Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Dzelzceļš nonācis krustcelēs

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
21.09.2016.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 14. septembrī Rīgā notika svinīgs pasākums – 155 gadi kopš pirmās dzelzceļa līnijas Latvijā, kas tika atzīmēts ar vērienīgu konferenci par dzelzceļa tēmu. Nevienam nav noslēpums, ka pēdējā laikā dzelzceļam iet visai grūti, – strauji sarūk kravu apjoms, un arī nākotnes perspektīva neizskatās rozēm kaisīta. Tad nu cerēju konferencē dzirdēt ne tikai apsveikumus, īso ieskatu transporta vēsturē, futuroloģiju, bet arī kaut ko par piezemētākām lietām, – kāda būs dzelzceļa loma Latvijas tuvākajā nākotnē. To īsti nesagaidīju, acīmredzot realitāte ir pietiekami skarba, lai nebojātu konferences svinīgos uzsvarus.

Minētajā konferencē neviens īpaši neaizrāvās ar dzelzceļa pēdējā laika veikuma analīzi. Tad nu mēģināšu aizpildīt šo "balto plankumu" pats. 2016. gada 1. pusgadā dzelzceļā pārvadāto kravu apjoms salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2015. gadā ir samazinājies par gandrīz piektdaļu, proti, 19.8%. Galvenokārt samazinājums vērojams divās preču grupās – oglēs un naftas produktos, kas abas ir lielākās Latvijas ostās pārkauto preču kategorijas.

Tā nav traģēdija - kravu apjoms atgriezies tajā līmenī, kāds tas bija pirms uzrāviena 2011. un 2012. gadā. Tomēr 2016. gada 2. ceturksnis ir sliktākais 2. ceturksnis pārskatāmā pagātnē. Iemesli ir labi zināmi – globālais pieprasījuma samazinājums pēc oglēm, Krievijas īstenotā politika, pārorientējot kravu plūsmas uz savām ostām (un te nav obligāti jāmeklē politisks zemteksts, tam ir arī vienkāršs ekonomisks aprēķins), sankciju radītie efekti.

Lai arī pagaidām sliktākais nav noticis, nevar pilnībā izslēgt, ka transporta nozari tuvākajā nākotnē sagaida vēl lielākas problēmas. Pēdējās desmitgades laikā visos līmeņos ir runāts par to, ka mūsu ostas/dzelzceļš ir pārlieku atkarīgi no Krievijas un izejvielu tranzīta; ka nepieciešams meklēt jaunus partnerus, jaunas, augstākas pievienotas vērtības kravas. Tomēr ir jāatzīst, ka to izdarīt ir daudzkārt grūtāk nekā pateikt.

Un nav brīnums, ka šodien esam turpat, kur iepriekš, – joprojām ārkārtīgi atkarīgi no atsevišķiem kravu veidiem (ogles, naftas produkti) un konkrētām valstīm. Un tas laikam ir normāli – ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko pozīciju, nav īsta iemesla domāt, ka varētu būt būtiski savādāk. To, ko mūsu kaimiņvalstis vēlas eksportēt, to mēs arī pārvadājam. Un, ja kaimiņvalstu eksportā nedominē augstas pievienotas vērtības preces, tāds arī būs mūsu tranzīts.

Jautājums ir par citu tēmu. Pēdējos gados Krievija arvien vairāk uzsver to, ka tā pakāpeniski atteiksies no Baltijas valstu ostu izmantošanas, tā vietā aktīvāk izmantojot savas ostas. Ja vēl pirms desmit gadiem šādas runas izklausījās pēc tālas perspektīvas, tad šobrīd dati liecina par procesa pakāpenisku realizēšanos. Jā, Krievijas ostas vēl joprojām nespēj pilnībā nodrošināt savu esošo kravu plūsmu apstrādi, tomēr ar katru gadu to kapacitāte kāpj, bet nepieciešamība pēc Baltijas valstu ostām – krīt. Arī pēdējās dienās izskanējušie "Transņeftj" paziņojumi liecina, ka Krievijas apņemšanās ir nopietna - pat, ja nav īsti skaidrs, vai paziņojums attiecas uz visu transportētu naftas produktu plūsmu, vai tikai to, kas transportēta, izmantojot cauruļvadu (un starpība ir liela).

Visticamāk, tuvākajos 2-3 gados nekas traģisks nenotiks – kravas neapstāsies, bet, iespējams, pakāpeniski mazināsies. Arī ogļu kravu perspektīva neizskatās diez ko rožaina. Līdz ar to jau tagad ir skaidrs, ka vidējā termiņā Latvija visticamāk paliks bez Krievijas izejvielu kravām. Jā, būs cita veida kravas, būs citas valstis. Visticamāk Latvijas tranzīta sektors vairāk pievērsīsies nišas produktiem, konteineriem, centīsies iekarot tirgu ar pakalpojumu kvalitāti utt.

Tagad nozares pārstāvji kā pie pēdējā salmiņa aktīvi ķeras klāt Ķīnas stāstam (vai "Zīda ceļa" stāstam). Tomēr, manuprāt, ir skaidri jāapzinās, ka Ķīna diezin vai spēs pilnībā kompensēt Krievijas kravu trūkumu. Atverot pasaules karti, ir skaidri redzams, ka Latvija nav tuvākais ceļš uz Eiropu. Jā, mēs varam runāt par to, ka Latvija varētu kļūt par Ķīnas preču platformu virzienā uz Skandināviju (šajā saistībā lielas cerības tiek liktas uz tā saukto 16+1 saietu Rīgā šā gada novembrī.

