Dzīvojamo telpu īre – krustugunīs

»

Kas tur ko analizet un ,,pēc būtības izskatījusi lietu, uzklausot pušu argumentus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus''. ja ires ligums noslegts uz daziem menesiem un pat jebkuram lasitpratejam ir skaidrs ka ja ligums ir lidz xx.datumam, tad saja xx datuma ar koku pa pakalu un ara. kapec man butu jautur personas 2-3 gadus kamer sagaidu tiesas lemumu? Atgadinu ka esosais likums lauj ari ,,bijusajiem irniekiem'' netrauceti gadiem un par baltu velti parazitet uz nabaga ipasnieka rekina.

Atbildēt

Kapec tada jezga! Es nevaru zimest dzerajus kam ligums beidzas 2012.g. decembri (pirms 14menesiem)!. Ires ligums bija noslegts uz 3menesiem bet 3 dienas pirms liguma beigam shie pateica ka nekur neies un lai es so sudzu tiesa. Ta ari izdariju, bet tiesa burtiski par mani nirgajas. Vidzemes priekspilsetas tiesnese Ignatjeva nespeja salasit ka ires ligums beidzas 31.12.2012., tad shi nespeja atpazit ciparus, ka rezultata bomzi sez mana ipasuma 14menesus bej ires liguma un protams nemaksa absoluti neko. Man ir jamaksa juristam, valsts nodeva, jaapmaksa komunalie bet 3 bomzi sez un kvasji jo viniem nav kur iet. Es sava ipasuma nedrikstu ieiet un gaida kamer bus tiesas spriedums. Nu jau gaidu 2as instances tiesu. Kad ta bus kas to lai zin. Tadus meslus ka sos 3bomzus kas nemaksa ne santima un tad kad ires ligums beidzies vienkarsi neeatstaj man piederosas telpas, vajad ar sudainu koku ara uz ielas. kapec tur vajadziga tiesa. Policija butu ta ka spejiga izlasit ka datums uz ires liguma parada ka ligums sen jau beidzies.

Atbildēt

»

Pilnīgi piekrītu, jotieši liela daļa pamatiedzīvotāju denacionalizācijas rezultātā nonāca piespiedu dzīvokļu ires attiecībās ar jaunizceptajiem dzīvojamo maju īpašniekiem, kuri labprātīgi atjaunoja īpašumtiesības uz dzīvojamām majam ar visiem īrniekiem. Tas nozīmē, ka viņi uznemās arī saistības pret šiem īrniekiem, zinot, ka šie īrnieki ir nostādīti ķīlnieku lomā. Ja nacionalizācija bija pārnodarījums vienai sabiedrības daļai, tad denacionalizācija ir pārnodarījums otrai sabiedrības daļai. Denacionalizācija bija javeic vienlaicīgi risinot jautājumu par denacionalizēto māju īrniekiem kompensacijas izmaksāšanu, ka to darīja Lietuva, dodot iespēju atrast sev citu mājokli, jo jaunajās mājās dzīvokļus padomju laikā vairākuma saņēma migranti un šodien viņi atrodas privileģētā stāvoklī. Pie tam nododot tiesības īpašniekiem izlikt īrnieku no dzīvokļa bez tiesas sprieduma ir atklāts īpašnieku lobijs, jo nbeviena civilizēta valstī īpašniekiem valsts nav piešķirusi tādu privilēģiju, tas ir klasisks tiesisks nonsens

Atbildēt

Šo Jāņa Lapsas rakstu Pietiek.com nobāza tālu, tālu no acīm, starp senākiem rakstoim. Šis k-gs, padarījis darbu EM, ir jāslēpj vai? Gribēja paspīdēt ar "labi"padarītu darbu un pārmetumiem "launajai" pārraidei "Nekā pesonīgi". Nesanāk gan prieki šim Jānim, jo vai visi nosoda šādu likumprojektu.

Atbildēt

»

Valsts vara ar tiesas spriedumiem, "likumīgi", par parādiem, kas radās masu bezdarba laikā un citādi, laikā no 1995.gada līdz 2005.gadam izmeta uz ielās visu kategoriju īrniekus - slimus, vecus, bērnus, invalīdus, uz ielas 38 000 ģimeņu Latvijā un gailis pakaļ nedziedāja (Tieslietu ministrijas statistika). Satversme? Politiskais bandītisms. Bet šie cilvēki bija galvenokārt pašvaldības dzīvokļos, kur varēja atlikt, kapitalizēt utt.

Atbildēt

..SATVERSME nosaka, ka cilvēkam ir tiesības uz mājokli.
...lai kādi likumi tiek izdoti, cilvēku nedrīkst izmest uz ielas un tādejādi atņemt mitekli.
...lai risinātu problēmas par to māju, kas ir denacionalīzēta, tad jāskatās, kādi grozijumi vai papildinājumi vispirms jātaisa likumos par valsts īpašuma konversiju, saistībā ar denacionalizāciju.
....pēcāk taisiet speciālus likumus, lai cilvēks vienmēr būtu nodrošināts ar mitekli kā Satversmē teikts.
....kamēr cilvēks nav atkāpies, atteicies no vecajām saistībām par tiesībām lietot dzīvokli, tikmēr nedrīkst aizskart viņa tiesības un ja nepieciešams denacionalizētu māju remontēt, tad namīpašniekam jāvienojas ar valsti par valsts dzīvokļu izīrēšanu cilvēkiem uz laiku,kamēr beigsies remontdarbi.
...galu, galā, denac. mājas īpašniekam taču vajag atpakaļ īrniekus, ja nodoms ir uzturēt kārtībā savu namu.

