir subkulturācija. Kultūras subkulturācija ir visjaunākā laikmeta tendence. Radušās ir dažādas reģionālās, etnokulturālās, reliģiskās, dženderiskās, demogrāfiskās, seksuālās, profesionālās orientācijas grupas. Katrai no tām piemīt vairāk vai mazāk izteikta sava identitāte, savas intereses, normas, vērtības. Šajās grupās cilvēki jūtas garīgi pilnvērtīgi; viņi ir starp savējiem, un visiem no viņiem ir kopējas intereses, vērtības, ideāli. Viņu pasākumos piedalās tikai savējie; pasākumos valda radošais gars un vēlme realizēt noteiktus dzīves mērķus.

Mūsdienu sabiedrības masās vairs nepastāv kopīgas intereses un vērtības. Šajā ziņā sociālā likumsakarība ir jocīga: jo sabiedrībā ir lielāka destrukcija un degradācija, jo sabiedrības masas ir mazāk integrētas un konsolidētas kopīgo interešu un vērtību realizācijai. Citiem vārdiem sakot, jo tumšāka sabiedrība, jo tajā mazāka vienotība.

Mūsdienu pasaulē rodas jaunas identitātes grupas – subkultūras identitātes, kuras balstās uz subkultūras dalībnieku kolektīvās solidaritātes principu, vecumu, dzimumu, sociālā un profesionāla statusa specifisku izpratni. Subkultūrās funkcionē savs autoritāšu un simbolikas repertuārs. Kolektīvais (valstiskais, nacionālais, etniskais) autoritāšu un simboliskais panteons sāk marginalizēties un izzust. Tā vietu ieņem attiecīgās subkultūras lokālais panteons.

Subkultūras pašlaik aptver sabiedrības lielāko daļu. Šodienas kultūra faktiski veidojas no subkultūru summas un ir sava veida subkultūru koalīcija.

Rietumu civilizācijā subkultūras radās pēc II Pasaules kara jauniešu aprindās, vēloties veidot un apliecināt savu dzīves stilu. Lielā mērā tas bija savdabīgs protests pret pastāvošo buržuāzisko kultūru. Jaunieši pret to izturējās kā pret mietpilsonisku, stagnatīvu un konservatīvu izpausmi.

Jauniešu pirmās subkultūras dēvēja par kontrkultūru. Kontrkultūras jēdziena lietojums saglabājies līdz mūsdienām. Taču tagad ir skaidrs, ka jaunajos apstākļos subkultūras jēdziena lietojums ir jāpārskata. Subkultūras vairs nedrīkst saistīt tikai ar protestējoša rakstura kontrkultūru. Subkultūras vairs neasociējās tikai ar negatīviem fenomeniem, kā tas bija līdz šim, runājot par jauniešu formējumiem (hipijiem, pankiem, skinhediem u.c.).

Sociuma garīgās un materiālās dzīves funkcionēšana subkultūru formātā liecina par kardinālām izmaiņām sabiedrībā. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir dažādu marginālu minoritāšu (subkultūru) izvirzīšanās sabiedrības priekšplānā. Ne velti šodien ir populārs jēdziens „minoritāšu sacelšanās”. Runa nav tikai par etniskajām minoritātēm un to tiesību aizstāvību. Runa ir par subkultūrām (reliģiskajām, seksuālajām, profesionālajām, izklaides, atpūtas veidu un dažādu hobiju grupām), kuras var uzskatīt par savdabīgām minoritātēm ar savu lokālo kultūru un marginālajām intencēm. Šodienas sociumā ir izveidojies tāds stāvoklis, ka minoritātes (subkultūras) ir pārvērtušās par vairākumu, un šajā majoritātē var nostiprināties savstarpējā solidaritāte.

Tomēr pagaidām par subkultūru savstarpējo solidaritāti runāt ir pāragri. Gluži pretēji, - subkultūras ir aizņemtas ar sevi un savām iekšējām problēmām. Atsevišķi zinātnieki tāpēc metaforiski izsakās par cilšu, cilšu psiholoģijas un cilšu kultūras atdzimšanu mūsdienās, jo subkultūras liecinot par mūsdienu cilvēku atgriešanos pirmatnējās sabiedrības līmenī, kad dominēja grupu solidaritāte. Tamlīdzīgu principā pamatotu ironisko kritiku stimulē vienaldzība, demonstratīvā ieraušanās sevī un sociālais infantilisms, kas vērojams subkultūru idejiskajā pašapmierinātībā un tendencē konsekventi uzturēt garīgi hermētisku sienu ar pārējo vidi.

Domājams, šodien savu subkultūru, dvēseles sanatoriju, visgrūtāk ir iegūt sociālā altruisma pārņemtajiem cilvēkiem, kuros dominē nesavtīga gādība par citiem un gatavība uzupurēties citu labā. Tādi cilvēki ir dzīvojuši visos laikos un visās, pat vistumšākajās, sabiedrībās. Arī tagad Latvijā ir tādi cilvēki, kuri ir ļoti nobažījušies par savas tautas un valsts likteni. Viņi vēlas konkrēti rīkoties, lai kaut vai nedaudz mazinātu vispārējo pagrimumu un sabrukumu.

Subkultūras formāts ar savu hermētisko sienu, apzināti norobežojoties no valsts un nācijas politikas, sociālā altruisma pārņemtajiem cilvēkiem nav pieņemams, jo viņi vēlas darboties visa sociuma labā un dot savu ieguldījumu valsts politikā. Viņiem nav pieņemama līdzdalība šodienas politiskajās partijās, jo tajās priekšplānā ir nauda un manta. Sociālā infantilisma apstākļos, kad ļoti daudzi ir ierāvušies sevī vai arī ir apmierināti ar savas subkultūras sniegto gandarījumu, ļoti grūti ir izveidot savu partiju, kurā priekšplānā būtu nacionālie ideāli un nacionālie mērķi. Vārdu sakot, sociālā altruisma pārņemtie cilvēki mūsu sabiedrībā ir visvairāk saistīti ar turbulento plūsmu. Tas ir paradoksāls un drūms fakts, un neko labu nesola mums visiem.

Novērtē šo rakstu:

51
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...