Iesaki rakstu: 
Ilggadējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora vietnieks Uldis Dzenītis biroja bijis spiests pamest tāpēc, ka atklājušies fakti par nepamatoti izdotām pielaidēm valsts noslēpumam, nevis tāpēc, ka viņš būtu bijis noguris no darba SAB un 46 gadu vecumā vēlējies doties izdienas pensijā. Darbs valstij piederošās Parex bankas drošības direkcijas vadītāja amatā bijis kompromiss, kas Dzenītim piedāvāts, lai nevajadzētu palikt bez amata.
Kāpēc pameta amatu
SAB šefa vietnieka amatu Dzenītis ieņēma kopš SAB dibināšanas 1995.gadā. Pielaižu izsniegšana valsts noslēpumiem bija viena no Dzenīša atbildības sfērām, un tieši atklājušies fakti par nepamatotu augstākās kategorijas pielaižu (šāda pielaide nodrošina arī pieeju lielākajiem NATO noslēpumiem) izdošanu bijuši pamatā nelabprātīgajai amata pamešanai.
Vairāki droši avoti, kurus nav iespējams atklāt, jo tie parakstījušies par valsts noslēpuma neizpaušanu, Pietiek atzina – uz to, lai Dzenītis atstātu SAB priekšnieka vietnieka amatu, „uzspieduši” partneri NATO, jo viņu rīcībā bijusi informācija, par nepamatotu augstākās kategorijas pielaides izdošanu arī kādai augstai armijas (NBS) amatpersonai, par kuru NATO bijušas aizdomas par sadarbību ar krievu specdienestiem.
Jautājums par Dzenīti šovasar (jūlijā) ticis izskatīts arī Valsts prezidenta vadītājā Nacionālās Drošības padomē (NDP). Lai nesaceltos plašs skandāls, esot nolemts, ka Dzenītis amatu SAB pametīs pēc paša vēlēšanās, medijiem izplatot versiju, ka viņš dodas pelnītā izdienas pensijā.
Tiesa, jau brīdi, kad ticis izlemts, ka Dzenītis amatu SAB atstās, meklēts risinājums, kā viņu iekārtot darbā, kas būtu saistīts ar drošības jautājumiem. Vieta Dzenītim atrasta valstij piederošajā tā sauktajā „vecajā” Parex bankā. Oficiāli par šo jauno Dzenīša amatu - Parex drošības direkcijas vadītājs - tika paziņots oktobra vidū.
Vai turpina konsultēt?
Tiesa, neoficiāli izskan, ka Dzenītis saites ar SAB nav pilnībā pārrāvis, - viņš esot SAB šefa Jāņa Kažociņa ārštata padomnieks. Ļoti labas attiecības Dzenītim esot ar Saeimas spīkeri, partijas Jaunais laiks līderi Solvitu Āboltiņu (Vienotība). Abi pazīstami jau kopš studiju laikiem, kad mācījušies Latvijas Valsts Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Pats Dzenītis nekādus komentārus par iemesliem, kāpēc pameta augsto amatu SAB, nav sniedzis. Arī SAB Pietiek ir atteicies sniegt plašāku informāciju par to, kāpēc Dzenītis darbu birojā pameta.
Pēc SAB preses pārstāves Baibas Ratas-Saliņas Pietiek sniegtajām atbildēm, Dzenītis no SAB „devies izdienas pensijā, un izskanējušie minējumi par citiem amata atstāšanas iemesliem ir viennozīmīgi vērtējami kā izdomājumi”. Pēc SAB preses pārstāves atzītā, kadru mainība SAB esot ļoti neliela, taču arī darbinieki ar lielu pieredzi mēdzot pārtraukt dienesta attiecības.
Jautāta vai tā ir tiesa, ka Dzenītis kā ārštata padomnieks aizvien sniedz padomus SAB šefam, B.Rata-Saliņa atbildēja izvairīgi, ne īsti apstiprinot, ne arī noliedzot šādu informāciju.
„Dzenītis nav nekāda veida darba vai dienesta attiecībās ar SAB. Viņš neieņem ne SAB direktora, ne SAB ārštata padomnieka amatu. Tomēr nepieciešamības gadījumā valsts drošības iestādes turpina izmantot Dzenīša ilggadējo pieredzi likumdošanas jautājumos, kas saistīta ar valsts drošībās iestādēm,” norādīja SAB preses pārstāve.
Dzenītis bija SAB otra augstākā amatpersona. Viņš SAB strādāja no tā pirmsākumiem, pirms tam bijis Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, karjeru viņš sācis kā izmeklētājs Cēsu prokuratūrā. Neoficiāli tieši Dzenītis pēc tam, kad no SAB direktora amata aizgāja Lainis Kamaldiņš, tika dēvēts par galveno SAB neformālo vadītāju.
Dzenīša amatu ieņēmis SAB Ārējās izlūkošanas pārvaldes darbinieks Andis Freimanis.
Iespējamais iemesls - Rajevs
Pēc neoficiālas informācijas, viens no tiem, kam ar Dzenīša parakstu bija izsniegta augstākās kategorijas pielaide dokumentiem, kas satur lielākos NATO noslēpumus, bijis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsnieks, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, pulkvedis Igors Rajevs.
Partneriem NATO pret pielaides izsniegšanu Rajevam bijuši iebildumi, jo viņš, iespējams, varētu būt saistīts ar Krievijas specdienestiem. Tikai šogad augustā, kā ziņoja LTV raidījums Panorāma, augstākās kategorijas pielaide NBS virsniekam tika atteikta. SAB atteikuma iemeslus neatklāja, un līdz ar pielaides atteikšanu ilgstoši NBS strādājošais Rajevs tika atstādināts no tādu pienākumu veikšanas, kam nepieciešama augstākās pakāpes pielaide valsts noslēpumam.
Rajevs jau kopš 90. gadu vidus ieņēma vadošus amatus Latvijas armijā, tostarp piedalījies tā dēvēto miera nodrošināšanas operāciju plānošanā Irākā, Afganistānā u.c.
Mediji ziņojuši, ka 2008.gadā saistībā ar atsevišķiem gadījumiem, kas diskreditēja bruņotos spēkus, Rajevs (tolaik Sauszemes spēku komandieris) tika pārcelts dienestā Mācību vadības pavēlniecības komandiera amatā.
Aptuveni gadu vēlāk, kad Rajevs tika atbrīvots no NBS Mācību vadības pavēlniecības komandiera amata, tika pieļauts, ka atbrīvošana saistīta ar lietu, kuras ietvaros Latvijas kontingenta karavīri tika turēti aizdomās par ieroču kontrabandu no Irākas, kur dienēja starptautiskajā operācijā. Kriminālprocess par iespējamo ieroču kontrabandu tika sākts 2006.gada jūlijā pēc Latvijas kontingenta atgriešanās no operācijas Irākā. Publiski informācija par to izskanēja tikai 2009.gada sākumā, un pagaidām nav ziņu, ka šajā lietā kādai personai būtu uzrādīta apsūdzība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