Atbildēt

Šo Jāņa Lapsas rakstu novāca malā. Kādi iemesli? Laikam pārāk uzbrūkošs tautai, naidīgs tautai utt.

Atbildēt

»

Īrniekiem nav vajadzīgs plēsoņu dzīvoklis un dzīvē murgos, bet fakts, ka viņiem nav kur iet. īpašnieki ir tik zemas domāšanas personas, ka tālāk par savu degunu neredz,nesaprot elementāras lietas - valsts vara un nomenklatūra pašvaldības apzaga tautas lielu daļu, izdalīja brīvos dzīvokļus, ko atstāja aizbraucēju masas, noziedzīgi organizēja denacionalizāciju - par to vajag runāt, nevis apvainot tos nabaga večinus, invalīdus, ģimenes ar bērniem, apsaukāt par parazītiem vai tml.

Atbildēt

"Jauns velosipēds" īres likumā nav jāizgudro

Izraksts
LATVIJAS REPUBLIKA
DENACIONALIZĒTO MĀJU ĪRNIEKU TIESĪBU BIEDRĪBA „AUSMA”
Kr.Barona ielā 78, Rīga, Latvija, LV-1001, tālrunis 7270959, 29184953
2014.gada 20.janvārī Rīga

Valsts prezidentam Andrim Bērziņa k-gam Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņas k-dzei
Ministru prezidentei Laimdotai Straujumas k-dzei
Tiesībsargam Jurim Jansona k-gam


Par dzīvokļu īres likumprojektu
un dzīvojamo māju denacionalizācijas
problēmu risinājumu

A t z i n u m s (saīsināts)
par likumprojektu „Par dzīvojamo telpu īri” un
piespiedu īres attiecību izbeigšanu

