Egila Levita kancelejas darbinieku algas ir tik mazas, ka drīz viņus piemeklēs bads
Elita Veidemane, Neatkarīgā09.05.2023.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Ordeņu šķinda Rīgas pilī, Kremļa atbalstītāju bļaurības Esplanādē un “gatavošanās” 9. maija pseidosvinībām – tas viss nomāca kādu svarīgu faktu, ko pamanīja vien rūpīgi politikas vērotāji. Kārtējais algu paaugstinājums! Šoreiz Valsts prezidenta kancelejai (VPK).
Valsts prezidenta kanceleja 2023. gada budžetā pieprasīja 586 117 eiro kancelejas darbinieku atalgojuma palielināšanai, kaut gan amata vietu skaits nebija mainījies: to bija 61, valsts prezidentu ieskaitot. Uz raidījuma “Kas notiek Latvijā?” jautājumu - kāpēc tāds pieprasījums? - VPK atbildēja: “Kanceleja lēma lūgt papildu finansējumu, lai paaugstinātu atalgojumu līdz konkurētspējīgam līmenim.” Tā sacīt, “kapacitātes stiprināšanai”, jo izskatās, ka bez šīs kapacitātes Valsts prezidenta kancelejas darbinieki drīz sāks pampt no bada. Bet konkurētspējīgais līmenis tomēr ir visai trekns.
Citas valsts iestādes uz tādām algām pat nevar cerēt. Laikam VPK ir tik ļoti prestižs darbs, ka nepieciešams arī attiecīgi augsts atalgojums? Izrādās, viss ir tieši otrādi. VPK Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane augšminētajam LTV raidījumam rakstiski atbildēja: “Darba slodzes un atalgojuma nesabalansētības dēļ pēdējos gados darba tiesiskās attiecības ar kanceleju ir pārtraukuši vairāki augsti kvalificēti darbinieki - juristi, konsultanti, komunikācijas speciālisti, informācijas tehnoloģiju speciālisti, tehniskā nodrošinājuma speciālisti. Arī meklējot jaunus darbiniekus, kanceleja ir saņēmusi atteikumus nekonkurētspējīgas darba samaksas dēļ.”
Interesanti, ar kādu valsts pārvaldes amatu algām tika salīdzinātas šīs “nekonkurētspējīgās algas”, vidēji - 4368 eiro mēnesī? Šāda samaksa valsts pārvaldē ir ļoti augsta, tā apsteidz Valsts kancelejas un Augstākās tiesas darbinieku algas. Algas atpalicējos palikuši arī Saeimas darbinieki... Būtu interesanti uzzināt arī, kuri bijuši tie superprofesionāļi - juristi, komunikācijas speciālisti utt. -, kas aizgājuši “zemās algas” dēļ? Un kuri ir atteikušies nākt, kad tos aicināja Valsts prezidenta kanceleja?
Bet daži joprojām ir palikuši, jo viņus acīmredzot apmierina “nekonkurētspējīgā darba samaksa”. Piemēram, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis un Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja Sarmīte Ēlerte - ar atalgojumu no 5189 līdz 5986 eiro. Publiski pieejama arī informācija par to, cik saņem prezidenta padomnieki: vidēji 4299 eiro mēnesī. Nez, cik intensīvs ir šo padomnieku darbs un cik vērtīgus padomus viņi ir devuši valsts prezidentam? Reizēm gan izskatās, ka šie padomi ir bijuši, maigi sakot, tizli...
Varam vien iedomāties, kādas trauksmes sirēnas ir ieslēgušās “mazo algu” saņēmēju galvās, jo jauna valsts prezidenta ievēlēšanas gadījumā šis kancelejas sastāvs - visticamāk - tiks nomainīts. Un varbūt pat skaitliski samazināts, jo nav skaidrs, kas šajā kancelejā darāms, piemēram, deviņiem komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciālistiem vai astoņiem speciālistiem, kuri nodrošina valsts prezidenta padomnieku atbalstu - lai arī ko tas nozīmētu.
Lai nezaudētu silti ieziepētās vietas, iespējams, ka svarīgākie kancelejas darboņi veic visu iespējamo, lai viņu dienaskārtībā nekas nemainītos, proti, lai savā vietā paliktu Egils Levits un lai savā vietā līdz ar to paliktu arī kancelejisti.
Viens otrs politisko intrigu vīšanas un politpirkšanas/pārdošanas speciālists šajā kancelejā ir pat neatsverams, jo vajag taču nodrošināt pareizos varas akcentus: tāpat kā Latvijas valdību vada Valsts kanceleja (to īpaši skaidri varējām vērot kovidlaikā), izskatās, ka arī valsts prezidenta institūciju vada Valsts prezidenta kanceleja. Nu kas gan var būt labāks par šo?
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
