Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.

Domāju, tas nesagādās lielas grūtības. Latviešiem vēsturiski tradicionāli (vācu, krievu, amerikāņu laikos) ir intīmas attiecības ar divvalodību, un latvieši mīl latīņu valodu. Jau Švaukstam krievu cara laikos izspruka šis tas latīnisks. Pēc komunistu jūga transformācijas vietējo izdzimteņu jūgā latvieši tūlīt pārgāja ne tikai uz angļu valdu, bet arī uz latīņu valodu un savus dzīves stāstus nekavējoties ierāmēja latīņu valodā. Latvieši vārdu „autobiogrāfija” aizstāja ar „kurkuli” – Curriculum vitae.

Vispār pie mums latīņu valodas klātbūtne ir stabila. Sākot ar valdību. Latviešu valdība ciena latīņu valodu. Tiesa, visbiežāk latīnismu veidā un pilnīgi aplamā veidā. Bet tas nekas! Ja, piemēram, premjers nesaka „indicatio”, bet pilnīgi nevietā saka „indikācijas”, tad tautai vienalga ir patīkama viņa siltumizturīgā attieksme pret latīņu valodu. Arī šīs esejas viens no galvenajiem varoņiem, latīņu valodas mīluļiem, ir valdībai pieslīpēts cilvēks. Viņš kādu laiku bija ekonomikas ministrs, kā arī izglītības un zinātnes ministrs.

Bet tagad, lūdzu, vispirms nedaudz pavingrināsimies. Pēc dažiem vingrinājumiem pārcelšanās uz divvalodības pasauli ritēs bez kašķīgas aizķeršanās.

Tūlīt nepieciešams paskaidrot, lūk, ko. Esejā divvalodības pasaule gurkstēs divējādi: 1) pēc vārdiem latviešu valodā iekavās sekos tulkojums latīņu valodā un 2) pēc vārdiem latīņu valodā iekavās sekos tulkojums latviešu valodā.

Jā! Piedodiet! Būs (jau bija!) arī trešais variants. Tautā plaši lietotie latīņu vārdi netiks tulkoti latviešu valodā, lai tādējādi nevienu neaizvainotu (tas jau attiecās uz „kurkuli”). Latvieši ir lingvistiski ļoti smalkjūtīga, ļoti talantīga un ļoti toleranta tauta. Tādas omulīgas īpašības sāka spilgti izpausties pēc latviešu nonākšanas vispirms Krievijas un vēlāk PSRS pakļautībā. Kā zināms, joprojām gandrīz visi prot krievu valodu, vajadzības un nevajadzības gadījumos smalkjūtīgi tūlīt pāriet uz krievu valodu, un gandrīz visi aizmuguriski (ne tikai) lamā cilvēkus, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda.

Un tagad daži vingrinājumi. Tajos izmantosim esejas virsrakstu.

Visticamākais, daudzi esejas lasītāji visai drīz gribēs iesaukties „Ecce homo!” (kāds cilvēks!). Tas notiks pēc tam, kad viņi pārliecināsies par esejas galveno varoņu cēlajām īpašībām un atcerēsies spārnoto tirādi „Amicus Plato, sed magis amica est veritas” (Platons ir draugs, bet patiesība ir vēl lielāks draugs).

Esejas galvenajiem varoņiem patiesība ir dārgāka par visu. Viņiem „voluntas populi suprema lex” (tautas griba ir augstākais likums). To viņi apliecina neviltoti un vaļsirdīgi (bona fide). Viņi „ad rem” (pēc būtības) rūpējas tikai par Latvijas „commune bonum” (vispārējo labumu). Viņi rosās „pro bono publico” (sabiedrības labā). To viņi nedara skata pēc (pro forma). Dara pie pilnas sajēgas (compos mentis). Dara nevis bezizejas stāvoklī (circulus vitiosus) un darba dēļ (ex officio). Viņi to dara savas labvēlības, bet nevis sava amata pienākuma dēļ (ex gratia). Nekādā gadījumā viņi to nedara „non compos mentis” (neesot pie pilna prāta). Viņi visu cenšās darīt „ex catthedra” (autoritatīvi) un reizē ar apziņu „errare humanum est” (maldīties ir cilvēciski).