Biedrība „AUSMA”, iepazinusies ar likumprojektu „Par dzīvojamo telpu īri”, secina, ka iesniegt priekšlikumus šim likumprojektam nav iespējams, jo atrodam, ka praktiski viss likumprojekts ir juridisks brāķis, tas ir neskaidrs, pretrunīgs, satur cilvēktiesību pārkāpumus, neatbilst Civillikuma normām un Satversmei.
Tas, mūsuprāt, izskatās nevis kā dzīvokļu īres likums, bet gan kā deportāciju likums, jo paredz īrnieku izlikšanu bez tiesas, ar policejisko metožu paņēmieniem, kas nav pieļaujas demokrātijas apstākļos.
Ja pieņem šādu likumu, tad izliktajām no dzīvokļiem ģimenēm šajā vai citā likumā jāparedz nometinājuma vietu izveidošana, kur tās izvietot pēc izlikšanas. Vārdi sakot, likumprojekts ir bezatbildības un patvaļas manuskripts. Likumprojekta pantu komentāri šeit nav pievienoti.
UZSKATAM, KA NE ŠIS LIKUMPROJEKTS, NE CITS ĪRES ATTIECĪBU RISINĀJUMS PROBLĒMU NEATRISINĀS.
Skaidrojums:
1991. gadā Latvijas Republikas Augstākā Padome (parlaments), risinot jautājumu par okupācijas laikā nacionalizēto māju atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, pieņēma likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» un likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem».
Šajā sakarā 1991.gada 30. oktobrī Augstākā Padome pieņēma arī lēmumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību”, ar kuru Latvijas Republikas Ministru Padomei (valdībai) uzdeva līdz 1991. gada 1.decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām» denacionalizēto māju īrniekiem, lai māju īpašniekiem būtu brīva izvēle atbrīvoties no bijušajiem īrniekiem un risināt jautājumu par mājas izmantošanu, jaunu īres līgumu slēgšanai atbilstoši tirgus cenām, bet iepriekšējiem īrniekiem dot brīvu izvēli – iegādāties dzīvokli īpašumā, vai pēc vienošanās, slēgt jaunu īres līgumu un īrēt to pašu dzīvokli (Valstī risinājums bija paredzēts līdzīgi kā Lietuvā).
Augstākās Padomes 1991.gada 30.oktobra lēmums nozīmēja, ka denacionalizējamo māju īrniekiem, ievērojot līdztiesības principus, tāpat kā citiem īrniekiem, tika paredzētas tiesības saņemt kompensāciju vai citu līdzvērtīgu dzīvokli un īrēto dzīvokli iegūt īpašumā, tas ir, bija paredzēts realizēt Satversmē (konstitūcijā) noteikto principu – viens likums viena taisnība visiem, proti, likumdevējs paredzēja garantijas, labvēlīgu risinājumu abām pusēm – kā īpašniekiem (mantiniekiem) un šo māju īrniekiem bez diskriminācijas.
Arī pēc tam Ministru kabinets ar savu faktisko rīcību – bezdarbību, nepildīja arī likuma „Par dzīvojamo telpu īri” Pārejas noteikumu 14. pantu, kurā noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.martam izstrādā un līdz 2005.gada 1.jūlijam ievieš valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā. (20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.).
Arī likuma «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» 15. panta 1.d. 2.punktā namu īrniekiem tika paredzētas sociālās garantijas, kas noteica tiesības pirmām kārtām saņemt brīvo, neizīrēto dzīvokli izsoles kārtībā. Šis noteikums arī tika ignorēts.
Tā vietā, lai risinātu atņemtā dzīvokļa kompensāciju, atbilstoši minētajam likumam Rīgas dome izdeva saistošos noteikumus Nr.6 “Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība”. Ja iedziļinās šajos noteikumos, nav grūti saprast, ka paredzētais „pabalsts” nav domāts īrniekiem, bet otrādi – īpašnieku iegribu un vēlmju apmierināšanai, ko viltīgi un nelikumīgi dēvē par pabalstu īrniekiem.
KOMPENSĀCIJAS AIZVIETOŠANA AR PABALSTU vai „palīdzību” IR NEKOREKTA UN ĪRNIEKUS PAZEMOJOŠA. Īrnieki nav nonākuši neparedzētā stāvoklī, palīdzību neviens neprasa, bet novesti sistēmiskas valsts un pašvaldības darbības nolaidības un pat atsevišķu, daudzu amatpersonu noziedzīgas rīcības rezultātā.
Pazemojošos „pabalstus” daļai īrnieku, pie tam, izmaksāja ar atšķirīgas attieksmes piemērošanu un to izmaksāja nevis īrniekiem, bet ar to pabalstīja dzīvokļu pārdevējus, ”pabalstu” izmaksāja tikai dzīvokļa vai mājokļa pārdevējam „pabalstu” izmaksāja ar atšķirīgu attieksmi: nabagi, bagātākie algā, pensijā par 5 lati vai vairāk.
Secinājums dzīvokļa piespiedu īres attiecību gadījumā:
Uzskatam, ka ne šis likumprojekts, ne cits īres attiecību risinājums problēmu neatrisinās. Atlikušajiem piespiedu īres attiecību īrniekiem, kuri vēl turpina dzīvot dzīvokļa terora apstākļos, ir jāizmaksā dzīvokļa kompensācija, tieši un nepastarpināti, bez nosacījumiem un jāatbrīvo māju īpašniekus un īrniekus no valsts un pašvaldību uzspiestajām pazemojošām attiecībām, jārealizē jau noteiktā kompensāciju programma, jāizstrādā jauns likums ”Par kompensācijām piespiedu īres īrniekiem”.
1.Piespiedu īres attiecības, ja neatrod risinājumu, ir likumdošanas strupceļš;
1.1.Dzīvokļu (mājas) īpašniekam nav jāuztur piespiedu īres attiecību īrnieki, kuras radīja valsts un pašvaldību institūcijas, kam nekavējoties jāpārtrauc īpašnieku tiesību ierobežojumi un īrnieku tiesību pārkāpumi;
2. Vienīgais reālais risinājums - DZĪVOKĻA KOMPENSĀCIJA naudā vai piešķirot dzīvokli, šim risinājumam nosakot pārejas periodu ar atsevišķi likumu;
3.Atsevišķajā likumā „Par kompensācijām” tiek noteikts, ka pēc kompensācijas dzīvokļa veidā saņemšanas piespiedu īres īrnieks var vienoties ar izīrētāju par jauna īres līguma slēgšanu pēc vienošanās vai atstāj īrēto dzīvokli 1- 3 mēnešu laikā, vai tiek izlikts ar visu ģimeni piespiedu kārtā;
4. Pārejas periodā saglabājas jau nodibinātās īres attiecības, bet īres maksas līmeni šajā laikā nosaka teritoriālā pašvaldība;
5. Bez tam, lai risinātu piespiedu īres attiecību izbeigšanu:
5.1. Jānoskaidro, cik dzīvokļu joprojām atrodas piespiedu tiesiskajās attiecībās un cik cilvēku šajos dzīvokļos dzīvo;
5.2. Jāaprēķina ekonomiski-finansiālā nodrošinājuma apjoms, kas nepieciešams kompensāciju izmaksai naudā vai dzīvokļu būvei;
5.3.Jārisina jautājums par finansu piesaisti, iespējams, no Eiropas naudas, no pašvaldību budžeta, īrnieku līdzfinansējums utt.
6.Jāatzīst, ka palīdzība vai pabalsts ir kategorija, ja īrnieks nonācis neparedzētās materiālās grūtībās, nevis kā kompensācijas aizvietošana, pie tam šo pabalstu nelikumīgi un faktiski novirzot izīrētāja interesēs vai samaksai par dzīvokļa pirkšanu, kad tiek meklēti varianti pabalsta naudas izņemšanai;
7.Jāizstrādā un jāapstiprina pārejas perioda dzīvokļa piespiedu īres līguma paraugs. Pareizi minēts komentārā, ka jauns likums nav jāraksta, esošais pilnībā apmierinošs. Ar šo jauno likumprojektu ir mēģināts “izrēķināties” ar piespiedu īres īrniekiem, padzīt viņus uz ielas, deportēt.
Klementijs Rancāns
Denacionalizēto māju tiesību biedrība „Ausma”
Valdes loceklis

Atbildēt

Es atvainojos, likums, kas pastāv ir labs un to nav jāmaina.Advokāts jauc lietas būtību, kau it kā piedalījies tā izstrādē. Kā Kalnmeijers esot teicis par tiesas spriedumu, ka tas ir "sviests', šis likums ir galīgs svieats, aplams un nejēdzīgs. Ja kāds patvarīgi aizņēmis dzīvokli, īpašnieks to var izmest un viss, lai sūdzas, bet tādu, ko jāizmet ir VIENS no 10 000 un nav ko celt brēku. Vienmēr ir līgums vai jau nodibinātas īres tiesības, jo maksā visus maksājumus un dzīvojis ar ģimeni ilgus gadus. īrniek uz kura vārda dzīvoklis bija, ir atstājis to, kas nenozīmē, ka pārējai ģimenei nav tiesību uz īri. Banku lobijs, tas jā. Visi ir īsti līgumu, ja to parakstījis dzīvokļa vai mājas īpašnieks pirms pārdošanas.

