Iesaki rakstu: 
Ir tāda grāmata - Kolīnas Makkalovas "Dziedoņi ērkšķu krūmā". Darbība notiek Austrālijā, un galvenajai varonei ir mīlas stāsts ar ģimenes draugu - katoļu mācītāju, kurš vēlāk kļūst par kardinālu.
Realitāte ir daudz skarbāka - austrāliešu kardināls nupat notiesāts pedofilijas lietā, bet cits bīskaps tiek turēts aizdomās, ka rupji pasūtījis sievieti, kura ziņojusi par pedofilijas gadījumu. Savukārt 21. gadsimta Francijā, izrādās, notiek citas lietas, par kurām tīri jābrīnās.
Arī mums Latvijā ir savs "Dziedonis ērkšķu krūmā" - Romas katoļu priesteris Andrejs Mediņš, kurš regulāri publicējas Apollo portālā. Kā jau kārtīgs katolis viņš aizstāv ticības brāļus un saka: „Tas viss nemaz nav tik īsti. „ Bet, ja nu tas tomēr ir īsti, tad šie vārdi ir diezgan neētiski no cilvēka, kurš ir uzņēmies būt par garīgu līderi un autoritāti.
Vēl skarbāka pieredze, izrādās, viņam ir bijusi Afganistānā, par ko viņš stāsta 2. marta video intervijā. Sākumā tas esot bijis "skaists laiks, skaists periods", bet nu pēc tam esot nācies piedalīties dažu kišlaku nolīdzināšanā ar visiem civiliedzīvotājiem. Un tas jau ir ne tikai neētiski, bet iespējams, noziegums pret cilvēci.
Jūs teiksiet, tas bija tik sen un vairs nav taisnība, un viņš jau sen ir izsūdzējis grēkus saviem pieņemtajiem iedomu tēliem?
Bet ko saka Krimināllikums?
Personai, kas izdarījusi noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai piedalījusies genocīdā, kriminālatbildības noilgums neiestājas.
Krimināllikums, 57. pants
Jūs teiksiet, Latvijā nav cietušo, kas varētu iesniegt sūdzību? Nē, cieš visa sabiedrība, kam jālasa par šādiem varoņdarbiem kā cēlu un pozitīvu Melnā Bruņinieka priestera rīcību.
Varbūt starp portāla Pietiek lasītājiem ir kāds jurists, kas varētu ierosināt valsts iestādēm izvērtēt šo lietu?
P.S. Dažas saites:
Priesteris Mediņš par seksa verdzību katoļu baznīcā: Tas viss nemaz nav tik īsti
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