Virsrakstā vārdi „dictum de omni et nullo” (burtiski: teikts par visu un neko) arī var būt aktuāli. „De facto” var atklāties esejas galveno varoņu „errata” (kļūdu saraksts). Esejas beigās (finis) lasītāji var sūdzēties par „argumentum ad hominem”; proti, latīņu valodas mīluļu darbība balstās uz pierādījumu, kas orientēts uz pārliecināmā cilvēka jūtām, nevis balstīts uz pierādāmās tēzes loģisko pamatošanu vai atspēkošanu. Citiem vārdiem sakot, „ecce homo” darbībā ir vienīgi ūdens („aqua”). Būtu labāk, ja tautu iepriecinātu vismaz ar „aqua vitae” (burtiski: dzīvības ūdeni - degvīnu). „Aqua” viņi varēja „habeas tibi” (paturēt pie sevis), bet tautu iepriecināt ar „aqua vitae”.

Tagad „ex voto” (saskaņā ar solījumu) pievērsīsimies stāstījumam par latīņu valodas mīluļu darbību. Tās vērtība, kā jau norādīju, ir nosaukta latīņu valodā. Stāstījums notiks „festina lente” (burtiski: steidzies lēnām) un bez „factum notarium” (vispārzināmiem faktiem).

Tie mūsu vērīgie tautieši, kuri jūt līdzi valdošās kliķes intelektuālajai traģēdijai, noteikti būs pamanījuši domnīcu vārdā „Certus”. Portālā „Delfi” šis „Certus” bieži par sevi atgādina. Tad, lūk, šis „Certus” ir esejas galveno varoņu, latīņu valodas mīluļu, mājvieta jeb domnīca, kā viņi paši sevi identificē internetā.

Latīņu valodā „certus” nozīmē „uzticams”, „neapšaubāms”. Tā šo vārdu tulko citās valstīs. Turpretī mūsu „certusieši”, lai atšķirtos no „orbis terrarum” (zemeslodes) iedzīvotājiem, „pleno iure” (ar pilnām tiesībām) tulko šo vārdu šādi - „drošs, stingrs, apņēmīgs, noteikts”.

Atšķirība ir pamatīga, bet „pax vobiccum”! Tā saka (miers ar jums!), kad ir bezcerīgi kaut ko kādam pierādīt. Domāju, „pax vobiccum” attiecās arī uz mūsu dārgajiem „certusiešiem”. Kā nekā viņi ir no LR valdošās kliķes aizgalda. Tajā viss vienmēr ir pareizi un neeksistē vārdi „Tas ir nepareizi!” (id parum certum est) vai „Tas ir pierādīts noziegums!” (crimen certum).

Bet tagad „satis verborum” (pietiek runāt), un lasītājiem dosim iespēju priecīgi iesaukties „Ecce homo!”. Tas var notikt, lasot iegravēto „certusiešu” mājas lapā.

Par „Certus misiju ir teikts: „Ekonomiskā izaugsme ir risinājums, lai samazinātu nabadzību, uzlabotu veselības aprūpi un izglītību, kā arī lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos. To var sasniegt privātā, akadēmiskā un publiskā sektora* stratēģiskas sadarbības (!?) rezultātā. CERTUS ir platforma (!?) šādas sadarbības nodrošināšanai (!?).”

Tātad mūsu zemē viss uzplauks ar darbu un centību (opera et studio). „Certusiešu” labie nodomi (pia desideria) var iepriecināt katru, kurš uzbudināti domā par dzimteni (pro patria).  Viss būs atkarīgs no ekonomikas. Tā ir iespaidīga atziņa. Markss var atdusēties ar smaidu. Viņam nekad netrūks mācekļu. Materiālisma vienpusībā ieskābēti indivīdi vienmēr izsmidzinās trulu aprobežotību, nespējot fiksēt primāro cilvēku esamībā.

Mājas lapā „nec plus ultra” (pats labākais) ir „nobile” (cēlais) paskaidrojums: „CERTUS ir Latvijā pirmā domnīca, kas veidota ar 100 % privātā finansējuma palīdzību un apvieno teju visas vadošās Latvijas tautsaimniecības nozares — farmācijas, IT, kokrūpniecības, finanšu, lauksaimniecības un citas”.

Iesaucos, ceru, kopā ar daudziem lasītājiem „Ecce homo!”. Neticami! Kādi godīgi cilvēki! Tas nevar būt! Vai tiešām tā ir „nuda veritas” (kaila patiesība)? Vai tiešām „certusieši” to apgalvo pēc pašu ierosmes (motu proprio)?

