Ebreju organizācijas par zudušajiem īpašumiem vēlas no Latvijas valsts saņemt pat vairāk nekā 200 miljonus eiro
PIETIEK24.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pat vairāk nekā 200 miljoni eiro – šāda ir summa, ko Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un arī Rīgas un Latvijas reliģiskā draudze Šamir vēlas saņemt no Latvijas valsts par īpašumiem, kas pirms Otrā pasaules kara piederēja ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Krišjāņa Kariņa valdība par notiekošajām sarunām ar ebreju organizāciju pārstāvjiem pagaidām cenšas klusēt.
Aizvadītajā nedēļā ne Valsts kanceleja, ne Ministru prezidenta preses pārstāvji nevēlējās atbildēt uz jautājumiem, vai kopš Kariņa valdības apstiprināšanas ir notikušas kādas pārrunas vai sarakste ar ebreju organizācijām saistībā ar jautājumu par ebreju organizāciju bijušo īpašumu vērtības kompensēšanu un, ja jā, kāda ir bijusi šī komunikācija, kāds ir tās pašreizējais statuss un kāda ir summa, ko ebreju organizācijas ir minējušas kā vēlamo kompensācijas kopsummu.
Taču Pietiek ir zināms, ka nozīmīgu spiedienu šajā jautājumā izdara smagā stāvoklī nonākusī Rietumu banka, kuras akcionāri cieši saistīti ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi un kuri, iespējams, cer uz atgūstamo līdzekļu noguldīšanu šajā kredītiestādē. Padomes vadītājs Arkādijs Suharenko (attēla centtrā) ir arī bankas akcionārs un tās padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Nozīmīgākais redzamais šīs vēlmes pārstāvis valdībā ir partija Attīstībai/Par. Tieši pēc tās vēlmes Kariņa valdību veidojošo frakciju sadarbības līgumā fiksēto piecu jautājumu vidū, par kuriem var būt atšķirīgs viedoklis, ir ticis iekļauts punkts „holokaustā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūcija un kompensācija”.
Suharenko vadītā organizācija jau iepriekš bija vērsusies Saeimā ar prasību atdot kopumā 275 īpašumus, kas pirms kara it kā esot piederējuši ebreju organizācijām Tiesa, Tieslietu ministrijā izveidotā darba grupa bija izanalizējusi šo Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes iesniegto restitūcijas procesā atgūstamo īpašumu sarakstu un secinājusi, ka patiesībā lielākā daļa no tiem piederējuši nevis ebreju organizācijām, bet privātpersonām.
Pagājušā gada februārī Saeima nolēma Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei atdot piecus īpašumus, kas pirms Otrā pasaules kara bija piederējuši ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Taču ar to ebreju organizācijām un aiz tām stāvošajiem baņķieriem ir bijis par maz.
Biedrības Šamir valdes priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans nesen Latvijas Avīzei ir apliecinājis, ka „naudas izteiksmē tie būtu vairāk nekā 200 miljoni eiro”, un Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka aptuveni šāda ir summa, ko ebreju organizācijas pieprasa Kariņa valdībai.
Pašā valdībā nostāja šajā jautājumā ir neviennozīmīga. Lai gan projektus par piecu īpašumu atdošanu izskatīšanai iesniegušais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (Vienotība) bija apgalvojis, ka līdz ar to „restitūcijas lieta ir pabeigta”, ir skaidrs, ka tas tā nav.
Vispozitīvāk par pilnas prasītās kompensācijas izmaksāšanu vairāku gadu laikā ir noskaņota partija Attīstībai/Par un tās pārstāvji, kuri, kā minēts, šo tēmu speciāli iekļāvuši frakciju sadarbības līgumā. Interesanti, ka partijas priekšvēlēšanu programmā šis jautājums gan nebija pieminēts.
Savukārt praktiski šis jautājums, visticamākais, būs jārisina JKP pārstāvja Jāņa Bordāna vadītajai Tieslietu ministrijai.
Seko mums 
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