Atbildēt

Ak, tu smirdīgā lapsa, tādus kā tu vajag iznīdēt, jo jūs interesē tikai nauda, vienalga uz kā rēķina.

Atbildēt

»

Sen neesi pastaigajies pa Rigu? Sobrid sabrukusas lielakotiesu ir no irniekiem atbrivotas un denacionalizetas majas, kuras pateicigie denacionalizejosie ir paredevusi spekulantiem vai atdevusi par nenomaksatiem kreditiem bankam

Atbildēt

Policijas funkcijās neietilpst civiltiesisku strīdu risināšana un izšķiršana.

Atbildēt

»

muļķības

Atbildēt

»

Gan ES, gan Latvijas civiltiesībās nostiprināts, ka personu izlikt no dzīvojamās telpas var tikai un vienīgi ar tiesas spriedumu. Tas nozīmē, ar tādu tiesas nolēmumu, kas pieņemts lietā, kur tiesa ir pēc būtības izskatījusi lietu, uzklausot pušu argumentus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus.

Atbildēt

»

Drīzāk jau izīrētāji parazitē uz īrnieku rēķina, bet jebkuru civiltiesisku strīdu izšķir tiesa nevis policija.

Atbildēt

»

Kādam tad " sabiedrības interesēs" šim likumam jābūt?
Vai atgriezīsimies padomju laikā, kad pirmskara namīpašnieku mājas tika novestas līdz sabrukumam?

Atbildēt

Īrnieki pārliecināti ka var parazitēt uz namīpašnieku rēķina. Kā jau postkomunisma valstī.
Toties prasa, lai viņus apgādā ar elektrībuu siltumu .
Unt agad lumpeņi 'sit'juristu, kas pieaicināts, lai izstrādātu likumu un lai šo nenormālo situāciju mainītu.

Atbildēt

Pasniedzējs sev par labu labi sagrozījis faktus-
"tajā pašā laikā ir jāmāca domāt un lasīt līgumus".
Vai tad nevienam nav skaidrs kāds ir īres tirgus un, ka tev principā ir jāpiekrīt, ja vēlies noīrēt dzīvokli?

Un kā ar gadījumiem, kad īpašnieks neļauj vai īpašnieka pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības dzīvokli izīrēt, bet nevar īrnieks ierakstīt Zemesgrāmatā īres līgumu?


ES IENĪSTU ŠO VALSTI, KA IR TĀDS PASNIEDZĒJS, KURŠ PĀRIS TURĪGU CILVĒKU DĒĻ LOBĒ SABIEDRĪBAS KOPUMA INTERESĒM PRETĒJU LIKUMU!!!!

VISI MINĒTIE FAKTI IR TIKAI ATTAISNOJUMS- TICIET MAN, TURĪGIE UN IZVEICĪGIE ĪPAŠNIEKI PIE JAUNĀ LIKUMA IZDOMĀS, KĀ IZMEST UZ IELAS ĢIMENI AR MAZIEM BĒRNIEM!

Atbildēt

Likumprojekts neko labu par autoru nevēsta. Vai viņš ir gatavs no savas kabatas maksāt valsts vietā par zaudējumiem ES tiesā?

Atbildēt

»

Ha ! Lasiet likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" - skaidri un gaiši spēkā jau no 2014.gada 1.janvāra !

Atbildēt

»

Provocē? A priekš kam?

Atbildēt

»

Es tur jau esmu. Bet tur pārsvarā ir rigidi domājoši "jaunie" juristi, kuri spēj domāt tikai esošās sistēmas kategorijās, interpretējot normas, kā to izdarījusi AT vai ST, vai kas tur vēl. Ar AT/ST spriedelējumiem var iepazīties tāpat, tāpēc nekādi lāga padomdevēji tajā portālā nebūs. Protams, būtu vērtīgi konsultēties ar saprātīgiem un neatkarīgi domājošiem, bet tad viņi tur būs īpaši jāmeklē.
Mani gan "jurisputrence" īpaši nesaista. Interesējos par tik par cik, ja "spiež kurpe" un ja redzu apzinātu nelietību attiecībā pret citiem. Man nevajag arī pārstāvjus, jo pietiek gan diplomu, gan izglītības, gan nekaunības :) un maksāt citiem par tām prasmēm, kuras piemīt pašam, nebūs prātīgi.
Bet, ja nopietni, tiesu sistēma LV ir baigā ž.pā un būtu labāk, ja šī sistēma tiktu ekskrementēta pēc iespējas ātrāk, jo, ja tas saturs nāks ārā pa augšgalu.. nesaku, ka tajā nav saprātīgu cilvēku, pa kādam ir, bet viņus ļoti ātri degradē. Ir bijuši tiešām jauni gaiši prāti, bet palasot viņu parakstītos spriedumus pēc 2-3 gadu būšanas sistēmā, atliek vien nobļauties - O, tempora, O mores! Tā viš i', ko šam padarīsi!? Viens nav karotājs, bet dažkārt nekas cits neatliek kā sisties vienam pret visiem. Izturību!

