Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakarā ar konstatēto Rīgas domes izšķērdību, par 35 000 eiro no advokāta - mēra padomnieka Jāņa Dzanuškāna iegādājoties ārkārtīgi sliktas kvalitātes "pētījumu", ir īstais laiks publicēt šo nodaļu no L. Lapsas un I. Saatčianes grāmatas Va(i)ras virtuve, kurā aprakstīts cits slavens "pētījums" - Vairas Vīķes-Freibergas Liepājas domei par vairāk nekā 16 000 latu (neskaitot PVN) "iesmērētais" projekts par "Liepājas vēja sakārtošanu". Atšķirība tikai tā, ka Vīķe-Freiberga par šo haltūru saņemto naudu ij nedomāja atdot. 

Pēc astoņiem gadiem „saules” vietā ir diezgan grūti atkal nolaisties uz zemes, it īpaši, ja pārliecība par savām spējām un izredzētību šajos gados ir tikai augusi un augusi. Un, lai cik gari promejošā prezidente stāstītu par savu vēlmi tālākajos gados nodarboties ar zinātni un dzīvot harmonijā ar dabu, varas virtuves spiedogs lika sevi manīt. Vēlēšanās pēc jaunas, vēlams, vēl nozīmīgākas lomas – kaut ietērpta vārdos par gatavību jauniem izaicinājumiem bija acīmredzama, taču nepiepildījās, lai gan eksprezidente enerģiski pieteicās uz visnereālākajām iespējām. Garām pagāja ne tikai ANO ģenerālsekretāres, bet arī Eiropas Savienības prezidenta un tā sauktās ES pārdomu grupas priekšsēdētāja posteņi.

Masveidā gan bija dažādi otrās un trešās šķiras uzdevumi un aicinājumi. „Bijuši aicinājumi, lūgumi, piedāvājumi iesaistīties dažādos Eiropas Savienības projektos un uzstāties dažādās konferencēs un sanāksmēs Eiropā un Amerikā. Biju komisijā, kas rūpējās, lai Eiropā radītā literatūra kļūtu labāk pazīstama visā kontinentā. Biju komisijā, kurā Eiroparlaments lēma pasniegt Eiropas pirmo balvu literatūrā. Biju komisijā, kas atlasa padomniekus Eiropas Savienības zinātnes un pētniecības komisāram. Piedalījos starptautiskās konferencēs par sieviešu jautājumiem Sanfrancisko un Maskavā. Lasīju lekcijas dažādās ASV universitātēs, Vašingtonā piedalījos transatlantiskās padomes darbā. Beļģijas akadēmija mani ievēlēja par asociēto locekli. Strasbūras universitāte piešķīra Goda doktora nosaukumu. Tagad braukšu uz Āfriku, uz Ugandu,” zīmīgajā intervijā Kurzemes Vārdam gadu pēc prezidentūras beigām uzskaitīja un uzskaitīja Vaira Vīķe-Freiberga.

Taču enerģiskajai kundzei ar komisijām un goda grādiem bija par maz, - viņa bija pilnīgi un absolūti pārliecināta, ka spēj nesalīdzināmi vairāk ne tikai starptautiskajā arēnā un simboliskos uzdevumos, bet arī pašu mājās. Kāds ģimenei tuvs (tiesa, otrās prezidentūras laikā diezgan kategoriski attālināts, toties pēc tam atkal pietuvināts) cilvēks to atminas šādiem vārdiem: „Tas, ka viņa ir gatava skolot un mācīt dzīvot visus, izņemot pati sevi, bija skaidrs jau sen, vēl pirms prezidentūras, kad viņa Saeimas deputātiem kā skolniekiem prasīja – kas ir tas un kas ir tas? Prezidentūras gados šī pārliecība tikai auga un auga, bet pēc tam nācās sadurties ar sāpīgo īstenību. Establišmentā visi viņai, protams, joprojām smaidīja un pieklājīgi klanījās, taču – arī neko vairāk. Reālas ietekmes viņai nebija, un ātri vien viņa noskārta, ka arī viņas padomi īpaši nevienam nav vajadzīgi. Jo ārlietās viss noritēja pa iebrauktajām sliedēm, bet iekšpolitikā un ekonomikā viņa nekad nebija bijusi spēcīga – un bija vienīgā, kas to neapzinājās.

Rezultāts bija divējāds. Vispirms jau viņai bija – arī saistībā ar veselības problēmām – ilgstoši gandrīz vai depresijas brīži. Īsta depresija gan tā nebija – jo varēja saprast, ka arī šis drūmums pašu galveno nemaina. Viņa joprojām bija cieši pārliecināta, ka ir izredzēta, ka ir ar izciliem nopelniem, ka tos atzinusi visa pasaule, bet tikai dažādi skauģi un tumsoņi to nesaprot vai arī tīšām liek spieķus riteņos. Tas viens. Un otrs – šī vēlme būt kaut kam, pamācīt kaut ko, kā pareizi dzīvot, ja ne visu valsti, tad vismaz kaut ko... Patiesībā var teikt, ka pamācīt – viņai tas nozīmēja vienkārši būt. Vēlme bija tik izteikta, ka to varēja gandrīz vai sataustīt. Viņai nevajadzēja ne naudu, ne varu šī vārda vispārpieņemtajā izpratnē, - gluži tāpat kā ar tiem pulksteņiem – ne jau nu viņai tās naudas bija žēl. Bet viņa vienmēr stabili zināja, ka viņai ir taisnība, un pa īstam viņai vajadzēja vienu - lai arī citi, tā sacīt, praksē atzītu to, ko viņa pati par sevi tik labi zināja. Skaidrs, ka to varēja izmantot visi profesionālie pielīdēji, kam eksprezidenti ienāca prātā tādā vai citādā veidā izmantot savā labā...”

Kāds bija rezultāts? Pirmkārt jau V. Vīķe-Freiberga sāka ar aizvien pieaugošu intensitāti piedalīties pasākumos, kuros agrāk lāga nebūtu ne kāju spērusi (tiesa, līdz sava pēcteča Valda Zatlera gatavībai piedalīties pat kristāla trauku veikala atklāšanā gan nenolaidās). Papildus tam tika nodibināts viņas un dzīvesbiedra uzņēmums VVF Consulting, - kompānija, kas vēl joprojām saskaņā ar tās publiskajiem apliecinājumiem „sniedz konsultācijas starptautisko attiecību, diplomātijas, zinātnes politikas un sarunu risināšanas jautājumos”. Tā tas ir tagad, savukārt uzņēmuma darbības pirmsākumos tas bija gatavs ielīst vienalga kur, lai tikai apliecinātu savas īpašnieces un vadītājas spējas un nozīmi. Visuzskatāmāk šo gatavību izmantoja politiskais ilgdzīvotājs, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, - un eksprezidente ar platu soli iekāpa tā sauktajā „Liepājas vēja sakopšanas” projektā.