Tomēr nevar apmānīt ģeogrāfiju. Šajā gadījumā nāksies citēt Ventspils mēru Aivaru Lembergu: "Krievijas naftas produktu kravas, par kurām ir runa, aizstāt nevar." Un domāju, ka to vajadzētu atzīt arī ekonomiskās politikas veidotājiem – nav reālu, ātru un nesāpīgu alternatīvu. Kravu apjoma palielināšana ir ilgstošs un sarežģīts process, savukārt to zaudēšana gan ir iespējama ļoti ātri.

Visa iepriekš minētā kontekstā man ļoti interesē, kāda ir dzelzceļa elektrifikācijas iecere. Publiski pieejamā informācija liecina, ka projekts varētu izmaksāt ap 600 milj. eiro. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu projektam paredzēti divi specifiskie iznākuma rādītāji: (i) 400 km rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju (kas ir interesanti, jo iepriekš politiskās plānošanas dokumentos par tiem pašiem līdzekļiem figurēja ap 1000 km); (ii) un 21 stacija, kurās uzbūvēti paaugstinātie peroni.

Tomēr vēl interesantāka aina vērojama sasniedzamajos rādītājos – (i) CO2 emisiju samazinājums dzelzceļa pārvadājumos no 164.8 uz 82.1 tūkst. tonnām; (ii) infrastruktūras caurlaides spējas palielināšana no 67 milj. tonnu līdz 73 milj. tonnām. Kopējais CO2 izmešu apjoms 2013. gadā Latvijā veidoja 8481 tūkst. tonnu, tātad paredzētais samazinājums veido aptuveni 1% no kopējā CO2 izmešu apjoma. Neesmu eksperts vides jautājumos, bet esmu visai drošs, ka vides eksperti atrastu alternatīvus un, iespējams, racionālākus/efektīvākus/labākus veidus šāda līdzekļu apjoma pielietojumam. Un, ja pieņemam, ka kravu kļūst arvien mazāk, CO2 izmešu apjoma sasniedzamais rādītājs izpildīsies pats par sevi…

2015. gadā dzelzceļā pārvadāja 55.6 milj. tonnu kravu, bet 2016. gadā rezultāts būs labi, ja aptuveni 46-47 milj. tonnu. Šobrīd gan plānojam kapacitāti celt. Šajā kontekstā interesanti paraudzīties uz nefinanšu investīciju statistiku. Pēdējos gados transporta nozares nefinanšu investīcijas veido ap 15-20% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma valstī – būtiski vairāk nekā nozares pievienotās vērtības īpatsvars ekonomikā (8-9%). Tātad investīciju atdeve vismaz pagaidām ir bijusi vāja.

Rezumējot situāciju: šobrīd atkal plānojam ieguldīt lielus līdzekļus virzienā, kas zaudē kravas un kur nav īsti redzamas daudzmaz ticamas kravu alternatīvas. Jā, elektrifikācija (un elektrolokomotīvju iegāde) teorētiski nozīmē augstāku efektivitāti, bet vai zemākus tarifus? Vai elektrifikācija ir skatīta kontekstā ar enerģētikas tirgus turpmāko attīstību? Pieņemu, ka kapitālieguldījumus vajadzēs atpelnīt, un uzstādītās infrastruktūras apsaimniekošanas maksa arī būs jāsedz. Man nav nekas pret dzelzceļa elektrifikāciju, ja tā ir ekonomiski pamatota, uz normāliem pieņēmumiem balstīta (tas ir - nevis lineāri prognozējot kravu apjoma pieaugumu, bet gan atzīstot to, ka iespējams arī pretējs process – kravu apjoma mazināšanās). Līdzšinējā kavēšanās ar projekta izstrādi un aprēķinu trūkums pagaidām liecina par pretējo.

Tas, par ko es gribētu būt drošs (kā ekonomists, iedzīvotājs, nodokļu maksātājs), ka šādas investīcijas tiešām ir nepieciešamas (projekts ir rentabls) un ka šāda līdzekļu izlietošana tiešām ir labākais veids, kā izlietot Eiropas fondu līdzekļus. Lai nesanāk tā, ka jaunizbūvētā infrastruktūra pārskatāmā nākotnē ir jāsubsidē no valsts budžeta. Ar lielu nepacietību gaidīšu oktobra beigas, kad Satiksmes ministrijai būtu jānāk klajā ar aktualizētu informatīvo ziņojumu, kas saturētu arī izmaksu – ieguvumu analīzi. Un no sirds ceru, ka gadījumā, ja veiktā analīze būs ar nelabvēlīgu rezultātu, būsim pietiekami elastīgi, atrodot citu, efektīvu ES fondu līdzekļu izlietojuma veidu.

Pārpublicēts no makroekonomika.lv

Novērtē šo rakstu:

39
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

SPKC darbiniek – esi informēts

FotoPastāv risks, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), nosakot darbiniekiem piemaksas par papildu pienākumiem, kas iekļauti citu darbinieku amatu aprakstos vai struktūrvienības uzdevumos, tai skaitā par pienākumiem, kas, iespējams, neatbilst darbinieka profesionālajai kompetencei, nav ievērojis ārējā normatīvā akta prasības, kas nosaka ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nenodrošinot finanšu līdzekļu 6590 euro apmērā efektīvu un ekonomisku izlietošanu.
Lasīt visu...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...