Protams, protams, pie mums „nil admirari” (ne par ko nav jābrīnās)! Tomēr nav skaidrs (non liquet), vai atsacīšanās no līdzdalības valsts budžeta un ārzemju fondu naudas sadalē nav meli. Pie mums veikli eksperti, domnīcu domātāji, stratēģiju stratēģi sadala miljonus. Vai tiešām „certusieši” ir brīvprātīgi atsacījušies no zagšanas – mūsu nacionālās kaislības? Vai tiešām viņu naudiņa ir 100% pašu un draugu cepurē samesta naudiņa? Vai kāds tam ir spējīgs ticēt Latvijas noziegumu brīvības paradīzē, kurā pat „Latvijas māte” (godīgā savas domnīcas eksperte VVF) tika pieķerta patīkamā noziegumā vējiem izpūstajā Liepājā?

Nekādi nav iespējams, ka „certusiešu” vadonis, viņu sauc Vjačeslavs Dombrovskis, ir „rara avis” (reti sastopams cilvēks). Viņš rušinās valdošās kliķes aizgaldā kopā ar citiem vienotās vienotības rukšķētājiem. Aizgaldā nav vietas izņēmumiem. Tajā neviens (nemo) nedrīkst nezagt. Tajā neviens nekustās „ad honores” (goda dēļ) un „gratis” (par velti). Tajā pat tāds process kā „ad patres” (burtiski: pie tēviem doties, t..i., nomirt) notiek negodīgi (mala fide). Atkal nākas atsaukties uz godīgo VVF un viņas „mens rea” (rīcības noziedzīgumu) ar septiņvietīgo kapavietu. Valdošās kliķes aizgaldā valda princips „qualis rex, talis grex” (kāds kungs, tādi kalpi). Tāpat valda princips „similis simili gaudet” (tāds tādu atrod). Kā tas konkrēti izpaužās, gudrais lasītājs sapratīs (sapienti sat).

Publiskajā telpā visbiežāk grozās divi „certusieši”: Dr. Vjačeslavs Dombrovskis un Dr. Daunis Auers. Viņu kompetences kalns acīmredzot ir tik augsts, ka no tā var pamācīt „visas vadošās Latvijas tautsaimniecības nozares — farmācijas, IT, kokrūpniecības, finanšu, lauksaimniecības un citas”. Par to nav jābrīnās. Jau Pietuka Krustiņš lielījās par tautas talantīgumu uz „visām pusēm”.

Pie „un citas” pieder izglītība. Par izglītību visbiežāk raksta Auera kungs. Taču arī Dombrovska kungam izglītība „volens nolens” (gribot negribot) ir pazīstama nozare. Kā nekā viņš tika iestumts izglītības un zinātnes ministra tronī no 2013.gada 2.maija līdz 2014.gada 22.janvārim.

Pie mums „factum notorium” (vispārzināms fakts) ir tas, ka ministrs ir „politiska persona” un var nebūt lietas kursā par ministrijas darbu. Taču drošiem pats liktenis palīdz (fortes fortuna adiuvat). Tāpēc nesen Vjačeslava kungs „Delfos” latviešiem deva vērtīgus padomus izglītības nozarē (parasti viņš dod padomus ekonomikā u.c. nozarēs).

Viņa padomi izglītībā ir spējīgi kā pilieni izdobt akmeni (gutta cavat lapidem). Citādi nemaz nedrīkstētu būt. Viņa darbība viņa paša ieskatā ir „certus” – „droša, stingra, apņēmīga, noteikta”. Nekādā ziņā tā nav gara nabadzības apliecinājums (testimonium paupertatis).

Ne no kā nekas nerodas (de nihilo nihil). Vjačeslava kungā noteikti ir „causa causarum” (pirmcēlonis). Bez tā nevar ģenerēt valstiskus padomus izglītībā. Tāds pirmcēlonis var būt fakts, ka viņš pats ir gājis skolā un skolā novērojis izglītības funkcionēšanu. Šie novērojumi ir palikuši atmiņā „ad vitam aeternam” (uz mūžu mūžiem). Tāpēc viņa „certusiskajā” domāšanā „punctum saliens” (svarīgs punkts) ir pamācības izglītībā.

Dr.V.Dombrovskis „Delfos” raksta: „Tikko izskanēja ziņas, ka Ungārijas valdība vēlas izmest no valsts vienu no mūsu reģiona spēcīgākām augstskolām – Centrāleiropas Universitāti (Central European University). Lietuvas amatpersonas zibenīgi reaģē un saka: nāciet pie mums! No Latvijas amatpersonām un politiķiem – kapu klusums”.