Viss sākās ar Liepājas domes izsludinātu konkursu ar nosaukumu „Par pašvaldības īstenotās attīstības politikas analīzi”. Visnotaļ nopietni noformētā konkursa oficiālais mērķis bija „izvēlēties kvalificētu pretendentu, kas piedāvā atbilstoši atklāta konkursa prasībām saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ņemot vērā konkursam iesniegtos piedāvājumus un izvirzītos vērtēšanas kritērijus”. Kurš katrs nemaz netika pieņemts, - derēja tikai tādi uzņēmumi, kas pakalpojumu sniegšanai nodrošinātu īpaši kvalificētu publiskās pārvaldes un politikas plānošanas ekspertu (doktora grāds sociālajās zinātnēs, līdzdalība vismaz piecu normatīvo aktu izstrādē pēdējo piecu gadu laikā, vismaz pieci politikas plānošanas dokumenti vai stratēģisko mērķu formulējumi dažādās specialitātēs, ekonomikas sektoros vai dažādos politikas līmeņos, līdzdalība starptautiska līmeņa politiskajās norisēs, visbeidzot – arī pieredze publiskā tēla un komunikācijas ar sabiedrību veidošanā).

Un arī uzdevums pretendentam bija visnotaļ nopietns – spriediet nu paši:

„1. stadija.

Konteksts: attīstības politikas plānu un citu dokumentu izstrāde, kuros mērķi ir formulēti un izteikti konkrētos darbības procesos, kā arī tas, cik lielā mērā politikas plānos pievērsta uzmanība kvalitātes pilnveidei.

Uzdevumi: attīstības politikas dokumentēšanas principi, ja ir tieša nepieciešamība to darīt. Plānošana organizācijas dažādos līmeņos.

Rezultāts: novērtēšana un pilnveide.

2.stadija.

Konteksts: attīstības politika ir dokumentēta atsevišķu aspektu līmenī. Starp dažām politikas sadaļām ir izveidotas saites. No politikas atvasinātie priekšraksti un rīkojumi gandrīz bez izņēmumiem ir vērsti uz rīcības programmas realizāciju un organizāciju, un tiem ir globāls raksturs. Iekšējas un ārējās sūdzības un starpgadījumi ir motīvs politikas un stratēģijas koriģēšanai. Politiku veido vadība, atsevišķos gadījumos ir iesaistāms personāla ieguldījums, balstoties uz konsultācijām vadības un personāla starpā.

Uzdevumi: attīstības politikas plāni tiek apspriesti ar organizācijas galvenajām figūrām, lai salīdzinātu sevi ar izcilām organizācijām un rezultātus izmanto, lai analizētu savu politiku.

Rezultāts: attīstības politikas veidošana - cik lielā mērā personāls un ārējas ieinteresētās puses ir iesaistīti politikas veidošanā

3.stadija.

Konteksts: visdažādākajos līmeņos pastāv attīstības politikas plāni. Tie ietver arī kvalitātes vadības plānu. Šie plāni ir cits ar citu saskaņoti. Politikas plāni ir daļa no plānošanas cikla, kas aptver vidēji ilgu termiņu. Novērtēšana un pieskaņošana ir šī cikla daļa. Ir formulēti mērķi un veikuma indikatori. Organizācijā ir iedibināta struktūra, kas ļauj organizācijas iekšienē radušos politikas attīstības priekšlikumiem kļūt par politikas cikla sastāvdaļu.

Uzdevumi: attīstības politikas un stratēģijas koriģēšana pamatojas uz darba procesa vājo vietu analīzi.

Rezultāts: komunikācija attiecībā uz politiku personāla informēšanas formas par politiku, kas tiek realizēta.

4. stadija.

Konteksts: attīstības politikas plānos detalizēta uzmanība ir pievērsta attiecībām ar ieinteresētajām pusēm. Politikas plāni ietver arī sociālos aspektus un skaidri parāda organizācijas lomu sabiedrībā. Politikas rezultāti tiek demonstrēti sabiedrībai. Politikas veidošana balstās uz nākotnes scenāriju, kurā organizācija tiek uztverta kā kopējā sociālā konteksta sastāvdaļa. Politikas veidošana ir proaktīva un skaidri parāda to lomu, kuru organizācija vēlas veikt sabiedrībā.

Uzdevumi: atvērta komunikācijas procesa ietvaros politikas plāni tiek izvērtēti attiecībā pret sabiedrības viedokli. Šādā veidā organizācija cenšas panākt sabiedrības darbojošos personu līdzdarbību organizācijā un arī atrast organizācijai vietu sociālo spēku mijiedarbībā. Politikas veidošana un realizācija ir organizēta politikas cikla veidā. Viena no šī cikla sastāvdaļām ir tas, ka tā sastāvā ietilpstošās tēmas un darbības ir regulāru apspriežu dienaskārtībā. Politiku vērtē uz sistemātiskas analīzes bāzes, kura ietver datus no organizācijas iekšienes.

Rezultāts: attīstības politikas un stratēģijas izvērtēšana un pilnveide, radniecīgu organizāciju pieredze.”

Ar vārdu sakot, prasīts tika diezgan apjomīgs un acīmredzami ļoti specifisks darbs ar pietiekami skaidri aprakstītiem vēlamajiem rezultātiem, kas bija jāsasniedz pusgada laikā. Turklāt izrādās, ka plānošanas speciālisti pat šo nolikumu vēl uzskatīja par visnotaļ izplūdušu, - viens no konkursa dokumentāciju izņēmušo kompāniju pārstāvjiem tālāko apraksta šādiem vārdiem:

„Nolikums bija diezgan izplūdis, bet, kad mums bija saruna Liepājas domē, tad prasības bija diezgan detalizētas un to izpilde bija ļoti darbietilpīga. Mums tika uzrādīta Liepājas attīstības stratēģija vairākos desmitos kilogramu, un mūsu uzdevums būtu bijis sniegt diezgan precīzu un detalizētu izvērtējumu. Tur tika prasīts, piemēram, izvērtēt pilsētas transporta stratēģiju, kur būtu jāstrādā veselai komandai. Vēl tika prasīts izvērtēt sociālo infrastruktūru, skolu tīklu, visu, kas saistās ar pašvaldības pakalpojumiem. Tāpat tika prasīts veikt Karostas attīstības izvērtējumu no nekustamo īpašumu un ekonomiskās attīstības viedokļa, tādēļ mēs domājām, ka būs jāpiesaista arī nekustamo īpašumu speciālists. Mēs rēķinājām, ka tas varētu izmaksāt apmēram 40 tūkstošus latu, jo tika prasīts ļoti nopietns izvērtējums...”