Atbildēt

»

Nu re. Mums CP esot sacīkstes princips, to tad arī piemēro! Jums taču visa RA draugos, tas būs tik vnk kā apčurāt 2 pirkstus.
Kā jau teicu, konkrētais likums tiek bīdīts NĪ spekulantu un "īres biznesmeņu" interesēs. Īrnieku tiesības tiks ievērotas par tik, par cik tas būs izdevīgi bagātā gala īrnieku segmentam.
Mans viedoklis - valstij nav jāņemas ar neveiksmīgu un dumju spekulantu lobēšanu, tavs bizness, tu domā, nevari nomaksāt nodokli 15 k, pārdod īpašumu, ej uz maksātnespēju. Failed business.
Valsts uzdevums - savākt nodokļus un noadministrēt to sadali, ievērojot cilvēka un pilsoņa tiesības. Tur, kur valsts lien biznesā, tur pretī ir hūte vai metalurga ķivere, abas tukšas.

Atbildēt

»

uz vienkāršu jautājumu, es tieku nozākāts gan par analfabētu, gan intelektuālu īpatni. Atliek izdarīt secinājumus par pašpasludinātā intelektuāļa patieso intelekta līmeni. Bet vispār apsveicami, tik daudz secinājumu par manu personu no vienkārša jautājuma. Super inetelekts, nenoliedzami.P.s. analfabēts ir persona, kas nemāk rakstīt un lasīt.

Atbildēt

»

Kopīpašums ir elles smaka! Vienalga cik procentiem dod vaļas neko nedarīt un visus sūtīt dir...
Kam mums siltināt māju? Labāk nopirksim otru eļļas radiatoru un paliks vēl polšam.
Kam mums remontu kāpņu telpā? Jums nepatīk ka es te pīpēt nāku? Pagalmā nav kur nolikt mašīnu, jo zeme izrādās pieder kaut kādam kaktu SIA! U.t.t. Rīgas ikdiena kopīpašuma mājās.

Atbildēt

»

portāla Manastiesības reklāma?

Atbildēt

»

tas taču tikai likumprojekts. Cik zinu pastāv arī idejas par atsevišķa reģistra veidošanu. Un maksa ir tikai valsts politiskā griba. Galvenais ir ieviest principu, lai saistošs būtu reģistrēts līgums nevis vakar uzcepts. Jābūt taču zināmai paļāvībai,ka iegādājies īpašumu bez īres līgumiem un plānotās sālsmaizes vietā nesaņemsi gadiem ilgu tiesvedību ar pēkšņajiem īrniekiem.

Atbildēt

Esošais likums " Par dzīvojamo telpu īri nosaka, ka papildus īres maksai īrnieks maksā nekustamā īpašuma nodokli par ēkām.

Līdz šim visām dzīvojamām ēkām nodoklis bija no 0.2 līdz 0.6 %.

Tagad būs 1.5%, ja vien īres līgums nebūs reģistrēts zemesgrāmatā.


Piemēram namīpašnieks, kura saimnieciskā darbība ir tieši īŗes dzīvokļu bizness, lai noreģistrētu 150 īres līgumus, būs spiests samaksāt EUR 15 000 ( EUR 85 par katru lūgumu notāram + EUR 15 kanc.nodeva z/g x 150 gab).

vai arī to maksās katrs īrnieks?
un tā par noslēgšanu, pagarināšanu un laušanu ?

LĪDZ KAM TAS NONĀKS ?

Atbildēt

»

Ja, varu apstiprinat, ka tik tiesam interese par izsolitajiem dzivokliem ir milziga un tik tiesam dalja no dzivokliem tiek iegadati personigajam vajadzibam, uznemoties risku pirkt kakji maisa, bet par ljoti pievilcigu cenu. Citreiz atmaksajas, citreiz ne. Problema ar fiktivajiem ires ligumiem ir milziga. Paradnieks censas palikt ilgak dzivokli uzradot fiktivu ires ligumu ar radinieku. Parasti sadam paradniekam ir ari komunalo maksajumu parads, un vins netaruceti turpina dzivot taja dzivokli ne par ko nemaksajot. Ir gadijumi, kad tadu cilveku delj visai majai apkuri nepiesledz.

Atbildēt

Kāds man var paskaidrot, kā var iet uz izsoli pirkt īpašumu, iepriekš to neapskatot, nepārliecinoties kādā tas ir tehniskajā stāvoklī, vai tajā vispār var dzīvot? Normāls cilvēks pat kurpes nepērk bez pielaikošanas, bet dažs advokātelis mēģina stāstīt, ka n-tos tūkstošus vērtus īpašumus iegādājas bez apskatīšanas un pēc tam brīnās, ka tajā ir īrnieki vai tas ir sliktā tehniskā stāvoklī un tāpēc jāmaina likums.

Atbildēt

»

Dārgais 123, ir vienkārši briesmīgi iepīties ar amorāliem idiotiem, kādi ir Tavi kaimiņi. Nekad neko labu negaidi. Diemžēl via Latvija tagad iepinusies ar Grieķiem un tamlīdzīgiem nekrietneļiem, tā kā arī še neko labu negaidi. Eiropā tiek akceptēts, un arī Latvijā, ka saistības var nepildīt un taisnība būst tam, kam tas ir izdevīgāk.