Paldies Dievam! Lieliski, ka kapu klusums! „Certusiskais” domātājs grib valdībai (respektīvi, nācijai, tautai, valstij) iesmērēt „cūku”. Krieviem ir nežēlīgs teiciens "sviņju podstaviļi" (cūku iesmērēja). „Certus” vadonim, visticamākais, ir pazīstams šis nežēlīgais teiciens. Bet, ja nebija pazīstams, tad tagad būs pazīstams. Viņa bēdāšanās par „kapu klusumu” ir tipiska „cūkas” iesmērēšana.

Neslēpšu: viņa tricinošā muļķība bija galvenais iemesls tērēt laiku šīs esejas sagatavošanai. Pie mums muļķību netrūkst. Ne visām muļķībām ir vajadzīgs (un praktiski iespējams) pievērst kritisku uzmanību. Taču īpaši oriģinālas muļķības nedrīkst atstāt bez kritiskas uzmanības.

Kas ir „Central European University”? Kas tā ir par augstskolu, kuru ungāri grib izmest no valsts? Kāpēc mums jāsavāc tas, kas citiem nav derīgs? Izmet atkritumus. Kāpēc latviešiem var noderēt atkritumi? Kāpēc kungs pārmet Latvijas amatpersonām un politiķiem atkritumu nesavākšanu?

Ar tik tikko minēto universitātes nosaukumu (hoc titulo) Ungārijā darbojās Sorosa 1991.gadā dibināta izglītības iestāde. Esmu pārliecināts (certum mihi est), ka ar šo paskaidrojumu pilnīgi pietiek. Plašāki komentāri nav vajadzīgi - sapienti sat. Sorosa graujošā darbība visiem ir apnikusi ne tikai ASV un Rietumeiropā, bet arī Austrumeiropā. Soross un viņa „universitātes” apraud nacionālo neatkarību, nacionālo identitāti, masveidā veicina cilvēku garīgo pagrimumu. To beidzot atklāti atzīst krievu, baltkrievu, poļu, ungāru, bulgāru, serbu, slovāku, horvātu, čehu politiķi bijušajās sociālisma zemēs, kuras Sorosam izdevies sagandēt visvairāk ar neoliberālisma, globālisma, postmodernisma, homoseksuālisma, genderisma, politkorektuma, viedokļu plurālisma, seksuālo minoritāšu, migrantu atbalstīšanas indi. Soross ar finanšu mahinācijās iegūtajiem miljoniem Austrumeiropā veiksmīgi uzbūvēja vietējo iedzīvotāju (īpaši jauniešu) degradācijas un deģenerācijas koncentrācijas nometnes.

Tas nožēlojami attiecās arī uz Latviju. Pie mums Sorosam vienmēr pašaizliedzīgi ir palīdzējuši t.s. trimdas latvieši. No viņiem divas Vitas un Andris ir bijuši īpaši centīgi savas tautas degradācijā un deģenerācijā. Latvijā ir ievazāts tāds pagrimums, no kura atbrīvoties ir iespējams tikai vairāku paaudžu laikā. Turklāt nevis dabiskā ceļā, bet perfekti izplānotas un sistemātiski realizētas ideoloģiskās kontrdarbības rezultātā. Ne visai ticu, ka Vitas un viņu pēcnācēji Andris, Guntars ir spējīgi adekvāti novērtēt Sorosa kolosālo ieguldījumu eiropeīdu pagrimumā.

Bet, kas attiecas uz mūsu dārgo „Certus” vadoni, tad viņa žēlošanās par „kapu klusumu” ir pelnījusi kategorisku nosodījumu. Dombrovska kunga tekstu „Delfos” publicēja 2017.gada 4.aprīlī.

Datums ir svarīgs. Svarīgs tāpēc, ka tajā laikā jau bija plaši izvērsusies starptautiskā kustība „Stop Operation Soros” un ārzemēs enerģiski pulsēja „desorosizācija”. Nav ticams, ka Vjačeslava kungs pirms 4.aprīļa par to neko nebija dzirdējis. Noteikti bija dzirdējis. Un, ja bija dzirdējis, tad 4.aprīlī kādam pārmest „kapu klusumu” ir kodīga nelietība.

Viņa rīcības vērtējumā ir iespējami divi varianti: 1) tiekamies ar gara nabadzības apliecinājumu (testimonium paupertatis) jeb 2) tiekamies ar rafinētu nelieti, kurš apzināti vēlas turpināt Latvijas sabiedrības pagrimumu. To noteikti turpinātu pie mums ievazātā Sorosa finansētā „augstskola”.