Ar apjomīgo prasību izklāstu tika sekmīgi atbaidīta lielākā daļa iespējamo pretendentu: nolikumu izņēma kopumā vienpadsmit interesenti, taču piedāvājumus iesniedza tikai divas kompānijas – pietiekami labi zināmā kādreizējā finanšu ministra Ulda Oša uzņēmums Konsorts, kas bija gatavs aprakstītos uzdevumus veikt par 45 tūkstošiem latu (plus pievienotās vērtības nodoklis), un... tas pats VVF Consulting, kas visu prasīto apņēmās izdarīt par gandrīz trīsreiz mazāku summu – 16 190 latiem (un pievienotās vērtības nodoklis par šo summu).

Un rezultāts bija formāli absolūti godīgs un likumīgs – V. Vīķes-Freibergas uzņēmuma piedāvājums neapšaubāmi bija lētākais, arī izvirzītajām prasībām viņa atbilda, tā ka 2008. gada 10. janvārī VVF Consulting tika pasludināta par konkursa uzvarētāju un varēja ķerties pie darba. (Tiesa, jau vēlāk no Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Edgara Lākuša publiskotajiem dokumentiem izrietēja, ka VVF Consulting nav bijis pat precīzs darba uzdevums, savukārt noslēgtajā līgumā eksprezidentes uzņēmuma saistības par kvalitatīvu darbu aprobežojušās ar norādi, ka „izpildītājs ir atbildīgs par rūpīgu un profesionālu Pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un nosacījumiem un Pasūtītāja norādījumiem”.)

Pirmais trauksmes zvaniņš ieskanējās tā paša gada aprīlī, kad Latvijas Avīze publicēja gana jūsmīgu atsauksmi par VVF Consulting veikumu liepājnieku labā. Publikācijā bija pieminēts veselas deviņas lappuses garš pirmais uzņēmuma ziņojums, kurā „konsultanti pašvaldības uzmanību vērš uz ļoti daudziem trūkumiem un apstākļiem. Piemēram, nopietni atpalikušo modernai pilsētai atbilstošas transporta infrastruktūras izveidi, faktu, ka „nopietnu izaicinājumu sabiedrības saliedētībai rada padomju okupācijas laikā ieceļojušo krievvalodīgo īpatsvars””.

Uzmanīgu jau tobrīd varēja darīt gan fakts, ka tas bija gandrīz vienīgais konkrētais ziņojuma fragments, kā arī Liepājas domes priekšsēdētāja biroja vadītājas atzinums, ka „jau tagad pašvaldība ņēmusi vērā vairākus no konsultantu ieteikumiem”: šis atzinums tika ilustrēts ar VVF Consulting norādījumu, ka „publiskās telpas dārzu, parku un spēļu laukumu vai nu trūkst, vai tie ir nolaistā stāvoklī”, ko Liepājas dome esot izvērtējusi... jau trīs gadus iepriekš. Tomēr vienīgie, kas tobrīd satraucās, bija labi ja daži interneta portālu apmeklētāji, kas paziņoja, ka šādus secinājumus spētu sacerēt gandrīz vai par baltu velti.

Taču, tā kā gudrinieki bija anonīmi, bet pilnais ziņojuma teksts vēl ilgi pēc tam nebija pieejams, turklāt bija gaidāmi vēl trīs, neviens par to īpaši nesatraucās un vērā neņēma – un Liepājas pašvaldības īstenotās attīstības politikas analīzes process uz labu laiku vienkārši tika aizmirsts. Un arī tad, kad pašvaldības un VVF Consulting sadarbības termiņam vajadzēja būt cauri, nebūt nebija tik viegli no Liepājas domes vadības izvilināt kaut vai konsultantu gala ziņojuma tekstu – to, kurā it kā vajadzētu būt visu ieteikumu „sālij”: U. Sesks to acīmredzami negribīgi nosūtīja tikai pēc atkārtota pieprasījuma.

Šī negribīguma iespējamais iemesls kļuva skaidrs, jau ātri pāršķirstot trīspadsmit (!) lappuses garo pašas V. Vīķes-Freibergas parakstīto sacerējumu ļoti sliktā latviešu valodā ar vidusskolēna līmeņa padomiem. „Vēlēšanas ir tiešākais veids kādā veidojas atgriezeniskā saite starp balsstiesīgajiem vēlētājiem un viņu uz laiku izraudzītajiem priekšstāvjiem. Ja starp iedzīvotājiem vēlēšanu brīdī valdīs liela neapmierināta, ir ļoti iespējams ka vismaz daļa no patreizējiem domniekiem netiktu pārvēlēti. Viņu vietā tad tiktu ievēlēti citi, ar cerību ka tie labāk spēs atbildēt uz iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām,” – šādi, piemēram, V. Vīķes-Freibergas iesniegtajā dokumentā analizēta vēlēšanu ietekme uz pašvaldību (šeit un turpmāk saglabāta oriģinālā rakstība).

Analizējot iedzīvotāju apmierinātību ar pilsētu un tās pārvaldi, VVF Consulting bija analītiski informējusi domi, ka „diemžēl cilvēku apmierinātība ir augstākā mērā subjektīvs stāvoklis, ko lielā mērā iespaido no Domes pilnīgi neatkarīgi faktori, daudzi no tiem tik difūzi ka ļaudis pat nespētu precīzi noteikt, no kā viņu apmierinātība vai neapmierinātība būtu cēlusies”. Vienlaikus bija īpaši pieminēts, ka „pilsētniekiem savus domniekus vajadzētu spēt atpazīt pēc vārda un pēc vaiga. Ja tā nav – tad ir skaidrs ka domniekiem nav bijis pietiekami daudz tieša kontakta ar saviem vēlētājiem”.

Izvērtējot pilsētnieku „apmierinātību ar Liepājas pilsētu kā tādu”, V. Vīķes-Freibergas uzņēmums īpaši bija norādījis uz pilsētas kā cilvēku roku veidojuma dotajām iespējām: „Svarīgi būtu likt katram liepājniekam izjust, ka arī viņam pie tā ir savi nopelni un iespējamība šādā vai citādā viedā pielikt savu roku (kā piemēram, gādājot par sava balkona vai mājas priekšas sakoptību un labo stāvokli)”. Un līdzīgā līmenī bija gan visa pārējā galaziņojuma analīze, gan arī sniegtās rekomendācijas, kas brīžam bija vienkārši neizprotamas: tā, piemēram, cita starpā bija ieteikts „sakopt un izmantot” tādu pilsētas dabisko dotumu kā „dzejnieku apdziedātais vējš”, kā arī „izvērtēt, cik interesenti katru mēnesi konsultē LD mājas lapu” internetā un „monitorēt statistikas par Interneta pieejamību un pielietošanu Liepājā”.