Atbildēt

»

man jau paliek interesanti.
1) ne vienmēr nekustamais īpašums tiek atsavināts ar tiesas nolēmumu par saistību piespiedu bezstrīdus izpildi. Pastāv iespēja, ka ir vienkārša parāda piedziņa nekonkretizējot kādus īpašumus atsavināt.Un var arī nebūt par labu bankai, kurā īpašums ieķīlāts. Ko zti atrod, to atsavina. Tātad, kā tiesa var uzzināt nereģistrētām faktiskām vai fiktīvām īres attiecībām? Kā vispār kāds var zināt par civiltiesisku darījumu, kas nekur nav reģistrēts?
2)par tiesas pienākumu pārbaudīt datu bāzes. Mums it kā ir sacīkstes princips civilprocesā, ne objektīvās izmeklēšanas princips. Kā, arī skat. Nr.1)-ko dod publiskās datu bāzes, ja darījums nekur nav reģistrēts;
3) nav korekti konkrētus juridiskus argumentus nevis atspēkot, bet saukt par demagoģiju. Liec labāk pretī zināšanas.

Atbildēt

Nevaru iedomāties, kā jūtas nodevēji, kuri ir nodevuši un izpārdevuši savu tēvu zemi. 23 gadus jau laupa un vēl nevar rimties. Šitādi advokāti gatavi savu miesīgu māti par naudu pārdot.

Atbildēt

»

Es nevaru argumentēt visu komentāros, jo tas prasa pārāk daudz laika. Aizej uz likumi.lv, tur viss ir. Lai argumentētu sīkāk, ir jātiekas klātienē un jāizrunā lietas pa pantiem un punktiem.
Ir virkne problēmu, kuras ir radušās "interpretējot" likumus. Ir arī acīmredzamas likuma "lažas", kas vienkārši nevar strādāt, ir īpašumtiesību pārkāpumi, ir absurdas lietas.
Viens no lielākajiem absurdiem ir 50% balsu vairākums, kas nosaka, ka daži kopīpašnieki ir vienlīdzīgāki par citiem. Šāda prakse balstīta komercuzņēmuma principos, kas pēc būtības nebija piemērojams mājokļu likumu normām. Nevaru vērtēt likumu no NĪ spekulanta un namsaimnieka viedokļa, kuri iegādājas dzīv.īp./ēkas uzņēmējdarbības veikšanai, vērtēju likumu no indivīda viedokļa, kurš iegādājas dz.īp. personiskām vai ģimenes/locekļu/ vajadzībām un lietošanai. Intereses ir kardināli atšķirīgas un regulējumam bija jābūt atšķirīgam.
Vai pašam liekas saprātīga norma, ar kuru nosaka, ka dz.m. renovācijai kredītu var ņemt ar 50% balsu vairākumu? Tas ir kā? Kāds manā vietā ņem kredītu, kopā ar visiem banku procentiem, bet jāatmaksā man? Arī procenti! Un viss tas ietērpts demagoģiskā mērcē par nepieciešamību veikt tādus un šādus energoefektivitātes u.tml. pasākumus. Nepatīk, ka renovācijas naudu veikli zeļli saliek kabatās, bet banka naudu piedzen no tevis? Laipni lūdzu, LV tiesu sistēma darbojas kā zobratiņi gaļas mašīnā. Kam par labu tiek cepti spriedumi man jāstāsta?
Tagad paskatīsim Zolitūdes lietu. Sabruka jumts, ja? Bet, vai zini, ka dz.mājā, kur ir 2-200 dzīvokļi, pietiek ar 50% balsu (no kurām daļa tiek nopirktas vai apstiprinātas ar viltotiem parakstiem), lai izvēlētos, kādu jumtu likt? Un izlemtu, kas to liks. Nu, manā mājā jumtu lika "borjka-maška" no 36.dz., bezdarbnieks, par pudeli šņabja. Pirmajā jūlija lietusgāzē mans dzīvoklis bija jautri slapjš, tas nekas, ka manu dz. no jumta šķir 4 stāvi. Tomēr, patīkami, vasaras duša par brīvu!
Ar 50% balsu "ievēlētā" tante pārvaldniece, maizes cepēja pēc profesijas, uz akta sastādīšanu nevarēja ierasties, jo bija "iekritusi akā", bet pilnvarojumu pārstāvēt kopīpašniekus pazaudējusi. Apsaimniekotājfirmas tālruņi teica "pī, pī, ..", e-pasta viņiem nav, bet ierakstītā vēstule (cik veiksmīgi!) firmu sasniedza pēc mēneša. Varētu jau mājas pārvaldnieci un apsaimniekotāju paņemt pie krāgas un atvest novērtēt zaudējumu, bet kāda neveiksme! "borjkas-maškas", no 36.dz., brālēns strādā vietējā policijas iecirknī, bet māsīca pašvaldības domē, kuri visi kā viens apgalvo - viss ir brīnišķīgi un lietus bija "slīpais", tāpēc neviens nav vainīgs, force majuere! Tiesai tāds pats viedoklis, jo "borjkas-maškas" draudzenes no 72.dz. māsa strādā vietējā tiesā, bet "borjkas-maškas" piedzīvotājas pirmā vīra otrā mazmeita, kurai pieder dz.īp. nr.12 (kāda veiksme!) ir prokuratūras darbiniece. Var jau teikt, nu nevajag pirkt dz. ēkā ar tik ievērojamām personām. Bet! Iegādājos šo dz., kā pirmā persona, kad pie apvāršņa nebija ne "borjkas-maškas", ne padomju izpildkomitejas darbinieku radu, ne tiesu un citu iestāžu štata draugu. Ieteikums pārdot dz., protams, loģisks, "borjkas-maškas" tante jau ir izteikusi vēlmi to nopirkt par 10 €
Gribi punktus, pantus? Un likumu nosaukumus? Tiesnešu vārdus, kuri lemj, ka citu noslēgtie slima suņa murgu līgumi saistoši visiem? Tad man jāraksta liels raksts. Bet par tik cik, atšķirībā no lapsām, man neviens par rakstiem nemaksā, paliksi nezinot! :)