Priekšroku dodu „testimonium paupertatis”. Kā nekā cilvēks ir no valdošās kliķes aizgalda. Tajā dominē viens variants – „testimonium paupertatis”. Turklāt ir jāņem vērā psiholoģiskās nianses.

Ne reti gara nabadzība neapzināti izprovocē rafinētu nelietību. Muļķis var nesaprast, ka ir pastrādājis rafinētu nelietību. Gara nabadzībā intelektuālais process nav pakļauts stingrai morālajai kontrolei. Gara nabadzība producē visdažādākos risinājumus, kuri normāliem cilvēkiem nav pieņemami un tajā skaitā asociējās ar rafinētu nelietību. Id est (proti), no muļķa var visu kaut ko sagaidīt un pret muļķa izdarībām nav ieteicams izturēties tāpat kā pret garīgi pilnvērtīga cilvēka izdarībām. Izdarības var izskatīties identiskas, taču psihiskā izcelsme tām ir dažāda. Viena izcelsme ir muļķa izdarībām, pilnīgi cita izcelsme ir garīgi pilnvērtīga cilvēka izdarībām.

„Certusiešu” otrs aktīvists nav no mūsu planētas. Daunis Auers ir no citas planētas. Pašlaik viņš viesojās Latvijā un uz mūsu dzīvi lūkojās no savas planētas redzesloka.

Ar Latvijas realitāti viņa skatījumam nav nekādas saistības. Tas ir „a priori” skatījums. Viņa konceptuālisms Latvijai pilnīgi neder. Tāpēc „per se” (pats par sevi) pēc būtības atturēsimies vērtēt viņa ieguldījumu „certusiešu” reputācijas spodrināšanā. Viņa ieguldījumu Latvijas iemītnieki nevar objektīvi novērtēt. To var izdarīt vienīgi Auera kunga dzimtās planētas brāļi un māsas. Tomēr „paucis verbis” (dažos vārdos) kopaina ir jāieskicē.

Arī Dombrovska kungs nevērtē Auera kunga tekstus. Ja vērtētu, tad neļautu tos publicēt. Tekstiem ir anekdotiska reputācija. Auera kungs uzjautrina Latvijas nāciju un latviešu tautu.

Iespējams, Dombrovska kungam ir bail sacīt (horribile dictu) kolēģim taisnību. Auera kungs raksta par augstāko izglītību. Par tās vietējo līmeni bijušais ministrs Dombrovskis var kaut ko atcerēties un tāpēc it kā būtu spējīgs koriģēt Dauna kunga „lapsus calami” (burtiski: spalvas kļūdu). Diemžēl tas nenotiek. Varbūt iemesls ir bijušā ministra „lapsus memoriae” (atmiņas trūkums)?

Zinātņu doktors D.Auers „litteratim” (burtiski) raksta sekojošo: Latvijas augstākās izglītības eksporta nozarei (!?) ir liels izaugsmes potenciāls (!?).[..] Ņemot vērā jau esošos panākumus (!?), kā arī nākotnes perspektīvas (!?), augstākās izglītības eksports būtu jāizdala kā atsevišķa nozare, bet tās pārraudzība jānodod Ekonomikas ministrijai (!?). Augstākās izglītības eksporta uzplaukums (!?) ne tikai pozitīvi ietekmēs Latvijas augstskolu studiju un pētniecības kapacitāti (!?) un Pārdaugavas kā dinamiska rajona – Rīgas kampusa – attīstību (!?). Tas varētu samazināt vai ar laiku pat pavērst atpakaļgaitā (!?) jaunu un talantīgu Latvijas studentu aizplūšanu uz ārzemju universitātēm (!?). Attīstot augstākās izglītības eksportu kā patstāvīgu nozari (!?), ir iespējams ne tikai veiksmīgi papildināt valsts budžetu (!?), bet arī celt mūsu izglītības sistēmas kvalitāti (!?). Šādu iespēju nevajadzētu laist garām (!?)”.

Ne visai pieklājīgi piekasīties citas planētas „magister dixit” (burtiski: skolotāju teiktajam). Taču „post hominum memoriam” (kopš neatminamiem laikiem) uz Zemes eksistē tendence norādīt terminoloģiskās un satura nepilnības. Bez tā nav iespējams ceļš „per aspera ad astra” (caur ērkšķiem uz zvaigznēm). Tāda attieksme ir uz Zemes.

Minētais par Dauna kunga lūkošanos no savas planētas redzesloka tomēr ne visai atbilst patiesībai. Viņš jau ir manāmi adaptējies mūsu intelektuālajā vidē. Tas pārsteidzoši atspoguļojās citētajā fragmentā.