Un tā tālāk, un tā tālāk – pilnā apmērā labi atalgoto konsultantu galaziņojums izlasāms šīs grāmatas pielikumā CD formātā. Turklāt vēl briesmīgāki par kroplo latviešu valodu un brīžam atklāti dīvainajiem konstatējumiem bija, maigi izsakoties, diezgan primitīvie ieteikumi, ko Liepājas pašvaldībai par vairāk nekā sešpadsmit tūkstošiem nodokļu maksātāju naudas lika priekšā kompetentie konsultanti, - tie pelnījuši izklāstu visā pilnībā (jau atkal saglabāta oriģinālā rakstība):

„1. Turpināt periodiski izvērtēt iedzīvotāju apmierinātību ar pilsētu kā tādu, ar pārvaldes sistēmu un ar tiem kas sistēmu pārvalda.

2. Veicināt atsevišķu domnieku aktīvāku kontaktu ar vēlētājiem, rīkojot ar tiem regulāras tikšanās, stiprinot ciešāku saiti ar nevalstiskām organizācijām, regulāri ņemot līdzdalību konkrētos pasākumos pilsētas kvartālos.

3. Palīdzēt iedzīvotājiem saglabāt un vairot lokālpatriotismu un lepnumu par savu pilsētu:

- Izcelt pilsētas dabiskos dotumus: jūras krasts, pludmale, daba un dzejnieku apdziedātais vējš. Tos sakopt un izmantot, piesaistīt tūristus

- Pilnveidot un uzlabot cilvēka roku veidojumus: osta, kanāli, parki un ēku arhitektūra. Turpināt uzlabot ceļu slikto stāvokli, informēt iedzīvotājus kas jau paveikts un kas plānots (izdales lapiņas, domes mājas lapa). Informēt iedzīvotājus par Liepājas līdzdalību ES urban program projektos infrastruktūras uzlabošanai.

- Izcelt pilsētas sasniegumus kultūras laukā: koncerti, teātra izrādes, festivāli, sporta spēles, aktivizēt iedzīvotājus līdzdalībai

- Akcentēt Liepājas kultūrvēsturisko mantojumu: cara kūrorts, nozīmīgs ebreju centrs, stratēģiskas militārās lomas pilsēta nocietinājumi, kara osta

- Aicināt katru iedzīvotāju pielikt savu roku pilsētas sakopšanā

- Regulāri informēt iedzīvotājus par saņemto finansējumu, panākumiem un attīstības projektu virzību šai jomā.

4. Lai veicinātu pozitīvu gaisotni iedzīvotāju saskarsmē ar Liepājas pārvaldes amatpersonām:

- Turpināt profesionāla līmeņa apmācību visiem tiem pilsētas pārvaldes darbiniekiem kam ir saskarsme ar publiku

- Personālu sagatavot attiekties ar cieņu un pacietību pret visām sūdzībām

- Mudināt personālu vienmēr izpalīdzēt iedzīvotājiem ar informāciju, pat tādu, kas neietilpst paša darbinieka tiešā atbildības sfērā

- Uzsvērt nepieciešamību būt laipniem, pacietīgiem un izpalīdzīgiem

- Nemitīgi atgādināt to, ka darbinieku loma un pienākums ir kalpot iedzīvotāju interesēm.

5. Lai mazinātu darbinieku stresu un iespējamās negatīvās emocijas:

- Veikt profilaktiskas darbības lai izvairītos no darbinieku „izdegšanas” (lai novērstu tādas problēmas kā darba efektivitātes samazināšanos vai neierašanos darbā); piemēram, viena LD apmaksāta personīgā vizīte pie klīniskā vai industriālā psihologa.

- Motivēt personālu, kā piemēram ar ikgadēju konkursu par „Laipnāko un izpalīdzīgāko” pilsētas pārvaldes darbinieku.

6. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju informēšanā vēl joprojām lielu lomu spēlē rakstiskā informācija par konkrētiem jautājumiem

- Neskopoties ar kodolīgām un krāsainām izdales lapiņām, kas reklamē pilsētu vai sniedz informāciju par jau aizsāktiem vai vēl plānotiem nākotnes projektiem

- Nodrošināt arvien atjaunotu un vienmēr aktuālu informāciju,

- Nodrošināt informatīvo lapiņu brīvu un ērtu pieejamību visās LD pārvaldītajās iestādēs.

- Informācijas izplatīšanā sadarboties ar nevalstiskām organizācijām, aicinot tās pašas izvietot savu kontaktinformāciju informatīvos materiālos

7. Ņemot vērā, ka arvien nozīmīgākas kļūst kontaktu iespējas ar elektroniskiem saziņu līdzekļiem:

- maksimizēt e-pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju prasmes tos izmantot

- monitorēt statistikas par Interneta pieejamību un pielietošanu Liepājā.

- izsekot, cik interesenti katru mēnesi konsultē LD mājas lapu un kā viņi to vērtē

8. Pēc iespējas plaši izmantot vietējos masu mēdijus (izdevumus Kurzemes Vārds un Katram liepājniekam un televīzijas kanālu Dzintare) iedzīvotāju informēšanai, kā arī izvērtēšanai par publikas noskaņojumu vai attiecību specifiskos jautājumos.

9.Izmantot radio dotās iespējas, jo tas ir demokrātiskākais informācijas avots visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa.

10. Turpināt izdot Katram liepājniekam krievu valodas versiju, lai tā nodrošinātu informācijas pieejamību 36% no Liepājas iedzīvotājiem.

11. Izmantot šo publikāciju lai nemitīgi atgādinātu par Valsts valodas likuma prasībām un par latviešu valodas mācīšanās vēlamību un nepieciešamību

12. Svarīgus paziņojumus ievietot bilingvāli, tā mudinot lasītājus salīdzināt un palēnām papildināt savu latviešu valodas vārdu krājumu

13. Pakāpeniski iekļaut Katram liepājniekam krievu valodas versijā arvien vairāk ziņojumus vai sludinājumus latviešu valodā

14. Informēt krievvalodīgos iedzīvotājus par publiski pieejamām iespējām mācīties latviešu valodu.

15. Lai izmantotu tūrisma lielo ekonomisko potenciālu

- Turpināt reklamēt Liepāju kā pievilcīgu un iecienītu tūrisma mērķi starp Latvijas iedzīvotājiem

- Izstrādāt konkrētus un detalizētus plānus Liepājas reklamēšanai starp Lietuvas iedzīvotājiem. Nodrošināt ikgadēju Lietuvas tūristu skaita pieaugumu

- Piestrādāt pie Eiropas Savienības un 3. valstu tūristu piesaistīšanas ar aktīvām reklāmas kampaņām

- Sadarboties ar iekšzemes un ārvalstu tūrisma aģentūrām, tūru operatoriem un privātiem ceļojumu birojiem lai vecinātu Liepājas iekļaušanu Baltijas reģionā piedāvātos tūrisma maršrutos.”