Atbildēt

»

Bez demagoģijas neiztiksiet, jo vienkāršāk izlikt neaizsargātus cilvēkus uz ielas, nevis plēsties savā starpā, vai ne, jurisputrenti?
Tiesu izpildītājam, sakiet, grūti uzzināt? Un tiesai, kura atsavina īpašumu par labu bankai arī? Pārdevējs jau nu noteikti nezina, kādi īpašumam apgrūtinājumi!
Nu, tad skat. viedokli par to, ko darīt ar tiesām un tiesnešiem.
Ja īpašums tiek atsavināts, tiesas nolēmumā jābūt uzskaitītām visām būtiskām ar īpašumu saistītām lietām, t.sk. visiem, gan reģistrētiem, gan nereģistrētiem apgrūtinājumiem. Un tiesai ir visas iespējas iegūt informāciju, pirmkārt, pārbaudot visas datu bāzes, otrkārt, uzliekot par pienākumu prasīt./atb. sniegt patiesu informāciju par stāvokli, treškārt, strikti ievērojot procedūras trešo personu interešu aizsardzībai.
Grūtipistie jautājumus mēdz risināt no otra gala. Lai veicas, bet agri vai vēlu, jums būs jāievēro elementāras cilvēktiesības, ja ne citādi, tad samaksājot "graudā" un "miesā".

Atbildēt

Var piekrist, ka Likums par denacionālizaciju nebija gudrs un taisnīgs.Bet kas aizliedz valstij atrisināt denzcionalizēto namu īrnieku problemu un izmaksāt viniem kompensācijas vai kādā citā veidā atrisināt netaisnigumu. Un tad nebūtu konfliktu un jautājumu.

Atbildēt

»

jā, liksim tik milzīgus sodus par informācijas nesniegšanu. Tikai tam, kam jau ir parāda piedziņa 100 000 EUR apmērā uz nī, ir pilnīgi vienaldzīgi tie sodi, jo nebūs jau no kā tos piedzīt. Pēdējais īpašums būs pārdots pat nesedzot visu saistību apmēru, tā kā kaut 100 reizes var likt dažādus sodus, tāpat nav no kā piedzīt. Un kā tiesu izpildītājam uzzināt par īres līgumu, ja tas patiesībā ir fiktīvs un uzzīmēts tieši pirms ievešanas valdījumā? kas tad kam ir nepatiesu informāciju sniedzis, pret kuru vērst prasību. Tik daudz deklaratīvu frāžu bez pietiekamas faktu bāzes.

Atbildēt

»

Vai Indulim nav kāds dzīvoklis priekš naksātnespējīgiem īrniekiem? Turp vajadzētu pārvietot izlikto īrnieku priecīgās sejas... un šamajam arī būtu jautrāk, Nekā traģiska,bļin!

Atbildēt

»

Jau norādīju iepriekš, ka tieši absurds, kas ielikts Dz. īpašuma likumos, 123 interesē, ne tik daudz īrnieku problēmas. Un tā, "nezinīti", ir šodienas problēma, nevis rītdienas. Un bla, bla... ka neviens nerūpēsies par kopīpašumu, ir zirņu grabināšana kaltētā buļļa urīnpūslī. Par kopīpašumu, ai, kā rūpējas, īpaši par līdzekļu "izkasīšanu". Rūpējas visi, kam nav slinkums, gan apsaimniekotājfirmas, gan sīki krāpnieki, kuri privatizējuši savu "kaktiņu", gan mega shēmotāji, "atkritumu karaļus" ieskaitot.
Kādreiz saņemšos un noskaidrošu tā "domas giganta" vārdu, kurš šajos likumos ielika kopīpašuma formu, kuru pārvalda ar īpašnieku balsu vairākumu, pielīdzinot to komercuzņēmumam. Un, kurš izdomāja, ka ēku var pārvaldīt 50% alkoholiķu un pensionāru bariņš, kuru balsis par "piečuku" uzpērk pašvaldības/banku/apsaimniekotāju mafijas pārstāvji. Ja satikšu šo likumu prātulu autoru/s, "nabju mordu"!