Uzskatu, ka terminoloģiskā oga „izglītības eksports” ir tāds pats vulgārisms kā, piemēram, „kultūras industrija”. Tādi mežonīgi, rupji un reizē frivoli (vieglprātīgi) jēdzieni var rasties vienīgi kultūras pagrimuma periodā, kad pret kultūru masveidā sāk necienīgi izturēties un vispār cilvēku sirdīs nekas vairs nav svēts. Šajā gadījumā nav svēts tāds kultūras segments kā izglītība.

Dauna kungs tēlo augstākās izglītības eksporta fanu. Taču šo lomu viņš tēlo slikti. Viņš nav pratis noklusēt galvenos momentus. Tāpēc blēšana par minēto eksportu ir anekdotiski smieklīga. Citātā tas viskutelīgāk attiecās uz „izglītības sistēmas kvalitāti”, „pētniecības kapacitāti”, „jaunu un talantīgu Latvijas studentu aizplūšanu uz ārzemju universitātēm”.

Lasot Vjačeslava kunga akceptēto Dauna kunga tekstu, „volens nolens” nāk prātā skumji jautājumi.

Kā nav kauna „certusiešiem” blēt par kaut kādu „izglītības eksportu”, ja pašmāju jaunieši bēg no šīs izglītības?

Kā nav kauns blēt, labi zinot par ārprātu izglītības sistēmā? Ārprātīgā kņada ap pedagogu augstskolu nav vienīgais piemērs. To papildina 2017.gada 12 aprīlī medijos rezumētais: „Latvijas vidusskolu izglītības kvalitāte ir ārkārtīgi zema”.

Kā nav kauns blēt par augstāko izglītību, labi zinot par zinātnes likvidēšanas solīdo apjomu Latvijā? Vai tiešām abi zinātņu doktori ir tik apdauzīti, ka neizprot zinātnes organisko nepieciešamību augstākajā izglītībā? Uz Zemes izdevušās valstīs augstākā izglītība ir koncentrēta universitātēs, un augstākā izglītība bez zinātnes nepastāv.

Ko nozīmē „veiksmīgi papildināt valsts budžetu”? Vai kungi patiešām nezina par izglītības komercializācijas milzīgo kaitīgumu izglītībai?

Ko nozīmē prieks par „Pārdaugavas kā dinamiska rajona – Rīgas kampusa – attīstību”? Uz Zemes ir pretēji. Universitāšu kampusi bēg no „dinamiskiem rajoniem”. Zinātne un studēšana nav savienojama ar urbānisku vidi. Zinātnei un studēšanai ir vajadzīgs miers un klusums, bet nevis „dinamisko rajonu” mūžīgā kņada un mūžīgais troksnis. Un vispār urbānisms jau sen ir arhaisms. Urbānisms kā sabiedriskās domas strāvojums jau sen nav modē. Tagad neviens sevi cienošs inteliģents cilvēks pilsētas kultūru neuztver kā civilizācijas augstāko sasniegumu. Kā to var nezināt XXI gadsimtā?

Un ko nozīmē izglītības nodošana Ekonomikas ministrijai? Kāpēc ne Iekšlietu ministrijai vai Aizsardzības ministrijai? Kas vispār notiek tādu cilvēku smadzenēs, kuri iesaka izglītības administrēšanu nodot Ekonomikas ministrijai? Vai kungi nezina, ka pie mums augstākā izglītība jau sen ir izdevīgs bizness bez Ekonomikas ministrijas „jumta”? Vai kungi nezina, ka šis bizness nodrošina bakalaura un maģistra papīra saņemšanu bez nevienas grāmatas atvēršanas? Ne uz papīra publicētas, ne elektroniski publicētas grāmatas atvēršanas.

Bet varbūt „certus” vietā mums ir darīšana ar „debilitas”, kas no šīs domnīcas „ad oculum” (acīm redzami) ir gatava plūst „ad infinitum” (līdz bezgalībai)?

Vienīgais prieks par „Certus” ir tas, ka „domnīca” ākstās par savu naudu. Protams, ja tā ir taisnība!

*Tātad ”certusiešiem” privātais un akadēmiskais sektors nevar būt publisks – sabiedrībai informatīvi un citā aspektā pieejams. Tā atkal ir „certusiešu” atšķirība no pārējiem cilvēkiem uz „orbis terrarum”.

Novērtē šo rakstu:

48
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...