Turklāt bija acīmredzams, ka pati sacerējuma autore par savu pūliņu augli ir visnotaļ labās domās. „Kā var aizmirst Liepāju! Uzdevums bija izvērtēt Liepājas attīstības plānus, un kopā ar savu vīru Imantu Freibergu un dēlu Kārli esam iepazinušies, kā darbojas dažādas nozares un kā norit plānošana. Esam tikušies ar kultūras, izglītības, medicīnas, uzņēmējdarbības cilvēkiem, esam izskatījuši dažādu iestāžu dokumentus,” viņa lepni stāstīja, piemēram, tam pašam laikrakstam Kurzemes Vārds.

Tikmēr ļoti pārsteigti pēc šī dokumenta nākšanas klajā bija vispirms jau citi interesenti, kas konkursā bija izņēmuši tā nolikumu. „Tas, ko es tagad redzu, ne tuvu neatbilst tam uzstādījumam, kas bija mums. Tādēļ, kad mēs uzzinājām, ka uzvarējis ir pretendents, kurš to piedāvā par sešpadsmit tūkstošiem, mēs sapratām, ka pret tādu dempingu mēs neko nevaram pasākt. Biju zināmā mērā sašutis, ka kāds to piedāvā izdarīt par šādu summu. Katrā ziņā tas dokuments, kas šobrīd parādās atklātībā, ne tuvu nav tas, kas tur tika prasīts. Tur nav gandrīz nekā no tā, kas tika prasīts,” skaidroja viens no pārsteigtajiem uzņēmējiem.

Ne mazāk izbrīnīti bija arī savas dzimtās valodas tīrības aprūpētāji. „Kļūdu šajā sacerējumā ir ļoti daudz. Ļoti daudz interpunkcijas kļūdu, respektīvi – pieturzīmes liktas nepareizi vai vispār nav ieliktas. Ļoti uzkrita, ka palīgteikumi nav atdalīti ar komatiem. Pat tāds palīgteikums, kas sākas ar „ka”, lai gan šos palīgteikumus iemācās jau pamatskolā. Divdabja teicieni nav atdalīti ar komatiem, kā arī iespraudumi. Interpunkcijas kļūdas ir gandrīz katrā rindkopā. Daudz dīvainu teikuma konstrukciju, piemēram, „no līdzekļu sadales skatu punkta”. „Vadoties no izveiktām aptaujām” – galīgi nepieņemama forma, šķiet aizgūta no krievu valodas. Man radās iespaids, ka šo tekstu ir rakstījis neprofesionālis, kuram latviešu valoda ir sveša un kurš nepārzina latviešu valodu pat elementārā līmenī. Ja šādu darbu iesniegtu vidusskolnieks, tad atzīme par valodu svārstītos starp trīs un četri,” atzinumu vērtēja kāda Iecavas skolotāja.

Nedaudz stomīgi bija pat korupcijas „profesionālie apkarotāji”, kas parasti bija kā klints stāvējuši V. Vīķes-Freibergas pozīcijās, - lai gan joprojām centās dokumentā atrast arī ko atzīstamu. Tā, piemēram, sabiedrības par atklātību Delna padomes locekle Inese Voika īpaši pievērsa uzmanību tam, ka „dokumenta pirmajā lappusē rakstīts, ka tas ir ceturtais no četriem ziņojumiem, tādēļ nevar teikt, ka ir 13 lappuses par 16 tūkstošiem latu” un ka „par pārējo dokumentu tapšanas metodiku, rekomendāciju kvalitāti utt. nav iespējams spriest, līdz ar to ir neiespējami izteikt viedokli par visa pasūtījuma kvalitāti”.

Tomēr pat šī Delnas pārstāve atzina, ka kā valsts pārvaldes ekspertei viņa nevar noliegt: „Parasti pētījums kalpo kā materiāls, kurā pasūtītājs izmanto ne tikai rekomendācijas, bet arī pētījuma faktuālo daļu, kurā apkopota informācija, uz kuras vēlāk balstīti secinājumi un ieteikumi. Šī daļa dokumentā izstrādāta vāji - nav minēti gandrīz nekādi fakti, kas balstītu secinājuma daļu, izņemot dažus socioloģiskus mērījumus. Parasti faktuālai pētījuma daļas izstrādei tiek piesaistīti jaunākie konsultanti, kas veic apjomīgo un diezgan tehnisko darbu, tādējādi noturot pētījuma izmaksu sabalansētību...”

Vienkāršāku risinājumu izvēlējās cits pazīstams korupcijas apkarošanas speciālists un pētnieks – biznesa ētikas pasniedzējs Atis Zakatistovs, kura uzņēmums i-bloom (otra īpašniece – bijusī Hansabankas vadītāja Ingrīda Blūma) kā reiz bija ticis pie gandrīz 10 tūkstošu latu vērta līguma ar valsts aģentūru Jaunie „Trīs brāļi” par „konsultanta pakalpojumiem par pretkorupcijas pasākumu ieviešanu un nodrošināšanu”: viņš no jebkādiem komentāriem vienkārši atteicās.

Pirmajā mirklī pēc šī dokumenta nākšanas klajā pilnīgi nopietni tika apspriests jautājums – vai vispār cienītā zinātniece un dainu pētniece varētu būt bijusi tā, kas pati šādi izņirgājusies ne tikai par pašvaldības naudas saprātīgu izmantošanu, bet arī par dzimto latviešu valodu? Taču ātri vien atradās cilvēki, kam, izrādās, jau iepriekš bija gadījies saskarties ar īsākiem vai garākiem pašas V. Vīķes-Freibergas – bez dzejniekiem, rakstniekiem, valodniekiem vai vienkārši padomniekiem rakstītāju, pārrakstītāju un redaktoru lomā – rakstītiem tekstiem. Beigu beigās pat V. Vīķes-Freibergas ievēlēšanas kādreizējie atbalstītāji atzina – jā, tas visnotaļ izskatās pēc viņas... „Es izlasīju rūpīgi un noraidīju domu, ka to būtu rakstījis kāds cits viņas uzdevumā. Diez vai. Valodas stils tomēr ir viņas ar trimdas tipiskajām teikuma veidošanas konstrukcijām. Latvijas students būtu uzrakstījis citādāk,” nosaka Māris Grīnblats.