Atbildēt

»

Re, te arī izlīda āža kāja!
Kuram ir milzīga problēma? Rīgas apgabaltiesai! Kas ir Rīgas apgabaltiesa, vai ir kādam jāpaskaidro? Kā intereses tur tiek aizsargātas? To pašu grūtupveida alkatīgo maniaku, vai ne?
Saki, ievedot valdījumā, izpildītājs konstatē, ka ir īrnieks, bet tad jau izsoles rīkotājam vai pārdevējam neesat pajautājuši, vai dzīvoklis un ēka brīvi? Ak, pārdevējs, izsolītājs nezināja? meloja? Nu, tad tiesā viņu! Izsolītājam un pārdevējam iāsniedz pilna un patiesa pircēju interesējoša informācija par īpašumu un to var uzlikt par pienākumu, paredzot sodus, bijušam īpašniekam jau īpašuma atsavināšanas procesā. Tas arī grūti, vai ne? Jo tad nav vietas shēmām. Un "gudros" grūtipistos advokātus, bankas un tiesu izpildītājus apjāj parasti pāķi pat bez juridiskās izglītības?
Nī spekulantu un banku interesi nolikt vienā pakāpē ar cilvēktiesību var tikai padomju "juristi" un tie, kuri praksi gājuši pie grīnbergveidīgiem. Tiesības uz mājokli ir svarīgākas, nekā grūtupveida spekulantu vēlme gulēt negaumīgos marmora kapos pēc nāves.
Bez emocijām. Rīgas apgabaltiesa ir pilnībā jāreformē, tāpat kā visa tiesu sistēma.
Bet tiesneses, kuras to vien dara kā prasa algas pielikumu, krauj kaudzē makulatūru un pilda ekonomisko spekulantu pieprasījumus jāmet "tur ārā" - privātā sfērā, turklāt ar aizliegumu darboties juridiskā profesijā.
Konkrētie likumi lobē noziedzīgu un spekulatīvu ekonomisko grupu intereses. To grupu, kuras darbojas NĪ spekulāciju sfērā. Domājams, kamēr tādi 123 neatradīsies 345 kantoros un neuzrīkos maidanu, mūsu valstī ekonomiskie noziedznieki un viņus aizstāvošā tiesu sistēma turpinās "plosīties".

Atbildēt

»

Kāds sakars tiesu izpildītājiem? Tiesu izpildītāji pilda tiesu nolēmumus. Tāpēc jautājumu risināšanai, kur nav nepieciešams tiesas nolēmums, ir jāpieaicina policija. Vispār, saklausās tos žurnālistu murgus, un tagad katra vārda galā vainīgie ir tiesu izpildītāji. Varbūt žurnālisti, vai varbūt paija? viss atkarīgs no tā, kurš skaļāk kliedz.

Atbildēt

»

Lai nu kam, bet viņam tiešām nekas neiet uz grunti:) Ļoti gudrs, patīkams un erudīts cilvēks.Un labs advokāts.

Atbildēt

»

pats lasīji likumprojektu, ir pieredze tiesību normu izstrādē? pakomentē sīkāk,interesanti...

Atbildēt

»

atbrauc policija, bet persona, kas ielauzusies policijai paziņo, ka viņai ir mutiska vienošanās par telpu īri vai arī faktiskās īres attiecības un policijai atliek secināt, ka šis ir civiltiesisks strīds un personai (dzīvokļa īpašniekam), kura intereses ir aizskartas ir jāvēršas tiesā. Izklausās murgs? Pēc patreizējā tiesiskā regulējuma ir tieši tā.

Atbildēt

»

precizē, lūdzu, par ko iet runa?

Atbildēt

»

"Pasakas par dzīvokļa nopirkšanu ar īrnieku ir pasaka, jo CL paredz ievešanu valdījumā"
Nu gan Tu dod vaļā. Ja nepamanīji, tad ievešana valdījumā nozīmē telpu izņemšanu no iepriekšējā īpašnieka. īrnieks noteikti nav iepriekšējais īpašnieks, pat ne dzīvokļa valdītājs, tikai turētājs. Un tā kā pašreiz īres līgumi (īstie un fiktīvie) ir saistoši jaunajam ieguvējam, tad tiesu izpildītājam pie ievešanas valdījumā atliek sastādīt aktu, ka dzīvoklī ir īrnieks un ievešana valdījumā nenotiek. Savukārt, jaunais īpašnieks var priecāties ieraugot īres līgumu, kas noslēgts uz 99 gadiem un visi maksājumi, tajā skaitā komunālie, ir jau veikti pie līguma parakstīšanas. Tā problēma ir tik milzīga, ka Rīgas apgabaltiesa ir vērsusies Satversmes tiesā. Acīmredzot, no šī jautājuma cienījamais 123 stāv ļoti tālu un problemātiku, kā arī aktualitātes nepārzin vispār.

Atbildēt

Šitais tak ir tas pats Lapsa, kurš pie tiesībsarga teica, ka likumi, kas viņamnepatīk nav jāievēro.

Atbildēt

»

Ja, kāds ielaužas tavā dzīvoklī, tad sauc policiju, jo par ielaušanos ir paredzēta kriminālatbildība, bet tāpēc nav jāpieņem likums, kurš apdraud visus īrniekus.

Atbildēt

»

Diez kamdēļ tieši namu īpašnieku un īrnieku problēmas tik ļoti uzbudina dažu labu censoni? Kur ta paliek alkatīgās bankas, ātrie kredīti, azartspēles, alkohola ražotnes un citi sabiedrību bendējoši zaņķi? Starp citu ļaudis ignorē vēl vienu nākotnē sagaidāmu problēmu, kopīpašums un tā apsaimniekošana. Diez kas labāk, ja mājai ir viens saimnieks, vai tā iztirgota pa dzīvokļiem un tai ir daudzi desmiti līdzīpašnieku. Vai katrs, kas tagad sapņo par sava kaktiņa pirkšanu ir pārliecināts, ka nākotnē tas kaktiņš sabruks kopā ar visu kopīpašumu, par kuru neviens nerūpēsies un atbildību neuzņemsies!

Atbildēt