Kāpēc tas tā, viņaprāt, vispār notika? „Kāpēc tas ir vajadzīgs Liepājas domei? Es pieļauju, ka nemaz nav vajadzīgs. Es pieļauju, ka viņiem kāds no augšas vai kurienes ieteica, ka būtu labi, ja jūs uz savu budžetu uzņemtos šādu slogu. Es pieļauju, ka to nav teikuši Vīķe-Freiberga un viņas vīrs, viņi nav nogājuši tik zemu, es domāju, ka to ir teikusi kāda cita amatpersona Rīgā. Vai jūs nevarat no sava budžeta atļauties? Ai, nu, 16 tūkstoši, tik daudz mēs varam. Nav liela summa. Mēs jau bagāta pilsēta. Bet vajag kādu dokumentu pretī. Jā, jā, viņa atsūtīs. Ja nebūtu tas dokuments atsūtīts, bet būtu tā nauda, tad būtu strīds, kādēļ tā nauda ir maksāta. Mēs nezinām, kas ir tas darbs. Labs vai slikts darbs, bet ir. Bet mēs tikai tagad redzam, ka tas ir bleķis. Es domāju, ka tur ir kaut kāda noruna, kuras iniciatori nav Vīķe-Freiberga. Es domāju, ka kaut kādi cilvēki ir gribējuši viņai izpatikt. Freiberga atšķirībā no [Gunta] Ulmaņa bija ar distanci no cilvēkiem. Es domāju, ka to noteica audzināšana un dzīve trimdā. Es zinu, ka viņai apkārt bija kaut kādi cilvēki, kas mēģināja viņai izpatikt dažādās formās, nolasot viņai no acīm, un nebūt ne tāpēc, ka viņa kaut ko prasīja. (..) Es to saskatu kā zināmu dāvanu, bet nu tā dāvana ir tāda iebojāta, slikta. Nauda jau nav milzīga, bet atstāj tādu neglītu iespaidu...”

Aptuveni tāpat notikušo skaidro arī Guntars Krasts: „Attiecībā par to Liepāju, tur abas puses ir vainīgas. Liepājas mērs droši vien gribēja parādīties Freibergas sabiedrībā un kļūt populārāks, mīļāks savā pilsētā, un tad viņš aicināja un tad kopā staigāja – dažās vietās kopā parādījās un tādā veidā sev izdarīja tādu kā PR pakalpojumu. Varbūt viņam vairāk neko nevajadzēja. Tad ir jājautā, kādēļ Liepājas dome un pārējie akceptēja tādu līgumu un beigu produktu, teiksim tā. Tas ir mazliet dīvaini, jo patiesībā galvenais bija sevi iezīmēt blakām viņai, - tā man teikuši liepājnieki.”

Bija tomēr vismaz viens cilvēks, kurš „pētījuma” kvalitātē nesaskatīja ne mazāko problēmu. Turklāt tā nemaz nebija pati V. Vīķe-Freiberga, - šis cilvēks bija galvenais „pētījuma” pasūtītājs U. Sesks, kurš vispirms jau paziņoja, ka Liepājas domes speciālistiem vēl vismaz vairākus mēnešus vajadzēs pētīt, kuri ieteikumi no eksprezidentes uzņēmuma radītā domraksta ir „vērā ņemami”, - svarīgi esot ņemt vērā, ka „ziņojums ir tikai vienu ekspertu ieteikums, un mēs vērtēsim, ko no šiem padomiem ņemt vērā. Pašlaik Liepājas domes speciālisti labklājības, sociālajā, komunikāciju, attīstības departamentos izvērtē, kuri no šiem ieteikumiem ir vērā ņemami”. Turklāt, ņemot vērā, ka ne jau visi liepājnieki, iepazīstoties ar 16 tūkstošus latu izmaksājušo sacerējumu, varētu būt līdzīgās domās, U. Sesks izšķīrās par izlēmīgāku rīcību – jau 2008. gada 10. oktobrī VVF Consulting „dokumentētajiem darba rezultātiem” uz gadu tika noteikts... ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Tikmēr līdzīgi kā gadījumā ar „pazudušajiem” pulksteņiem un statusu brīnumaini mainījušo gleznu arī šajā situācijā tiesībsargāšanas iestādes un valsts īpašuma sargu izrādītā interese bija visnotaļ atturīga. Ingunas Sudrabas vadītā Valsts kontrole paziņoja, ka varbūt šo gadījumu vajadzētu pārbaudīt, bet varbūt arī nevajadzētu. Savukārt Ekonomikas policija kriminālprocesu gan sāka, taču pēc visnotaļ formālas izmeklēšanas noskaidroja, ka „SIA VVF Consulting sniedza savus pakalpojumus, atbilstoši līguma nosacījumiem 4 etapos un samaksu par saņemto pasūtījumu saņēma 4 atsevišķos maksājumos, pēc katra etapa noslēdzot pieņemšanas nodošanas aktu un atskaiti par paveiktajiem darbiem”. Savukārt noslēdzošajā daļā bijis „vispusīgi norādīts uz darba gaitā apskatītajiem un izvērtētajiem jautājumiem”, turklāt „pasūtījuma lietas materiāli tiek izmantoti līdz pat šim brīdim Liepājas pilsētas pašvaldības darbā”.

Jā, bet ko tad par visu šo gadījumu, kas tik uzskatāmi raksturoja bijušās augstās personas pēcprezidentūras gatavību kļūt par korķi jebkuram pudeles kakliņam, teica pati V. Vīķe-Freiberga? Kaut gan pat I. Voika nespēja nenorādīt, ka, viņasprāt, „arī pašai firmai no savas reputācijas viedokļa ir būtiski, lai šis gadījums tiktu izvērtēts”, eksprezidente tāpat kā gadījumā ar dzīvokli, pulksteņiem un glezniņu arī šoreiz izvēlējās pārbaudītu taktiku – vienkārši klusēt un nesniegt atbildi ne uz jautājumu, kā bijusī valsts galva, kas bieži izteikusies par nepieciešamību godprātīgi tērēt valsts līdzekļus, vērtē Liepājas domei iesniegto dokumentu, ne uz apvaicāšanos, vai, viņasprāt, pašvaldības nauda ir iztērēta lietderīgi un darbs ir padarīts kvalitatīvi, ne uz, iespējams, personiski visnetīkamāko jautājumu – kāpēc gan eksprezidentes iesniegtais galaziņojums uzrakstīts ar tādu necieņu pret literāro latviešu valodu.

Tiesa, par sava veida – kaut ironisku – atbildi varēja uzskatīt eksprezidentes teikto intervijā žurnālam Patiesā Dzīve, atminoties savus jaunības gadus: „Viktorijas koledžā bija literārais žurnāls, un viņi teica, jūs kā franču kluba prezidente varētu ko uzrakstīt franciski, vajag vienu literāru darbu. Es gan teicu, ka neesmu literāte, bet psiholoģijas studente. Tomēr iekritu, kā jau tipiski mēdzu to darīt, uz kādu interesantu priekšlikumu, kad mani, pārliecina, ka tas ir svarīgi. Sēdos, rakstīju un ar lielām mokām izzīdu no pirksta...”

Šajā vietā stāsts par „Liepājas vēja sakārtošanu” arī būtu beidzies, - taču diemžēl nebeidzās vis. Gadu pēc 2008. gada 10. oktobra ierobežotas pieejamības informācijas statuss visiem ar VVF Consulting sniegtajiem pakalpojumiem saistītajiem dokumentiem tika noņemts, un tad arī beidzot U. Seskam un viņa līdzgaitniekiem zuda pamats vēl ilgāk liegt sabiedrībai pieeju šiem dokumentiem. Vēl tikai nācās nedaudz sarakstīties ar pašvaldību, nomaksāt tai dokumentu kopēšanas izmaksas, - un gadu slēptie VVF Consulting padomi beidzot varēja sākt ceļu pie sabiedrības.

No pirmā acu uzmetiena eksprezidentes kompānijas starpziņojumi gan bija tikpat virspusīgi un frāžaini kā atklātībā jau nonākušais gala ziņojums, taču ļoti izskatījās kāda redaktora apstrādāti: „pērļu” bija nesalīdzināmi mazāk (kaut no tiem varēja uzzināt, ka, piemēram, „genocīds pret Liepājas un apkārtnes ebrejiem, čigāniem un garā vājiem ir grafiski izskanējis visas pasaules holokausta muzejos”), bet valoda – kaut kancelejiska, bet nesalīdzināmi latviskāka nekā bēdīgi slavenais „sacerējums”. Turklāt kļuva skaidrs, ka sešpadsmit tūkstošus latu Liepājas pašvaldība samaksājusi nevis par trīspadsmit lappušu „sacerējumu” – ekspertu galaziņojumu, bet arī par vairākām pārrunām un vēl trim kopumā nepilnas 22 lappuses gariem starpziņojumiem.

Taču... līdz ar starpziņojumiem Liepājas pašvaldības vadība bija spiesta publiskot arī visu ar V. Vīķes-Freibergas un viņas dzīvesbiedra Imanta Freiberga līdzdalību notikušo darba apspriežu protokolus. Un... salīdzinot šos domes priekšsēdētāja padomnieces Ievas Pukas un palīdzes Vitas Plūksnas rakstītos un parakstītos protokolus ar VVF Consulting vēlāk iesniegtajiem ziņojumiem, atklājās nevis dīvainas, bet vienkārši satriecošas sakritības.

Lūk, fragments no 2008. gada 4. februārī pulksten 12 notikušās darba apspriedes protokola (protokolējusi un parakstījusi I. Puka; saglabāta oriģinālā rakstība) par sanāksmes secinājumiem un priekšlikumiem: „Pastāvošās ekonomiskās krīzes situācijā Liepājas pilsētai būtu īpaši aktīvi jānodarbojas ar ārvalstu (vai iekšzemes) investīciju piesaisti. Ņemot vērā paredzami pieaugošo slogu uz pilsētas sociālo budžetu, ieteicams būtu ieguldīt programmās, kas mudinātu iedzīvotājus uz savu kvalifikāciju celšanu, bet vēl vairāk uz uzņēmējdarbības uzsākšanu, tai skaitā mikroprojektiem kam būtu vajadzīgi tikai mikrokredīti, lai tos uzsāktu. Pilsētai būtu vēlams sadarboties ar nacionālām nevalstiskām organizācijām kas sniedz apmācību un atbalstu topošiem uzņēmējiem vai uzņēmējām, tai skaitā pastāvošo mentoringa programmu sievietēm.”

 Bet, lūk, fragments no prāvo naudu maksājušajiem VVF Consulting padomiem, kas 2008. gada 15. maijā Liepājas domei iesniegti 2. ziņojumā ar nosaukumu „Liepājas pilsētas Domes Liepājas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmas 2008.- 2014. gadam IZVĒRTĒJUMS UN PĀRDOMAS”: „Pastāvošās ekonomiskās krīzes situācijā Liepājas pilsētai būtu īpaši aktīvi jānodarbojas ar ārvalstu (vai iekšzemes) investīciju piesaisti. Ņemot vērā paredzami pieaugošo slogu uz pilsētas sociālo budžetu, ieteicams būtu ieguldīt programmās kās mudinātu iedzīvotājus uz savu kvalifikāciju celšanu, bet vēl vairāk uz uzņēmējdarbības uzsākšanu, tai skaitā mikroprojektiem kam būtu vajadzīgi tikai mikrokredīti, lai tos uzsāktu. Pilsētai būtu vēlams sadarboties ar nacionālām nevalstiskām organizācijām kas sniedz apmācību un atbalstu topošiem uzņēmējiem vai uzņēmējām, tai skaitā pastāvošo mentoringa programmu sievietēm.”

Nav grūti pamanīt, ka abi teksti ir pilnīgi identiski – vārds vārdā, burts burtā, pieturzīme pieturzīmē: tur, kur komatu nav gribējies likt I. Pukai (piemēram, sākoties palīgteikumiem), to nav likusi arī V. Vīķe-Freiberga. Vienīgā atšķirība – I. Pukas parakstītajā protokolā vietā „programmās kās mudinātu” jau ar roku nosvītrota garumzīme virs „ā” vārdā „kās” un pirms tā arī ielikts nepieciešamais komats; taču, tā kā teksts acīmredzot VVF Consulting virzienā ceļojis elektroniskā formā, eksperte-eksprezidente arī šo kļūdu atstājusi tā, kā tā bija I. Pukas rakstītā protokola drukātajā formā. Citādi vienīgā atšķirība – I. Puka protokolu rakstījusi 4. februārī, bet V. Vīķe-Freiberga protokola daļu kā savus padomus iesniegusi 15. maijā.

Vai neticama, taču teorētiski iespējama sakritība – bet varbūt kārtējā ļauno spēku sazvērestība pret eksprezidenti? Otro versiju apgāž vienkāršais fakts, ka visi minētie dokumenti – kā protokols, tā vērtīgie V. Vīķes-Freibergas padomi, - ir ne tikai kārtīgi parakstīti, bet arī saņemti kā oficiālas kopijas ierakstītā sūtījumā no Liepājas pašvaldības. Savukārt pirmo – apstāklis, ka šī nebūt nav vienīgā sakritība; patiesībā pirmie trīs VVF Consulting starpziņojumi caurcaurēm izskatās kā nolaizīti no Liepājas pašvaldības pārstāves rakstītajiem protokoliem, - rodas iespaids, ka dārgo padomu „autore” tos lielākoties lāga pat nav pārlasījusi. Te būs vēl pāris piemēri no citiem protokoliem un citiem starpziņojumiem.

Lūk, fragments no šoreiz nevis I. Pukas, bet gan U. Seska palīdzes V. Plūksnas parakstītā 2008. gada 25. februāra darba apspriedes kopsavilkuma protokola sadaļas „Secinājumi un priekšlikumi”: „Esošie dokumenti sniedz skaidru priekšstatu par katram virzieniem izvirzītiem mērķiem un prioritātēm. Kā nākamo soli varētu ieteikt rūpīgi piestrādāt pie ciešākas koordinācijas atsevišķo virzienu starpā. It īpaši skaidri šāda nepieciešamība iezīmējas sadarbībā starp sabiedrības un labklājības virzieniem, kur vairākas atbildības jomas un aktivitātes daļēji pārklājas savā starpā.”

Un...izrādās, ka telepātiskā saite V. Vīķei-Freibergai bijusi arī ar šo domes pārstāvi – lūk, fragments no VVF Consulting pirmā starpziņojuma „Liepājas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmas 2008.-2014. gadam IZVĒRTĒJUMS UN PĀRDOMAS”, kas datēts ar 2008. gada 21. martu. V. Vīķes-Freibergas parakstītā dokumenta fragments sadaļā „Komentāri un ieteikumi” jau atkal ir identisks – burts burtā: „Esošie dokumenti sniedz skaidru priekšstatu par katram virzieniem izvirzītiem mērķiem un prioritātēm. Kā nākamo soli varētu ieteikt rūpīgi piestrādāt pie ciešākas koordinācijas atsevišķo virzienu starpā. It īpaši skaidri šāda nepieciešamība iezīmējas sadarbībā starp sabiedrības un labklājības virzieniem, kur vairākas atbildības jomas un aktivitātes daļēji pārklājas savā starpā.”

Lūk, atkal apjomīgs fragments no I. Pukas parakstīta 25. februāra apspriedes protokola (kas turklāt, izņemot pirmos divus vārdus, tiek dublēts arī 26. februārī notikušas apspriedes protokolā): „Izglītības jomā apsveicama ir Liepājas Pedagoģijas akadēmijas vēlme iegūt universitātes statusu. Šāda statusa maiņa uzliks iestādei arī daudz augstākas prasības attiecībā uz mācībspēku kvalifikācijā un atalgojumu. Jaunajai universitātei vēl ilgi būs vajadzīgs nopietns pilsētas domes atbalsts un palīdzība to reklamēt Liepājas un reģiona iedzīvotāju vidū. Nenoliedzami tas uzskatāms kā labs ieguldījums no pilsētas puses, kas palīdzēs tai nodrošināt kvalificētu darbaspēku gan pašvaldības, gan privātuzņēmēju vajadzībām. Ņemot vērā Liepājas lielo uzņēmumu īpatsvaru pilsētas ekonomijā (metalurģija, tekstili), svarīgi nodrošināt lai šiem uzņēmumiem būtu pieejams kvalificēts profesionāls darbaspēks. Tādēļ jāpiegriež vērība vidusskolas un augstskolas līmeņa profesionālai izglītībai. Ieteicama sadarbība ar šo industriju pārstāvjiem un asociācijām attiecībā uz vajadzīgo speciālistu mācību saturu un līdzfinansējumu, piemēram, ar stipendijām saviem darbiniekiem.”

Bet te – fragments no atkal V. Vīķes-Freibergas personiski parakstītā starpziņojuma Nr. 1. Šoreiz gan eksperti ir devuši arī savu personisko ieguldījumu – protokola tekstā ielabotas pāris gramatiskas kļūdas (tiesa, uz beigām labotāji acīmredzami paguruši). Taču citādi dārgi maksājušais padomu teksts ir identisks – salīdziniet paši: „Izglītības jomā apsveicama ir Liepājas Pedagoģijas akadēmijas vēlme iegūt universitātes statusu, taču jāsaprot, ka šāda statusa maiņa uzliks iestādei arī daudz augstākas prasības attiecībā uz mācībspēku kvalifikācijām un atalgojumu. Jaunajai universitātei vēl ilgi būs vajadzīgs nopietns pilsētas domes atbalsts un palīdzība to reklamēt Liepājas un reģiona iedzīvotāju vidū. Nenoliedzami tas uzskatāms kā labs ieguldījums no pilsētas puses, kas palīdzēs tai nodrošināt kvalificētu darbaspēku gan pašvaldības, gan privātuzņēmēju vajadzībām. Ņemot vērā Liepājas lielo uzņēmumu īpatsvaru pilsētas ekonomijā (metalurģija, tekstili), svarīgi nodrošināt lai šiem uzņēmumiem būtu pieejams kvalificēts profesionāls darbaspēks. Tādēļ jāpiegriež vērība vidusskolas un augstskolas līmeņa profesionālai izglītībai. Ieteicama sadarbība ar šo industriju pārstāvjiem un asociācijām attiecībā uz vajadzīgo speciālistu mācību saturu un līdzfinansējumu, piem. ar stipendijām saviem darbiniekiem.”

Un tā tālāk, un tā tālāk - uzcītīgāks un neticīgāks lasītājs tālāk var vingrināties pats, salīdzinot darba apspriežu protokolus (kopā, spriežot pēc tiem, dārgie konsultanti pētniecību uz vietas Liepājā veikuši veselas sešas dienas) ar ziņojumiem, kuri visi atrodami šai grāmatai pievienotajā CD. Savukārt pārējie var paši izdarīt secinājumus par to, cik patiesīga bija eksprezidente, tai pašā 2008. gadā žurnālam Patiesā Dzīve apliecinot: „Biju gatava nenormāli strādāt. (..) Visu mūžu kā zirgs esmu strādājusi, un arī psiholoģiski es esmu, kas esmu...” Tā vien šķiet, ka gadi varas virtuvē savu bija paveikuši.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...